Palasīju Jāņu ticējumus. Īpaši iepatikās šis: "Kas Jāņu naktī divpadsmitos viens atrodas mežā, to var saplosīt zvēri" :)

Tas ir noticis! Es Prāgā nejauši uzgāju krogu, kas saucas "Prdel". Un tas nozīmē - pakaļa. Un, kad cilvēks tur sēž, un viņam kāds piezvana un jautā - "kur esi?" - droši un nepārspīlējot var atbildēt - "Pakaļā!".

Es atkal vairs nebaidos no vecuma. Korī ir pilns ar veciem cilvēkiem, kuri patiesībā ir jauni. Viņi savā prātā un attieksmē pat ir jaunāki par dažu labu jaunuli. Un, hi, hi, smieklīgi. Es viņiem esmu tik tāds skuķēns - vienā buntē ar tiem dažiem drusku-pāri-divdesmit :)

Piedodiet par tādām trakām negācijām, bet es patiešām vairs nevaru izturēt šito ārprātu, kas notiek pasaulē.
Lasiet paši! Es ceru, ka bezkaunīgo skuķi iebāzīs kolonijā, un viņas vecākiem liks samaksāt tādas soda naudas, ka būs visai ģimenei jāiet ubagot! Ja nē, tad sanāk, ka tiesu sistēmai vispār nav nekādas jēgas un cilvēks ir absolūti bezpalīdzīgs un nepasargāts, ka jebkurš nesodīti var man iesmērēt zaķa attēlu, un nebūs neviena, kas liks viņam nožēlot un atvainoties par nodarījumu.
Un vispār! Pie viena. Vīriešu virskundzībai jāpieliek punkts! Gadsimtiem viņi apspieduši sievietes, pazemojuši, izdomājuši visādus aizliegumus. Bet šodien es atcerējos viņu vājo vietu, viņu lielo pazemojumu. Viņi visi... VISI! ...bērnībā ir valkājuši nošļukušas zeķubikses!
ĀHAHAHAHAHĀ (raganas smiekli)

Tagad visi, lūdzu, sakiet man malacis! Jo es pabeidzu šūt kleitu. Somu ar, no tā paša auduma. Palika tikai pogu piešūšana un striķu ievēršana, bet pretīgo šujmašīnu jau nobāzu skapī, lai nav uz tām šausmām jāskatās. Tāpēc, ka man diez ko nepatīk šūt... un tas ir iemesls, kāpēc kopš auduma iegūšanas līdz šai lieliskajai dienai pagāja 2 mēneši, no kuriem šūsana aizņēma dažas dienas, bet visu pārējo laiku saņemšanās.

Interesanti, kā cilvēki klausās un uztver mūziku? Nupat ir skaidrs, ka ar ausīm un muzikālo dzirdi vien nepietiek, kaut kādi smadzeņu rajoni, acīmredzot, par to atbild, un dažiem ir aktīvāki, dažiem neaktīvāki...
Kaut kā ar vienu čali no kora aizrunājāmies par mūzikām, un izrādījās, ka šis neko nav dzirdējis par MUSE. Nu labi... mazums. Kam negadās, vēl jau diezgan jauns. Nolēmu situāciju labot, sasūtīju šim visādus linkus uz smukām MUSE dziesmām, t.sk. vienu no manām mīļākajām Butterflies&Hurricanes. Šamais izrādījās kaut kāds "popsoviks", nobrīnējās kā es tādus "smagos" klausos, šim esot par traku. Es šokā, protams! Nu bet, ka ne - ta ne. Vienojāmies, ka PRĀTA VĒTRA mums abiem patīk, un paliksim draugi.
Un tagad nāk stāsta galvenā daļa! Tomāšs (tā to puiku sauc) man saka, ka tagad, kopš šis esot MUSE paklausījies, viņaprāt, man varētu patikt čehu grupa KABÁT. Ierakstīja, klausos, pizģec! Kaut kāds tāds kā vecs metāls vai kas... Tipa OPUS PRO, bet tieši tajos senajos laikos, ne mūsu gadsimtā, noteikti nē... Ar MUSE līdzība tik daudz, ka šie arī lieto bungas un ģitāras, bet piedodiet, atvainojiet, es neesmu līdzīga savai kaimiņienei tikai tāpēc, ka arī lietoju pannu un tējkannu.
Un es tagad nesaprotu, ko tieši tas cilvēks dzird, kad klausās mūziku. Tāda sajūta, ka dažiem ausīs vai galvā ir siets, kas izlaiž cauri tikai daļu no skaņu kopuma, un lielums paliek ārā... un tad viņiem sāk likties, ka MUSE un KABÁT spēlē līdzīgu mūziku!
Tas ir kā noklausīties, piemēram, "Normu" un tad pateikt "Ā! Mums jau te Lūsēnam ar ir opera! Tad jau tev tā arī patiks!"

Manā iecienītajā "haļavno" torentu vietnē vienmēr ir pilns ar banerīšiem, kur linki uz krievu ziņu lapām. Un tad es dažreiz uz kādu nospiežu un palasu. Viena no populārākajām tēmām ir, ka regulāri dažādos Krievijas kaktos dzimst dzīvnieki ar cilvēka seju. Bet vēl populārāka tēma ir Alla Pugačova. Un tas ir patiešām, patiešām briesmīgi, kā tajā valstī viņu pielūdz. Es pat nedomāju, ka nevajadzētu par viņu fanot, jo talans ir, slava ir, viss kā nākas. Bet tas, kas tur notiek ir vienkārši slimi. Piemēram tiek apjūsmotas frizūras, kas absolūti visos laikos, visos attēlos un rakursos izskatās šausmīgi. Tad reiz bija tāds raksts, kur pa gadiem pētīts viņas ģērbšanās stils. Pievienotas bildes, aprakstīts - te viņai ļoti elegants tērps, šite stilīgs, te labi kaut kādas līnjas izceltas. Un visas bildes drausi pretīgas, bezgaumīgas, un vienīgā vērtēšanas skala varētu būt, cik stipri nāk vai nenāk vēmiens. Nevar vienkārši fanot par to, cik viņai skaista balss, un viss? Kaut kāds nacionāls tupums laikam.

Nu vāks! "UNTHINKABLE". Šausmas un ārprāts, un beigas vispār super!
Vispār pēdējā laikā sadisms uz ekrāna jau ierasts. Tā es visādas stulbas šausmenes principā neskatos, bet šis vairāk tāds kā trilleris tomēr. Tieši pašu ļaunuma brīdi nerāda, rāda pirms un pēc... Un seriāls "The Tudors" ar jau mazliet pie asiņainuma pieradinājis. Šajā sakarā regulāri iedomājos un priecājos, ka valdības un sabiedrības tiesiskā un miesiskā mijiedarbība Eiropā pa šiem gadsimtiem ir mainījusies stipri uz labo pusi. Izņemot, protams, tos nodokļu jautājumus...

( Písek )

Urā, dārgie draugi!
Pusotra stunda vajadzīga baklažāniem un cūkgaļai. Un man garšoja tik pat labi kā tajā foršajā ķīniešu restorānā. Man jau bija aizdomas, ka tajā sliktajā ķīniešu restorānā vienkārši neprot pareizi gatavot. Vienīgā problēma - baklažāns. Jau otrā reize, kad, gatavojot ēdienu no baklažāna, dabonu rūgtu piegaršu. Ēdot vēl šķendējos, ka neprotu nopirkt pareizo dārzeni, bet tagad atcerējos, ka Aians Mārbers iekš grāmatas "The food doctor. Ēdieni katrai dienai" īr aprakstījis, kā ar to zvēru jāapietas. Bija jāpatur kādu brīdi kārtās ar sāli. Cerams, ka tagad tas man paliks prātā.
Mazliet atpūtīšos un tad banāni.