blond

Draugi

You are viewing the most recent 20 entries

22. Jūnijs 2018

virginia_rabbit @ 20:53: Talsu rajonā vēl nav iestājusies datu aizsardzības regula, var čakarēties

virginia_rabbit @ 19:27: ZR galā nav nemaz tik slikts laiks



Tags: ,
ingmars @ 18:46: D.M.I.S.
Doom Marine's incorruptible soul.

begemots @ 17:04: Nightingale ftw
Ko darīt, ja kaķim nieru mazspēja?

Izrādās, ka šai gadījumā par laimi pamatā neko, tikai divreiz nedēļā mājā pašrocīgi laist sistēmu līdz mūža galam.

Pirmajās reizēs bija strjomna, bet by now visi iesaistītie ir pieraduši, un vairs nevajag šotiņu pirms eksekūcijas.

Tories kaķīšs žiperīgs atkal.

Priekā!

kants @ 16:36: dīvainas izstādes latvijā un itālijā
kamēr biennāle karājas kā sulīgs, piebriedis auglis uz zema zara, citās telpās spokojas parastā māksla.
neapšaubāmi labākais - golfKlayderman pilnasinīgā 90to dekonstrukcija aresenāla otrajā stāvā, rotaļīgs avangards pēc klasiskā postmodernisma.
arsenāla pirmajā stāvā - liela un dīvaina tekstila izstāde, kur daži darbi ir smuki un atjautīgi, daži pat laikmetīgi, bet liela daļa novecojusi līdz ar autoriem, kas ieslīguši materiālā formālismā un nespēj atspoguļot laikmeta progresīvo īstenību. un koncepts 'identitāte'? *&^$$# nu, kas tā dara? un vēl tie līdzjūtību izraisošie darbu apraksti.
krietni vairāk prieka sagādāja cita kura-putra, virspusēji saistot rituāla un mākslas jēdzienus plašā, anonīmā grupas izstādē nongrata/museum.lv tik daudz sliktas mākslas nebija redzēts kopš ainavu izstādes pētera baznīcā, bet vecie, apgleznotie šķīvji - priceless! pa vidu arī šis tas cits aizraujošs un smuks.
gluži kā padziļinot jaunās erotikas fotoizstādi fotomuzejā, mākslinieciskus jaunu sieviešu aktus viena fotogrāfe maigas soc. kritikas aizsegā ir izlikusi baznīcas ielā 9/11. smuki iepakots viens izteikums vienā interpretācijā. kāpēc lai tāds nebūtu kaut kur mākslas tirgus privātajā pusē?
privātais mecenātisms un erotiski motīvi bieži vien uzkrītoši saistās (vai nauda nav fallogocentriska?), ko labi ilustrē kārtējais privātais laikmetīgās mākslas muzejs - katānijas pilsētā, sicīlijā. kā kasiere brīdināja - tāda figurāla viņiem māksla. īpašnieka gaumes manifests ar nolieci un okultismu, fotoreālismu un heteroseksuālo kanonu.
cita veida dīvainība gaida laisku ceļotāju puļas rajona bari pilsētiņas pinakotēkā - pasaulē puritāniskākā mākslas kolekcija ar sešām kailām krūtīm, no kurām divas pie tam ir jaunavām marijām. ēka toties varens musolīnī māniju tīrradnis.

Tags: , , , , , , ,
mazeltov @ 15:14: Runājot par kultūras apropriāciju. Lūk, Kima Kardašjana uztaisa frizūru pēc kādas Āfrikas cilts modes. Kultūras apropriācija!
Savukārt, ja jūs aizbrauktu uz Dominikānas Republiku un spertu soli ārpus sava all-inclusive iežogojuma, jūs apsēstu vietējās sievietes, lai pierunātu sapīt ciešas bizītes, kuras, kā varētu domāt, apropriē gan lokālo frizūru kultūru, gan pie reizes arī ķīniešu kultūru, jo bizes ir tik ciešas, ka acis paliek visnotaļ šauras. Tomēr nē, šajā gadījumā tā nav kultūras apropriācija, bet gan bizness, kas uztur pie dzīvības vietējos!

Nu tad plīz, velciet to līniju, kur beidzas bizness un sākas kultūras apropriācija!

Piemēram, ja es uzliktu galvā amerikas iedzimto ērgļa pakaļas spalvu kroni, OK, apropriācija. Bet ja es uzvelku kājās mokasīnus un pie sienas piekaru ķīnā ražotu sapņu ķērāju un ap roku apsienu ādas siksniņu, kas darināta amerikas iedzimto rotu stilā - es jau apropriēju vai vēl ne?

Vispār, šajā pasaulē paliek dzīvot diezgan grūti, ja nemitīgi jāuztraucas, ka tik neaizvainotu kāda jūtas.

Smieklīgi, bet, starp citu, ja visādi apģērbu zīmoli sāk ražot apģērbu un aksesuārus ar varavīksnēm - tas ir OK vai tomēr LGBT kultūras apropriācija? Man tas izskatās tā - bizness saož, ka šobrīd iecietība un iekļaušanās sit augstu vilni, cilvēki grib parādīt, cik viņi ir atvērti nšit, tad kāpēc gan nedot viņiem iespēju par dažiem simtiem iegādāties rokassomiņu ar izlijušu varavīksni? Bizness nopelna, SJW ir parādījis savu nostāju, savukār ko no tā iegūst LGBT? Tas tāpat kā politiķi cenšas pievilināt vēlētājus piedaloties Praidos. Let's milk the trendy LGBT cow while we can!

panacea, posting in pajautaa @ 16:22: Kāpēc PSRS iedzīvotājiem nebija mikroviļņu krāsnis?

mazeltov @ 14:26: Kalnu namiņa īpašniece pieskata suni, bet tā kā īpašniecei ir jāstrādā, es piekritu pusdienlaikā to lopu izstaidzināt un savākt kakaškas, ja nu kas. Par laimi, suns nav dirsīgs, kad ir manā pārraudzībā.
Pastaiga bija diezgan jauka, jo pietika laika aizvilkties un ļaut sunim sevi uzvilkt kādu gabalu pa kalnu taku (un atkal lejā).
Pēc divarpus stundām sāksies mans nedēļu ilgais atvaļinājums, jē!

Vakaros braucu uz Ležjē skatīties Crankworx sacensības, ko vēl vairāk vajag. Vakar bija superīgs pump-track challenge sieviešu grupā, kur mazais cinītis negaidīti vinnēja regulāro šīs kategorijas uzvarētāju.

virginia_rabbit @ 15:17: zaļā pietura Mērsragā


Tags: , ,
vistu_zaglis @ 13:36: Pelēkā Cūka atrada uz grīdas naudu. Būtu jau labprāt savācis sev, vismaz mēģināja, bet viņš ir kaķītis, viņam ķepiņas, nu un kabatu jau arī īsti nav, kur iebāzt. Noskuma, aizgāja uz savu happy place – pagulēt uz somas.

Nesaistītās ziņās, dārgie Metronome festivāla rīkotāji, kaut jūs nomirtu kur jums bija prāts rīkot pasākumu jāņu vīkendā, nu varējāt taču pajautāt, es uzreiz būtu pateicis, ka būs auksti, līs un pūtīs, nu ko tur vispār varēja gaidīt, tur tak viss zaudēts jau pašos pamatos!

Garastāvoklis:: Die, birch, die
Mūzika: Anna Calvi / I'll Be Your Man
virginia_rabbit @ 14:21: Rīgā iespējams vēl saulains, mēs jau iebraucām slapjā un pelēkā Jāņu pasaulē, kurā jau ir +16. drīz es aizmirsīšu, kā tas bija +25.

Tags: ,
ululate @ 14:15: ļaudis turpina intensīvi pieteikties jāņot pie mums, acīmredzot gaidījuši līdz pēdējam, cerot uz negaidītu much fun, bet beigās nolēmuši izmantot šo drošo variantu

daudzi man jautā kur tad ir ēdienu saraksts, ko mums atvest, ko tad visi ēdīsim un tā līdz bezgalībai, bet es esmu nolēmusi izlikties, ka arī esmu atbraukusi ciemos, un ēdienu sarakstus atvēlu katram pašam taisīt

visu laiku intensīvi līst un intensīvi spīd saule

sirdna @ 13:40: Ielīdu tīklos meklēt sevi un, ko domājiet, atradu. Dzimis 1783.gadā, viss kā pieklājas. Manā prātā tais laikos latviešiem uzvārdus nedeva...kamēr šitam kungam vēl ir atzīmēti senči, no kuriem senākais ar visu savu uzvārdu ir dzimis Latvijas teritorijā vēl 17.gadsimtā. Tas drusku iesit bukti teorijai, ka manu mazlatvisko uzvārdu uz Latviju atnesa Napoleons, hm.

Mana dubultnieka kontu regulē kāda kundze, kura, kā izrādījās, ir mana visai tuva radiniece. Serviss nepaslinkoja un pat radīja mūsu radniecības precīzu aprakstu : your ex-wife's great aunt's ex-husband's niece's ex-husband's ex-wife's father's wife's ex-husband's first cousin once removed's ex-husband's sister's husband's sister's husband's niece.

vilibaldis @ 13:28: Zāļu tirgus
Spiestā kārtā izgāju cauri t.s. Zāļu tirgums, viens no dīvaināk organizētajiem for ever, bet ne par to stāsts.
Cibas jaunā paaudze var droši nomētāt mani ar akmeņiem, bet... muzikālai fons ir vienkārši baiss. Kaut kāda gan jau ka zināma zvaigžņu grupa minūtes trīs skaļruņos aurē ... "tikai mana stulbā oma nāk!" vai "Jāņos meitas grābstīsim!" BRRR! Pretīgi! katrā ziņā vēlmi aizkavēties neveicināja nemaz.

teja @ 13:19: god im sassy (im not)

dooora @ 12:42: viņnakt piecēlies, tā īsti pamodos, kad, vecajā Straumītē maļot robustās pupiņas, izsitu korķus visam stāvam. strāvas vads pirms salaiduma ar korpusu bija tik izdilis, ka jābrīnas, kāpēc es vēl nebiju dabūjis pa pirkstiem.
beidzamās dienas tālab pupiņas beržu lielajā piestā. rezultātā sanāk fjūženķipa čillī dzēriens ar fenheļa, kumina, kafijas, koriandra, kardamōna un attālu anīsa garšu.
divus tādus no vietas nevar izdzert.
dzeršu sidru. ļeigū!

asiize @ 12:57: Kur lai svin jāņus?

maya @ 10:20: Vakar pa dienu izrādes vajadzībām saplūcu jāņu zāļu pušķi no tā, kas nu Londonas ielu malās pieejams. Iznāca diezgan glīts. Pēc mēģinājuma tā ap pusnakti klusiņām padziedāju jāņu dziesmas. Domās gāju peldēties. Kāds tāls paziņa samulsināja, atsūtot ugnskura video. Tādi man tie saulgrieži. Šorīt kastaņai aiz loga tāda mazliet nogurusi jūlija zaļā krāsa. Bet nav tik bēdīgi kā es biju iedomājusies. Varbūt tāpēc, ka mums izrāde ļoti fiziski par to, kas parasti notiek saulgriežos. Par saslēgšanos ar dabu. Un mēs jau labu laiku šajā rituālā dzīvojam. Vēl vakar sabijos no izkāmējušas lapsas, kas vairākas reizies dažu soļu attālumā no manis ar visu ķermeni no spēka krita uz sāniem apstādījumu biežņā. Laikam centās pakasīties. Pēc tam domāju par to, ka viņām taču te nav kur padzerties. Nelīst.

wowow @ 11:20: "varbūt iespējams padalīties ar sava tālruņa numuru, lai komunikācija būtu veiksmīgāka un saziņās iespējas patīkamākas"

komentators @ 11:18: Autostāvvieta netālu no mājas ir izcila. Ne tikai es tur dabūju cenas, kas ir apmēram 5-10x mazākas nekā jebkur citur, bet tur ir arī sirsnīgi cilvēki. Viena tante jau man ir sākusi dot atlaides (lol), un vēl viņiem tur ir stilīgi tusiņi vīkendu vakaros. Man vakar šķita nedaudz dīvaini, ka ceturtdienas vakarā tur tāda rosība tajā mazajā būdiņā, bet noliku mašīnu ap 18:00 un gāju prom.

Apmēram 22:30 eju pakaļ mašīnai. Čalis (ap 50) krēslā guļ. Pēc tā cik viņš sparīgi komunicēja ar saviem čomiem pirms 4 stundām, skaidrs ka ne jau no noguruma miegs uznācis. Es nekad neesmu sapratis kā parastā krēslā sēžot var gulēt. Bet viņš to dara lieliski, pilnīgi šķiet, ka ir izkopis iemaņas. Paņemu savu lapiņu (uz kuras rakstīts laiks, ka datstāju mašīnu), dodu viņam un saku "emm, sveiki". Acis atveras, bet prāts vēl čuč. Tuvākās pāris minūtes tiek pavadītas pievēršot uzmanību kaut kam pa kreisi. Es pacietīgi turu izstiepis savu lapiņu, bet vienā brīdī apnīk, un nolaižu roku. Kaut kas izmainās un pēkšņi ieslēdzas nākamais process, tiek paņemtas dažas lapiņas un noliktas viņam priekšā (viņiem tur ir tāda lapiņa uz kuras ir pierakstīts tas pats laiks, kas man, bet tā vietā lai paņemtu to, viņš vienkārši paņem čupiņu ar randomām lapiņām un noliek sev priekšā). Tiek paņemta beidzot arī mana lapiņa.

Tā, tagad jāieslēdz gaisam. Klik, klik. Nav. Klik, klik, klik. Nav arī tagad. Tiek pakratīts vads, tādā veidā pārliecinoties par tā eksistenci. Klik, klik. Arī šoreiz nav. Vads tiek pakratīts aktīvāk un kā filmā parādās kontaktdakšas uzgalis. Vads nav iesprausts. Tuvākās pāris minūtes tiek veltītas, lai mēģinātu vadu iespraust kontaktā, kas man liek aizdomāties par to kā šmigā vispār grūti lietas iespraust. Jūtu onkulim līdzi. Tikmēr vējš ar spēcīgu pūtienu nahujarizē visas lapiņas no galda. Aizeju pakaļ vienai lapiņai, kas nokrīt manā pusē un turpinu gaidīt, kad spraudiens būs trāpījis mērķī. Tas izdodas. Klik, klik, klik. Gaismas nav. Es mēģinu teikt, ka stāvu no sešiem un ka varbūt es varu vieknārši samaksāt. Es tieku ignorēts. Čalis pievēršas otrai pusei un mēģina tur atkal kādu kontaktu iespraust. Atkal paiet pāris minūtes un tas viņam izdodas. Man šķiet, ka ir pagājusi jau mūžība. Beidzot gaisma tiek ieslēgta un čalis ir gatavs pievērsties lapiņām, kuras viņam vairs nestāv uz galda. Es izpalīdzīgi sniedzu savu pacelto lapiņu un saku, ka tā nav mana. Saku, ka stāvu no sešiem.
-No sešiem rītā?
-Nē, vakarā
-(kaut kas tiek pierakstīts uz svešās lapiņas) Tad būs 4 eiro
(tas izklausās apmēarm 3x par dārgu, viņš droši vien domā, ka es te diennakti stāvu)
-Es 4 stundas stāvu
-4 stundas? (uz svešās lapiņas iepriekš rakstītais tiek nosvītrots un pierakstīts kaut kas jauns) Nu tad pusotrs eiro

Par laimi viņam izdodamā nauda tieši priekšā stāvēja un izrāde varēja beigties. Pēc viņa sejas neizskatījās, ka viņš arī beigās būtu pamodies.

Powered by Sviesta Ciba