atmiņas par domām

Tu esi jukusi.

NB! [patriarhāla struktūra: jo tiek ieviests nošķīrums starp "jucis" un "nejucis", iepriekšējo iekrāsojot negatīvā gaismā, implicējot personas spriestspējas nepilnīgu vai disfunkcionālu lietojumu, bet funkcionāla un vesels spriestspējas lietojums ir tāda, kāda domā vīrieši]

Proza, tas ir māksla. Bet māksla ir par skaisto. Kāpēc uz prozas lasījumiem negribi rakstīt kaut ko par skaisto un labo? Nu zini, kā vecajos, labajos laikos, pirms cilvēkus sāka skatīt primāri dzimumiskās kategorijās, un pirms mākslu "mākslinieki" sāka izmantot imagināru sociālo cīņu izkarošanā? (lai gan šis nav jauns, mākslinieki moralizē visnotaļ sen, vienīgais šobrīd pasniegšanas forma ir tik vāja, ka saturs implodē pāri visam) Vai pa šiem gadiem mākslas ziņā neko jaunu neesi iemācījusies? Vai arī viss joprojām palicis bļaģ un white trash līmenī?

(Reply to this) (Thread)

Ko nozīmē skaistais un labais bļe
Es rakstu par to kas ir

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"ir" - mūžīgā tagadne? vai pretendē uz reālistiskumu? vai reālais, "ira", ir tikai, kas tagad ir, iestrēdzis čūlainā status quo? vai katra "ir' aprakstīšana tāpat jau nav idejiska konstrukcija - kā tavā gadījumā - kur tu no irēšanas kompleksā daudzveidīguma izvelc pāris nianses un izvedini veselu patriarhālo struktūru sazvērestību? tas "ir"? vai tiešām tā ir? vai arī iekš esošā tu iesaceri jābūtības?
un, redzi, labais no vienas puses ir par jābūtībā, bet jābūtība mav tikai, kas tagad ir, tā jau ir ilgstamība, plašāka laika aina.
tas gan nenozīmē, ka jābūtības nav faktiskās pasaules daļa.
un skaistums - neticu, ka neredzi skaistumu, citādāk nebūtu poēts, pat ja arī ar nihilistisko un sockritisko pieskaņu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Skaistums ir vienkārši viss kas "IR", skaistums ir esamība, losīt, neizdalot no tās elementus, ko piestāv teikt sprediķī un ko nepiestāv, un tas, kas "IR" vienkārši nozīmē manu pieredzi kā cilvēkam uz šīs planētas, visu, ko es redzu un jūtu
Vienkārši man uzsit dusmas jebkādi mēģinājumi definēt skaistuma un mākslas robežas, un tev tas izdodas īpaši debili

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, tas nav noslēpums, ka jūsu sugai asinis uzsit mēģinājumi definēt j e b k ā d a s robežas, vai nu tās būtu fiziskās (festung Europa, Meksikas siena), vai konceptuāli mentālās. Taču ar to cilvēce ir jodarbojusies jau gadu tūkstošiem, un tomēr dažiem tas asinis uzsit tik ļoti, ka šie civilizētības gaismu nesošie augsti mācītie bezrobežu ļautiņi paši gribot negribot savā pasaules redzējumā nonāk pie kādām pat visai striktām robežām attiecībā uz robežu cilvēkiem.

Piemēram, noreducēsim līdz pamatiem - esamības robežas ir neesamība. Tieši tik vienkārši, un no tā izriet arī viss pārējais.

(Reply to this) (Parent)

fuck off četri ever

(Reply to this) (Parent)

Ā, es zinu, vienu varu pateikt. Janai Kukainei saistībā ar grāmatu bija raksti, kur viņa visa tāda fano par mātišķumu, mātes būšanas miesisko pieredzi un blā, taču nekur ne ar pušplēstu vārdiņu neparādījās tēvs, and here's a catch for you, es, kā jau patriarhālo struktūru nesējs, saku, ka tie teksti ir absurds, jo mātes koncepts nav domājams bez tēva koncepta, tie ir dialektiski, divsejaini jēdzieni un būšanas formas.

(Reply to this) (Thread)

Līdīsi atkal pa visām šķirbām izrādīties ar savu aprobežotību?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, es ar savu zemniecisko, lauku, provinces un perifērijas cilvēka aprobežotību ienāku galerijā (pat ja tā ir iecere prozas lasījumiem jebkurā gadījumā, pretendējot uz publiskumu) un pasaku, ka šitais socpolītiskās mākslas karalis ir kails. es saku "kā ir". man būtu vienaga, ja tas būtu kaut kāds miljonais feministu vai sasāpējušo forums. bet ja mākslu pludini ar socpolītisko - kā pati daudzkārt esi sludinājusi - tad es līdīšu un būšu aprobežots, jo mērķis eventuāli ir parādīt, tieši cik ļoti smieklīgas un vecmodīgas ir visas šīs augeja staļļu runas par patriarhālām struktūrām (anonīmiem spēkiem pasaules telpā, kuri uzglūn no visiem kaktiem), vēl jo vairāk, ja tas tiek iepīts mākslā, to padarot par politisku steitmentu. ja pretendē uz politisko, tu pretendē uz cīņu. o, un cīņa tā būs. jo es redzu, ka šīs gudrās runas ir sačakarējušas man dažu labu savulaik tuvu cibiņu, kā rezultātā pat kādreiz normālu cilvēku runā iezogas šie, kā pati saki, TUKŠIE NESĒJI kā patriarhālas struktūras utml, tas sabojā visu, un brīvam garam ir kādreiz jāpasaka "nē! pietiek!" - pat ja šajos jautājumos vēsturiski parasti esmu klusējis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Skaties ak tu bļe kāds tu esi cēls Viss tavs šitais rap sūds nav nekas unikāls
Turklāt atkal pamatojiies kaut kamā, ko es vispār neesmu teikusi - iesaku apmeklēt psihologu un pajautāt, kāpēc tu automātiski pieņem, ka visi ir pret tevi, un pauž tev pretējus uzskatus, pat ja tos nepauž, pat ja pauž kaut ko no pavisam citas dimensijas??? Klaja sociālpolitika mākslā man šķiet diezgan bezgaumīgi un ambiciozi, es plānoju rakstīt personisku stāstu par atgriešanos latvijā, kur es pati sevi nodirstu tieši tikpat daudz kā citus, bet ko tu, bļe, atkal kaut ko piedomā klāt un sāc repot?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nepretendēju uz unikalitāti, neesmu mākslinieks, nedz radošais, esmu tikai tas aprobežotais lauķis no kādreizējās Austrumeiropas.
nu ok, tu visus, ieskaitot sevi, gribi nodirst prozas lasījumos, bet es nedaudz padiršos internetā (jo psihologi ir kaktu dakteri un pūšļotāji), bet nu metu mieru, lai gan man "uzsit asini" banošana.

(Reply to this) (Parent)

Piedod, bet šī nu ir fundamentāla kļūda. (Faktiski divas, jo 1) J.Kukaine raksta arī par tēva jēdzienu un paternitāti, kā Tu, iespējams, būtu pamanījis, ja būtu grāmatu izlasījis.)
Māte un tēvs nav dialektiski saistīti jēdzieni, pat ne primitīvākajā binārajā opozīcijā. Jēdziens "māte" korelē ar bērna jēdzienu, resp., ir jēdzienu pāris "māte/bērns", analogi varētu būt jēdzienu pāris "tēvs/bērns". Protams, otrs pāris iespējams tikai tajās valodās, kurās pastāv tēva jēdziens - tas nebūt nav visām valodām un kultūrām kopīgs. Lai atceramies kaut vai hrestomātisko piemēru par kristiešu misionāriem, kuri bijuši spiesti kādai evaņģelizējamo kopienai tulkot Tēvreizes sākumu kā "Mūsu Mātesbrālis debesīs...", jo tā bijusi tuvākā reference uz autoritatīvu vīriešu dzimuma radinieku.
Vnk., nepārvērtē patriarhālo struktūru nozīmīgumu, labi?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es nezinu par kārtējo indiāņu cilti, kas standarta izglītotajam eiropietim liek izbrīnā ieplest acis "o, var arī tā", bet ierindas cilvēkam visticamāk liek noteikt "pie mums tā nedara/nav tā pieņemts". Lai nu būtu, tā ir viņu, indiāņu darīšana, bet vietā, ciltī, no kuras es nāku, bērni nekrīt no debesīm, nerodas paši no sevis, un tieši šādā nozīmē māte nav domājama bez tēva, jo, ja nav tēva iesaistes, tad nav arī mātes, proti, nav bērna.

Es vispār nedomāju par patriarhālajām struktūrām, nedz par to esamību vai neesambu (ne aktīvu apstiprinājumu, nedz noliegumu, manā grāmatā tā ir sekundāra jeb atvasināta problēma, ko primāri jāizsaka nedaudz citādāk), taču, kad durvju atvēršanu sievietei nosauc par patriarhālo struktūru ietekmi (turklāt sastatījumā "progresīvās (emancipētās?) ārzemes vs lokālā atpalicība") - un tieši tādā līmenī ir tējas attapīgi trāpīgie novērojumi par LV sabiedrību - tad es pirmo reizi mūžā sāku interesēties, kas tā par domu kaiti ieperinājusies cilvēku prātos, tur, tālajās un izglītotajās ārzemēs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tad runā par savu pieredzi un savām privātajām spekulācijām, nevis pretendē uz universālu patiesību paušanu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, tā, ja nemaldos, tiešām i r universāla patiesība, ka bioķīmiskā reakcija, kuras rezultātā rodas atsevišķs cilvēks (ko nosauc par "bērnu"), sievietei - kura top par māti - nerodas pati no sevis, pašsuģestijas rezultātā, bet tikai un vienīgi (proti, cita varianta nav) piedaloties vīriešu kārtas pārstāvim, ko parasti, vismaz lielākajā daļā cilvēces, sauc par tēvu. Un tieši šādā nozīmē es domāju māti kā dialektiski konceptu, kurš nav domājams bez tēva.
Par privātajām, peronīgajām pieredzēm tikpat labi var runāt lietotājas "teja" utt sakarā, kur no šīs absolūti unikālās pieredzes tiek izsecinātas universālas patriarhālās struktūras.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šobrīd Tu reducē māti uz bioloģisku konceptu - t.i., runā par olšūnas apaugļošanu, kurā nepieciešama vīrieša dzimumšūna. Vienlaikus tiek ignorēts tas, ka apaugļošana var notikt arī bez paša vīrieša klātbūtnes (in vitrum), kā arī tas, ka bioloģiskā nozīmē jēdziens "māte" tiek attiecināts ne tikai uz cilvēkiem, bet arī citām dzīvo organismu sugām, to skaitā tādām, kurām iespējama partenoģenēze, vai vīrišķo indivīdu nav vispār (piem., runājot par vienšūņiem, tiek lietoti jēdzieni "mātšūna" un "meitšūna").
Attiecīgi - ne bioloģiski, ne sociāli "māte" un "tēvs" nav dialektiski saistīti koncepti, pat ja reducējam visu iespējamo reprodukciju uz tik šauru, laikā un telpā mazizplatītu kultūras fenomenu kā patriarhāla nukleārā ģimene.:)

(Reply to this) (Parent)

Savstarpējās atbalsta grupas ir starp sievietēm. Vīriešiem ne tikai tādas "nav vajadzīgas", bet viņi tādās nav arī gaidīti.

(Reply to this) (Thread)

Par kādām grupām Tu runā, oficiālām vai neoficiālām?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Neoficiālām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas ir tipa tā ka satiekas un sazvanās un runājas un noklust, kad Tu pietuvojies, sačukstas, un tu jūties "excluded"?
Es varētu piekrist, un šitais ārzemēs arī nebija. Uzticības grupas protams pastāvēja, bet dzimumi vienmēr bija very mixed, bet zināmā mērā arī tas bija saistīts ar to, ka ir mazāk atšķirību starp abu dzimumu problēmām - šeit visi tomēr dzīvo grāmatas "Sievietes, kas mīl par daudz" scenāriju

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ļoti precīzi, man liekas, to var novērtēt tieši cibā: sievietes izmanto šīs atbalsta grupas "es esmu resna", "viņa mani apdirši", "jūtos depresīvi" un saņem no citām sievietēm atbalstu "beidz, kur nu tu resna", "tā gan ir kuce, neņem galvā", "atbrauc pie manis ciemos". Var pavērot dzimumu proporciju, kāda ir komentāros pie šiem ierakstiem. Vīrieši šādu atbalstu nesaņem vai saņem daudz mazāk. Piem, viens nebūt ne nepopulārs džeks pirms kāda gada bija ierakstījis, ka ir pamatīgā depresijā un bieži domā par pašnāvību. Un tur veselu dienu nebija nekādu komentāru vispār. Beigās viens ierastīja kko no sērijas "saņemies, nav jau tik traki". Nu, vai arī Tu pie mana viena posta ierakstīji kaut ko tādu kā "vai apzinies, ka ja Tu sevi nosauc par neglītu, Tu tūlīt saņemsi veselu kaudzi ar komentāriem, ka neesi neglīts?". Grūti šīs divas situācijas iztēloties pie pretējā dzimuma.

Nav laikta tagad izdomāt piemērus, bet man ir sajūta, ka tas līdzīgi ir arī ārpus cibas. Un runa nav par atbalsta nesniegšanu, bet noteikti arī par nemeklēšanu.

Esmu apskatījis arī specifiskus ārzemju atbalsta forumus, tur neko tādu nenovēroju. Arī neglītam džekam mierīgi uzraksta "looking great".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tev ir taisnība, ka tas tā notiek. Arī es personiski vīriešu līdzjūtībai neuzticos, tomēr apzinos, ka to nedrīkst tā vispārināt, un vajadzētu censties to pārvarēt, in order to practice what I preach

(Reply to this) (Parent)

Šis komentārs man atgādina, ka gribēju atzinīgi iekomentēt pie tava pēdējā ieraksta, bet aizmirsu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Paldies!

(Reply to this) (Parent)

Zināms tak - kopā uz tualeti iet tikai draudzenes!

(Reply to this)

Labs!

(Reply to this)

Nesen uz ielas dzirdēju runājam pa telefonu: "Kamēr ar tavu veco laidīsim uz copi, tikmēr jūs ķēķītī papļāpājiet par sieviešu lietām."

Es katru dienu eju garām automazgātavai, kur vīrieši rūpīgi mazgā savus auto. Pagaidām vēl neesmu tur redzējusi nevienu sievieti.

Bieži vien par grāmatām. Ai, autors jau sieviete, nekas labs tur nebūs.

Kad ārzemēs strādāju ar jauniešiem, man bieži jautāja, kāpēc meitenes no Latvijas ir tik kautrīgas? (es arī to ievēroju, ka viņa bija vairāk sevī ierāvušās nekā zēni, mazāk iesaistījās, lai gan bija arī pāris izņēmumi).

(Reply to this) (Thread)

Paldies, labs

(Reply to this) (Parent)

Runājot par grāmatām, ir piedzīvoti arī vēl pārsteidzošāki gadījumi. Atcerējos reizi, kad vīrietis grāmatnīcā meklēja dāvanu vīrietim, kādu detektīvromānu. Izlasīja uz muguriņas, ka stāsts ir par to, kā galvenais varonis vīrietis meklē pazudušu sievieti, un nosprieda, ka neder, jo "tur jau par sievietēm".

(Reply to this) (Parent)

Kad esmu darba vietā, bez paša ziņas sāku lietot patriarhālu runas veidu un ķermeņa valodu. Izskaidroju to ar man piemītošo spēcīgo intuitīvo domāšanu, kas saka man priekšā, kāda ir efektīvākā uzvedības stratēģija katrā situācijā.

(Reply to this) (Thread)

Labs!! Apsīkumo

Bet es jau arī vsp par to rakstīju. Esmu atsākusi krāsoties un ģērbjos daudz apspīlētāk.

(Reply to this) (Parent)

Zvēru medības, tai skaitā, nogalināšana, asinis, padara sievietes par virišķīgām.
Sieviete vīriešu kolektīvā liek vīriešiem savākties.
Ēst gatavot "pa īsto" prot tikai virieši. Sievietes - tikai ikdienā parasto ēdienu.

(Reply to this) (Thread)

O, pēdējais ir labs.
Bet īstenībā mans jautājums bija in general par to, kas šeit uzkrīt, salīdzinājumā ar ārzemēm

(Reply to this) (Parent) (Thread)

aa. ok.
salīdzinājumā ar ārzemēm, šeit ir ļoti jānodarbojas ar vīriesu pašvērtības celšanu. Regulāri jāpaslavē par niekiem, ļoti maigi janorāda uz nepieņemamamām lietām. Jāslēpj nodarbes, kuras netiek publiski atzītas par "sievišķīgām".

(Reply to this) (Parent)

Salīdzinot ar ārzemēm, te neviens nesveicinās, toties vīrieši grib vīriešiem paspiest roku, bet blakus esošo sievieti izliekas, ka neredz. Un viņa savu roku arī nestiepj. Droši vien baidās, ka metīsies bučot. Un zina, ka izsakot pateicību pat tad, ja esi jau ministre, ir jāpakniksē. Prezidents gan kāju nepievelk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šis ir Austrumeiropā izteikti.

Es reiz tā samulsināju vienu vīrieti Bulgārijā, visi sarokojās, es arī sniedzu roku, viņš tā kā šaubījās, vilcinājās, bet tomēr roku pasniedza, jo negribēja būt nepieklājīgs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Esmu dzīvojusi Bulgārijas mazpilsētā gadu un mana pieredze bija pilnīgi pretēja - visi sarokojās bez mazākajiem aizspriedumiem, tostarp sievietes ar sievietēm. Vispār cilvēki pieskaras viens otram daudz, daudz vairāk. Tas man savukārt bija grūti :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams, es pārspīlēju. Mazajās pilsētās vispār cilvēki ir citādāki. Turklāt reģionos daudz kas atšķiras. Balkānos un Dienvidos, jā, tas ķermeniskais kontakts intravertam cilvēkam var būt grūti paciešams.

(Reply to this) (Parent)

Un vēl par tām augstāk minētajām atbalsta grupām. Citviet tas ir krogs, kurā daži pamatskolas biedri vai tml. mēdz vienā un tai pašā vecīšu kompānijā satikties līdz pat kapa malai. Mūsu platuma grādos neeksistējoša dzīves forma.

(Reply to this) (Parent)

es nezinu, vai tas ir par tēmu un vai ārzemēs ir citādāk, bet es to redzu kā patriarhāta sekas, kas mani personīgi tracina visvairāk - daudzas sievietes man apkārt (lielākoties tās nav draudzenes) ir vērtējošas un ļoti neiecietīgas pret citām sievietēm, īpaši ja runa ir par izskatu, bērnu audzināšanu, izturēšanos pret partneri/vīru, seksuālo uzvedību.

(Reply to this) (Thread)

+1

(Reply to this) (Parent)

Jā!

(Reply to this) (Parent)

Piekrītu. Šis nenormāli krīt uz nerviem.

(Reply to this) (Parent)

man arī rodas sajūta, ka Latvijā vairāk viens otru "uzpasē", lai dzīvo, kā ir pareizi un pieņemts, un tā, varbūt man tikai tas tā, bet atbraucot uz Latviju, kad biju jau redzamā stāvoklī, saņēmu daudz "rūpes" un intereses no nemaz ne tik tuvām sievietēm - draudzenēm par manu grūtniecību, un sajutos jau, it kā par maz analīžu veicu un kā var uz kursiem neiet, it kā norādot, ka nepietiekoši uztraucos par to, bet visi citi gan uztraucās tā it kā man pēdējais latvietis būtu vēderā

(Reply to this) (Parent)

Un vēl viens off, lai gan varbūt nemaz ne tik ļoti. Vairākkārt (un nupat pavisam nesen) esmu saskāries ar citzemnieku samulsumu, mēģinot saprast, kurā tualetē pie mums jāiet, jo tās apzīmētas ar ∆∇

(Reply to this)

Paldies, šis ir vajadzīgi!

(Reply to this)

nu bāc un man šķita, ka vairs neilgojos pēc ārzemēm

(Reply to this)

Pēteris Kļava un Uģis Kuģis patīk tikai sievieteem

(Reply to this)