Comments
|
Tu esi jukusi.
NB! [patriarhāla struktūra: jo tiek ieviests nošķīrums starp "jucis" un "nejucis", iepriekšējo iekrāsojot negatīvā gaismā, implicējot personas spriestspējas nepilnīgu vai disfunkcionālu lietojumu, bet funkcionāla un vesels spriestspējas lietojums ir tāda, kāda domā vīrieši]
Proza, tas ir māksla. Bet māksla ir par skaisto. Kāpēc uz prozas lasījumiem negribi rakstīt kaut ko par skaisto un labo? Nu zini, kā vecajos, labajos laikos, pirms cilvēkus sāka skatīt primāri dzimumiskās kategorijās, un pirms mākslu "mākslinieki" sāka izmantot imagināru sociālo cīņu izkarošanā? (lai gan šis nav jauns, mākslinieki moralizē visnotaļ sen, vienīgais šobrīd pasniegšanas forma ir tik vāja, ka saturs implodē pāri visam) Vai pa šiem gadiem mākslas ziņā neko jaunu neesi iemācījusies? Vai arī viss joprojām palicis bļaģ un white trash līmenī?
NB! [patriarhāla struktūra: jo tiek ieviests nošķīrums starp "jucis" un "nejucis", iepriekšējo iekrāsojot negatīvā gaismā, implicējot personas spriestspējas nepilnīgu vai disfunkcionālu lietojumu, bet funkcionāla un vesels spriestspējas lietojums ir tāda, kāda domā vīrieši]
Proza, tas ir māksla. Bet māksla ir par skaisto. Kāpēc uz prozas lasījumiem negribi rakstīt kaut ko par skaisto un labo? Nu zini, kā vecajos, labajos laikos, pirms cilvēkus sāka skatīt primāri dzimumiskās kategorijās, un pirms mākslu "mākslinieki" sāka izmantot imagināru sociālo cīņu izkarošanā? (lai gan šis nav jauns, mākslinieki moralizē visnotaļ sen, vienīgais šobrīd pasniegšanas forma ir tik vāja, ka saturs implodē pāri visam) Vai pa šiem gadiem mākslas ziņā neko jaunu neesi iemācījusies? Vai arī viss joprojām palicis bļaģ un white trash līmenī?
(Reply to this) (Thread)
|
"ir" - mūžīgā tagadne? vai pretendē uz reālistiskumu? vai reālais, "ira", ir tikai, kas tagad ir, iestrēdzis čūlainā status quo? vai katra "ir' aprakstīšana tāpat jau nav idejiska konstrukcija - kā tavā gadījumā - kur tu no irēšanas kompleksā daudzveidīguma izvelc pāris nianses un izvedini veselu patriarhālo struktūru sazvērestību? tas "ir"? vai tiešām tā ir? vai arī iekš esošā tu iesaceri jābūtības?
un, redzi, labais no vienas puses ir par jābūtībā, bet jābūtība mav tikai, kas tagad ir, tā jau ir ilgstamība, plašāka laika aina.
tas gan nenozīmē, ka jābūtības nav faktiskās pasaules daļa.
un skaistums - neticu, ka neredzi skaistumu, citādāk nebūtu poēts, pat ja arī ar nihilistisko un sockritisko pieskaņu.
un, redzi, labais no vienas puses ir par jābūtībā, bet jābūtība mav tikai, kas tagad ir, tā jau ir ilgstamība, plašāka laika aina.
tas gan nenozīmē, ka jābūtības nav faktiskās pasaules daļa.
un skaistums - neticu, ka neredzi skaistumu, citādāk nebūtu poēts, pat ja arī ar nihilistisko un sockritisko pieskaņu.
Skaistums ir vienkārši viss kas "IR", skaistums ir esamība, losīt, neizdalot no tās elementus, ko piestāv teikt sprediķī un ko nepiestāv, un tas, kas "IR" vienkārši nozīmē manu pieredzi kā cilvēkam uz šīs planētas, visu, ko es redzu un jūtu
Vienkārši man uzsit dusmas jebkādi mēģinājumi definēt skaistuma un mākslas robežas, un tev tas izdodas īpaši debili
Vienkārši man uzsit dusmas jebkādi mēģinājumi definēt skaistuma un mākslas robežas, un tev tas izdodas īpaši debili
|
Nu, tas nav noslēpums, ka jūsu sugai asinis uzsit mēģinājumi definēt j e b k ā d a s robežas, vai nu tās būtu fiziskās (festung Europa, Meksikas siena), vai konceptuāli mentālās. Taču ar to cilvēce ir jodarbojusies jau gadu tūkstošiem, un tomēr dažiem tas asinis uzsit tik ļoti, ka šie civilizētības gaismu nesošie augsti mācītie bezrobežu ļautiņi paši gribot negribot savā pasaules redzējumā nonāk pie kādām pat visai striktām robežām attiecībā uz robežu cilvēkiem.
Piemēram, noreducēsim līdz pamatiem - esamības robežas ir neesamība. Tieši tik vienkārši, un no tā izriet arī viss pārējais.
Piemēram, noreducēsim līdz pamatiem - esamības robežas ir neesamība. Tieši tik vienkārši, un no tā izriet arī viss pārējais.
(Reply to this) (Parent)