blond

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
19:45:

MEEN MOILY

vai kokosriekstu zivs karijs

Lūk, solītā zivs karija recepte, arī izmēģināta un iemīļota. Uzreiz jābrīdina nezinātāji, ka tas nebūs ne “dzeltenais karijs”, ne “zaļais karijs”, ne “sarkanais karijs”,  jo kariji ir tik daudzveidīgi, ka tālu parsniedz šīs plaši zināmās variācijas.

Ārkārtīgi būtiski karija pastu ir taisīt pašam. Tikai tad tavs karijs būs unikāls un tik aromātisks kā gatavots pašā Indjā. Pie tam karija pastu var droši sataisīt lielāku porciju – leduskapī to var turēt   diezgan ilgi.

 

Izcelsmes vieta: Kerala

Sastāvdaļu sagatavošanas laiks 30-40 minūtes, plus norurēšanas laiks

Cepšanas laiks 15-20 minūtes

4 personām

Pamatreceptei:

800g baltās zivs fileja bez ādas

Jāņem tāda baltā zivs, kas labi turas kopā un neizjūk. Receptē ieteikta pikša (haddock) vai pomfret ala butterfish, nav ne jausmas, kas tas ir. Mēs lietojām zandartu. Domāju, ka ar mencu nebūtu pārāk forši, bet mēģināt var.

2 laimu sula

2 tējk. sezama eļļas

500 ml svaiga vai konservēta kokosrieksu piena

Ar šo ir zināmas problēmas, jo man veikalos nopērkamais kokosriekstu piens šķiet par biezu, nākamreiz es varbūt ļoti ļoti uzmanīgi un nogaršojot mēģinātu to atšķaidīt jau pēc pievienošanas. Tā kā vienā bundžiņā parastu ir 400 ml, tad tieši varētu pieliet 100 ml ūdens.

Apmēram 5cm garš dūšīgs ingvera gabals, nomizots un sagriezts

4-6 svaiga zaļā čillī pākstis, gareniski pārgrieztas un atsēklotas

20 karija lapas, kaltētas

sāls

 

Garšvielu pastai:

1 tējk. kumina sēklu

1 tējk. koriandra sēklu

domāti apaļie, dzeltenie “zirnīši”, ko iegūst no lielās sēklas, bet, ja nav – lietojiet veselas, kādas nu ir

1 tējk. magoņu sēklu

tās tiešām ir svarīgas!

2 tējk. kaltētu kukurūzas pārslu/plēksnīšu

2 tējkarotes zemesriekstu

2 tējkarotes Indijas riekstu

es abus riekstus ņēmu drusku vairāk

2 tējk. apgraudzētu indiešu zirņu (chickpea) miltu

mēģinājām samalt vai sagrūzt tos zirņus – ar tik pat labiem panākumiem varētu mēģināt samalt akmeņus. Varbūt tos miltus arī var nopirkt pie krišņām – mēs šoreiz iztikām bez

1 tējk. noskalotu un nosusinātu basmati rīsu

2 sašķēlēti sīpoli

es nekapāju kvadrātiņos, bet sagriezu diezgan plānās šķēlītēs

saujiņa svaiga, sakapāta korinadra (kinzas/cilantro)

4 – 8 kaltēti sarkanie čilli

es liku 8 un man nemaz nelikās par stipru, bet es esmu ļoti pieradusi

6 samīcītas (vai saspiestas) ķiploka daivas

 

xxx

 

1.

Sagriez zivi apmēram 1 cm biezās strēmelēs, ieliec palielā bļodā, pāršļaksti drusku laima sulas, pasāli, apsedz ar vāku un ieliec ledusskapī uz 30 minūtēm.

2.

Visas garšvielu pastai paredzētās sastāvdaļas samal ar vienrocīgo blenderi biezā pastā. Ja ir baigi grūti, pielej pavisam nedaudz ūdens vai, ja gribi pastu glabāt ilgāk, kādu tējkaroti  parastās eļļas.

3.

Sezamelļu uzsildi lielā, smagā pannā vidējā karstumā, ieliec iekšā garšvielu pastu un maisot cep kādas 3-4 minūtes, kamēr sāk eļļa atdalīties (masa sāk atlekt no pannas).

Noņem no plīts, lēni iemaisi kokosriekstu pienu, tad pievieno sagriezto ingveru, zaļos čilli un karija lapas, pēc garšas pievieno sāli. Receptē tā nebija, bet es pievienoju arī 2 tējk. brūnā cukura, bez kaudzes.

Izmaisi, liec atpakaļ uz plīts un simmerē vēl kādas 3-4 minūtes.

Pievieno zivi un pasimmerē vēl 7 minūtes.

Noņem no plīts, pievieno pēc garšas vēl laima sulu, piekoriģē visas garšvielas.

 

Pasniedz ar rīsiem – parastiem vai gatavotiem pēc speciālas receptes.

Ārkārtīgi vienkārši un ārkārtīgi garšīgi! 

 

 

 

 

 

 

 



Tags:

Comments

[User Picture]
From:[info]aabols
Date:6. Februāris 2011 - 23:05
(Link)
kaaeec es to sasodiito zivi vakar apeedu....
From:[info]liljabrik
Date:7. Februāris 2011 - 01:02
(Link)
pizģec ņemšanās un ieguldījumi un meklēšana, es sajuktu prātā drīzāk nekā šito uztaisītu, bet ēstu gan labprāt
[User Picture]
From:[info]blond
Date:7. Februāris 2011 - 07:43
(Link)
Beidz, nu šis ir pavisam vienkārši. Un visas garšvielas tikai vienreiz jāsapērk un tad jau pietiek ilgam laikam. Lielākā daļa man faktiski vienmēr bijušas - tikai bārstījos ar tām kaut kā nesakarīgi.
[User Picture]
From:[info]undo
Date:7. Februāris 2011 - 23:11
(Link)
šis ir patiešām forši!
[User Picture]
From:[info]blond
Date:7. Februāris 2011 - 23:44
(Link)
Jā, paldies, ka novērtēji - lai gan es jau neko pati tur neesmu izdomājusi, ir baigais prieks par to, ka izdevās
[User Picture]
From:[info]dooora
Date:19. Marts 2011 - 12:11
(Link)
Labrītiņ!
Mēs vakar akurāt vienojāmies, ka šodien karijs jātaisa :) Būs vien pēc brīža jāiet uz tirgu pēc zivs...
Mēs ar Gundegu bieži taisījām zivs karijus, iedvesmojoties, citstarp, no Maduras Džafrijas (Madhur Jaffrey).
Tava recepte dikti atgādina vienu, ko viņa pirms gadiem 10 rādīja BBC raidījumā par Keralas (kokosriekstu pavalsts) virtuvi. Kaut ko ļoti līdzīgu šim, bet tomēr ne šo (vienalga vērts izskriet cauri), ~ 20 min.:
http://www.youtube.com/watch?v=NF_hPTI9Muo
http://www.youtube.com/watch?v=gSsZ9GPDLGg
http://www.youtube.com/watch?v=dcTn2IWB0VI
http://www.youtube.com/watch?v=ybQcjMvLzCg

Jauki, ka Tu liec cibā garšīgas receptes. Es pateicībā mazliet pakomentēšu ablomiņā.

„Luksofōra kariji” principā attiecas tikai uz Taizemes virumiem, turklāt bieži tādā rietumnieciskotā izpratnē (sarkanais — ļoti ass, zaļais — jau ciešamāks, bet vienalga Hirošima, kamēr dzelteno jau var mēģināt). Keralieši kokosriekstu pienu (kas mīkstina kapsicīna uzbrukumus mēlei un mutes gļotādai) gāž klāt visam, tā izskatās. Katrā gadījumā, ar pieniņu var regulēt asumu, krēmīgumu/biezumu un saldumu. Kāpēc Tev vēl brūnais cukurs prasījās? (mēs bez brūnā vēl palmu cukuru lietojam, reizēm drusku medu, bet katram jau bez salduma nāk līdzi vēl bars ar garšām, tā ka veselais saprāts un pieredze palīdz;)

Taisīt pašam savu karija pastu/purveli tiešām ir vislabākais ieteikums aspirējošam pavāram. Ja pastu uzglabā burciņā ledusskapī, var pārliet ar plāniņu eļļas kārtu, lai gaiss netiek klāt un nesākas visi tie procesi, par ko runāja tantiņas baznīcā, kad viņas bija saindējušās ar sviestu.

Tu cepšanai kā pamateļļu ņēmi sezameni? Hmm, man tā garša baigi intensīva šķiet. Uz aci un mēli piemetot, es teiktu, ka piepilināt (nu, max 1/2 tējkaroti) būtu forši, bet 2 tk... varbūt te mums garšas atšķiras, vai eļļas atšķirīgas, kas zina.

Veikalos nopērkamie kokosriekstu pieni mēdz būt tik atšķirīgi, reizēm nākas iztikt ar pulveri vai sauspiena briketēm, vai aizdomīgām bundželēm, kur vairāk Ē un aizjūru krāna ūdens nekā meklētā piena. Tā ka te Dzintarzemē jāiztiek ar to, kas ir.

Bet svaigas karija lapas gan ir ieteicamākas par kaltētām. Vēl lielākā mērā tas uz laima lapām attiecas (jo tajās ir vēl vairāk aromātisko un ēterisko vielu, un tālab atšķirība starp svaigu un kaltētu drastiskāka), bet abas itin viegli ilgstoši uzglabāt saldētavā. Es parasti draugiem uz Latviju paķeru līdz kādu maišeli, tiem pietiek labam laikam. Jūsu restorāns varētu šitādas lietas importēt pāris pudus, un tad izplatīt draugiem un apmeklētājiem par konkurētspējīgām cenām ;)

par tiem apaļajiem dzeltenajiem zirnīšiem pie koriandra... es neiebraucu bikīt. koriandram sēklas taču aug čemuros, nevis pākstīs. gandrīz pēc kardamōna izklausās.

kādas tās kukurūzas plēksnītes, man arī nav īsti skaidrs, bet iedomāties var.

čikpīžus laikam parasti sauc par turku zirņiem, bet Keralā droši vien par Indijas :) galvenais, lai saprast var. ō, tie ir dikti cieti. es dzirnaviņas esmu 2x saplēsis — vienreiz ar turmerika/haldi/kurkumas sakni, labi izkaltušu, un otrreiz ar turku zirņiem. tagad stāv paka ar tiem miltiem, grasījos cept plāceņus, bet tiktāl vēl neesmu ticis, varēs vismaz karijā iekaisīt.

mīļam bērnam daudz (mīļ)vārdiņu, vēsta populārs nōrvēģu sakāmvārds. tāpat kā kurkumai, arī kindzai ir daudz to vārdu, kin-dza-dza, pareizi, ka vairākus norādi. es tikai cilantrō rakstu ar s, citādi atkal aizies kā ar to jalapeni. spāniski Raksta cilantro, bet izrunā (ar fļupftsofo) si...

klau, vai tad mums tiešām nav neviena verba, kas aprakstītu simmerēšanu jeb slaveno oksimorōnu — vārīšanu uz lēnas uguns? tur jau tā lieta, ka bieži nemaz nav jāvāra (ja ar vārīšanu saprot T uzturēšanu pie 100 celsijiem). kad nupat apmeklēju mājas, beidzot saņēmos dūšas un izstāstīju vecākiem, kā ES vēlos uzvārīt cīsiņus. Noteikums numur viens: nevārīt! :)

Bet mēs gan šodien vārīsim un virsim. Un kas tas Meen Moily? Kaut kas keraliski? Vai Mean Molly (Skarbā Mollija)? ;) Jauku dieniņ un vīk-endiņ'!






[User Picture]
From:[info]blond
Date:19. Marts 2011 - 20:42
(Link)
Mmm, cik brīnišķīgas tās filmiņas... Gribas izmēģināt tos spinātus, bet no kā mūsu apstākļos taisīt čipšus?...
[User Picture]
From:[info]blond
Date:19. Marts 2011 - 12:46
(Link)
Oho, paldies par komentu!

Es te tā ātrumā tueši tavā tekstā:

Kāpēc Tev vēl brūnais cukurs prasījās? (mēs bez brūnā vēl palmu cukuru lietojam, reizēm drusku medu, bet katram jau bez salduma nāk līdzi vēl bars ar garšām, tā ka veselais saprāts un pieredze palīdz;) - _________bija prasīts palmu cukurs, bet man nebija mājās - un es drusku cukura arvien visam pielieku -

Taisīt pašam savu karija pastu/purveli tiešām ir vislabākais _____________Jā, esmu tā glabājusi - pat veselu mēnesi! pastas - viņas, protams,, dažādas, ir absolūts brīnums, ar pirktajām nevar salīdzināt

Tu cepšanai kā pamateļļu ņēmi sezameni?.____________Tur bija prasīta sezamene, bet es eļļu vispār vaiāk tk nelietoju, tikai pašam pamatiņam, pašam sākumam, jo tūliņ jau tās garšvielas dod ārā savu "esenci", mitrumu, eļļu - kaut kas tur viņām ir

Veikalos nopērkamie kokosriekstu pieni mēdz būt tik atšķirīgi,___________Nav nav nemaz slikts, tikai jāskatās katru reizi, cik stiprs

Bet svaigas karija lapas gan ir ieteicamākas par kaltētām. ____________protams, ka labākas svaigas! bet nu man nav laimējies. esmu sapirkusi un sabāzusi ledusskapī saldētas laima lapas, ko rezi varēja nopirkt gemosā, un saldētas lauru lapas man arī ir

par tiem apaļajiem dzeltenajiem zirnīšiem pie koriandra... es neiebraucu bikīt. koriandram sēklas taču aug čemuros, nevis pākstīs. gandrīz pēc kardamōna izklausās ________Protams, ka kardamons:))) mana mūžīgā putrošanās

kādas tās kukurūzas plēksnītes, man arī nav īsti skaidrs, bet iedomāties var_________nu, es nemaz necerēju tādas dabūt, bet veikalā - bija! tad ari pieliku. domāju, tas tikai faktūrai, saturam

mīļam bērnam daudz (mīļ)vārdiņu, vēsta populārs nōrvēģu sakāmvārds. tāpat kā kurkumai, arī kindzai ir daudz to vārdu, kin-dza-dza, pareizi, ka vairākus norādi. es tikai cilantrō rakstu ar s, citādi atkal aizies kā ar to jalapeni. spāniski Raksta cilantro, bet izrunā (ar fļupftsofo) si... ___________ņemšu vērā, ja atcerēšos:)

klau, vai tad mums tiešām nav neviena verba, kas aprakstītu simmerēšanu jeb slaveno oksimorōnu — vārīšanu uz lēnas uguns? tur jau tā lieta, ka bieži nemaz nav jāvāra (ja ar vārīšanu saprot T uzturēšanu pie 100 celsijiem). kad nupat apmeklēju mājas, beidzot saņēmos dūšas un izstāstīju vecākiem, kā ES vēlos uzvārīt cīsiņus. Noteikums numur viens: nevārīt! :)__________bet kāds tad būtu tas vārds? esmu par to daudz domājusi. verdināšana arī ne gluži lab der.

Bet mēs gan šodien vārīsim un virsim. Un kas tas Meen Moily? Kaut kas keraliski? Vai Mean Molly (Skarbā Mollija)? ;) Jauku dieniņ un vīk-endiņ'!_______________Baigi interesanti par tiem vārdiem. Indieši, acīmredzot, ir devuši hindu valodas fonētisko izrunu. Ieliku google translate katru vārdu atsevišķi un dabūju šādus:

"meen" = मीन = mean = ļauns, vidējs, nabadzīgs

"moili" = मोइली = moily =moil = smags darbs, nopūlēties

Tad lūk, kas tas par ēdienu... pēc būtības laikam kaut kas tāds kā sasodītais gŗūti pagatavojamais zivs karijs!
Powered by Sviesta Ciba