atmiņas par domām

O, pēdējais ir labs.
Bet īstenībā mans jautājums bija in general par to, kas šeit uzkrīt, salīdzinājumā ar ārzemēm

(Reply to this) (Parent) (Thread)

aa. ok.
salīdzinājumā ar ārzemēm, šeit ir ļoti jānodarbojas ar vīriesu pašvērtības celšanu. Regulāri jāpaslavē par niekiem, ļoti maigi janorāda uz nepieņemamamām lietām. Jāslēpj nodarbes, kuras netiek publiski atzītas par "sievišķīgām".

(Reply to this) (Parent)

Salīdzinot ar ārzemēm, te neviens nesveicinās, toties vīrieši grib vīriešiem paspiest roku, bet blakus esošo sievieti izliekas, ka neredz. Un viņa savu roku arī nestiepj. Droši vien baidās, ka metīsies bučot. Un zina, ka izsakot pateicību pat tad, ja esi jau ministre, ir jāpakniksē. Prezidents gan kāju nepievelk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šis ir Austrumeiropā izteikti.

Es reiz tā samulsināju vienu vīrieti Bulgārijā, visi sarokojās, es arī sniedzu roku, viņš tā kā šaubījās, vilcinājās, bet tomēr roku pasniedza, jo negribēja būt nepieklājīgs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Esmu dzīvojusi Bulgārijas mazpilsētā gadu un mana pieredze bija pilnīgi pretēja - visi sarokojās bez mazākajiem aizspriedumiem, tostarp sievietes ar sievietēm. Vispār cilvēki pieskaras viens otram daudz, daudz vairāk. Tas man savukārt bija grūti :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams, es pārspīlēju. Mazajās pilsētās vispār cilvēki ir citādāki. Turklāt reģionos daudz kas atšķiras. Balkānos un Dienvidos, jā, tas ķermeniskais kontakts intravertam cilvēkam var būt grūti paciešams.

(Reply to this) (Parent)

Un vēl par tām augstāk minētajām atbalsta grupām. Citviet tas ir krogs, kurā daži pamatskolas biedri vai tml. mēdz vienā un tai pašā vecīšu kompānijā satikties līdz pat kapa malai. Mūsu platuma grādos neeksistējoša dzīves forma.

(Reply to this) (Parent)