 | |
|
I
nenogurdams domāju par viņu, aptverdams, cik šāda klusa apmātība ir izsmeļoša un bezjēdzīga. bet viņa joprojām katru dienu atnāk pie manis domās, apsēžas blakus, runājās. mēs esam kopā. vienā citā paralelā pasaulē mēs tagad esam kopā. |
|
| |
|
pēc bērnības nekas vieglāk nepaliek. es izaugu. kļūst bēdīgāk. viss kaut kā biezāk iesūcas ādā, ievācas sirdī un prātā uz palikšanu, skumju reflekss kļuvis daudz trauslāks, viss atbalsojās un attiecās uz mani tiešāk un sāpīgāk kā jebkad agrāk. pieaudzis es stāvu dārza vidū kā karstā vasarā, un liela krusa, ledus gabali, sitās un ieplēš man krekliņā lielus caurumus, kāds ābols vēl nokrīt un atsitās pret pakausi, pēc laika kā pulkstenītis ieslēdzas dārza laistītājs un iespļauj man ņirdzīgi sejā, skudriņas apčurā un pedikīro kājas, bet es, kā no dzelzs izliets putnu biedēklis, stāvu plati izplestām rokām un nevaru pakustēties. ne mirkli. |
|
| |
|
tipiskā piektdienas vakara vientulības izraisītā panika. viens pats mājās, kamēr pasaule ārā griežas. pazaudēties filmā. |
|
| |
|
saldumiņ,
esmu neprātīgi noguris un ārprātīgi noilgojies pēc dzīves, kļuvis sentimentāli jūtīgs un emocionāli uzvilcies, visi nervu gali vaļā. viegli iemīlējies. kripatiņu laimīgs un ar nepacietību un sajūsmu par nākotni. es gribu, lai šis ir skaists gads. skaists. |
|
| |
|
es gaidu ziemu, tavu siekalu garšu, kad uztraukums mīsies ar skumjām, sniega guršķi pie baznīcas, kluso vakaru ar visu, visu un tad neko. krūtīs. |
|
| |
|
mans kreisās pēdas mazais pirkstiņš ir koši rozā. bet tu jau nekad neesi to pamanījusi. mēs abi ar pirkstiņu pēc tevis neprātīgi ilgojamies. pasaule pilnīgi ir apstājusies. |
|
| |
|
bet es laikam tomēr nesaprotu dzīvi. kaut kur apziņā gaidu to kraha punktu, pēc kura atverās visas čakras un, tur, apskaidrības. vot, nezinu. baigi grūti nodefinēt mūsu paaudzi, kas staigā apkārt, saostījušies no iespējām, ko piedāvā pasaule un visas jūras līdz ceļiem. nāvīga sajūta, nopietni. mēs taču nesaprotam, ko mēs gribam. labi, ja zinām, ko negribam. es esmu savā punktā - konstanta lielummānija, bet vienlaicīga nosliece uz pieticību un meditāciju; jaunības maksimālisms, viss vai nekas, viss un nekas. |
|