Jā, vai ne

Dažreiz skola izpildās kā kolonija - nepalaidu pusaudzi viendien uz skolu, gājām uz izstādi, tā arī attaisnojumā ierakstīju (nevis slimības vai ģimenes apstākļu dēļ). Pusaudzis skolā dabūja morāli un pēc tam morāli saņēmu es tā, it kā arī būtu skolniece, nevis pusaudža vecāks. Attaisnoties un skaidroties (ko, protams, negrasījos darīt,bet, nu - jāāā).

es piekrītu tam, ka baigi izlaist neko nevajag, bet reizēm neaiziet uz skolu ir labākais, kas ar bērnu var notikt. savukārt, ilgstošākā prombūtnē (ceļošana) ir jāatrod veidi, kā skolai tikt līdzi.

(bet nu šausmas, ka pieaugušam cilvēkam ir jādabū pa galvu un tas skaitās normāli)

Sviests. Un galvenais, ja tu būtu ierakstījusi "ģimenes apstākļu dēļ" t.i. samelojusi, tad droši vien nekas nebūtu. Un tā mēs audzinām godprātīgu sabiedrību un mācām jauniešiem mīlēt kultūru! :)

Es pagaidām rakstu kā ir. Bet 1ā klase..
visu vielu izņem un patiesībā pat veiklāk iziet cauri visām tēmām un izpilda gan klases darbus, gan mājas darbus, nekā lieki atsēžot tās 4h skolā..
es saprotu lielākās klasēs tā nevar, vairāk priekšmetu, dažādāki.. Vecāks visu nepārzna, nevar iskaidrot..
Bet domāju ceļošanām, utt, ir tālmācības videnes..

Būtu žēl, ja divu trīs četru nedēļu kavējuma dēļ (piemēram), būtu jāmācās viss gads mājmācībā. Tas nav “tas”

mājmācība imho nav ok. Tālmācība gan - ja plāno tiešām tur vandīties riņķī random laikos, ilgumos, pietiekami bieži.. BET imho pagaidām nodrošināt attālināto mācīšanos arī nav ok parastajām skolām (ar esošajām slodzēm, finansēm, integrējamajiem bērniem klasēs, utt. - tb skolām nav resursu dabūt palīgus skolotājiem, kur viņus reāli vajag, visas tās integrēšanas ir aizvedušas konkrētā grāvī, reāli nav resusu vēl nodrošināt kko attālināti).
Imho būtu ok, ja skolas nāktu pretī tik daudz, ka nesāktu vecākiem skalot smadzenes, lai tad bērns to mēnesi, divus, whatever apgūst mājās to visu, pēc atgriešanās nokārto vajadzīgās ieskaites vai tml..

wtf?

Ha, ha! Nekas nav mainījies... Kad es vēl strādāju tehnikumā, bija jāprasa vecāku zīmes utt. pat no tiem, kam pašiem jau bija savi bērni un ğimene, jo IZM normatīvi šādu situāciju neparedz.

Noteikti ir privātskokas, kuras par atbilstošu samaksu apmierinās jebkuru klienta untumu.

privātskolu nav tik daudz, lai apmierinātu pieaugošo vajadzību. un tā arī nevajadzētu būt - dzīvošana ne uz vietas nav untums, pasaule mainās, tā kļūst par normu.

Pieaugot pieprasījumam, noteikti pieaugs arī to skaits, kuri gribēs nopelnīt un atsauksies pieprasījumam.

bet tad tik un tā viņi apkalpos tikai to sabiedrības daļu, kas varēs samaksāt. man liekas, ka šī jaunpieaugošā ceļošana / dzīves vietas maiņa pēc gadalaikiem./ komandējumi jau ir kā reizi vidusslāņa vajadzība. viņi nemaksās (man tā liekas, bet varbūt es šausmīgi kļūdos, domājot par vidusslāņa materiālo stāvokli)

Nav rociņu, nav cepumiņu!

Bet vai tad tā sabiedrības daļa, kas var atļauties ceļot un pārziemot ārzemēs, kā reizi arī nav tieši tā, kas var atļauties arī samaksāt privātskolu?

Un vispār jau šobrīd nekas neliedz ceļot un mācīt bērnus mājmācībā, zinu mammas, kas mājskolo visu ģimeni, arī neceļojot. Protams, ceļojot, nekas neliedz arī tētiem iesaistīties.

Nedomāju, ka var atļauties, es nevarētu. Bet labi, es arī pārziemot nevarētu :)
Ceļišanai nav jābūt garai - lai izkristu no skolas ar divām nedēļām pietiek. Tā nav kaut kāda luksusa dzīve.
Mājmācība grūti (vai neiespējami?) savienojama ar attālināto darbu.

Vispār mājskološana ir atļauta tikai sākumskolas līmenī, vēlākā periodā ir diezgan sarežğīta birokrātiskā sistēma, kas to īsti nepieļauj.

vēlākā laikā to pašu, nosacīti (nu, būšanu mājā) var panākt ar tālmācību. bet, kā jau augstāk minēju, tas nav tas.

Nu labi, bet, ja ne mājmācība un ja ne tālmācība, tad kas ir tas, kā būtu jāmainās izglītības sistēmai? Vai tev ir vīzija vai tikai pārliecība, ka esošā sistēma nekam neder?

man nav ne viedokļa, ne vīzijas, ne pārliecības. es tikai redzu apkārt šo pieaugušo dzīvesstila maiņu un aizdomājos par to, vai skolas tiks līdzi. ne es gribēju kritizēt esošo, ne piedāvāt nākotnes ieceres.
mani tiešām tas interesē, kā skolas ar to tiks galā. pati savā dzīvē, piemēram, man līdz šim bērni pusē gadījumu ir braukuši līdzi komandējumos. es gribētu, lai tā notiek arī tuprmāk, bet viņiem sāksies skola.
tad es staigāju pa ārzemēm un redzu veselām masām ģimenes, kā mūsējo - tie, kas ceļo ar pirms skolas vecuma bērniem. jā, viņi to dara tagad, jo bērni nekavē skolu. bet viņi to gribēs arī pēc diviem gadiem. un četriem. un kā mēs to visu izdarīsim?
tas vienkārši būs interesanti, skolas mainīsies.

Es jau iepriekš ļoti atvainojos, bet, šo lasot, tomēr sajūtos mazliet, kā kādreiz pētot kaut kādus amerikāņu mammu instagrammus, kur viņas gaužas par kaut kādām savām problēmām, vispār nesaprotot, cik nenormāli privilēģētas ir, salīdzinot ar pārējo pasauli. Es domāju, ka regulāri ceļot, pat attīstītā valstī kā Latvija, var atļauties absolūts sabiedrības mazākums, nemaz nerunājot par pārējo pasauli, kur daļai bērnu vispār pieeja izglītībai ir visai nosacīta, un dilemma ir bērnu darbs.
Šobrīd Latvijas izglītības reformu lielākā aktualitāte ir skolu reforma - tuvākajā laikā tiks slēgtas vēl vairāk mazo lauku skolu nekā iepriekšējos gados, jo demogrāfija. Tas nozīmē atlikušajiem bērniem ceļu līdz tuvākajai skolai kā ceļojumu pārdesmit kilometru attālumā katru dienu. Iespējams, te var būt kāds ar attālināto mācību metodēm saistīts risinājums, no kā benefitētu arī ceļojošais upper vidusšķiras mazākums. Bet domājot par tiem lauku bērniem, tomēr nevar neiedomāties, ka tie ir bērni, kuriem skolas brīvpusdienas ir dienas vienīgā siltā maltīte, un kas visdrīzāk nevar mācīties mājās.
Līdz ar ko man arī nav atbildes, tikai gribējās skumji pateikt, ka izglītībā jau nu gan ir lielākas problēmas par šo, par ko vēlreiz atvainojos, ja sanāca netaktiski.

aij, nu nē, es, protams, jau ierakstot zināju, ka šis ir sniegpārsliņu jautājums. bet es arī neteicu, ka tā ir mans ikdienas domu loks, ņemtne vai risināmās problēmas - tās bija īsas pārdomas pēc šiem diviem mēnešiem āzijā, kur ir ļoti daudz eiropiešu un austrāļu ar bērniem (ļoti daudz varbūt nē, bet daudz).
un es nebūt negribēju teikt, ka šī ir latvijas skolu sistēmas lieta, es drīzāk fantazēju, kā pasaulē mainīsies izglītības sistēma, ko mēs pazīstam, mēs, privilēģētā sabiedrības daļa ar izglītību, darbu un ne-sausumu.

taču lai arī es apzinos, ka runāju par priviliģēto cilvēku lietām, es arī redzu, ka kovida laika iemācītais attālinātais darbs, paver daudz jaunu iespēju, un šis "priviliģēto loks" kļūst arvien plašāks.

tāpēc es ar savām pārdomām nemēģinu teikt, ka īstu problēmu nav. es tikai gribēju ieminēties par savām pārdomām. tam jau ir ciba.

un Tavs komentārs ir tieši vietā, starp citu, precīzs. bet es ne par to.

Ar tām attālinātajām mācībām, cik noprotu, ne viss skolās ir rožaini. Daudz nesekmīgo, daudz depresīvo. Bez vecāku iesaistes nekas nenotiek vispār, ja skola nav klātienē. Nu, un vecākiem ir tik resursu, cik ir.
Man sīks skolu sāks tikai šogad, tad arī gan jau izbaudīšu, kā tas ir, ka aizbraukt var tikai skolēnu brīvdienās pa dārgo.
No trešās puses, man vīrs visu laiku čīkst, ka mums jāpārdod māja un jāpārvācas uz Vjetnamu vai tml. lētu, bet civilizētu Āzijas daļu. Mana šobrīd malā noliktā profesija to pat ļautu (un varbūt ceļošana ir vienīgais jēdzīgais veids, kā es to varētu turpināt darīt, jo būtu, kur uzlādēt bačas), bet tā skola. Tā ka vispār jau saprotu arī izglītotos un privileģētos :D

jā, tā ceļošana dārgajos brīvlaikos.

Es ar sīko braucu komandējumos, uz konferencēm un visur citur, tāpēc, ka man nebija kur un kam bērnu atstāt un tā bija lētāk un drošāk (un interesantāk), nekā maksāt auklēm uz to laiku. Ar vislētākajiem avioreisiem, paliekot vislētākajās viesnīcās. Tas tā - par ceļošanu kā privilēģiju.
Par iekavēto skolu - gāja uz skolas bezmaksas konsultācijām pirms stundu sākuma un pēc stundu beigām.

jā, komandējumos ņemt līdzi jau vienmēr nav untums vai greznība, bet vienīgais jēgpilnais variants.

GPT tiek pozicionēts kā ūberskolotājs. Nez, kā tas tiks integrēts izglītības sistēmā, bet noteikti izskatās kā daļa risinājuma.

Mājmācība?

ne man (vēl) bērnu, lai varētu jau tagad līdztiesīgi piedalīties šajā diskusijā, bet es tavu domu ļoti saprotu un atbalstu. kā ārzemēs pastāvīgi dzīvjošs pilsonis, kurš apmēram katru gadu labprātīgi 2 mēnešus pavada LV, attālināti strādājot un esot kopā ar tur palikušo ģimeni un draugiem, šī būs man (iespējams) ļoti aktuāla tēma pēc n-gadiem.

te (NL) laikam ir tā saucamās internacionālās skolas. tur laikam mācās visi expatu bērni, viss angliski un, cik saprotu, visā šo skolu tīklā tā programma ir vienāda, tas nozīmē ka var 'ceļot'. šīs ir manas aizdomas, nevis fakti. protams šīs arī ir visdārgākās skolas. man pat nav nojausmas vai LV ir šāda iestāde.

bet ko es principā gribēju teikt: nesaprotu, kāpēc mēs vēl neesam tik tālu, lai visu mācību materiālu uzņemtu ar video kā (ārzemju) universitātēs? Kad studēju TU Delft tika uzņemtas lekcijas, ko vēlāk, gatavojoties eksāmeniem, varēja atskatīties uz servera. Tur bija arī visu pagājušogadu uzņemtās lekcijas, ja nu kādam gribējās salīdzināt. Man liekas, ka ja skolā vienkārši uzņemtu visus priekšmetus, kurās viņi klāsta vielu, un kārtīgi rubricētu, dzīve paliktu daudz vieglāka; atbilstoša šim dzīvesveidam. Turklāt šo te vajadzētu darīt tikai vienreiz un tas kalpotu vairākus gadus, līdz kaut kas mainītos mācāmajā vielā. Šis pat varētu būt Valsts mēroga projekts (jo vajadzētu daudz servera vietas visām 12 klasēm), bet nu diezvai tas ir izdevīgi, pašlaik esošajā sistēmā, kur skolas saņem finansējumu par skolēnu skaitu un kā tad darīt, ja pēkšni visi izdomātu ziemās pārziemot siltajās zemēs?
Bet nu ņemot vērā demogrāfisko situāciju un (man liekas) faktu, ka LV būtu izdevīgi nākotnē šo te nodrošināt

kaut kas šinī virzienā jau ir. nesen atradām, ka pilnīgi katrai 9. klases eksakto priekšmetu mācību tēmai ir ierunāti jūtūbes video. to darījuši dažādi skolotāji. tas ir reāls atspaids gadījumā, ja skolotāja visu mācību stundu ir pavadījusi kliedzot uz traucētājiem un mācību vielu nemaz nav izstāstījusi.

visam piekrītu!
komentārs par international schools - tās ir ļoti dārgas, ļoti.

šādiem gadījumiem skolām ir atstrādāta sistēma. vecāks raksta iesniegumu, ka nodrošinās to un to, sekos līdzi e-klasei, bērns savāc parakstus no priekšmetu skolotājiem. divas nedēļas ir sīkums, ja ģimene seko līdzi bērna mācībām. galu galā slimības dēļ bērns var skolu kavēt arī uz daudz ilgāku laiku.

par pārziemotu lielāko daļu no mācību gada gan nezinu. viena mana bērna klasesbiedrs visu mācību gadu pavadīja sporta nometnē itālijā, vietu skolā nezaudēja.

aha. es gan nezinu, kādi ir materiālu pieejamība šim "sekot" līdzi. un vai šī parakstu vākšana nenozīmē, ka slinkākie nekur netiek laisti? :)

bet par sportotājiem esmu dzirdējusi, ka šiem vispār kaut kāda vispasaules atļauja - darot, ko gribot, nekad nekādu problēmu.

man ir tikai manu bērnu pieredze, un viņi laikam nav slinkākie.
"sekot līdzi" - nu ir mācību grāmatas un ieraksti e-klasē, tur būtu jābūt ierakstītai stundas tēmai, daži skolotāji pat ieraksta klasē risināto uzdevumu numurus. tu vienkārši vēl nezini, tāpēc esi globāli secinājusi, ka nav pilnīgi nekā :)

Šie ir gana solīdi un lieli jautājumi, uz kuriem "izglītības pasaulei" pēc būtības nav atbildes, ir tikai meklējumi virzienā schools as flexible learning platforms, utt.

Visāda veida attālinātās/neklātienes/mājmācības tomēr nāk ar baigo slodzi vecākiem vai ar psihol. blaknēm bērnam agri vai vēlu, tā ka skolas formāts no vārda "mācīšanās grupā ar vienaudžiem" tomēr ir vērtīgs, bet lūk, kā (ņemot vērā dažnedažādos standartus) universalizēt- nav gluži trivāla atbilde. vadošākās un dārgākās tīklu starptautiskās skolas ir drusku tuvu tam- vienota programma, ieštepselējies un turpini, bet no tām arī kā reizi nāk visādas socializācijas un sadarbošanās blaknes un trauksmes: nemitīgi mainās klasesbiedri, utt.

attīstības psihologiem būtu še ko teikt, par moderno nomadismu un skūlingu.

tieši šodien aprunājām LV skolu sistēmu, kura, sorry, bet joprojām viegli stagnē postpadomijā.
var būt kāda online privātskola?