blond

blond @ 20:55: Bet, ja nu par to ēšanu. Tirgū ieraudzīju salakas un atcerējos bērnību. Mājās braucot, visa mašīna smaržoja pēc gurķiem. Uztaisīju tādā vieglā marinādē. Es viņas necepu. Un tas ir ēdiens, kur man neprasās nekādas ūbersmalkas garšvielas. Uzvārīju marinādi no ūdens, parastā galda etiķa, sāls, cukura, laurlapām, melnajiem un smaržīgajiem piariem. Ā, vēl vienu burkānu iemetu, kas taisījās sapūt ledusskapī. Vārīju tik ilgi, lai sīpoli nepaliek par mīkstu, ir tādi vēl drusku kraukšķīgi. Tad notīrītas zivis tai marinādē (tikai šķidrumā) tik vien kā uzvārīju (nedrīkst pārvārīt, juks ārā), kārtoju šālītē, aplēju ar marinādi, pa virsu sīpolu ripas biezā slānī. Tāds, lūk, ēdiens, vēl no ulmaņa laikiem mūsu ģimenē.