Sviesta Ciba |

Snorke (

snorke) rakstīja,
@ 2016-07-07 20:40:00

beerns aizbrauca uz Londonu, universitatee staajas,
un es tiiru maaju, mazgaaju dreebes un raudu
es nezinu, ka to var iztureet

Maates, kam berni aizdodas prom - vieniigie beerni - kaa jums gaaja / iet ?

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

milda
2013-07-07 23:42 (saite)

Nu tā gan nē. Slimība tā nav - skumt pēc bērna. Ir tak sarunas skaipā. Tāpat tak brauc pa brīvlaikiem mājās. Ir tikšanās prieki. Ir atvadas. Ir atkal dienu skaitīšana līdz nākmām brīvdienām. Laiks jau iet ātri. Pamats depresijai tas nav. Tad tur ir apakšā cits fons un citi iemesli. Tik, cik ka jaunas, nezināmas sajūtas. Kad ar prātu saproti - bērns pieaudzis un aiziet savā dzīvē un tā ir pareizi, bet emocionāli - gribas vēl paņemt klēpī un turēt piespiestu sev klāt, gribas dzirdēt durvju klaudzienu, kad bērns pārnāk mājās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	snorke 2013-07-08 00:09 (saite)
	man veel tur cits fons apaksaa: nu, es biju teevs, gan mate, un es dariju visu, lai buutu Itaalija un Londona ' bet, vai vajadzeeja? nu, dziivotu varbuut mioeriigaak un laimiigaak, un studeetu turpat riigaa un tiktos ik pa 3 dienaam (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

milda
2013-07-08 10:56 (saite)

Vajadzēja. Tu vēl esi pieteikami jauna, lai varētu adaptēties šadām pārmaiņām, kuras, pieaugot bērnam, notiek agrāk vai vēlāk. Tu taču visu ļoti labi saproti. Un saproti, ka lai gan viņa Tev ir bijis viss, Tu nevari prasīt no viņas mūžīgu kopā dzīvošanu ar Tevi, kas kā ķirmis iespējams sabojātu jūsu abu attiecības. Viss ir pareizi. Tik cik, ka šis moments neapšaubāmi ir negaidīti smags. Tagad jāmācās mīlēt un būt neesot fiziskā tuvumā. Jauns līmenis tā teikt. :D Bet labā ziņa, ka ir brīvlaiki un jūs abas atkal būsiet kopā. Tie ir tie gaidīšanas svētki. :))

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: