Snorke ([info]snorke) rakstīja,
@ 2016-07-07 20:40:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
beerns aizbrauca uz Londonu, universitatee staajas,
un es tiiru maaju, mazgaaju dreebes un raudu
es nezinu, ka to var iztureet

Maates, kam berni aizdodas prom - vieniigie beerni - kaa jums gaaja / iet ?

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]spotty_flyer
2013-07-07 21:45 (saite)
Tieši šī iemesla dēļ strādājam pie otra, jo man šķiet, ka viens ir emocionāli pārāk grūši palaižams, jebkur.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]snorke
2013-07-07 21:47 (saite)
ak jaa ! man jau liekas, ka buus beediigi arii tad, ja pasaulee aizies otrais,,, oj, bet ja tikai stradaa, tad tas ir dikti veel taalu,,,,

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]fedrs
2013-07-07 22:02 (saite)
Ja dikti pie tā strādā, iespējams, nemaz nav laika bēdāties.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snorke
2013-07-07 22:11 (saite)
Tu kaa vienmeer - kaa kulaks uz acs !

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]spotty_flyer
2013-07-07 22:59 (saite)
Nez, bet pagaidām, kad ir viens, apjukums ir pat tad, kad tūlīt septembrī sāks skolas gaitas. Jau! Un tad tas un cits vēl. Kā tie mazie teroristi pieaug pie mūsu sirdēm un dvēselēm, pat baili paliek.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snorke
2013-07-07 23:04 (saite)
man pae sito jaauzraksta - kaut gan nekas unikaals cilveces vesturee tas nebuus - manaa dzivee bija 2 apversumi - kad es negaidiiti zviedrijaa ieguvu beernu un itaalijaa ne paaraak negaidiiti - zaudeju pec 17,5 gadiem , nee nezaudeeju, bet vins aizgaaja uz Londonu... nu tu esi ruupeejies un bijis 18 gadus un tagad vari nebuut...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]milda
2013-07-07 23:45 (saite)
O nē. Tu nevaru nebūt. Tev ir jābūt un jāgaida un jāmīl un meitai tas ir jājūt. Viņai tas ir ļoti svarīgi - ka Tu palaid, bet esi. Tā pati. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snorke
2013-07-08 00:12 (saite)
es nevaru buut taa pati bez vinjas, visi peedeejie 18 gadi bijusi vinjas deelj,,, vaardu sakot, man te sarezgiitaak !

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]honeybee
2013-07-08 09:53 (saite)
Nu ko es tev varu pateikt, vakar aizlaidu abus lielos bērnus uz nometni, pēc 4 stundām, stāvot Rimi pie kases ar zīdaini ratos, gandrīz vai apraudājos par tēmu "man nav ko pirkt, jo bērnu nav!!!" :D Tā ka skaits palīdz tikai nosacīti.

Promska visādi citādi daudz=kruta

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]jojo
2013-07-07 22:02 (saite)
turies, māmul.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]snorke
2013-07-07 22:10 (saite)
es laikam vareetu visu atdot, lai atgrieztos lelju teaatra un zveeru darza periodaa ! bet nu, mierinu sevi ar domu, ak citiem tak nav beernu, un visiem visiem berni aiziet - respektiivi, tas ir cilveeka liktenis

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]jojo
2013-07-07 22:28 (saite)
un vēl vismaz man ir grūtības palaist. vismaz, no pupa noņemt, stabili bija. ai, man tiešām labi, Agnesei tikai seši (vai jau seši)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snorke
2013-07-07 22:35 (saite)
aj, es nonjeemu tikai 1g 11 meenesu evcumaa, nee 1g 10.5 menesu, jo pienaaca ieluugums uz chicago un bija taads drausmigs izveles moments.... bet ok, it kaa ka jau aarsti satraucas, ka prieks musdienu eiropas par ilgu esot, kruuts veezha draudi pieaug,,

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mazeltov
2013-07-07 23:49 (saite)
Es ceru, ka 'citiem tak nav bērnu' nebija kã līdzjūtība, ko?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snorke
2013-07-07 23:59 (saite)
ak dies, nu tak nezini manu Veesturi - es tiesaam domaaju, ka man berni neekada veidaa nevar buut - un nevareeju 8 meenesus noticeet,,, nu bet tagad ir neticami saapiigi, kad neticamais aiziet prom - un vienkaarsi es nevaru noliegt, ka labi bija, ka beerns bija - bet ir loti saapiigi, kad vins aiziet .. ja man nebuutu, sis izjuutas ietu secen (es nesaku, kas tas buutu labaak, es vienkaarsi nezinaatu)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]bozena
2013-07-07 22:18 (saite)
Ak, man liekas, tik tāli nevienam bērnam nevajadzētu braukt, ka nevarētu pie māmas svētdienās uz pusdienām atnākt. Bet es neesmu paraugs, kā jādzīvo, man jau pašai mamma kaimiņos dzīvo.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]snorke
2013-07-07 22:23 (saite)
bet, ja beerns grib ? aizliegt ?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mazeltov
2013-07-07 23:52 (saite)
Tã kã es vienmēr esmu bijis tikai bērns - es neciestu savu mãti, ja viņa mani nelaistu vaļã. Par laimi, mana palaida un man tas liekas krutãkais, ko mãte var izdarīt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snorke
2013-07-08 00:03 (saite)
pati ideja tak taada, ka beernu audzee lai palaistu,,, tak vinjam bija 2 gadi, kad es maaciiju, kaa patstaaviigi kafejniicaa iepirkties un iznesties utt utt,,, nu, bet vai ta paskumt nevar ?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]lietuts
2013-07-07 22:24 (saite)
Kas tai Londonaa labaaks?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]snorke
2013-07-07 22:32 (saite)
nu nezinu, negrib Italijaa studet - kaut gan mums te Insubrijas Universitate 2 kilometru attalumaa, es no rita vareeu aizvest pa celjam uz darbu ! nu negrib, ko es varu dariit ! un es principaa, ja man buutu bijusi iespeeja tai 86. izveeleeties - es laikam izveeleetos Londonu, nu taapeec, ka Londona

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]milda
2013-07-07 22:45 (saite)
Tu mani laikam nelasi, bet pagājšgad man bērns ar aizbrauca studēt prom uz UK pie Skotijas ellē ratā. Nu es tepat cibā tad rakstīju un vēl tagad rakstu, kā iet un kā jūtos. Īsi pirms aizbraukšanas es varēju tikai uz viņas kliegt vai klusēt, lai nesāktu raudāt. Smagi. Es negaidīju, ka tas būs tik smagi. Es pat atradu live web kameru uz to pilsētas panorāmu un kad paliek neciešami skumji kādā brīdī, tad paveru kameru un skatos uz tās pilsētas upi un skaistajiem tiltiem un vismaz zinu kāds viņai tur tajā brīdī ir laiks. Redzu kā lec vai noriet tur saule. Un tad ir tāda tuvuma sajūta. :D Pie tam man ir otra jaunākā meita, bet nedomāju, ka tas ko maina. Katrs bērns ir pats par sevi un viens otru neaizstāj. Aizliegt, protams, nevar. Bērni mums ir doti uz ļoti īsu laiku. Diemžēl. Tagad dzīve sastāv no sagaidīšanas un atvadām, sarunām skaipā. Un jā, tā pirmā reize, kad aizbrauca un es ņēmu viņas gultas veļu nost - oi, pat stāstīt to nevienam nevar. Bet nu skaips ir glābiņš. Ja nebūtu skaipa, tad vispār būtu traki.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]snorke
2013-07-07 22:54 (saite)
es domaaju, ka man mainiitu so izjuutu kaads ts Otrais 6- 8-10-12-14gadiigs cilveeks ar savaam taa teikt aktualitaateem, bet man nav ! es arii nedomaaju, ka buus tik smagi,,, kaut gan vinja tacu ir dziiva, vesela, smuka, gudra un laimiiga un dara to, ko grib un to, ko es esmu gribeejusi ! es visu esmu darijusi, lai buutu sii situaacija, bet tagad sabruku,,, tas ir iipatneeji

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]milda
2013-07-07 23:17 (saite)
Man otrā meita kā reiz ir 10-gadīga. Un nē - nekompensē. Vismaz manā gadījumā. Ar katru bērnu ir savas īpašās attiecības, kuras nevar aizstāt otrs. Un pirmās dienas pirms un pēc aizbraukšanas ir ļoti smagas. Velāk jau aprod ar to sajūtu. Bet jā - tās ir jaunas sajūtas, par kurām mēs nebijām brīdinātas. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snorke
2013-07-07 23:21 (saite)
mani biedee koleegju piemeeri - gadu depresija peec berna aizbrauksanas,,, vai tiesaam jabut tim traki,,, nu sobrrif man liekas, ka vispaar tas ir mission impossible

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]milda
2013-07-07 23:42 (saite)
Nu tā gan nē. Slimība tā nav - skumt pēc bērna. Ir tak sarunas skaipā. Tāpat tak brauc pa brīvlaikiem mājās. Ir tikšanās prieki. Ir atvadas. Ir atkal dienu skaitīšana līdz nākmām brīvdienām. Laiks jau iet ātri. Pamats depresijai tas nav. Tad tur ir apakšā cits fons un citi iemesli. Tik, cik ka jaunas, nezināmas sajūtas. Kad ar prātu saproti - bērns pieaudzis un aiziet savā dzīvē un tā ir pareizi, bet emocionāli - gribas vēl paņemt klēpī un turēt piespiestu sev klāt, gribas dzirdēt durvju klaudzienu, kad bērns pārnāk mājās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snorke
2013-07-08 00:09 (saite)
man veel tur cits fons apaksaa: nu, es biju teevs, gan mate, un es dariju visu, lai buutu Itaalija un Londona ' bet, vai vajadzeeja? nu, dziivotu varbuut mioeriigaak un laimiigaak, un studeetu turpat riigaa un tiktos ik pa 3 dienaam

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]milda
2013-07-08 10:56 (saite)
Vajadzēja. Tu vēl esi pieteikami jauna, lai varētu adaptēties šadām pārmaiņām, kuras, pieaugot bērnam, notiek agrāk vai vēlāk. Tu taču visu ļoti labi saproti. Un saproti, ka lai gan viņa Tev ir bijis viss, Tu nevari prasīt no viņas mūžīgu kopā dzīvošanu ar Tevi, kas kā ķirmis iespējams sabojātu jūsu abu attiecības. Viss ir pareizi. Tik cik, ka šis moments neapšaubāmi ir negaidīti smags. Tagad jāmācās mīlēt un būt neesot fiziskā tuvumā. Jauns līmenis tā teikt. :D Bet labā ziņa, ka ir brīvlaiki un jūs abas atkal būsiet kopā. Tie ir tie gaidīšanas svētki. :))

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]halina
2013-07-08 18:10 (saite)
Gribējās iespraukties kaut kur ar savu pieredzi. Man nav vēl savu bērnu un ticu, ka nav viegli.
Es priecājos, ka mani vecāki par mani maz likās zinis un ļāva visu darīt.
Studēt tiku uz otru Latvijas galu. Uz vāciju apmaiņā tiku. Un kad atbraucu no Briseles atpakaļ un iekāpu mašīnā pirmais ko mamma teica bija "ko Tu te atbrauci, kapēc nepaliki?".

Arī tagad kad gandrīz divus gadus ar vīru esam vācijā, viņai nepatīk skaipā runāties un saka, es Tev skaipā pirmdien uzrakstīšu. Uzraksta dažus teikumus, kas aktuāli un tad "nu tad atā!".

Maziet aprauti, varbūt kaut ko pārprotu, bet es arī esmu pateicīga, ka mani pārāk stingri neturēja ciet.

Turpretī vīram vēl ilgi bija katru vakaru ar vecākiem sazvanīšanās (kad vēl LV dzīvojām) par to, kāda bijusi diena un ko kurš darījis... Tiem vecākiem bija arī mega grūtāk mūs uz ārzemēm aizlaizt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]kreiza
2013-07-08 00:29 (saite)
Nez... Es kaut kā jau no viņu dzimšanas uztvēru viņus kā atsevišķus cilvēkus, kam es esmu dota uz to laiku, kamēr izaug un paši nostājas uz kājām. Aiziešana no tā dzīvokļa, kurā dzīvoju es, manī neizsauca nekādas negatīvas emocijas :)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]snorke
2013-07-08 00:32 (saite)
loti pareizì un pozitiivi _ bet ir jau aizgajusi vai tikai hipoteetiski :?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kreiza
2013-07-08 00:38 (saite)
Man kaut kā nepatīk tas vārds- aizgājuši. Tepat vien ir, tikai dzīvo citur ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snorke
2013-07-08 00:41 (saite)
varbuut ir atskiriiba attalumaa - es laikam taa nesatrauktos, ja km buutu zem 100ta !

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kreiza
2013-07-08 00:45 (saite)
Nu es tā nopietni satraucos, kad mans dēls bija Amerikā uz vasaru, bet tāpēc, ka pasākums bija riskants. Citreiz nē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]kreiza
2013-07-08 00:46 (saite)
Nu un lielākoties tas attālums ir zem 100 km, bet tak netiekamies tādēļ biežāk, kā, ja būtu virs 100 :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snorke
2013-07-08 01:12 (saite)
mzn liekas, atsleegvaards ir PAVISAM PROM

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kreiza
2013-07-08 01:21 (saite)
Kā tas ir- pavisam prom? :) Vienmēr tak ir telefons, skaips un tml.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snorke
2013-07-08 01:25 (saite)
nu jaa, ir !!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kreiza
2013-07-08 01:44 (saite)
Nu tad jau jebkurā brīdi varēsi ieraudzīt, parunāt :) Ok, pieskarties tikai nevarēsi ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]str
2013-07-08 00:55 (saite)
Pēc mazdažiem gadiem es laikam tevi sapratīšu.tagad vēl negribu par to domāt

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]snorke
2013-07-08 01:12 (saite)
bet varbbut Taveja turpat studierees un buus sastopama

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]maya
2013-07-08 02:09 (saite)
Raudu vienmēr, kad šķiramies. Kad, braucu mājās pirmajā gadā pēc tam, kad aizvedu uz universitāti Ūtrehtā, nobrēcu visu ceļu atpakaļ līdz Rīgai.
Bet pārējā laikā viss ir mierīgi. Sazināmies, kad sirds liek. Bērns dzīvo, priecājās, skumst, aug, kļūst aizvien gudrāks un skaistāks un patiesībā atliek tikai priecāties. Un es priecājos. Vairāk par bēdāšanos. Un lepojos. Un skatos, kā vina iemanās nepieļaut manas kļūdas, kuras varbūt viņu apdraudētu, ja būtu palikusi tepat blakus. Skatos un mācos. :) Viņi ir gudrāki par mums. Un vieglāki. :) Mūsu bērni.

(Atbildēt uz šo)


[info]puce
2013-07-08 10:03 (saite)
Man šobrīd vēl ir stadija, kad ļoti gribas, lai viņš aiziet - visvairāk tāpēc, lai ātrāk aplauztos un saprastu, ko iesākt ar savu laiku un dzīvi un varētu ķerties tiem klāt. Zinu, ka kamēr viņš ir mammas paspārnē, tas īsti nenotiks. Bet tikpat labi zinu, ka tad, kad aizies, man sāpēs. Un ilgošos. Un droši vien arī paraudāšu.
Piektdien vakarā skatījos viņa izlaidumu un iekšā kaucu - par to, cik liels dēls. Bet man vēl svaigā atmiņā pašai savs vidusskolas izlaidums.

(Atbildēt uz šo)


[info]chaj
2013-07-08 11:07 (saite)
Hmmm... Es šobrīd esmu posmā, kad sapņoju par laiku, kad verēšu bērnus palaist un beidzot veltīt laiku/dzīvi sev. Sagurusi mazliet un laika deficītā gadiem.
(Un noteikti domāšu citādāk kad pienāks laiks)

(Atbildēt uz šo)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?