Prof. Biezpientaures pētījumu centrs -

Kādā gribēji. Nebija ar likumu noteiktas valsts valodas. Katrā "savienotajā republikā" paralēli lietoja gan vietējo lielāko valodu, gan krievu valodu kā starpnāciju saziņas valodu. Gan satiksmes saraksti, gan ēdienkartes utt tika dublēti abās valodās (līdzīgi kā mūsdienās ēdienkarte krogā ir laatviski un angliski). Attiecīgi, darba grāmatiņā ieraksts varēja būt gan krieviski, ja grāmatvede nelatviete, gan latviski, ja latviete. Darba vietās sapulcēs pamatā lietoja to valodu, kurā runāja sapulces vadītājs - piemēram, ja Jūrmalas ATU-36 bija lielā sapulce, kuru vadīja direktors un galvenais inženieris, tad sapulcē runāja krieviski, aber ja sapulci vadīja 1. daļas priekšnieks (kurš komandēja māksliniekus, galdniekus u.c. ar "propagandas" darbu saistītos), tad sapulci vadīja latviski. Vobšem - kādā valodā boss, tādā padotie vervelēja, pie viņa vēršoties, bet savā starpā katrs savā valodā (es galdniekam savu sakāmo teicu latviski, jo krievu valodā slikti runāju, kaut visu sapratu, savukārt viņš man savu sakāmo krieviski, jo saprast latviski saprata, bet runāja slikti).

Dokumentus, kas attiecās uz "vissavienības" jautājumiem (piemēram, karaklausības grāmatiņa), rakstīja krieviski.

(Reply to this) (Thread)

Nezinu kā mazpilsētās, bet Rīgā sadzīvē, jāatzīst, krievi latviski praktiski nerunāja, tb uzvedās tā kā šobrīd latvieši izturas pret krieviem: tev ar mani būs runāt manā valodā. Tb šodienas situācija ar krievu valodu ir spoguļattēls padomju laika situācijai ar latviešu valodu - šobrīd latvieši pret krieviem izturas tā, kā tolaik krievi pret latviešiem ielas saskarsmes līmenī. Kā nekā mentalitāte un kultūras līmenis praktiski abām šīm postpadomju ļaužu grupām praktiski identiski.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kā šobrīd izturētos augsti kulturāls nepostpadomju ļaužs, tā reāli sadzīvē? - runātu ne ķiļķēnu, ne klimpu valodā? franču, angļu valodā, tā tīri neitralitātei, lai kādu nenostādītu zemāk? varbūt mēmais šovs - universālā roku zīmju valodā? varbūt neartikulēti, ar svilpieniem, rūcieniem, šņācieniem? nu lai izvairītos no nebeidzamas spoguļattēlošanās vienam otrā..

(Reply to this) (Parent)

Man ir kautkādā līdzīga sajūta, ka šobrīd latvieši dod rūgtās zāles, kuras paši ir dabūjuši. Sasummējam ar neeksistējošu integrācijas politiku (manuprāt, 90to sākumā bija tikai divas iespējas - un viena no tām būtu nekavējoties integrēt izglītotākos un citādi jēdzīgākos neintegrētos nelatviešus un cerēt, ka tie aiz sevis vedīs masu, kas izvēlētos nogaidīt) un dabūjam rezultātu uz sejas, kā tolaik teica.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es nezinu, kur jūs tādu vispārēju tendenci raujat. Man vienai, kad zvanu uz bankām, LMT, VID un kur tik vēl ne, piedāvā iespēju izvēlēties valodu (krievu vai latviešu)? Tāpat es neesmu savā klātbūtnē dzirdējusi nevienu latvieti, kurš spītīgi runātu latviski ar krievu, protot krievu valodu. It sevišķi apkalpojošā sfērā. Piekrītu, ka ir atsevišķi gadījumi, bet ka latvieši kopumā uzvedās tagad analogi krieviem pad. laikos - nu kaut ko tādu gan neesmu novērojusi. Es tik varu brīnīties, cik ilgi latvietis vēl kaisīs pelnus sev uz galvas par to, ka vidējais satistiskais krievs Latvijā negrib un nekad nav gribējis mācīties latviešu valodu, jo latvietis ne tā paskatījies, ne tā uzrunājis, ne tā ieinteresējis, ne tik zemu paklanījies.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā.

(Reply to this) (Parent)

Apkalpojošā - tas ir cits stāsts.

Personiski es jūtos gandarīts, ka varu turēties pie latviešu valodas arī tad, ja pārdevējs latviski runā slikti. Manuprāt, neviens pelnus nekaisa, jo arī tas neizskadro to, kāpēc viena daļa krievu latviešu valodu iemācās, un otra - nē. Varu ar krievu runāt krieviski, bet neslēpšu, ir patīkami ja viņš runā latviski.

(Reply to this) (Parent)

integrācija ir tikpat imagināra kā paradīze. integrēties nav iespējams, tikai integrēt - uzņemt, pieņemt. pa vienam atsevišķam.
cita lieta ar asimilēšanos. ja ir vēlme tikt laukā no sava kopienas geto, kas ir savā ziņā pašpietiekams, bet ar zemu sociālo statusu. to dara atsevišķi konjunktūristi dēļ karjeras, slavas, naudas, varas. vai lielas mīlestības dēļ. citu dzinuļu nav.
pašpietiekamu kopienu nav iespējams integrēt, ne asimilēt. tad jābūt milzīgai civilizācijas līmeņa atšķirībai.

(Reply to this) (Parent)