ar roku rakstīto vēstuļu laikā Tu bija pilnīgi organiski gan manā attieksmē pret cilvēkiem, kuriem tās tika rakstītas, gan tā laika ideālismos.
nu jā, un šis paradums rakstītu tu rakstīt ar lielo T man ir iesēdies un saglabājies.
protams, ir gadījumi, kad kāds kliedz, lai uzrunāju ar tu, un man nav grūti to ievērot un izpildīt. tāpat, piemēram tepat cibā, ja kāds uzrunā mani ar tu, atbildot lietoju to pašu formu, lai tam kādam nebūtu jācieš no '«Tu» ar lielo burtu uzdzen šausmas un drebuļus'. jo tik daudzus uzrunājot, un ļoti bieži ne gluži draudzīgus personāžus, protams, rodas šauba starp pārliecību rakstot vienmēr lietot Tu un to, ka to der darīt tikai sarunājoties ar īpašajiem.

Jūs es mēdzu lietot sarakstoties ar vienu draudzeni, kā speciālu stilu, konkrētu izteiksmi, attieksmi. un dažkārt sarunājoties ar vīru.

(Reply to this) (Thread)

"Jūs es mēdzu lietot sarakstoties ar vienu draudzeni, kā speciālu stilu, konkrētu izteiksmi, attieksmi. un dažkārt sarunājoties ar vīru."
šo esmu ievērojusi vēl pie citiem cilvēkiem, biežāk gan tiešām pie pāriem.
"..tuvu tuvu tuvāk vēl,
ko vēl var vēlēties
visu sākt no tālienes.." /c/

(Reply to this) (Parent)