blond

blond @ 21:10: Šodien bijām pie Ievas viņas jaunajā lauku mājā, kura tiek remontēta, un tiešām sajutu pavasari - zeme reāli rūgst un sniegpulkstenīši arī šur tur jau tīrā sniegā izspraukušies.
Bet atbraucām mājās un nācās gatavot āti, jo iepirktie produkti negaida vai, pareizāk sakot, gaida rindas kārtībā un mantu jau zemē nevar mest.
Āte tad āte, tika grilēta rietumnieciskā gaumē un ar viņu viss bija prognozējami - garšīgi un trekni.
Bet klāt pie rīsiem (kā parasti ar žāvētu bārbeli un vēl kādu nieku garšvielu) es izdomāju pagatavot šos spinātus:
http://www.youtube.com/watch?v=gSsZ9GPDLGg - filmiņas beigas
http://www.youtube.com/watch?v=dcTn2IWB0VI - filmiņas sākums
(paldies doorai!)

Neiznāca gluži tā kā vajag, nebija jau arī svaiga kokosrieksta, tomēr pirmajai reizei tik labi, tik labi, tik garšīgi, ka nolēmu recepti pierakstīt:

1. Ņem krietnu kaudzi spinātu, sagriež itin smalki.
2. Iemet karstā vokpannā (bez kādas eļļas), uzlej bišķi ūdens (šai vietā jāuzmanās, es uzlēju ūdens par daudz, tāpēc nācās ilgāk karsēt, lai iztvaikotu, tāpēc spināti drusku saplaka), pasautē burtiski pāris minūtes zem vāka.
3. Ir jau blenderī sagatavota pasta no 2 svaigiem rīvētiem kokosriekstiem, pāris vai tŗīs šalotes sīpoliem, pāris vai trīs ķiploku daivām, pāris svaigiem zaļajiem čilli, drusku sāls, apmēram 1/3 tējkarotes kajenas piparu.
Man blenederis ir salūzis, tāpēc vienkārši sastāvdaļas sīki sakapāju; nebija zaļo čilli - tāpēc lietoju sarkano; nebija svaigu kokosriekstu - tāpēc lietoju nenosakāmu daudzumu kokosa pārslu un pielēju bišķi karsta ūdens. Man likās taisni forši, ka tā "pasta" bija tāda raupja, un arī filmiņā patiesībā tā neizskatās pēc viendabīgas masas, kādu varētu iegūt ar blenderi.
4. Kad pannā atrodošies spināti drusku aptvaicējušies, to vidū attīra laukumiņu un tur iesviež sagatavoto pastu, kuru nemaisa, bet no malām un augšas aprok ar spinātiem. Pasutina zem vāka vēl kādas minūtes - nemaisa, bet raugās, lai nepiedeg.
5. Citā mazā panniņā ielej 2 tējkarotes eļļas, uzkarsē, tad ieber kādu ēdamkaroti sinepju sēklu, uzkarsē (viņas nenormāli sāk sprāgt un lēkāt), pieber apmēram ēdamkaroti rīsu, uzkarsē, kamēr balti, tad piemet kādu duci svaigu vai saldētu karija lapu, vēl drusku diezgan rupjos gabalos sagrieztu 1 šaloti, pāris vai trīs daivu ķiploku un vienu zaļo čilli, apbrūnina un iegāž spinātos.
Šis ir tas brīdis, kad visu samaisa kopā.
Man bija tikai kaltētas karija lapas, tāpēc tās jau ēdiena gatavošanas sākumā aplēju ar verdošu ūdeni, lai "atveras".

Ekselenta piedeva visdažādākajiem ēdieniem gan austrumu gan rietumu stilā, ar vai bez rīsiem. Veģetāri vai ar zivi - domāju, ka ar gaļu nianses pazaudētos.