blond

Draugi

You are viewing the most recent 20 entries

18. Marts 2024

prtg @ 23:03: Baudīt Korsiku un mirth

prtg @ 23:02: Here comes the train again

inese_tk @ 22:32: marts
M-me Z Pušak
1, rue de L Ecole
Polytehnique
Paris

Exped: A. Vilde
9 Bd Gambetta
Nice

Nice 9.3.27.
Mīļā, Zelmuāt, kamdēļ no Tevis tik ilgi nekādu ziņu? Kas ir ar Tevi.
Savā istabiņā būšu tikai līdz 12.3 - tad - dievs zin kur.
Raksti uz ateliej /?/ - cik ilgi būsi Parizē. Es ari gribu braukt. Varbūt tūliņ tikko saņemšu Tavu vēstuli. Man Z. gribas, but pie Tevis, daudz stāstīt un varbūt raudāt...
Mīļi, mīļi skūpstu
Aļa

pastkarte no Nicas uz Parīzi )

par Zelmu Pušak neko pagaidām neatradu. ir info par Zelmu Bērziņu (Bērziņa ir vīra uzvārds), kas studējusi tieslietas Parīzē, Sorbonā. bet nav ne jausmas vai tā ir šī vai kāda cita.

Tags:
usne @ 22:22: vērtīgākais, jo retākais, gaistošākais , resurs dzīvē ir laiks.
naudu, draugus, partnerus, dzīves enerģiju var dabūt jaunus un no jauna, bet laiks nenoveršami iztek un nav atgūstams nekādi.

shelly @ 16:10: Aizdomājos par izteicienu "uzlekt augstāk par savu dirsu". No kurienes tas vispār radies? Es esmu redzējusi, kā cilvēki - un ne obligāti sportisti, vienkārši sportiski jauni cilvēki - ar nelielu ieskrējienu pārlec paši savas galvas augstumam, ne tikai zemākām ķermeņa daļām. Vai senlatvieši bija tik šausmīgi slikti lecēji (lēkātāji?)?

inese_tk @ 12:27: marts
12. II 1958. g.

Kāda dīvaina diena šodien - vakar vakarā vēl bija sals un pa radio paziņoja, ka šodien būšot sals -19, bet - līst lietus, ielas un ietves ledu klātas. Pat autobusi un trolejbusi nevarēja braukt. Kad gāju no rīta uz darbu, ielas bija pustukšas no satiksmes līdzekļiem, ļaudis druzmējās pie auto un troljebusa piestātnēm un izmisīgi vēroja ledojošo ielu... Kā gan nokļūt darbā?
Gāju cauri Komunaru parkam - kā ledus jūra, pie ka ļoti grubuļaina - tik tikko varēja paiet uz priekšu.
Liels nemiers iesēdies sirdī. Jautājums - Kāpēc, moka mani visu dienu. Vai ir vērts maz vairs dzīvot? Varbūt vēl jādzīvo. Kā redzu tad varu vēl daudz palīdzēt cilvēkiem.
Šodien pat - nabaga nelaimigā Turovskaja. Neviens no advokatiem negribēja viņai palīdzēt - negribēja ņemt tās lietu, aizstāvēt tās intereses Augstākā tiesā, jo tas mums advokatiem ir jādara bez maksas. Konsultācijā esam 50 advokati un pēkšņi izrādījās, ka visi /nesalasāms/ "aizņemti". Nožēlojami.
Es paņēmu šo lietu, jo mana sirdsapziņa neatļautu to nedarīt.
Aizgājām abas uz Augstāko tiesu, kur es iepazinos ar lietu - rīt iešu to aizstāvēt Augstākā tiesā.
Turovskas vīrs, 31 g. vecs, godīgs un apzinīgs padomju strādnieks 5. X 1956. g. galīgi sakropļots pie darba Slokas papīra f-kā - 100% zaudējis /nesalasāms/ darba spējas /nesalasāms/.
Tautas tiesa noraidījusi Turovska prasību par attiecīgo atlīdzību no Slokas papīra f-kas.
Ceru, ka mēs un taisnība uzvarēs, jo padomju zemē nevar būt, ka pie darba sakropļots tiktu atstats savam liktenim.
Man sāp sirds, redzot to sirsnigo pateicību ar kādu Turovska runā ar mani. Gribēja ka vai, lai es ņemot 100 rubļus. Kategoriski atteicos un jautāju: "Vai tad jūs domājat ka man nav nemaz sirdsapziņas?". Tad atkal piedāvāja - gribēja adīt cimdus, teica, - par piemiņu no viņas. Atteicos, tad viņa mani pavadīja līdz trolejbusam un kad es jau biju uz trolejbusa kāpnēm, viņa man iebāza šos cimdus kabatā mēteļa. Rīt aiznesīšu cimdus uz Augstāko tiesu - atdošu. Ļoti neērti viss tas.
Bezgala žēl viņas. Viņai ir ari dēliņš slims bērnu triekas rezultātā.
/Pierakstīts, kā noprotams, vēlāk uz lappuses maliņas ar citas krāsas tinti/
Šaj lietā uzvarēju Augstākā tiesā. Turovskis, kas ir 1.gr. invalids saņems no Slokas papīrf-kas ik mēnesi 120 rubļus.

/Alīna Grīnberga. Rokraksts. Alīnas Grīnbergas arhīvs/


šis ir pirmais ieraksts kladē - Alīnas dienasgrāmatā. tā iesākta 1958. gadā, bet rakstīta reti un neregulāri. šķiet, viņa pārsvarā pievērsusies rakstīšanai sarežģītos un grūtos dzīves brīžos. pēdējais ieraksts - 1977. gadā, bet pierakstīta ir mazāk nekā puse no klades. atšķirībā no Otto patosa pilnajām un diezgan nedzīvajām piezīmēm, Alīna raksta vienkārši un cilvēcīgi.
meklēju kaut ko par gadījumu ar Turovski periodikā, bet neko neatradu. varbūt nepareizi lasu viņa uzvārdu. Alīnas rokraksts nav no tiem vieglākajiem, īpaši personiskos pierakstos.

Tags:
au @ 11:15: es jogoju ar jūtūbi, neesmu tāds advancēts susļiks, kas spēj izdomāt savus vingrojumus pats.
nu lūk, vakar jogoju brīvdienu režīmā - pa dienu un ilgāku laiku - un jaunākais gandrīz visu laiku sēdēja blakus, skatījās uz ekrānu, uz mani, uz ekrānu, uz mani un komentēja, vai es daru pareizi vai nē. mierīgā, klusinātā, novērojošā pieaugušā balsī.

au @ 10:25: vīrs laukos, uzzināju, ka man vajag trīs stundas, lai mierīgā gaisotnē tiktu no gultas līdz birojam.
ar jogu, bērnu brokastīm, kafiju, meikapu un trīs bērnu novietošanu iestādē.
neslikti.

17. Marts 2024

krii @ 21:56: Kopš gada sākuma šī ir pēdējā diena tumsas valstībā. Gaišā laika ilgums - 11 stundas, 58 minūtes, 58 sekundes (https://www.timeanddate.com/sun/latvia/riga). Tas ir pat mazliet vairāk nekā pērnā gada 26. septembrī (11:56:57), taču mazāk nekā 25. septembrī (12:01:44).

Ceru, ka šī informācija ļaus mums turpmāk labvēlīgāk pieņemt septembrus.

Jau rīt gaisma valdīs visas 12 stundas, 3 minūtes, 50 sekundes, un mēs varēsim sevi uzskatīt par pārziemojušiem.
Gaišais laiks būs ar mums līdz šī gada 24. septembrim (12:03:50), taču jau 25. septembrī atgriezīsimies apmēram šodienas situācijā (11:58:08).
(Tas, protams, pie nosacījuma, ka nebūs iestājusies kodolziema.)

Par pavasari! Priekā!

virginia_rabbit @ 18:15: Poll #21662 pieminekļi Rīgā
Open to: All, results viewable to: All

Kurām ievērojāmām sievietēm ir pieminekļi Rīgā?



https://lv.m.wikipedia.org/wiki/Pieminek%C4%BCi_R%C4%ABg%C4%81

virginia_rabbit @ 18:08: te nu tas ir - pirmais piemineklis sievietei Ļubļanā dzemdību nama pagalmā.
Lidijai Andolšek-Jeras par ieguldījumu drošas kontracepcijas izgudrošanā.



lilja_brik @ 12:32: mani draugi, kas strādā ar demences pacientiem, saka, ka viņi visu laiku atkārto 2 lietas - ka grib iet mājās (arī būdami mājās), un - uztraucas, ka viņiem tūliņ kaut kur ir jābūt, un tūliņ nokavēs, bet neatceras tieši, ko.

ravejsledzejs @ 11:59: no balkona varu redzēt koku, kura galā ir vārnu pārim ligzda. jau kādu laiku lopiņi tur cītīgi ņemas. aizvakar pēcpusdienā viena vārna zālienā cīnījās ar stiepli (kabeli). ik pa laikam vilka to uz koka pusi. skats visai iespaidīgs. vienīgais kā to var noraksturot vārdiem: drāte, drāte, kur tu to vārnu stiepsi. nezinu vai lopiņi to vadu dabūja līdz ligzdai vai arī sētniece aizvāca, bet katru reizi, izejot uz balkona uzsmēķēt, redzēju putna cīņu; drīzāk jau dona Kihota cīņu ar vējdzirnavām. šodien, cik redzu, tad pāris šeptējas tikai pa ligzdu vien.

upd.: tikko ievēroju, ka šitie zvēri to stiepli ir dabūjuši augšā līdz ligzdai. daiļi no tās nokarājas. vējš arī tāds, ka vārna ligzdā nevar iekārtoties. lai kā pagrieztos, tā vējš tai dibenu paceļ gaisā un astes spalvas noliec kā lietussargu pār galvu; un lopiņš atkal maina pozu un mēģina iekārtoties...

16. Marts 2024

ravejsledzejs @ 20:36: tumsas detektīvi
"-tu esi otrajā stāvā?
-mēs kāpjam augšā.
-tev nav izvēles!"

izcili!

tā var jau ari turpināt:
-tu esi mājās?
-es veļos iekšā.
-tev nav izvēles!

-nolaid bikses.
-tūlīt tevi drāzīšu!
-tev nav izvēles!

utt.

ja es būtu spoks, tad nu ar šādu pieklājību es nevis ar jamiem komunicētu, bet gan drīzāk kādu vaļīgu ķieģeli uz galvas uzgāztu.

virginia_rabbit @ 12:12: muhaha
"brāļu Kokaru fenomens ir vispārzināms"

"aprakstīts ir Laimas Muktupāvelas grāmatā "Brāli, brāli". Un tas vienkārši netika saukts par kaut kādu izvirtību, izlaidību, jo daudzas sievietes ir gājušas caur brāļu rokām, bet tas tika saukts par vīrestību"

lilja_brik @ 12:00: ā, bet es novirzījos. vecākiem pasniedzējiem un jebkādiem gados vecākiem vīriešiem, kas uzmācas jaunām sievietēm (vai miesām - es domāju, ka homoseksuālu pasniedzēju/studentu vidū tas ir tieši tikpat izplatīti), ar kurām viņi ir varas attiecībās, īsti nesaprazdami, vai tur ir piekrišana vai nav, tā kaut kā sanāca... - nē arī neteica.... nezinu vai tā bija varas vai erotikas dinamika... vai maziņš stūrītis siltuma un mīlestības... kā man tik ļoti trūcis...vēlos teikt - get your shit together, losers. risiniet savus mommy vai daddy issues, ejiet pie, bļe, psihologiem, uz vīru apļiem, saprotiet savu seksualitāti un emocijas un kompleksus, vajadzīvas un atkarības, kur vienkārši ir kaut kāds samazgu katls pašlaik kas atstāj aiz sevis garu smirdīgu sliedi
un institūcijām, kas īsti nesaprot, kā tad tur ir bijis vai kas vainīgs - paņemiet poda birsti un iztīriet vnk trubas, lai nodrošinātu atbilstību laikmetīgiem ētikas standartiem

15. Marts 2024

meness_berns @ 23:01: ---
Viendien nesen strādāju dārzā, iedomājos, ka neesmu noskatījies vairākas jaunās sērijas "Pansijai pilī", un pie sevis noteicu tieši šādus vārdus (nepārspīlēju, goda vārds): "Diez, kā tad mūsu Arnītim iet..."

Kļūdams vecs, sāku uzvesties tieši tā, kā to darīja veci cilvēki, kad es biju jauns, un par kuriem es domāju – nē, nu tā taču nemūžam nedarīšu, tas nav normāli.

vilibaldis @ 18:47: Sadzīve
Uztaisīju sev dienu, pieteicos izstādei ikaunijas lauku muzejā. Dabūju atbildi, ka darbi ir "more than interesting".

inese_tk @ 14:34: marts
TĀLOS ATSPULGOS RAUGOTIES
OĻĢERTS LIEPIŅŠ
MANA MŪŽA ATMIŅAS
(168. turpinājums)
Ap to laiku (1935. gadu) Oto, ko klasē saucām par „Grīnbergu Aš" (it kā otrais locījums viņa vārdam Atis, ko izrunā līdzīgi ūdeņraža ķīmiskajam simbolam H) beidza augstskolas juridisko fakultāti. Darbu tam Ulmaņa laikā bija grūti dabūt, bez tam nebija arī cerību ka kā maģistrs viņš varēs strādāt tiesu amatos vai advokatūrā. Gan sacerēja diplomdarbus saviem kollēgām, kam nebija pašiem laika vai prasmes, bet ko ar atsevišķiem pasūtinājumiem nopelnīsi? Par viņu apžēlojās rakstniece un politiskā darbiniece Austra Ozoliņa-Krauze, pieņemdama savā „Piena Eksportā" par prokūristu. Pēc Latvijas tirdzniecības tiesībām prokūrists bija īpašnieka „otrs ego", īsti piemērots darbinieks uzņēmumā, kur īpašniece pati nekad nevēlējās sēdēt. Tagad, kad Austrai tuvojās aizbraukšanas laiks, viņa vēlējās savas intereses veikalā likvidēt. Oto dzīvesbiedre Alīna, krietnā nervu ārsta Jāņa Vildes māsa, pazina avīzes korrektrisi Annu Saksi, reizēm nāca viņai vakaros izpalīdzēt. Arī Alīna bija mana studiju biedre. Komūnistu laikā Franču licejā, ko vadīja Jānis Kadilis, tā darbojās vecāku padomē. No tās uzzināju, ka Krauze atprasot no Grīnberga kādu naudas summu, kas pie viņa vēl glabājusies un pēc Oto ieskata pienākoties viņam. Tajā pašā laikā mūsu īrnieces līdzīgu informāciju bija sniegušas Paulai, tikai pretēja rakstura, proti, ka Grīnbergs ieturot naudu, kas esot veikala. Strīds turpinājās ilgāku laiku, un attieksmes starp Grīnbergiem un Krauzi un Leiko manāmi atvēsinājās. Tā kā es vairāk satiku Grīnbergus, tad to apgaismojums man likās pareizāks, kamēr Paula, mājās dzīvodama, bija paļāvusies īrnieču ietekmei. Austra to redzēja un aicināja Paulu par šķīrējtiesnesi, bet kad tā atteicās, sacīja, ka šķīrējtiesnesis būšot rakstnieks Andrejs Kurcijs, kas esot „Latvijas sirdsapziņa", bet Paulai vajadzēšot iet uz Padomju sūtniecību liecināt. To dzirdēdama, Paula noskaitās: „Kāpēc man jāiet uz krievu sūtniecību? Tieciet paši ir savām lietām galā!" Tas bija prātīgs vārds, mūsu kreiso paziņu attieksmes arī pamazām sāka uzlaboties un tie izlīga, bet pēc tam, kā tas bieži mēdz būt, bija aprunājuši Paulu un sākuši nepatiesi vainot tā kā savu nesaskaņu cēloni. Caur lielajām stikla durvīm noklausīdamās, sieva tad bija pamatīgi „sabrāzusi" marksistus, kas izrādījās naudas lietās viens pret otru diezgan nepiekāpīgi un neiecietīgi.
1980.10.04 Latvija Amerikā

Tags:

14. Marts 2024

prtg @ 22:43: '..the orbicular diorite was used to make the tomb of Napoleon 1st (Paris, Les Invalides) and the tomb of the Medici Chapel in Florence'

Powered by Sviesta Ciba