pajautā! - CSDD braukšanas eksāmens.

Kāpēc lai eksaminators klaigātu?! Neviens tāds ilgi tur nenoturētos.

Šoruden viss bija lieliski. Rīgā.

eksaminatori neklaigā. videoieraksts taču.

braucu mēneša sākumā īsi pirms pusdienlaika. nokārtoju ar pirmo reizi. pirms pāris gadiem.

bija tā, ka brauciena sākumā viņš norādīja, ka nevajag baigi kavēties un lēnītēm braukt.

un tad, kad uzbraucu uz Mūkusalas apļa viņš pēc tam teica, ka es esot nepietiekami ievērojis citus, jo kādam manis dēļ bijis jāpiebremzē.

tobrīd sanervozējos, ka baigi sanāk gaidīt uz apļa, daļēji dēļ viņa teiktā. iespējams, ja būtu pateicis un viņš būtu novērtējis, ka centos sekot viņa norādījumiem, būtu nolicis vispār bez kļūdām.

Tā teorētiski bija arī pirms 8 gadiem, bet gan jau tomēr skatās tā reālistiski un vērtē pēc situācijas.

Labāk ielīst aplī un kādam bišķi nozgat distanci, nekā nepiedienīgi ilgi gaidīt, vilkties pa ārējo joslu vai braukt kādu lieku riņķi, jo nesanāk pārkārtoties uz āru. Vismaz tā būtu jābūt.

šopavasar noliku ar otro
kliegt viņi nedrīkstētu kaut vai tamdēļ, ka audio tiek ierakstīts, lai strīdu gadījumā varētu pieturēties. oficiālā versija.

pirmajā reizē bija tāds puskrieviņš, kas lika iedziļināties saklausītajā vairāk nekā vajadzētu, bet nu viņš jau nav vainīgs ka braucu virsū mocim. piektodienas pēcpusdiena, instruktoraprāt labākais variants.

otroreiz bija latvju bāleliņš, kas piekasījās maniem jautājumiem par to, vai teorētiskais jautājums ir jākārto par jaunu un to, ko darīt pēc noparkošanās csdd stāvvietā. bet braucot bija lādzīgs. nedēļasvidus pēcpusdiena.

biju tik drausmigā stresā par eksāmenu, ka nokārtoju tikai ar trešo, kad biju bišķi nomierinājusies. neviens no instruktoriem nebija neadekvāts, viņi bija korekti, pat pasausi. cik saprotu, katrs eksāmens tiek ierakstīts. ā, kārtoju eksāmenu pirms 2 gadiem ar mazu astīti. mašīnās bija bultiņa/norāde, kad jāmaina ātrums, tas likās noderīgi, ka uztraukumā grūtāk palaist garām, hehe.
braucu novembrī.

Man eksaminators visa brauciena laikā laikam vispār neko nepateica, tikai izmeta kaut kādu pieklājības atbildes frāzi, kad vienā U pagriezienā pati nokomentēju, ka neizbraucu precīzi pa līnijām, kas uzzīmētas uz ceļa. Likās dīvaini, ka neko nesaka. Instruktors ieteica likt darbadienā ap pusdienlaiku, kad mazāk intensīva satiksme. Nokārtoju ar pirmo pirms 5 gadiem.

čotka, novembrī, sliktā laikā, ar trešo reizi, eksmaniators laipns, pirms 9 gadiem.

liku pirms vairāk kā gada, janvārī laikam. darbadienas rīts. eksaminators bija mierīgs, adekvāts, diezgan draudzīgs, bet ne uzbāzīgs - patīkams, vienvārdsakot. nokārtoju ar pirmo reizi, lai gan pieļāvu dažas kļūdas - tipa iebraucu peļķē, bet iespiests starp ietvi un platu smago mašīnu šaurā ielā - tā arī nesapratu toreiz, vai esmu kādu apšļakstījis. sākumā teica, lai braucu nedaudz dinamiskāk, jo turējos, šķiet, 40 - 45, tad turējos ap 50 un viss bija čotka. braucot mūkusalas aplī ilgi gaidīju, bet bija arī dzīva satiksme, viņš teica, ka varēju braukt ātrāk, esot bijusi iespēja. mašīna bija ērta, daudz ērtāka nekā instruktoru mašīnas.

Nokārtoju ar pirmo. Sen.. Eksaminators bija biki nīgrs, bet adekvāts.

Paņem pirms eksāmena izmēģinājumu. Izmēģinājuma dēļ sajūta, ka stress mazāks.
Liku pērnajā pavasarī, instruktors (iepriekš strādājis arī CSDD pusē par eksaminētāju) ieteica laiku pirmspusdienā, īsi pēc 10iem - ielas tiešām tukšākas (visi jau darbā un pusdienās vēl neraujas).
Noliku ar pirmo, ar visu to, ka īsti nesapratu, vai krustojumā vispār var nogriezties pa kreisi (nomulsināja sazīmētās trajektorijas uz brauktuves) un aizbraucu citur.

Nosacīti. Pirmais, izmēģinājuma eksāmens nečakarē instruktoram statistiku, attiecīgi, karmas punktiņi. Otrais, tīri psiholoģiski - ja nav spiediena pašam par to, nolikšu, nenolikšu, kā nu būs - tad ir daudz vieglāk iedomāties eksāmenu kā kārtējo braukšanas nodarbību, tikai ar mazāk pļāpīgu instruktoru.
Jā, sanāk drusku izdevumi, bet uz kopējām tiesību izmaksām... Nekas briesmīgs :)

jā, bļaustīšanos, tiešām nesagaidīt.
es noliku ar otro, un tieši inspektora dēļ. pirmais inspektors bija tāds, nu to ir grūti aprakstīt, esmu sajūtu cilvēks un bija sajūta ka viņam neizsakāmi riebjas tur būt, es riebjos, viss riebjas. viņš vispār nerunāja. es mēģināju teikt dažas pieklājības frāzes, lai padarītu gaisotni vieglāku patīkamāku, bet viņš nekā nereaģēja, pat neatbildēja. un es izkritu pavisam stulbas kļūdas dēļ.
uzreiz aizgāju un pieteicos uz nākamo dienu, tad bija tikpat nerunīgs un kluss inspektors, bet ap viņu gaisotne bija tāda viegla un mierīga, mēs draudzīgi apmainījāmies ar pāris frāzēm, braucām klusumā, viņš mani izdzenāja par ļoti grūtu maršrutu, bet es jutos labi viņa klātbūtnē un dabūju tikai kaut kādu nenozīmīgu kļūdiņu.
mazāk emocionāliem un jūtīgiem cilvēkiem droši vien būtu bijis vienalga par to pirmo, bet mani kaut kā vienmēr ļoti ietekmē citu cilvēku enerģija.

Nokārtoju normāli, ar pirmo reizi, pirms trimarpus gadiem, darbadienā, ap kādiem desmitiem. Bija laikam kāda sīka kļūdiņa, vairs lāga neatceros. Satiksme bija ļoti sakarīga, izņemot vienu gudrinieku, kas pie sarkanā izdomāja braukt. Tur instruktors dabūja ķerties pie pedāļiem, citādi mēs būtu saskrējušies. Dabūju vidēju kļūdu par situācijas nenovērtēšanu, bet neizgāza (cik saprotu, būtu varējis, ja reiz viņam bija jāiejaucas). Instruktors kopumā bija pat ļoti adekvāts - protams, kluss un nerunīgs, bet labvēlīgs. Kad eksāmens bija beidzies, nokomentēja, deva dažus padomus par braukšanas stilu, kas man joprojām noder.

14tā gada martā liku, lika izbraukt Mūkusalas apli, kur bija diezgan intensīva satiksme un tad vairāk nemocīja, rāmi lika izbraukt pa apkārtni to minimālo laiku, kas jānobrauc. Tiesības ar pirmo reizi. Autoskolas instruktors bija licis iet arī uz izmēģinājuma eksāmenu, tajā reizē izmantoju izdevību, izprašņāju par visiem sev interesējošiem jautājumiem.

Noliku ar trešo reizi pirms četriem gadiem. Pirmais instruktors bija reti riebīgs jauns latviešu puisis, man bija nepatīkami uzturēties viņa klātbūtnē, bet, protams, kļūda bija mana un pati vainīga. Otrajā reizē bija lādzīgs krievu onkulis, nejauki maršruti un atkal mana kļūda. Trešajā reizē bija drausmīgs putenis, neredzamas līnijas uz ielām, bet ļoti, ļoti jauks krievu puisis, mierīgs, labvēlīgs, noliku bez kļūdām ar visiem Mūkusalas apļiem. Mašīna bija tiešām jauka un man arī mašīna pati teica, kad tai prasās pēc nākamā ātruma. Visas reizes bija janvārī agros darbdienu rītos (09:00-10:00), jo es pēc tam uz darbu.

pirms septiņpadsmit gadiem, mazpilsētā bet ar otro reizi, jo apraudājos dēļ tam,ka pie luksofora noslāpu
lasu šitas jūsu šausmas un ļ.jūtu lidzi

Nokārtoju ar trešo reizi 2009.gada rudenī. Pirmais instruktors bija jauns un nerunīgs - dzina mani pa visai sarežģītu maršrutu, pa kuru biju braukusi tikai vienreiz un baigi sen - gar tirgu pa Maskavas ielu. Izkritu tajā Maskavas - Elijas ielas krustojumā, kur jāpiestāj pie mājas stūra, lai apskatītos, vai nenāk tramvajs. Iesaku to krustojumu izbraukt, jo vēlāk, kad braucu ar vienu cilvēku, kuram bija tiesības, viņš arī izbrauca nepareizi. Otrs instruktors bija ļoti lapins un lika man braukt Pierīgā. Izkritu pie paša CSDD - eksāmena beigās viena trīsstūra krustojumā, kur kāda automašīna deva man ceļu un es apmulsumā un satraukumā arī to izmantoju, kaut gan nedrīkstēju. Trešajā reizē bija jauns, nerunīgs cilvēks, kurš man lika braukt gar Arkādija parku, tad gar Radisonu. Laiks bija draņķīgs, lietus, vajadzēja pa ceļam kaut kādu avarējušu automašīnu apbraukt, bet nu noliku. Neko sliktu par instruktoriem teikt nevaru. Drīzāk man traucēja mana nervozitāte. Ā, pirmajā reizē man likās, ka tam instruktoram es drausmīgi nepatīku un tas mani darīja vēl nervozāku, nekā es jau biju. Vēlāk gan izrādījās, ka es kļūdos (viņš pēc mēneša sadabūja manu tālruņa numuru un uzaicināja mani uz randiņu).

Protams. :)

90o beigās. Mazpilsētā. Ziemā, kad sniegs līdz D. Beigās instruktors pateica, ka nav jēgas mani pa figūrām dzenāt, jo tāpat nekļūdīšos. Ar pirmo reizi, protams, nokārtoju. Ja būtu tagad jākārto, tad gan būtu štruntīgi, jo skatījos un klausījos ko tagadējie mācībnieki mācās un kas jāievēro.
Braukšanu esot jākārto ziemā, kad ir sniegs nejēgā daudz, jo tad nevar piesieties pie ātruma un arī līniju neievērošanu daudz grūtāk pierādīt (līnijas neredz).

liku pagājšgad maijā, noliku ar pirmo reizi. figūrās bija tā, ka ieparkojos jau izmēģinājuma reizē labi un viņš teica, ka ir nokārtots, bet kad braucu ārā no 'parkinga', tad tomēr vairs nebija nokārtots, jo izbraukšana arī skaitoties (to es pirms tam nezināju), un pārāk daudz grozīties, braucot ārā, nedrīkst. tas, protams, uzdzina stresu, sāka trīcēt kājas, pastāstīju to inspektoram un viņs teica, ka eksāmens nav nekas briesmīgs. eksāmens bija darba dienas rītā pusdesmitos, kopējais ilgums ap 40min (ieskaitot figūras). inspektors bija kluss, un baigi skatījās līdzi, un, kad taisījos pie bērnu slimnīcas braukt pēc noteikumiem nepareizi (bet tā, kā brauca autobuss pirms manis), pagrieza stūri, lai varu aizbraukt pareizi, un teica, ka autobuss jau varot braukt, kā grib. bet pēc tam viņš aizveda uz krustojumu ar papildsekciju, laikam tāpēc, ka tur viss bija OK, arī noliku. par ātrumu braukšanas laikā nepiesējās, kgan braucu apmēram 10km/h lēnāk nekā vajadzēja, bet pēc tam gan to pieminēja, ka jābrauc ātrāk. tas arī viss. :) ja priekšā eksāmens, tad veiksmi! :)