Šie ir gana solīdi un lieli jautājumi, uz kuriem "izglītības pasaulei" pēc būtības nav atbildes, ir tikai meklējumi virzienā schools as flexible learning platforms, utt.

Visāda veida attālinātās/neklātienes/mājmācības tomēr nāk ar baigo slodzi vecākiem vai ar psihol. blaknēm bērnam agri vai vēlu, tā ka skolas formāts no vārda "mācīšanās grupā ar vienaudžiem" tomēr ir vērtīgs, bet lūk, kā (ņemot vērā dažnedažādos standartus) universalizēt- nav gluži trivāla atbilde. vadošākās un dārgākās tīklu starptautiskās skolas ir drusku tuvu tam- vienota programma, ieštepselējies un turpini, bet no tām arī kā reizi nāk visādas socializācijas un sadarbošanās blaknes un trauksmes: nemitīgi mainās klasesbiedri, utt.

attīstības psihologiem būtu še ko teikt, par moderno nomadismu un skūlingu.