Man «Tu» ar lielo burtu uzdzen šausmas un drebuļus.

(Reply to this) (Thread)

Kā arī «Jūs», ja vēršas pie vairākām personām vienlaicīgi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu tas jau ir plain wrong, "Jūs" ir Īpaši Formālā uzruna vienskaitlim (labojiet mani, ja kļūdos)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man šķiet, ja Jūs lieto arī daudzkaitlī, vēstulēs, piemēram, uzrunājot vairākus vienlaicīgi

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu, kas esi dzimis,
Tu, kā tevi sauc!

Lapčēnoka dziesma kaut kāda ;)

(Reply to this) (Parent)

man ļično arī.

(Reply to this) (Parent)

esmu nepatīkami pārsteigts, ka konversācijās ar mani iztrūkst uzrunas "ekselence", "gaišība", "augstība" un citas :((

(Reply to this) (Thread)

Usted! jā, pietrūkst trešās personas vienskaitļa vai pat daudzskaitļa

(Reply to this) (Parent)

kā arī cekuldukurītis un cukurbumbulītis!

(Reply to this) (Parent)

te turklāt prasās vēršanās pie Jūsu Gaišības III personā.

(Reply to this) (Parent)

Ja man kāds raksta un lieto Tu, tad cenšos tāpat atbildēt, bet principā man tā uzruna nepatīk. "jūs" vai "Jūs" lietoju tikai formālā sarakstē un ar vecākiem/nepazīstamiem cilvēkiem.

personīgās komunikācijās ar vienaudžiem Tu lietoju četros gadījumos:
1. kad neesmu drošs par to, ko lietos tas otrs;
2. ja tas otrs ir sācis lielos T;
3. ja attiecības ir purely formālas/cieņpilnas 'neesmu ar Tevi dzēris, un diez vai arī to vēlos';
4. personīgās komunikācijās ar simpātijām lielais T viennozīmīgi ir īpašāks par mazo.

(Reply to this) (Thread)

nu jā, atbildot uz t(!)avu jautājumu - it depends, bet lielākoties vienalga. Es to izmantoju kā cilvēku personības raksturojošu iezīmi. Dažu cilvēku izpildījumā Lielo uzņemu ar nepatiku, pret mazo gandrīz nekad neesmu aizdomīgs.

(Reply to this) (Parent)

es lietoju T lielo, ja man liekas, ka cilvēks, ko uzrunāju vai veidoju sarunu, ir mana lielā T vērts. un lielākā daļa ir, jo mazais t man šķiet tāds tirgus paviljona variants.

Tu lietoju, ja pēkšņi aceros, ka pazīstamo personu cienu vai izsaku empātiju un nav slinkums spiest visus nepieciešamos taustiņus lai būtu lielais burts (diezgan bieži tam saņemos)
Jūs lietoju, ja ir galīgi nepazīstams vai oficiāls gadijums

es cenšos lietot "Tu" ar lielo burtu. tas šķiet pieklājīgi. reizēm gan gadās, ka shift poga tā pa īstam (vai laikā) nenospiežās, tad sanāk tu ar mazo. tad labot nelienu. tip nav tik svarīgi.
man ļoti krīt uz nerviem, ja nepazīstams cilvēks mani uzrunā uz "tu" dzīvajā. internetos tieši "jūs" šķistu pārspīlēts.

(Reply to this) (Thread)

Mani, savukārt, kāreiz pārsteidz, ka mēs te visi, praktiski nepazīstami cilvēki, viens otru uzrunājam uz tu, nevis jūs, kas būtu tikai korekti.

Bet tāds Tu, ja atmiņa neviļ, formāli valodā vispār nav paredzēts. Kaut kāds ne ta ar asakām, ne ta ar kauliem veidojums.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"mans kungs, Jūs galīgi ahujeļi!" (c)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Toties piekritīsiet, ka «Господин, извольтесь отправится на МПХ» skan daudz glamūrīgāk nekā. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kā mēs te ar vienu čuvaku nesen spriedām
ka Tu un Jūs sociālajos tīklos neglābjami smaržo pēc ar lefkoju aromātu iesmaržota batista mutautiņa un rozā vēstuļpapīra, ja teļegu figačī meitenes, kā arī pēc kaut kādas...hm, fagotrijas, ja to štancē džeki
piedodiet, draugi

(Reply to this) (Parent) (Thread)

A ja nu Zatlers? :)

Man gan arī vēlme uzrunāt uz Jūs parādās tikai rakstot teikumu, kurā nepārprotami aprakstu viedokli par autora prāta spējām, seksuālo orientāciju un attiecībām ģimenē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vot, zatlers, jā :)

(Reply to this) (Parent)

es to lielo Tē lietoju baigi sen un tas ir tik automātiski, ka grūti vairs atrast saturisku pamatojumu. Nu reiz tur varbūt bija cieņa pret cilvēku, kuru tā uzrunāju, bet tagad tas vienkārši tiek lietots - ar un bez cieņas.
Es ar "jūs" un "Jūs" uzzrunāju cilvēkus, kurus nepazīstu un ir vismaz mana vecuma vai vecāki. Cilvēkus, kuri acīmredzami ir jaunāki par mani es bez kautrēšanās uzrunāju ar "tu" vai "Tu".
Mani parasti nedaudz sabaida cilvēki, kurus pirmo reizi dzīvē redzu, un kuri mani uzrunā ar "tu", jo tas ir ārpus mana uzskata par pasaules kārtību. :)

(Reply to this) (Thread)

+1 par pēdējo teikumu. un tad vēl vecāki cilvēki, kas uzrunā uz Jūs. bet pie tā sāku pierast, kad skolā strādāju un uz vecāku sapulcēm vecmāmiņas nāca.

(Reply to this) (Parent)

lietoju lielo T, jo tas ir pieklājīgi (reizēm, kad steidzos, vai kaut kā citādi esmu nevīžīga, lietoju mazo.) ja mani uzrunā ar mazo t, mani tas nekādā veidā neaizskar, un visbiežāk es to nepamanu, jo neuzskatu, ka tam būtu jāpievērš sevišķa vērība, ka tas kaut ko pateiktu par otru cilvēku vai viņa attieksmi pret mani.

rakstot nepazīstamiem cilvēkiem darba un līdzīgās situācijās, rakstu Jūs.

(Reply to this) (Thread)

Interesanti vērot, ka tu raksti Tu ar lielo burtu, bet teikumu sākumā to kategoriski nelieto? :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kāpēc kategoriski? drīzāk nekonsekventi :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu bet vei, ja mēs runājam par pieklājību, tad svarīgāk ir rakstīt tekstu pareizi un saprotami lasītājam, nekā uzrunāt viņu uz Tu!

Yap, Grammar Nazi! :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nezināju, ka, sākot teikumu ar mazo burtu, teksts tiek padarīts lasītājam nesaprotams. lai gan tev droši vien to nesaprast, jo es visus divus teikumus esmu uzrakstījusi ar mazo burtu. veselus trīs! ārprāts, šis ir jau ceturtais!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu es, piemēram, tikai otrreiz pārlasot pamanīju, ka ar "lai" tev sākas jauns teikums! Nu tā kaut kā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es gan jau no pirmās reizes pamanīju, ka Tev sagādā grūtības salikt pareizās vietās komatus

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, tici man, nekādu grūtību tur nav, es ar viņiem šķiežos pa labi un pa kreisi pilnīgi viegli un nepiespiesti.

(Reply to this) (Parent)

Redzi, lielos burtus savulaik izdomāja tāpēc, lai vieglāk būtu vienu teikumu nošķirt no otra. Tādēļ protams, ka var apgalvot, ka lasāmība pasliktinās, ja teikumu sāk ar mazo burtu.

(Reply to this) (Parent)

vienmēr rakstu lielo Tu, pat tad, kad sarakstos ar draugiem caur sms. Mani tā bērnībā mācīja, un tā tas ir palicis. Tas man šķiet tik pat pašsaprotami kā vīrietim durvīs palaist pa pariekšu sievieti.
Es, piemēram,pat tad, kad esmu viena mājās, ēdu ar nazi un dakšīņu:)

(Reply to this) (Thread)

un degunu arī neurbini?!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

urbinu;)

(Reply to this) (Parent)

Lielais "Tu", ja vēršos pie kāda privāti un tieši, piemēram, ja rakstu vēstuli vai ielūgumu. Mazais "tu", ja griežos pastarpināta vispārinājuma formā, ja tu, cilvēks saproti, ko es ar to gribu teikt. "Jūs" lietoju tikai lietišķajā sarakstē, un arī tikai tad, ja vēršos pie pavisam nepazīstama cilvēka, un ja nekādi nav iespējams izvairīties no "tu/jūs" lietošanas. Bet parasti jau to var viegli izdarīt :)

(Reply to this) (Thread)

Man kaut kā līdzīgi. Komentārus Cibā uzskatu par vēstuļu paveidu, attiecīgi, lietoju lielo T burtu, tāpat kā jebkurā vēstulē vai īsziņā. Neapvainojos, ja mani uzrunā ar mazo t :)
Mani pēdējā laikā vairāk mulsina tu/jūs lietošana verbālajā saziņā - izskatās, ka esmu jau tai vecumā, kad arī savstarpēji nepazīstami vienaudži sāk lietot "jūs" - agrāk, it sevišķi pa darba līniju, piederība nosacīti pie jauniešiem kaut kā automātiski nozīmēja neformālu saziņu.

(Reply to this) (Parent)

100% ari mana pieeja Tu/tu pielietojumaa. Pat IM/Skype sarakstee miesiigo braali vienmer uzrunaaju ar Tu (par draugiem nemaz nerunaajot). ari sms sarakstee. Ari ar rasbainieku vienmer Tu-ojos.

daljeeji saistiita teema: paaris reizes lidziigu jautaajumu esmu 'cilaajis' ar UK/arzemju kolegjiem par personvardu rakstiibu (izteikti) neformaala sarakstee, proti, cik svariigi vinjiem ir lielo saakuma burtu lietot. Man vienmar duras aciis un sirds rajonaa, ja mans vards tiek rakstiits ar mazo sakuma burtu.

Es to saistu audzinashanu, labaam maniereem un faktu, ka maaminja man Liepajas pedagogjisko (latlitgram) ir beigusi :-)

(Reply to this) (Parent)

ne vien 'tu', bet arī personvārdus rakstu ar mazo, ja tā nav oficiāla/darba vēstule ['jūs' gadījumā - tāpat]

ar roku rakstīto vēstuļu laikā Tu bija pilnīgi organiski gan manā attieksmē pret cilvēkiem, kuriem tās tika rakstītas, gan tā laika ideālismos.
nu jā, un šis paradums rakstītu tu rakstīt ar lielo T man ir iesēdies un saglabājies.
protams, ir gadījumi, kad kāds kliedz, lai uzrunāju ar tu, un man nav grūti to ievērot un izpildīt. tāpat, piemēram tepat cibā, ja kāds uzrunā mani ar tu, atbildot lietoju to pašu formu, lai tam kādam nebūtu jācieš no '«Tu» ar lielo burtu uzdzen šausmas un drebuļus'. jo tik daudzus uzrunājot, un ļoti bieži ne gluži draudzīgus personāžus, protams, rodas šauba starp pārliecību rakstot vienmēr lietot Tu un to, ka to der darīt tikai sarunājoties ar īpašajiem.

Jūs es mēdzu lietot sarakstoties ar vienu draudzeni, kā speciālu stilu, konkrētu izteiksmi, attieksmi. un dažkārt sarunājoties ar vīru.

(Reply to this) (Thread)

"Jūs es mēdzu lietot sarakstoties ar vienu draudzeni, kā speciālu stilu, konkrētu izteiksmi, attieksmi. un dažkārt sarunājoties ar vīru."
šo esmu ievērojusi vēl pie citiem cilvēkiem, biežāk gan tiešām pie pāriem.
"..tuvu tuvu tuvāk vēl,
ko vēl var vēlēties
visu sākt no tālienes.." /c/

(Reply to this) (Parent)

akdies, jau atkal par šito batālijas :)

man lielais T iegājies no skolas laikiem, kad par šito, pardon, drāza kā mazos ežus, un pēc tam arī darbā vajadzēja lietot.
nuvot. tā kā apnika filtrēt, kad tad viņu tagad vajag lietot un kad nē, pārgāju uz lielo T defaultā, un miers.
prosta ieradums, tātad, citu drebuļu dēļ mainīt netaisos, ar kāda lieluma burtu uzrunā mani ir mēreni pie kājas :)

nah internetaa vispaar lietot kaukaadu taadu cienjas izraadiijumu? okei, tur kaukaadaa darba veestulee mosh!
kas tu man esi lai es tev teiktu TU ? nu tipa !

abi ar lielo vēstulēs, abi ar mazo visos citos tekstos (izņemot bites reklāmas, pēc brendbuka)
tu vienlīdzīga un zemāka sociālā statusa cilvēkiem, cilvēkiem ar ienākumiem līdz 300 ls / mēn uz cilv. mājsaimniecībā
jūs augstāka sociālā statusa personām, personām, kuras domā, ka viņu sociālais statuss ir augstāks nekā runātāja, personām ar ienākumiem virs ls 300 / mēn uz galviņu mājsaimniecībā, personām, kuras ir daudz.

man ļično viņi visi ir vienādi, līdz ar To lietoJu pēc negadījuma Principa.

Ē, bet te taču kaut kādas šausmīgas šausmas notiek! Skolā skaidri un gaiši mācīja, uzrunājot vēstulē kādu konkrētu (vienu) personu uz "jūs", šis vārds jāraksta ar lielo burtu. Un viss. Nekādi tu ar lielo burtu vispār netika pieminēti. Kur tādu vispār izrāvuši?

(Reply to this) (Thread)

Lūk, šitā arī ir!

(Reply to this) (Parent)

nu man arī skolā mācīja, ka sāls ir 6.deklinācijas vārds. nesen attapos, ka vārduļošanas lēmējbars&trade ir pamanījies izlemt citādi un strogo to iegrāmatot.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Oi! Un kā tad tagad ir?
Viss :( vecums piezadzies, skolas atmiņas vairs laikam neskaitās :(

(Reply to this) (Parent) (Thread)

(Reply to this) (Parent)

Lietoju visus četrus, jo tā manā rīcībā ir vairāk intonāciju. Kad citi nelieto, uz nerviem nekrīt, lai gan ideālā pasaulē, protams, visi lietotu visu četrus, teikumus vienmēr sāktu ar lielo burtu un nekad neaizstātu "ks" ar "x".

"tu" lietoju kā vispārinājumu (prtg dotais piemērs), bet tieši adresētu uztveru kā familiaritāti, norādījumu uz zināmu, reizēm varbūt arī pārprastu, tuvību, bet ne intimitāti attiecībās;
"Tu" lietoju komunikācijā, jebkādas formas, ar īpaši tuviem cilvēkiem kā mīlestības, pieķeršanās vai apbrīnas apliecinājumu, kā arī ar vienāda/līdzīga statusa/vecuma personām, tai skaitā virtuālām (SC), kā cieņas izpausmi (ej nu sazini, varbūt ir gudrāks kā izliekas);
"jūs" - uzrunājot personas daudzskaitlī vai norādot uz grupu vienai no tajā pieskaitamajām personām;
"Jūs" - uzrunājot konkrētu statusa/vecuma/inteleģences ziņā augstākstāvošu vai jebkuru nepazīstamu personu, ja vien šī persona ir beigusi vismaz pamatskolu.

tu un Jūs

nekādīgi ne savādāk pirmajai personai, pārsvarā tu, ja iedzerta kaut viena glāzīte

jūs, nu kā parasti vairākām personām

nekādas ne TU - diez, kur tu to ņēmi? ;)