atmiņas par domām

saka_taisniibu2 @ 03:55 pm: Es nezinu par kārtējo indiāņu cilti, kas standarta izglītotajam eiropietim liek izbrīnā ieplest acis "o, var arī tā", bet ierindas cilvēkam visticamāk liek noteikt "pie mums tā nedara/nav tā pieņemts". Lai nu būtu, tā ir viņu, indiāņu darīšana, bet vietā, ciltī, no kuras es nāku, bērni nekrīt no debesīm, nerodas paši no sevis, un tieši šādā nozīmē māte nav domājama bez tēva, jo, ja nav tēva iesaistes, tad nav arī mātes, proti, nav bērna.

Es vispār nedomāju par patriarhālajām struktūrām, nedz par to esamību vai neesambu (ne aktīvu apstiprinājumu, nedz noliegumu, manā grāmatā tā ir sekundāra jeb atvasināta problēma, ko primāri jāizsaka nedaudz citādāk), taču, kad durvju atvēršanu sievietei nosauc par patriarhālo struktūru ietekmi (turklāt sastatījumā "progresīvās (emancipētās?) ārzemes vs lokālā atpalicība") - un tieši tādā līmenī ir tējas attapīgi trāpīgie novērojumi par LV sabiedrību - tad es pirmo reizi mūžā sāku interesēties, kas tā par domu kaiti ieperinājusies cilvēku prātos, tur, tālajās un izglītotajās ārzemēs.