Pastaiga

Iesaku noskatīties satori.lv interviju ar irāņu kinorežisoru Arašu Riahi; es zinu, ka Latvijā cilvēki maz interesējas par ārpolitiku un vēl mazāk par "kaut kādu irāņu kino", bet ņemot vērā mūsu pašu totalitārisma pieredzi un slikti iesakņojušos demokrātiju, tas uz mums attiecas daudz vairāk, nekā varētu šķist pirmajā brīdī.

Kā jums šķiet, vai kokiem sāp, kad pumpuri briest un lapiņas šķiļas?

Vējš caur aizvērtiem logiem guļamistabā sapūtis aukstu pavasari.

Patiesībā es tikai šovakar izlasīju Sagānas "Esiet sveicinātas, skumjas". Labi gan, ka es lasīju tagad, nevis pirms gadiem sešiem, tad es noteikti vilktu paralēles ar Sartra filozofiju, varbūt ilgi pārdomātu un gudri spriestu, tā vietā lai bezrūpīgi norītu grāmatu (dīvaini, ka to sauc par romānu) divās stundās kā lubeni, nepārprotami priecājoties par visām Annas ciešanām un viņas bojāeju - par sodu visiem kārtības ieviesējiem. Protams, es labi saprotu, kur manam priekam aug kājas.

Tā kā var teikt, četri lati nav izvesti vējā.

Ja pieņem, ka garšvielas jau ir mājās, tad 3,5 litri zupas izmaksā ap diviem latiem. Izklausās darbietilpīgi, bet īstenībā nav. Var gatavot arī vienu dienu ar konservētām pupiņām, bet tad izjuks nevis vistas gaļa, bet pupiņas. Ja konservēto tomātu vietā lieto svaigos, tie noteikti jānomizo + jāpieliek kāda ēdamkarote tomātu pastas.

Sastāvdaļas:

iepakojums vistu kakliņu (nezinu, cik tur varētu būt, puskilo?)
liels burkāns
sīpols
opcionāli - kāds liellopa kauliņš
pāris melno piparu graudiņu

300 g sarkano pupiņu
vēl viens sīpols
ēdamkarote sviesta, var aizvietot ar eļļu
viena mazā bundžiņa konservēto tomātu (labāk veselus, nevis sagrieztus)
viena sarkanā paprika

tējkarote kanēļa
tējkarote kumina
puse tējkarotes kurkumas
pāris centimetri nomizota svaiga ingvera
sāls pēc garšas
4-6 ēdamkarotes miltu (jāskatās uz aci, nemērīju)

Iepriekšējā dienā iemērc pupiņas pietiekami lielā auksta ūdens daudzumā. Noskalo kakliņus un opcionālo liellopa kauliņu, liek katlā kopā ar sīpolu, burkānu, piparu graudiņus, pielej divuarpus litrus ūdens un vāra buljonu. Pēc pāris stundām katlu ņem nost no ūdens, izzvejo kaulus, izmet sīpolu un burkānu, buljonu izkāš caur sietu vai marli. Kauliņiem ļauj atdzist (ja nav žēl pirkstu, var uzreiz) un noloba visu gaļu. Kārtīgi izspaida ar pirkstiem, lai pārliecinātos, vai nav palicis kāds sīks kauliņš. Liek gaļu atpakaļ buljonā, un kad tas ir atdzisis - iebāž katlu ledusskapī.

Nākamajā dienā uzvāra buljonu ar gaļu, pieliek klāt pupiņas un ingvera gabaliņu. Pieber klāt garšvielas, kuminu iepriekš var mazliet saberzt. Apcep (labāk sviestā) otru sīpolu, pievieno zupai un vāra, kamēr pupiņas ir gatavas. Pa to laiku sagriež papriku, kā arī attaisa tomātu konservus, šķidrumiņu pataupa, izzvejo un noņem visas iespējamās mizas, saplūkā vai sagriež tomātus gabalos, izmet ārā serdītes. Kad pupiņas ir gandrīz vai pilnībā gatavas, liek klāt tomātus, tomātu sulu un papriku. Pasāla. Ļauj paprikai kļūt mīkstai. Sajauc miltus ar ūdeni viendabīgā masā bez kunkuļiem pankūku mīklas biezumā, lej iekšā zupā tievā strūkliņā, visu laiku maisot. Uzvāra un gatavs!

Garnēt vislabāk ar citronu un kinzu, bet var arī iztikt.

*Bez lēcām nevis tāpēc, lai būtu ekonomiskāk, bet tāpēc, ka zinu kādu, kam no lēcām ir slikti.

Meklējam foršu 75 - 90 kvadrātmetru (3, 4 istabas, labāk jau 3) palšu dzīvokli centrā vai netālajā Pārdaugavā, der arī Čierītis. Līdz 280 latiem. Šo saimnieks grib pārdot. Ja jums ir kas zināms, dodiet ziņu. Gribam īrēt ilgi.

Šajā mirklī viss ir absolūti pareizi.

no more crazy people

Apstājies pulkstenis. Ak laimīgās stundas, kurās man šķita, ka aizvien ir bez piecpadsmit deviņi.

Esmu vienkāršs cilvēks, un man patīk vienkāršas, cilvēcīgas lietas. Protams, ir ļoti svarīgi, lai tas viss ir skaisti un gaumīgi iepakots, bet tāda jau ir tā etiķete.

Galvā bez apstājas skan Gensbūra "Valse de Melody".

Tik ļoti sapriecājos par viņas histēriskajiem aprakstiem, ka nolēmu, ka grāmata jānopērk (biju paņēmusi bibliotēkā cerībā, ka tur varbūt ir kaut kas par viņas dabisko deju, bet sapratu, ka neko no turienes neizlobīšu). Lietotu var dabūt pa latu, jaunu - pa trīs ar pusi. Tad iedomājos, ka varbūt labāk vajag angļu valodā, atvēru amazonā priekšskatu, un manas aizdomas apstiprinājās - tas ir tikai tāds tulkojums, to jau varēja just no dīvainajām teikuma konstrukcijām un mulsinošās vārdu kārtības. Protams, viņa bija traka bāba, bet ne jau tik traka. Nezinu, ko lai tagad dara - pasūtīt angliski vai tomēr latviski.

Viņa nevarējusi neko ēst, izņemot vienīgi saldētas austeres, un ledainu šampanieti iedzert. = She could take no food except iced oysters and iced champagne.

Imagine, saldētas austeres...

Vnk nevaru:

"Ak, bet bērns! [..] Mutīte meklē manu krūti un satver bezzobu smaganām, velk un sūc pienu. Vai kāda māte kādreiz ir aprakstījusi, kā mazā mutīte zīž krūti un no tās tek piens? Biju jutusi uz savām krūtīm sava mīļotā cilvēka muti, bet tagad tām piespiedās klāt bērna mutīte, kura tik ļoti atgādināja priekšteci."

"Toreiz biju vēl tik naiva, ka dzemdības uzskatīju par visai vienkāršu dabas parādību. Tagad es atrados simts jūdzes no pilsētas, tāpēc vajadzēja samierināties vienīgi ar vietējo sādžas ārstu. Savā naivumā es viņam pilnīgi uzticējos, kaut gan tam praksē parasti bija darīšana tikai ar zemniecēm. [..]

Reiz kādā dienā pie tējas galda piepeši sajutu mugurā tik spēcīgu dūrienu, ka likās, it kā kāds ar svārpstu urbtu mugurkaulā un censtos to pārlauzt. No tā brīža sākās tāda sajūta, it kā es kā nelaimīgs upuris būtu kritis cietās bezsirdīga bendes rokās. Tikko biju kaut cik nomierinājusies, kad sākās atkal jaunas sāpes. Spāniešu inkvizīcija tālu nevar līdzināties šīm mocībām, un tādai sievietei, kas pārcietusi dzemdību sāpes, nav tās jābaidās. Man šķita, ka salīdzinot ar dzemdību sāpes ar inkvizīciju, pēdējā bija tikai nevainīgs laika kavēklis [..].

Divas dienas un divas naktis turpinājās šīs neaprakstāmās šausmas. Trešās dienas rītā idiotiskais ārsts izņēma milzu šķēres un uzsāka darbu pilnīgi bez narkozes palīdzības. Domāju, ka nekas nevar līdzināties tam, ko pārcietu; varbūt tikai līdzīgas sajūtas pārdzīvo cilvēks, kas metas zem cilvēka. Negribu dzirdēt ne par kādiem sieviešu sasniegumiem, kamēr viņas pašas nepadarīs galu tam, ko uzskatu par veltīgām mocībām. Apgalvoju, ka bērn dzemdēšanas procesam jānotiek tāpat bez sāpēm, kā kurai katrai operācijai. Kādi gan aizspriedumi kavē to panākt?

Jāpiezīmē, ka ne visas sievietes tik stipri cieš. Tiesa, necieš tik daudz zemnieces, Āfrikas nēģerietes un melnādainās sievietes. Bet jo civilizētākā sieviete, jo lielākas mocības. Civilizētas sievietes labad jāizgudro līdzeklis pret šīm šausmām."

A. Dunkane.

"Mana māte, pirms es nācu pasaulē, atradusies visai traģiskā situācijā un pārdzīvojusi ļoti stiprus dvēseles satricinājumus. Viņa nevarējusi neko ēst, izņemot vienīgi saldētas austeres, un ledainu šampanieti iedzert."

A.Dunkane.

nenoturējos

Maskava, 13.dec., LETA--AFP. Krievijā, Tomskas apgabalā, strīds starp četriem pudeles brāļiem par Dieva eksistenci beidzies ar diviem līķiem, ziņo vietējie mediji.

Kā vēsta Krievijas prese, naktī uz 10.decembri kādā Tomskas apgabala ciematā 64 gadus veca sieviete, viņas 42 gadus vecais dēls, 49 gadus vecais dzīvesbiedrs un viņa 42 gadus vecais radinieks četratā izdzēra vienu litru neatšķaidīta spirta, uzkožot sniegu.

Dzeršanas laikā starp mājas īpašnieces dēlu un citiem vīriešiem izcēlās strīds par Dieva esamību. Diskusija pārauga kautiņā, un mājas īpašnieces dēls sadūra pārējos vīriešus, kas uz vietas nomira no gūtajiem ievainojumiem.

Tajā pašā dienā vīrietis tika arestēts. Aizdomās turamais pilnībā atzinis savu vainu, tomēr policija turpina izmeklēšanu, lai noskaidrotu notikušā apstākļus un nostiprinātu viņa vainas pierādījumus.

"How to define "provincialism"? As the inability (or the refusal) to see one's own culture in the large context. There are two kinds of provincialism: that of large nations and that of small ones. The large nations resist Geothean idea of world literature because their own literature seems to them sufficiently rich that they need take no interest in what people write elsewhere. Kazimierz Bradys says, in his "Paris Notebooks: 1985-87," that the French student has greater gaps in his knowledge of world culture than the Polish student, but he can get away with it, for his own culture contains more or less all the aspects, all the possibilities and phases, of the world's evolution.

Small nations are reticent toward the large context for exactly opposite reason: they hold world culture in high esteem but feel it to be something alien, a sky above their heads, distant, inaccessible, an ideal reality with little connection to their national literature. The small nation inculcates in its writer the conviction that he belongs to that place alone. To set his gaze beyond the boundary of the homeland, to join his colleagues in the supranational territory of art, is considered pretentious, disdainful of his own people. And since the small nations are often in situations where their survival is at stake, they can easily present this attitude as morally justified."

Milan Kundera, "Die Weltliteratur," The New Yorker, January 8, 2007, p. 30.

Poll #17846 par gribu
Open to: All, results viewable to: All

vairāk par visu

Sherlock Holmes and Dr Watson are camping at night when Holmes nudges his colleague and says: "Tell me what you see."
Watson ponders: I see millions of stars."
"What does that tell you?" says Holmes.
"That there are billions of galaxies and planets; that God is all powerful and that we are insignificant. Why, what does it tell you?"
"Watson, you idiot. Our tent has been stolen."

Poll #17799
Open to: All, results viewable to: All

Kas tu esi?

Poll #17798
Open to: All, results viewable to: All

Kāds tu esi?

varbūt tāds ir pasaules gals, kā klasesbiedru izšķīšana papjēmašē - nevienu nevar atsaukt, visi masveidā miruši

trakums kaut kāds. gulta, gulta, gulta! tūlīt pat gulta!

rakstīt bezpersonā. nogurums. gulta. vēl drusciņ. dators, dators. gulta. gulta.

nezinu, kā lai to paskaidroju, bet godīgi sakot es neesmu pārāk pārliecināta par savu eksistenci, jo, lai varētu droši teikt "es eksistēju", vajadzētu būt pārliecinātam par to, ka vispār ir tāds "es", bez visa tā subjekta bulšita, vienkārši es. un es neesmu pārliecināta. varbūt tas ir tikai valodas triks, figūra. piemēram, kad es palūkojos uz senāku pagātni, ar kuru manas saites ir pārtrūkušas, es nespēju atrast nekādu pierādījumu tam, ka manas atmiņas nav izdomājums. vai ka es šajās atmiņās neesmu izdomājums. es domāju - pilnīgs izdomājums, nevis sagrozījums un tam līdzīgi. patiesībā visa bērnība atgādina sapni - viss ir ļoti izplūdis, sejas, vārdi, kaut kādi atmiņu fragmenti ar spēcīgu emocionālu sajūtu, taču absolūti neskaidri. viss, kas ar mani ir noticis līdz 11 gadu vecumam, tikpat labi varētu arī nebūt noticis. nē, mulsinošākais ir tas, ka tas viss patiešām neeksistē.

mm mmm mm mmm mm mmm mm mmm mm mmmm mm mmmmm mm mmmmmm mmm mmmmmmmm mmm mm mm mmmm mm mm mmmmmm mmm mm m

Kāda piene_nei e-pasta adrese?

私はおにぎりを食べるのが好き

absinth, aginja, alisons, antagonist, antonija, baltais_tehws, betanja, black_lily, chocho_chocho, close_up, coppola, ezic, fionne, fleur, frenkijs, frizieris, gi, giljotina, ierindnieks, jff, kakjeeni, kakts, medus, meeneshi, mugursoma, nightbird, ovy, paartraukums, pats, shit_pet, sii, sirdsbalss, skrew, so_damn_insane, svg, tadeuszcysewski, thor, trabantija, way, zuz, zvirbuleens

par šiem visiem jūzeriem man nav ne māzākās nojausmas, kas tie tādi ir un kāpēc viņi mani pievienojuši, ņemot vērā to, ka viņi pilnīgi noteikti uzradušies pēc tam, kad esmu pārtraukusi rakstīt publiskos ierakstus

Brīdī, kad rakstu šo ierakstu, man ir 59 draugi, savukārt es esmu draugs 144 cibiņiem. Tas nozīmē, ka 85 ir ar mieru gaidīt vairākus mēnešus uz kādu pavisam bezjēdzīgu publisko ierakstu. Nav jau tā, ka man tas traucē, es arī neaicinu šos 85 "izmest" mani, vienkārši esmu neizpratnē - kāda ir šo cilvēku motivācija? Neviens no šiem nepiederošajiem arī nekad nav centiems mani uzrunāt un iekļūt iekšā aiz atslēdziņas.

vēlreiz pareklamēšu: actually

Siltās naktis ir foršas. Jūtos mazliet laimīga.

Nu kur ir lietus?

Šodien bija laba diena.

dzīve ir brīnišķīga, lai tāda ir arī jūsējā

Enerģijas dzērieni aizliegti Francijā, Dānijā un Norvēģijā.

Meklējiet z/s "Vikšeri" kazas sieru - gan mīkstais, gan svaigais ir izcili! Vienkārši ārprātīgi. Ir gan tirgū, gan mazajā siera veikalā uz Avotu ielas!

Kādus ārzemju ziņu portālus vai avīžu interneta versijas jūs pārskatāt no rītiem?

Tomēr empīriskos pierādījumos balstīti argumenti ir tikpat abstrakti un attālināti kā Antarktīdas eksistence manā apziņā.

The magic sock treatment is best if repeated for three nights in a row, unless otherwise
instructed by your physician.
Procedure:
1. Warm your feet by taking a bath or soaking your feet in warm water for 5-10 minutes.
It is very important that your feet are warm before beginning the treatment. Warm feet
will increase the effectiveness of the treatment.
2. Take a pair of light cotton socks and get them wet with cold water.
3. Wring them out thoroughly.
4. Place the cold socks on your warm feet. Cover with thick wool socks or onesie pajamas.
Wool socks are best as they hold the heat in.
5. Go to bed. Avoid getting chilled.
You will find that the wet cotton socks will be dry in the morning. Many patients report
that they sleep much better during the treatment.
If you wake in the middle of the night, your socks are dry and your nose is stuffed back
up again, you can repeat the above steps and go back to bed.
Magic socks is a treatment that draws lymph or blood from one area of the body to another.
It is good for fever, headache, ear infections and upper respiratory infections.
Sleep well!

Ja neko patiesu pateikt nav iespējams, vismaz jāmelo ar jēgu, tas nu būtu skaidrs.