Prof. Biezpientaures pētījumu centrs - Komentāri

indulgence

11:57

Kādā gribēji. Nebija ar likumu noteiktas valsts valodas. Katrā "savienotajā republikā" paralēli lietoja gan vietējo lielāko valodu, gan krievu valodu kā starpnāciju saziņas valodu. Gan satiksmes saraksti, gan ēdienkartes utt tika dublēti abās valodās (līdzīgi kā mūsdienās ēdienkarte krogā ir laatviski un angliski). Attiecīgi, darba grāmatiņā ieraksts varēja būt gan krieviski, ja grāmatvede nelatviete, gan latviski, ja latviete. Darba vietās sapulcēs pamatā lietoja to valodu, kurā runāja sapulces vadītājs - piemēram, ja Jūrmalas ATU-36 bija lielā sapulce, kuru vadīja direktors un galvenais inženieris, tad sapulcē runāja krieviski, aber ja sapulci vadīja 1. daļas priekšnieks (kurš komandēja māksliniekus, galdniekus u.c. ar "propagandas" darbu saistītos), tad sapulci vadīja latviski. Vobšem - kādā valodā boss, tādā padotie vervelēja, pie viņa vēršoties, bet savā starpā katrs savā valodā (es galdniekam savu sakāmo teicu latviski, jo krievu valodā slikti runāju, kaut visu sapratu, savukārt viņš man savu sakāmo krieviski, jo saprast latviski saprata, bet runāja slikti).

Dokumentus, kas attiecās uz "vissavienības" jautājumiem (piemēram, karaklausības grāmatiņa), rakstīja krieviski.