Lielais "Tu", ja vēršos pie kāda privāti un tieši, piemēram, ja rakstu vēstuli vai ielūgumu. Mazais "tu", ja griežos pastarpināta vispārinājuma formā, ja tu, cilvēks saproti, ko es ar to gribu teikt. "Jūs" lietoju tikai lietišķajā sarakstē, un arī tikai tad, ja vēršos pie pavisam nepazīstama cilvēka, un ja nekādi nav iespējams izvairīties no "tu/jūs" lietošanas. Bet parasti jau to var viegli izdarīt :)

(Reply to this) (Thread)

Man kaut kā līdzīgi. Komentārus Cibā uzskatu par vēstuļu paveidu, attiecīgi, lietoju lielo T burtu, tāpat kā jebkurā vēstulē vai īsziņā. Neapvainojos, ja mani uzrunā ar mazo t :)
Mani pēdējā laikā vairāk mulsina tu/jūs lietošana verbālajā saziņā - izskatās, ka esmu jau tai vecumā, kad arī savstarpēji nepazīstami vienaudži sāk lietot "jūs" - agrāk, it sevišķi pa darba līniju, piederība nosacīti pie jauniešiem kaut kā automātiski nozīmēja neformālu saziņu.

(Reply to this) (Parent)

100% ari mana pieeja Tu/tu pielietojumaa. Pat IM/Skype sarakstee miesiigo braali vienmer uzrunaaju ar Tu (par draugiem nemaz nerunaajot). ari sms sarakstee. Ari ar rasbainieku vienmer Tu-ojos.

daljeeji saistiita teema: paaris reizes lidziigu jautaajumu esmu 'cilaajis' ar UK/arzemju kolegjiem par personvardu rakstiibu (izteikti) neformaala sarakstee, proti, cik svariigi vinjiem ir lielo saakuma burtu lietot. Man vienmar duras aciis un sirds rajonaa, ja mans vards tiek rakstiits ar mazo sakuma burtu.

Es to saistu audzinashanu, labaam maniereem un faktu, ka maaminja man Liepajas pedagogjisko (latlitgram) ir beigusi :-)

(Reply to this) (Parent)