Prof. Biezpientaures pētījumu centrs -

man bija 17, 18 gadi, kad beidzās lpsr. bet latviešu valoda dokumentos un rakstiski sabiedriskajā telpā bija visur, izņemot kara komisariātu. nu un beidzot 8to man bija raksturojums krievu valodā izsniegts, bet tas laikam bija priekš orgāniem, kurš apstiprināja izbraukšanu uz VDR jeb DDR. Vissavienības nozīmes rūpnīcās bija atskaites krievu valodā jātaisa.

(Reply to this)

Kādā gribēji. Nebija ar likumu noteiktas valsts valodas. Katrā "savienotajā republikā" paralēli lietoja gan vietējo lielāko valodu, gan krievu valodu kā starpnāciju saziņas valodu. Gan satiksmes saraksti, gan ēdienkartes utt tika dublēti abās valodās (līdzīgi kā mūsdienās ēdienkarte krogā ir laatviski un angliski). Attiecīgi, darba grāmatiņā ieraksts varēja būt gan krieviski, ja grāmatvede nelatviete, gan latviski, ja latviete. Darba vietās sapulcēs pamatā lietoja to valodu, kurā runāja sapulces vadītājs - piemēram, ja Jūrmalas ATU-36 bija lielā sapulce, kuru vadīja direktors un galvenais inženieris, tad sapulcē runāja krieviski, aber ja sapulci vadīja 1. daļas priekšnieks (kurš komandēja māksliniekus, galdniekus u.c. ar "propagandas" darbu saistītos), tad sapulci vadīja latviski. Vobšem - kādā valodā boss, tādā padotie vervelēja, pie viņa vēršoties, bet savā starpā katrs savā valodā (es galdniekam savu sakāmo teicu latviski, jo krievu valodā slikti runāju, kaut visu sapratu, savukārt viņš man savu sakāmo krieviski, jo saprast latviski saprata, bet runāja slikti).

Dokumentus, kas attiecās uz "vissavienības" jautājumiem (piemēram, karaklausības grāmatiņa), rakstīja krieviski.

(Reply to this) (Thread)

Nezinu kā mazpilsētās, bet Rīgā sadzīvē, jāatzīst, krievi latviski praktiski nerunāja, tb uzvedās tā kā šobrīd latvieši izturas pret krieviem: tev ar mani būs runāt manā valodā. Tb šodienas situācija ar krievu valodu ir spoguļattēls padomju laika situācijai ar latviešu valodu - šobrīd latvieši pret krieviem izturas tā, kā tolaik krievi pret latviešiem ielas saskarsmes līmenī. Kā nekā mentalitāte un kultūras līmenis praktiski abām šīm postpadomju ļaužu grupām praktiski identiski.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kā šobrīd izturētos augsti kulturāls nepostpadomju ļaužs, tā reāli sadzīvē? - runātu ne ķiļķēnu, ne klimpu valodā? franču, angļu valodā, tā tīri neitralitātei, lai kādu nenostādītu zemāk? varbūt mēmais šovs - universālā roku zīmju valodā? varbūt neartikulēti, ar svilpieniem, rūcieniem, šņācieniem? nu lai izvairītos no nebeidzamas spoguļattēlošanās vienam otrā..

(Reply to this) (Parent)

Man ir kautkādā līdzīga sajūta, ka šobrīd latvieši dod rūgtās zāles, kuras paši ir dabūjuši. Sasummējam ar neeksistējošu integrācijas politiku (manuprāt, 90to sākumā bija tikai divas iespējas - un viena no tām būtu nekavējoties integrēt izglītotākos un citādi jēdzīgākos neintegrētos nelatviešus un cerēt, ka tie aiz sevis vedīs masu, kas izvēlētos nogaidīt) un dabūjam rezultātu uz sejas, kā tolaik teica.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es nezinu, kur jūs tādu vispārēju tendenci raujat. Man vienai, kad zvanu uz bankām, LMT, VID un kur tik vēl ne, piedāvā iespēju izvēlēties valodu (krievu vai latviešu)? Tāpat es neesmu savā klātbūtnē dzirdējusi nevienu latvieti, kurš spītīgi runātu latviski ar krievu, protot krievu valodu. It sevišķi apkalpojošā sfērā. Piekrītu, ka ir atsevišķi gadījumi, bet ka latvieši kopumā uzvedās tagad analogi krieviem pad. laikos - nu kaut ko tādu gan neesmu novērojusi. Es tik varu brīnīties, cik ilgi latvietis vēl kaisīs pelnus sev uz galvas par to, ka vidējais satistiskais krievs Latvijā negrib un nekad nav gribējis mācīties latviešu valodu, jo latvietis ne tā paskatījies, ne tā uzrunājis, ne tā ieinteresējis, ne tik zemu paklanījies.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā.

(Reply to this) (Parent)

Apkalpojošā - tas ir cits stāsts.

Personiski es jūtos gandarīts, ka varu turēties pie latviešu valodas arī tad, ja pārdevējs latviski runā slikti. Manuprāt, neviens pelnus nekaisa, jo arī tas neizskadro to, kāpēc viena daļa krievu latviešu valodu iemācās, un otra - nē. Varu ar krievu runāt krieviski, bet neslēpšu, ir patīkami ja viņš runā latviski.

(Reply to this) (Parent)

integrācija ir tikpat imagināra kā paradīze. integrēties nav iespējams, tikai integrēt - uzņemt, pieņemt. pa vienam atsevišķam.
cita lieta ar asimilēšanos. ja ir vēlme tikt laukā no sava kopienas geto, kas ir savā ziņā pašpietiekams, bet ar zemu sociālo statusu. to dara atsevišķi konjunktūristi dēļ karjeras, slavas, naudas, varas. vai lielas mīlestības dēļ. citu dzinuļu nav.
pašpietiekamu kopienu nav iespējams integrēt, ne asimilēt. tad jābūt milzīgai civilizācijas līmeņa atšķirībai.

(Reply to this) (Parent)

es vispār neko neatceros, jocīgi

(Reply to this) (Thread)

Augstskolas diplomu pazaudēji? ;)
Aizgāju, sameklēju, apskatījos – 2 valodās: kreisajā pusē latviski, labajā krieviski.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, kaut kur noteikti mētājas, slinkums meklēt:)

(Reply to this) (Parent)

Ēdienkarte ēstuvēs varēja būt arī tikai krievu valodā. Vienā mierā. Tas bija atkarīgs no personāla. Atceros, kā es kā mazs bērns ar vecākiem pusdienoju vietējā ēdnīcā, kurā kā saldais ēdiens bija atzēmēts "kiseļj so sļivkami". Manas skopās krievu valodas zināšanas mani maldināja. Es nospriedu, ka "Sļivki" ir plūmes. Tikai tādas mazas. Latviski ēdienkartes nebija. Tāpat latviski varēja nebūt daudz citu norāžu dažnedažādās vietās.
Mana bērnība pagāja konfrontējot ar lielākoties krieviski runājošām pārdevējām (viens no maniem pienākumiem bērnībā bija iepirkšanās), un es stostīdamās mēģināju nopirkt divas paciņas piena, vai desu, ja paveicās. Tantes-pārdevējas nebija no tā iecietīgākajām un latviski ar mani nerunāja, tāpēc neko labu par divvalodību nedomāju, esmu to pieredzējusi.

(Reply to this) (Thread)

kioskos arī cenuzīmes varēja būt mierīgi tikai krieviski; es atceros, cik tāpēc biju sajūsmā, ka viena pārdevēja tomēr bija centusies savā darba vietā visas cedeles satulkot arī latviešu valodā, apmēram tā: браслет - "rinkits rokaj".

(Reply to this) (Parent)

atkarīgs no kaļekķiva un personām.

Dokumenti - neatceros nevienu, kurš nebūtu divās valodās.

Pats dzīvoju gauži latviskā nostūrī, kur krievu fiziski bija maz. Cilvēki, kuri dzīvoja Rīgā - kā nu kurš. Sadzīves līmenī ir dzirdēts par kašķiem par suņu valodām, bet nezinu, cik tādi bija izplatīti. Un, tāpat kā mūsu dienās - boss krievs = krievu valoda.

(Reply to this) (Thread)

VEFā, kas bija vissavienības pakļautības uzņēmums, veidlapas bija tikai krieviski, darba grāmatiņu arī aizpildīja tikai kreiviski. Kolhozā lielākā daļa veidlapu bija abās valodās.
No sadzīves, visai sadzīves tehnikai lietošanas instrukcijas bija krieviski, pat Latvijā ražotajām mēbelēm saskrūvēšanas pamācība bija krieviski.

(Reply to this) (Parent)

mammai rūpnīcā visa dokumentācija un atskaites bija krievu valodā. viņa strādāja plānošanas daļā. pases un apliecības gan bija divās valodās. ielu nosaukumi arī bija divās valodās. skolas ēdnīcā visas pavāres bija krievietes. atceros, ka gāju pēc dakšiņas 2. klasē un man nedeva, kamēr nepateicu krieviski, lai iedod vilku. veikalos, kā jau božena atzīmēja, bija tas pats - vajadzēja runāt krieviski, ja gribēji nopirkt maizi vai pienu, ja ne - tādu maziņu fašistu izlaida un apkalpoja nākamo rindā.

(Reply to this) (Thread)

un vēl jau ir tā anekdote iz dzīves, kur slimnīcā krievu māsiņa slimniecei kartiņu aizpildījusi krievu valodā un latviešu māsiņa visu laiku sauc pēc slimnieces uzvārdā Kuce. Patiesībā slimniecei uzvārds bij "Ķīse".

(Reply to this) (Parent)

Tēvs srādāja termoelektrocentrāles administrācijā. grāmatvedības valoda bija krievu. Priekš iesniegumiem es biju par sīku :)
No sadzīves atceros pionieru nometnes Jūrmalā, kur viss notika krieviski, jo personāls arī pārsvarā bija krievi. Padomjlaiku diploms vienā no latviskākajām skolām-lietišķajos ir abās valodās. Dzimšanas apliecība ir latviski.

(Reply to this)

Jocīgi, ar daudziem no jums esmu līdzīga vecuma, bet par valodu atceros ļoti maz faktu.

Noskaidrojās, ka sievasmāte vēstuli Brežņevam savulaik rakstījusi krievu valodā. Likme bija dzīvoklis blokmājā, tur viss skaidrs. Es gan pakaitināju, ka to vēstuli tepat partijas komitejā būs izlasījuši, neba jau Brežņevs noņēmās ar darbaļaužu vēstulēm - un tāpēc droši varēja rakstīt latviski :)

(Reply to this)

atceros ēdnīcā "tornis" 86. gadā bija "maijas sacepums". latv valodas kļūdas ēdienkartēs bija populārs joku temats. sieru salāti un tamlīdzīgi. uz tā fona krievu valodu neatceros.

(Reply to this)