Man šobrīd vēl ir stadija, kad ļoti gribas, lai viņš aiziet - visvairāk tāpēc, lai ātrāk aplauztos un saprastu, ko iesākt ar savu laiku un dzīvi un varētu ķerties tiem klāt. Zinu, ka kamēr viņš ir mammas paspārnē, tas īsti nenotiks. Bet tikpat labi zinu, ka tad, kad aizies, man sāpēs. Un ilgošos. Un droši vien arī paraudāšu.
Piektdien vakarā skatījos viņa izlaidumu un iekšā kaucu - par to, cik liels dēls. Bet man vēl svaigā atmiņā pašai savs vidusskolas izlaidums.