blond

Draugi

You are viewing the most recent 20 entries

25. Februāris 2018

mmd @ 21:31: CarGuru
Nu tad beidzot pienāca tā diena, kad vsiem vajag visur braukt un es paliku bez auto. Lieliska iespēja izmēģināt CarGuru auto šērošanu un varbūt nākotnē vispār atteikties no auto.

Par plusiem:
- lētāk kā taxi
- ātrāk kā sabiedriskais un tikai nedaudz dārgāk kā sabiedriskais (mēs bijām 3)
- ja pieskaita P izmaksas, tad iespējams "tikai" nedaudz dārgāk kā personiskais auto
- nav jāuztraucās par parkošanos Rīgas centrā
- jauns auto, sēdies un brauc

Par mīnusiem:
- tas auto ir tikai četrvietīgs
- tā zona, kurā "bez maksas" var atstāt auto ir pārāk maza
- nezinu, kas un kā notiksies, ja man telefons "seansa" laikā izslēgsies

Vispār - interesanta pieredze. Jocīgi atslēgt/aizslēgt auto pieskaroties telefona ekrānam, jocīgi braukt ar svešu auto, jocīgi atstāt auto pilsetas ielās un uzticēties īsziņai - paldies, viss kārtībā, mašīna aizslēgta, rēķins piestādīts.

Ja auto skaits būs pietiekams un "komforta zona" palielināsies, tad šī varētu būt Rīgas nākotne.

lennay @ 22:07: Tagad darbiņš no manis pieprasa pārzināt Tinderi. Es saprotu, ka tas mūsdienās ir kā Juglas iedzīvotājam pārzināt 6. tramvaja maršrutu. Un es dzīvoju Juglā, un nepārzinu nevienu no tiem vella transportiem, kas tur tagad iet. Visur eju kājām vai neeju nemaz.

Mesendžeri pārzinu. Drīz jau būs divi gadi, kopš esmu iestrēgusi mesendžerī. Ne uz priekšu, ne atpakaļ. Galvenais, ka neko arī negribas. Ne uz priekšu, ne atpakaļ. Īsa ikdienas komunikācijiņa mesendžerī mani pilnībā apmierina.

Dažreiz druscītiņ padusmojos uz kriovīru vai stasisvīru (ne ta ex, ne ta neex), ka esmu tāds zombijs, kam neko negribas un nekad vairs negribēsies. Biju tāds milzu ugunspūķis, un tagad maza pelnu čupiņa. Visas olas vienā grozā, visas pa zemi utt. Un tomēr es visu izdarīju pareizi. Maksimāli. Neko nenožēloju.

kants @ 22:13: dzifts
Mansarda izdevums. Tipa Šveiks fast forward, noir mode, 1963. gada Bulgārijā. Paņēmu rokās. Noliku izlasītu. Bomba!

Tags: ,
ingmars @ 21:56: manas bikses


bodyshop @ 20:27: man patīk mācīt improvizācijas deju un kontaktimprovizāciju. goes both ways. vēl vairāk man patīk mācīties.

šodien mācīju 2,5h 1:1 nodarbībā cilvēku, kurš bija pilnīgs iesācējs ne tikai kontakdejā bet arī dejā vispār. šī nodarbība bija mana līdz šim lielākā skola. just, kā ķermenis integrē jaunas zināšanas un pieredzi, atrod jaunus loģiskos savienojumus, kas pārtulkojas efektīvākā kustības plūsmā un spējā just un klausīties. es pati neticēju tam, ko es jutu nodarbības beigās, jo šis cilv., nu, ou, well, tipisks sportista ķermenis. ar mīlestību pret spēku un formu, kas arī ir forši, bet ne kontaktdejā.

gribētu visiem parādīt, cik jutīgs un efektīvs un izsmalcināts savā kustībā un sadarbībā spēj būt ķermenis, ja tas atslābinās, iezemējas un sāk klausīties. jo tās taču ir mūsu ārējās smadzenes. neizmērojams jušanas potenciāls.

bez šīs romantiskās atkāpes gribēju piebilst, ka sapratu jaunu atziņu par kontaktdeju - tās galvenais tehniskais paņēmiens ir "release without collapsing", un tas atkārtojas pilnīgi visur - gan solo kustībā, gan kustībā grīdas līmenī, horizontal un arī vertical weight sharing.

https://www.youtube.com/watch?v=zQRF2sLK1vY - šis ir super. nevis tas, kā viņi māk visādus trikus (es tādus, un vismaz viens no viņiem izskatās ar aikido backgroundu), bet cik acīmredzami saspicēti ir abi ķermeņi un klausīšanos. nevienas liekas vai dekoratīvas kustības.

krii @ 20:43: Īss epizodisks ieskats LV ebreju reliģisko organizāciju savstarpējās attiecībās lika man vienlaikus pārmest krustu un iebrēkties: "Oj, vej!"
Anekdote par ebreju, kurš, nokļuvis uz neapdzīvotas salas, steigšus būvē divas sinagogas - vienu, kurā lūgties, otru - kurā nekad savu kāju nespert - nesatur nekādus pārspīlējumus. Vai tikpat kā nekādus.

vilibaldis @ 20:18: Emmm, jāteic ebreju kafe pasācienā nācās atzīt, ka līdz šim priekš manis neēdamais falafels var būt pat tīri garšīga ēdmaņa. Visa sāls bulgurā un garšvielās. Un mērcīte arī gluži laba, pieņemu ka ieviesīsies mūsmājās kā mūžīgās majonēzes aizstājējs.

virginia_rabbit @ 17:16: tik enerģizējoši auksc. aizvedu E cept Suitu maizi.
cik labi, ka MrPage veikals ir vaļā 7dienāš.

punkts @ 17:10: Kurš sīpols būs piemērotāks? (Jādzied ortodoksālajā valodā).

punkts @ 16:52: Mastrojani skrūves tuves jansones.

mazeltov @ 14:05: Izstaigāju Laidenas Hortus Botanicus siltumnīcas, iegriezos Pēterbaznīcā sajust plašumu un tagad gaidu savu bubļiku ar tunci. Svētdiena!

ulvs @ 14:09: Iepriekšējā ieraksta kontekstā atcerējos par vienu citu izcilu grupu, ko sauc Algebra Suicide. Viņu skaņdarbu "Just a Love Song" patiesi no sirds iesaku visiem tīņiem. Ierakstīta tajā gadā, kad es piedzimu. Tā mūzika ir kā piemineklis, kubisms tēlnicībā, piemēram. 

ulvs @ 13:53: Es gandrīz katru dienu uzduros kādai jaunai mūzikai, kas man patīk, bet reti ir tā, ka kāda jauna mūzika mani patiesi ļoti iepriecina. Britu grupa Broadcast ar 2005. albumu ar to pašu nosaukumu "Tender Buttons". Ļoti vienkārša, pat minimālistiska, viegla psihedēliskā rokmūzika, kas ietērpta perfekti veiktā ierakstā. Tiešām ir vērts klausīties no sākuma, lidz galam. Ja negribi klausīties visu, noklausies 1. un 3. gabalu kaut vai. Vokāliste 2011. gadā nomira no cūku gripas.

punkts @ 13:28: Man šķiet, ka man jau ir pāris kilogramu vara. Garās brīvdienas ir mocības, kad zini, ka pāri sētai ir cepeškrāsns, bet brīvdienās to jaukt būtu netaktiski.

fjokla @ 13:18: Biju, tātat, tai hramā provoslavnajā, šitā, kā es skrēju, tikai pēc lupatām šopingā skrienu, lai jums ieskats. Nu, kāteikt, ņehuja ņepoņal, bet visi bija ļoti skaisti un laipni, ierakstīju tai čeesmit veselību lūgstā, vai kas, dabūju četras sveces, visi kautkur iet, klanās, sprauž, viss tik smuks, sveces četras, iespraudu dievmātei, tad metos to nikolaju meklēt, atradu, tam ar, tad to trešo, tur, kur visi pie tā jēzuliņa un krusta, neko nezinu, nekas jāsaka, ne uz kuru pusi krusti jāmet, tēloju, ka šalli kārtoju ap galvu visu laiku, lai redz, ka es gribētu mest, bet rokas aizņemtas, tad ar to pēdējo virpuļoju, kur likt meklēju, eju un eju, visi tādi svarīgi un zeltā un svecēs, skatos, stūrītī tāda, kā vēlāk noskaidrojās, Matrjona, atturīga tāda, svecītes nevienas. nu, domāju, man tak ir, spraužu un saku, matrjona, matrjona, vai vai vai (tā būtu tākā lūgšana), uzreiz onkulits klāt, saka, vai cik jauki, meitiņ, ka atcerējies par viņu, paskat kā, neģēļi, krievijā viņa vienās svecēs, ate, stūrī iebāzta, neapkopta. visu labu vēlējām, vēl ar kautkādām tantiņām, nezināju, kas pie paldies jādara, tapē klanījos augšdaļā kā kungi no raudu mūra reģiona. Nezinu, bija forši, aiziešu vēlkādreiz. Mūķenes gan tādiem drūmiem ģīmiem, lakati toties smuki, atpakaļceļā palika ļoti silti un mierīgi, smuki lakatiņi, tie baltie arī

dienasgramata @ 12:54: "Ir aiznesta vesela virkne lietu. Es nevaru stāstīt visas lietas, kas tur ir nozagtas. Katrā ziņā es visas tās lietas saistu vienīgi un tikai kopā ar visu šo te kampaņu, kas ir vērsta šobrīd pret manīm, un man ir tāpēc svarīgi šīs lietas izstāstīt." (Ilmārs Rimšēvičs)

de_profundis @ 12:41: 'entangling forest of a person'

kants @ 10:49: nameja gredzens
tuvcīņas ainu uzņemšana latviešu kino ir veikusi īstu tīģera lēcienu kopš velna kalpiem. ar pārējo vēsturiskajā kino tik labi neveicas, bet kauns arī nebija. iespējams, jāpateicas intoksikācijai. brīžiem bija jākoncentrējas, lai klausītos virsū uzrunāto tulkojumu un nedzirdētu tautiešu stipri akcentēto angļu val. apakšā.

Tags: , ,
honeybee @ 10:41: Tā sajūta, no kuras var izkūņoties gan "es tagad izdarīšu vienu nieciņu, un visa mana dzīve kļūs labāka un pilnskanīgāka", gan "omg es pat nezināju, cik ļoti sajāta ir mana dzīve, un cik ļoti neērta tā ir, un kā mani besī cilvēki ap mani"

fjokla @ 08:19: Zaķīša uzticība sniedzas tālu, tālāk nekā kāds no mums ir spējīgs, kurp tu, turp es, viena asins tev un man, betē, joga ir galējais punkts, pie sēdus vingrojumiem, samiernieciski gulēja pie gurna un ik pa laikam veltīja ļoti bažīgu skatienu, sak, viss būs labi tev, essaku, zaķīt, vingrojam, čmok čmok, tā mēs vingrojām, bet kā sākās sveiciens saulei, uzmeta man atvadu skatu, nutad ar dievu, paldies par mūsu mīlas pilnakiem brīžiem, esnu eju vietā un nograužos kaulu līdz nāvei.

Powered by Sviesta Ciba