| Kā viss mainās... | 18. Mar 2005 @ 13:15 |
|---|
|
Kādreiz bija tādi melni vīriešu lietussargi ar līku kātu - 40 rbļ. maksāja. Tagad šitādu pa 2 Ls var nopirkt.;)
Un brālis savlaik pa 600 rbļ.(vājprāta nauda 80.tos gados!) lietotu Sharp muzikālo centru nopirka - ar rādžiņu un atskaņotāju. (Tas centrs gan nodzīvoja rovno pusgadu - līdz kārtīgam zibens spērienam, pēc kura šis nomira.)
Un vēl pirms gadiem 4-5 Nokia bez īpašiem navarotiem pāri simtam Ls maksāja.
Tikai spičkas - kā maksāja 1 kapeiku, tā maksā...;) |
|
Jūs, starp citu, esat ievērojuši, kā tagad izskatās komūnas background? :D |
| Dokuments :) | 16. Mar 2005 @ 16:54 |
|---|
|
Vecāku:___________________________
__________________________________
19___. gada "_____"_________________
dzimušo __________________________
uzņemt draudzīgajā daudzmiljonu padomju pilsoņu saimē.
Sabiedriskie kūmas: _________________
__________________________________
Mēs solām ________________________ atbalstīt turpmākajās dzīves gaitās, sniedzot draudzīgu roku un atsaucīgu sirdi, lai viņ___ izaugtu par aktīvu padomju dzīves cēlāju.
1972.gada 3. jūnijā
Kūmu paraksti: ____________________
_________________________________
Bērnības svētku orgkomiteja.
Sveicam Tevi, mūsu mazais laikabiedri, Tavas bērnības svētkos. Līdz ar māmiņu un tēti mēs priecājamies par Taviem pirmajiem soļiem dzīves ceļā.
Ar katru dienu vairāk Tu sajutīsi un redzēsi, kā mēs esam rūpējušies un strādājuši, lai šī dzīve Tev kļūtu par mīļām un gaišām mājām. Un Tu mums pretī sniegsi savus labos darbus, sirds siltumu un zinātkāri.
Vēlam Tev laimīgu bērnības taku! Vēlam augt Tev par cienījamu mūsu Padomju valsts pilsoni!Mūzika: krilatije kačeļi.... |
| Atceroties bērnību:) | 14. Jan 2005 @ 10:19 |
|---|
|
Jā, un sestdien pa LNT būs "Nepabeigtās vakariņas"!
"K djelu ob ubijstve nje otnositsja" |
| Autobusu atmiņas 2 | 7. Jan 2005 @ 23:01 |
|---|
|
Varēja būt '85 vai '86 gada ziema. Starppilsētu autobuss Bauska-Eleja-Jelgava. Ļaužu nu tikai ču-ču mazāk kā siļķu mucā. Divas izkrāšļotas krievuškas (Brunete un rudmate) sēž priekšā invalīdiem un mātēm ar bērniem paredzētajās vietās. Manāmi iereibušas, taču arī tikpat manāmi pašpārliecinātas. Kāda lauku sieviņa klusi kaunina "Varējāt jau vecākus cilvēkus palaist apsēsties".Brunete stieptā ietiepīgā balsī, norādot uz draudzeni saka "А если ей плохо станет?". Kautrīgā sieviņa kašķī nelien. Pirmā cēliena beigas.
'95.gads. Zvanu māmuķītei. Pļāpājam par šo un to. Viņā jautā vai es atceroties to gadījumu. Atceros. Māmuķīte: "Ну вот! Ей стaло плоха! Apvēma trepes. Autobuss pusstundu stāvēja un gaidīja kamēr abas satīrija kāpnes". |
| Autobusu atmiņas 1 | 7. Jan 2005 @ 22:55 |
|---|
|
Vecais starppilsētu autobuss Bauska-Jelgava. Tāds, kādi skaitijās tīri jauni 80-tajos. Bet bija jau '92-ā gada ziema. Pārbāzts līdz ūkai. Stāvu iespiesta ar visu lielo punci starp citiem tikpat siļķīgi sažmiegtiem. Atbrīvojas viena sēdvieta. Fīrējos uz to pusi, bet kāds jauneklis pufaikā, kurš stāvēja man pāris cilēkus priekšā, līgani ieslīd sēdvietā. "Vo, draņķis," māmuķite spalgi iesaucas pa pus autobusu. Puisietis atskatās, ierauga manu lielo punci un traušas kājās. "Nē, nē, sēdi, sēdi!" māmuķīte autopilotā turpina, "Draņķis paliek draņķis, vai sēž vai stāv". |
| un starp citu... | 6. Jan 2005 @ 10:08 |
|---|
|
ceturtdien, 13. janvārī pl. 19.00 kinoteātra Rīga Jaunajā zālē
Latviešu reklāmu retrovakars "Pērciet Padomju preces!" (70.- 80.-to gadu reklāmas). Pusotru stundu garajā programmā būs skatāmas vairāk kā 50 Latvijā tapušas retro reklāmfilmas no Rīgas Kinomuzeja kolekcijas.
"Ar apskaužamu azartu tika reklamētas Latvijā ražotas preces – ne tikai slavenie VEF radioaparāti „Spīdola”, „Rigonda” un „Abava”, visā plašajā padomju valstī iemīļotās „Dzintara” smaržas un „Melnais balzams”, bet arī kleitas, vīriešu uzvalki, kefīrs un pat asinsdesa! Populāru latviešu aktieru un vienkārši skaistu meiteņu klātbūtne, humora dzirksts un pagājušo gadu šarms padara šīs reklāmas īpaši pikantas. Interesanti, ka veikalos gan ne vienmēr varēja nopirkt to, ko plaši reklamēja, bet padomju sistēmā taču bija tik daudz ačgārnību.
Pusotru stundu garajā programmā būs skatāmas vairāk kā 50 Latvijā tapušas retro reklāmfilmas no Rīgas Kinomuzeja kolekcijas."
(tā Renāte Cāne preses relīzē) |
|
Kaut gan nebiju redzējusi viņu jau gadus, hmmm, 20 (?), pazinu uzreiz un atcerējos arī vārdu: Ilze. Tikai viņa bija kaila un gulēja starp valkātiem zābakiem, kaut kādām vecām grāmatām un traukiem.
Manai Ilzei tomēr bija Sarkans mētelītis, balta cepurīte un adīti zābaciņi. Ak, jā - un ar mammas nagu laku nolakotas spilgti sarkanas lūpas.
Un tad pēkšņi sāku atcerēties viņas visas: Annu, Mildu, Sarkangalvīti, Aldi, Mazo un smuko vācu lelli ar gariem blondiem matiem - Lieni. Tagad visas viņas jau n-tos gadus mētājas kaut kur lauku mājās istabaugšā. Varbūt vajadzētu atvest, nomazgāt un aizdāvināt...:) |
|
Šur tur Rīgas veikalos var šitentādas matricas dabūt..
( ... tālāk ... ) |
| Katedrāle jeb: | 1. Dec 2004 @ 10:06 |
|---|
|
a) Planetārijs (demontējot neglābjami sabojāts unikālais zvaigznāju rādītājs aparāts)
b) Dieva Auss (kafija par pēdējām kapeikām, saldējums metāla trauciņā uz kājas, vēlāk, ja atmiņa neviļ, pirmās karstmaizes, "austiņas" neatceros)
c) Planetārija skola (neskaidras atmiņas par lekciju saturu, bet pasniedzēji bija savākti fantastiski - vai vēl kāds ir tik pietiekoši vecs, lai atcerētos, kas to toreiz organizēja un kādu apsvērumu vadīts?) |
|
Vai vēl kāds atceras tādu TV ludziņu (bērniem droši vien), kur bija Slapjdrrranķis un viņš bija tāds izspūris un ar lejkannu staigāja. Un teica "Es esmu Slapjjjdrrrranķis! Slapjdrrraņķis!" |
| Atcerējos par cigaretēm. | 22. Nov 2004 @ 17:37 |
|---|
|
Mana krustmāte pīpēja var teikt līdz pašām dzīves beigām. Ai, viņa kādreiz bija tāda smalka dāma: atminos blokus ar "BT" un vēl tādas "Aeroflot" (laikam) - ar zilu lidmašīniņu un citas - ārzemju un ar filtru. (Tās arī bija pirmās, ko mēs ar brāli iemēģinājām aiz istabas stūra - pietiekoši agri - skolā toč vēl nemācījāmies.) Vēlāk gan - pensijā - viņa vilka "Baltiju" un "Astru". Tēvs kā jau vīrišķis bija vienkāršāks - viņam kabatās un portsigārā (alumīnija, ar uzrakstu "Ļeņingrad") bija "Belamor-kanal" un "Kazbek". Tos varēja tā smalki salocīt "samaļotikos" vai "kazaskājā" - kā vilks multenē. Vēl atceros, ka tēvs mēdza tās cigaretes žāvēt uz radiatoriem. Un reiz mēs ar brāli, Fernandelu saskatījušies, izdomājām, ka vajadzētu tēvu atmācīt pīpāt - izkratījām daļu tabakas, iebāzām 3 sērkociņu, tad sakratījām tabakas našus atpakaļ. Vakarā sencītis atnāca mājās, šausmīgi smējās un teica, lai tā vairāk nedarot. Viņš bija ar šito "bunbu" uzcienājis kolēģi.
Pati pīpēt sāku 90. gada beigās, kad dzīvoju Ķīpsalas kojās. Divus gadus jau dzīvoju Lielpilsētā un turējos - nepīpēju Principa Pēc - FUI!;). Bet nonākusi Ķīpenē, biju vienīgā nepīpētāja kompānijā, tāpēc nolēmu pievienoties - kālab ošņāt svešus dūmus, patīkamāk tak vilkt savējos.:) Tad bija "Elita" - ar balto filtru ("Elita" mellajās paciņās bija vispār KLASE!), "Kosmoss" un "Rīga" (tā bija visštruntīgākā, jo nepatīkami koda kaklā). Un bija cigarešu taloni, par kuriem maz ko varēja nopirkt. 91.gada pavasarī aizbraucām uz vienu dienu uz Ļeņingradu un Sapirkāmies "Opal" un vēl vienas kaut kādas bulgāru cīgas- sarkanā paciņā ar zilu uzrakstu. Tās es pīpēju tikai fakultātes tualetes priekštelpā - demonstratīvi izlikusi apskatei paciņu. Un tad sākās "koperatīvie kioski ar importa cigaretēm", bija pirmās aromatizētās cigaretes - tāda pelēcīga paciņa "Match" laikam saucās. Maksāja, ū, bargu naudu! Es pirku "Monte Cristo" (laikam, vai arī tomēr "Monte Carlo"?), jo kāds iestāstīja, ka Regīna Razuma tādas pīpājot:) Un bija reize, kad pēc Mēnešiem Ilgas importa cigarešu pīpēšanas uz krāsns atradām Melno Elitu, un, nostaļģijas rosināti, izpīpējām pa cigaretei. Kā es toreiz vēmu!!!:)
Tad es paliku stāvoklī un atmetu smēķēšanu uz gadu. Un, kad atsāku, tad jau bija pirmās mentolenes - Zaļās "More", tādas garas un brūnas... Bet tas jau ir stāsts par daudz jaunākiem laikiem:) |
|
Šādu paciņu atradu manas mātes jaunības dienu kolekcijā. Tur ir vēl nekad neredzētas dažnedažādas. Stāstīja man, ka jūrnieki bijuši baigie kontrabandisti un šitādus brīnumus veduši. |
|
Vēl kāda atmiņa - uz metāla rubļa - Ļeņins, pacēlis roku leņķī, kas aptuveni atbilda plkst.11.00 - laikam, kad sāka tirgot alkoholu veikalos :) |
|
Kādreiz te bija publicēts saraksts, pēc kura var atpazīt tos, kas nāk Brežņeva laikiem.
Lūk tā versija, kas nokopēta no autora - kāda krievu žurnālista, kurš ir rīdzinieks, LiveJournāla.
( Gari un krieviski... ) |
| atceros | 24. Okt 2004 @ 14:18 |
|---|
|
1)piena kokteilis, ko paardeva kafejniicaa Kronvalda parkaa. ik paardienas ar opi devaamies pastaigaa pa parku, un es vienmeer izdiicu sev kokteili. visi tagadeejie piena kokteilji saliidzinaajumaa ar toreizeejo ir dranjkji. tagad taas kafejniicas vietaa ir kaut kaada valsts iestaade vai uznjeemums.
2)ekskavatori. dziivoju Zepaa, un tur visu laiku kaut ko buuveeja. es biju mazs, skatiijos uz milziigiem kaapurkjeezhniekiem ar neuzticiibu un ietureeju no tiem droshu distanci.
3)barikaazhu laika skanjas un nemiers. mees bijaam paarvaakushies uz Vecriigu, dziivojaam Saeimas eekas tuvumaa un visu dzirdeejaam. mani senchi aizliedza mums ar braali iet pie logiem skatiities.
bet neko daudz citu es neatceros. |
|
( Un tagad, manu mazo draudziņ, stāstīšu tev pusdienu pasaciņu par skolnieku dzīvi sensenos laikos )
atliek vien piebilst seno krievu teicienu: kto ne uspel, tot opozdal...jo tā visa vairs nav....labu apetīti, mazo draudziņ :) |
|
Виртуальная ретро фонотека: Музей Истории Советской Массовой песни
http://retro.samara.ws/ |
|
Viena no manām mīļākajām dziesmām :)))
Йосиф Кобзон - Песня про Ленина |
| Pārstrādājošās rūpniecības darbinieku diena | 12. Aug 2004 @ 23:40 |
|---|
|
mekleejoties pa sekciju atradu Goda rakstu:))
"Rīgas rajona agrorūpnieciskā apvienība apbalvo Manu Māti apvienības kapitālās celtniecības daļas plānu ekonomiskās grupas vecāko ekonomisti par ilggadēju un labu darbu un sakarā ar lauksaimniecības un agrorūpnieciskā kompleksa pārstrādājošās rūpniecības darbinieku dienu." 1986.gada 12. februāris
kaada noziime ir piešķirta katrai lietai, amatam, jomai, dienai!!!!!!! apbrīnojami un neticami!! |
|
KAĶIS PAZUDA!!!
Aizgāju līdz skolai, atnācu - nav:(
Nav arī zem balkoniem, nu, ja būtu nokritis.. |
| ziepes | 10. Aug 2004 @ 14:35 |
|---|
|
mēs mazgājāmies bļodā. bija tikai tualete un tikai aukstais ūdens. astoņdesmito gadu vidus un nogale. bļoda uzlikta uz aizvērta poda. pretī plaukti visas sienas garumā, piekrāmēti ar šampūniem, ziepēm, visādiem mistiskiem un ļoti vilinošiem pulverīšiem plastmasas kārbās. un arī papīra. man nekad nebija sajūtas, ka mums kaut kā trūktu, jo bija šis lielais piekrāmētais plaukts ar ziepītēm ietītām brūnos, dzeltenos, baltos un zaļos papīrīšos, brūnajām virsū bija sunītis. mamma vienmēr bārās, ja mēs izdomājām atstāt ziepes ūdenī, lai no rīta būtu izšķīdušas. un tad bija vienas rozā,ko mamma zināja, ka mēs tās noteikti gribēsim attaisīt un izšķīdināt, viņas bija pašā augšējā plauktā. mēs attaisījām, ne jau uzreiz, bet nu tas prasīja zināmas pūles un laiku. tās ziepes atsūtīja mammas draudzene no maskavas vai arī tētis atveda, kad ciemojās maskavā un redzēja savām acīm rindu pie kremļa un atveda beretes divas - man baltu, bet māsai rozā.
kad mēs astoņdesmitdevītajā gadā pārvācāmies uz jaunu trīsistabu dzīvokli vienas istabas vietā, ziepītes ceļoja mums līdzi.
kad mani vecāki 2002.gadā pārvācās uz dārza māju, neviens no mums jau sen vairs nemazgājās ar ziepēm - tikai izšķīdinātām - tad kāpēc nedrīkstēja uzreiz, jau astoņdesmitajos, mammu? |
|
Tas, ko es atceros, bija garās rindas. Rindas, kuras mani uztrauca visvairāk, bija pēc saldējuma. Madonā tik viegli to dabūt nebija iespējams. Parasti, kad gāju mājās pēc dejošanas, nogāju gar veikalu paskatīties, vai nav bijis pievedums. Neko daudz jau tāpat nevarēja dabūt - balto un brūno saldējumu, bet nu tas kārums likās visgaršīgākā lieta pasaulē. Un, ja pievedums bija, skrēju mājās, teicu mammai un tad mēs abas stāvējām garajā rindā, un uzreiz pirkām kasti. Vienreiz gadījās, ka gan mamma, gan tētis bija nopirkuši. Pilna māja ar saldējumu, ko vajadzēja ātri apēst. Viss nelīda ledusskapī. Tad nu tā, laikam, bija viena no manām laimīgākajām bērnības dienām - katrā rokā pa saldējumam..
Kad 1989.gadā piedalījos skolēnu dziesmu un deju svētkos, nedēļu nodzīvoju Rīgā. Biju šokā par to, ka šeit var saldējumu dabūt brīvi, pie tam vēl "tur ir tāds, kam šokolāde apkārt. uz kociņa" :) |
| Foto sentiments | 6. Jul 2004 @ 10:37 |
|---|
|
"Skārda bungās" lieliski aprakstīts sentiments pēc vecajām, maigi brūnajām fotogrāfijām. Es pat teiktu, ka arī melnibalto fotogrāfiju asums nav nekas, salīdzinot ar krāsaino šodienas bilžu falšā spožuma un košuma. Nemaz jau nerunājot par digitālās fotogrāfijas aso irnava (irnavs=bits) noteiktību. Nē, tā nav gaušanās par zāles zaļumu agrāk- vienkārši atcerējos skolas laikus, Smena Symbol (skaitījās eksporta variants), filmiņas ietīšanu attīstīšanas melnajā bundulī zem segas, sarkano gaismu un ķimikāliju vannītes. Sentiments, vai ziniet. Un lauku mājās man ir tēva un vecāsmātes portreti. Ar zīmuli zīmēti, nevis fotografēti. |
| Невероятно, но мы выжили! | 1. Jul 2004 @ 10:02 |
|---|
|
Если вы были ребенком в 60-е, 70-е или 80-е, оглядываясь назад, трудно поверить, что нам удалось дожить до сегодняшнего дня. В детстве мы ездили на машинах без ремней и подушек безопасности. ( ... tālāk ... ) |
|
1. janvaaris=agraa celshanaas - padomju hokejisti (izlase vai ACSK) devushies kaarteejaa turnejaa pa Ziemeljameriku, lai speeleetu ar NHL klubiem, speeli raada nezin kaapeec agri no riita, kaut kaados 8os, klusaam ielaviities vecaaku istabaa un iesleegt melnbalto "Horizontu", kurameejam bija 3 kanaali LTV un 1. un 2. vissavieniibas programma, iesleegt 10. kanaalu (1. kanaals), Riiga bija 3., 2. Maskava - 7., nogriest skanju, lai netrauceetu guleet shamiem, un nokljuut uz 2h Monreaalaa vai Edmontonaa, un pieseesties tuvu, tuvu, lai vareetu dzirdeet aurojoshaas tribiines, muuzikas speeleeshanu pauzees, un kaarteejais Jaunais gads saacies ne visai, jo krievi uzvareeja biezhaak toreiz, bet tas netrauceeja naakoshajaa 1. janvaarii atkal celties. |
|
Vaj ku labs resurs, lai jaunību atcerētos - Padomju Mūzika... |
|
Atceraties sakņu veikalu uz G.Gailes ielas? Tur bija kaut kāds īpašs smārds, bet nevaru atsaukt atmiņā:(. Varbūt skābi kāposti? Gurķi? Un tur bija tomātu sula. Protams, ka bija. |
| ВЫ РОДОМ ИЗ 70-80х, ЕСЛИ: | 17. Jun 2004 @ 11:18 |
|---|
|
Domāju, ka šis saraksts te iederas.
Interesanti pamanīt dažas atsķirības starp Latvijas un Krievijas 70-80 gadiem.
ВЫ РОДОМ ИЗ 70-80х, ( ЕСЛИ: ) |
| rekonstrukcija | 9. Jun 2004 @ 00:04 |
|---|
|
limonādes tolaik nozīmēja daudz vairāk kā šodien, tētis dažkārt nopirka sev alu, un mums ar māsu uz abām - "meža ogu" - bij tāda rozīga, ak kā mēs lipām ap kakliņu, kā mušas. katrai sanāca viena glāze, un tad palika vēl drusciņ, par to parasti sakāvāmies. vārdam "limonāde" vispār bija īpaša skaņa, tas ietvēra kaut ko tādu, kā nekad nepietiek, tādu kā laimes apjausmu...tās, 0,5 zaļajās un 0,3 caurspīdīgajās stikla pudelēs. "Tarhuns", "Meža Oga"(mmmmm), "LemonLaims"(tas bija tāds līmīgs, no viņa mēle it kā jocīga palika), "pepsi kola" (vispār augstākā laime), "Veselības dzēriens" (likās- tāds kā vecmodīgs aizvietojums, kompromiss), bija arī tāds gaiši brūns..."Sports" varēja saukties? neatceros. atceros, ka reiz nozagu mammai naudu, un nopirku sev limonādi, un dzēru, un tad mani sauca mājās, un es ātri mēģināju pabeigt, pēc tam mute bija tāda kā izmetināta.
un jā, kādēļ to atceros. tā garša. nezinu, kā tās taisīja, bet bij tāda sintētiska, it kā sadalāma sastāvdaļās, burbulīši it kā bija lielāki, ātrāk pazūdoši nekā mūsdienu limonādēs, kas tevi aptver kā sprādziens. un vakar ieraudzīju un nopirku pa 21 santīmu tādu brūnganas limonādes pudeli ar prastu etiķeti "Bumbieru dzēriens ar saldinātāju", un ziniet, IR TĀ GARŠA. pamēģiniet.
p.s. Krievijā vēl aizvien viņas visas var nopirkt. |
|
C 0 Ч И
"Зeлeнaя р0щa", "Южн0е взм0рьe", "Cвeтлaнa", "Зaполярьe", им.Фpунзe,
иm. Оpдж0ниkидзe, "В0лнa", им. В0p0шил0вa, "Aвp0pa", "C0чи", "Дзepжинck0г0",
"Pуcь", "Г0лубaя г0pka", им. Фaбpициуca, "Meтaллуpг", "Из вecтия", "Aэp0фл0т",
"Akтep", "Kpacмашевcкий", "Cтaвр0п0льe"
"Чepн0м0peц", "Aдлepkуp0pт", "Вecнa", "Буpгac", "Знaниe", "П0дм0ck0вьe",
"Nзумpуд", "Г0pный Boздуx", "Бpиз- 0тeль", "Baлeнтин", "Heвa", "Kaмeлия",
"Шekcна", "Aвт0м0билиcт"
"Пapк- 0тeль", "Жeмчужинa", "Pэдиcc0н CАC Лaзуpнaя", "Maгн0лия", "Пpим0рсkaя"
"М0ckвa"
A H A П A
"Aнaпa", "P0дниk", ”Нaдeждa”, "Ypaл", “ДиЛyч”, "P0ccиянкa", “Aнaпa-0keан”,
"Cтapиннaя AнaпA", “Pycь”, "Bиkт0рия", “Yрaльckиe caм0цвeты”, “З0л0т0й бepeг”,
"Изymрyдный", "M0тылek", “Maяк”, “Паpус”, “Maлая бyxтa”, “Cпyтниk”,
"Bыc0kий Бepeг", "Hивa", "Бpигaнтинa", "Фeя", "Джeмeтe", CK БФ0", "K0л0с",
"Кубань", "Горячий Ключ", "Предгорье Кавказа",
Г E Л E H Д Ж И K
”Kpaснaя Тaлka”; “Дpyжбa”; “Г0лyбaя B0лнa”; “Г0pиз0нт”; “Пpивeтливый бepeг”;
“Byлaн”; Aрxип0-0cип0вka”; “З0л0т0й бepeг”; “Л0м0н0с0вa”; “Рycь”; "C0лнeчнaя",
"Приветливый берег", "Приморье",
A Б X A З И Я
"Пицyндa", "C0cн0вaя Роща", "Питиyc", "Caмшит0вaя P0щa", "Aмpa Интepнeшнл",
"Mидeль Гaгpa", "Aпсapa", "Нapт", "Ykрaинa", "Жeмчyжинa", "C0лнeчный" |
|
Atceros, ka skolā man tik prasmīgi iestāstīja, ka oktobrēni - Ļeņina mazbērni.. ka es, makten apzinīga būdama, pieķēros šai domai ar visām četrām.. Un vai jums šķiet, ka kāds varēja mani pārliecināt, ka Ļeņins nav mans vectēvs? |
| pokemoni šo varētu nezināt.. | 31. Maijs 2004 @ 13:23 |
|---|
|
stāvot veikalā pie piena produktu skapjiem un nespējot izvēlēties starp "Stelpes sviestu" un "Tukuma tauku pastu" (ak, šī ES!), atcerējos vienu periodu 70.-os gados, kad sviests mūsu mazpilsētas veikalos bija reta un gandrīz vai eksotiska prece, kaut gan Latvija tai pašā laikā bija viena no lielākajām sviesta ražotājām pārējo "brālīgo" 15 PSRS republiku vidū.. sviests iebrauca Lielo Brāļu mutēs, kamēr paši ēdām margarīnu...
( gastronomiska retrospekcija ) |
| Anarhomo pieminēja | 31. Maijs 2004 @ 11:59 |
|---|
|
Saldējums "Vēsma" kartona glāzītē. Sīki ledus kristāliņi, kas ātri pārvēršas dzeltenīgā skābeni pliekanā susliņā. To ar kociņu izkasa līdz pēdējai pilītei.
Rūgtena papīra pēcgarša, atskabargainā kociņa saskrāpēta mēle un pieaugušo pasaules nodevīgās nepilnības sajūta sirdī - kāpēc par saldējumu jāsauc kaut ko tādu, kas negaršo pēc plombīra un nav iesaiņots vafelē vai šokolādē. |
|
Nu un sakiet lūdzami, kas atradās viesnīcas Roma vietā pirms tur tika uzcelta viesnīca Roma, kuras būvbedrēm apkārt bija zaļa sēta, kas kalpoja par izstāžu zāli ielu māklsinieku darbiem.
Un vēl es gribētu zināt, kā sauca restorānu pagrabā uz Ļeņina ielas un Aspazijas (sorre, Raiņa) bulvāra stūra. Tur, kur tagad Hansenes filiāle. Ir taču cilvēkam jāzina, kur viņš apēda savu pirmo melno olīvi un palika ar seju kā saburzītu salveti. |
|
"Nesatraukājieties, paskatieties valūtas veikalos. Tur ir viss tāpat", mūs pirms brauciena mierināja draudzenes priekšnieks, kas jau vairākkārt bija bijis tur.
Saule nolaidā pār Īsto rūķu zemi - Švarcvaldes kalniem, kad mēs uz savās piepampušajām kājam izmeimurojām zem Freiburgas sīparka (seepark) platānām.
Sastūķējuši mantas milzīgajā teltī, nedaudz uzbužinājām spalvas un ziņkārībā sprēgādami devāmies uz pilsētas centru.
Tā bija kļuda. Kultūršoks bija pārāk spēcīgs. Klusējot un drūmi atgriezāmies nometnē.
-Vismaz pasaki, ka es esmu laba meitene! -
Viena draudzene apkrita ap kaklu otrai.
Tiesa, kas tiesa, izskata ziņā mēs visā visumā izcēlāmies uz kopējā fona, to es atzīstu ar šo dienu acīm, bet tad tas nelikās svarīgi. Mūs priecēja kaut vai tas ka, starp uz alternatīvo saietu sapulcēto daudzo tautību jauniešiem, vācieši mūs uzskatīja par somiem, vai pat par amerikānietām :)))
Ekonometne bija īpatnējs pasākums, no tādām laikam izšķīlās mūsdienu antiglobālisti. Nauda iekšējai lietošanai - eko tika mainīta viens pret vienu gan pret dolāru, gan pret repši, gan rubli. Tai laikā laikam pie mums figurēja abi. Mainīt gan varēja kādus pāris simtus. Citi mēģināja izandalēt pieclatniekus un jaunās republikas pastmarkas (neveiksmīgi). Tad bija naudiņa krāsainiem lietussardziņiem, sporta somiņam, pleijerīšiem. Man pietika, lai iemalkot aliņus ar lepnu grifu uz etiķetes, nobaudītu maigo un dzintaraini zeltaino vīnu. Vairāk jau neko nevajadzēja, baroja mūs kārtīgi ar veģetāro pārtiku,zemenēm, ķiršiem, pārslām, tik gardo graudu - riekstu maizi, arī ar kolrābjiem un vārītiem spinātiem - brr.
Sakoptība izbrīnīja un radīja bijību, ģipša rūķi un sniegbaltes smīdināja, kalni, svelme un mežonīgās lietusgāzes fascinēja. Jā bijām mēs arī Strasbūrā, ar lielu pompu pārgājām robežu (bez vīzām), forsējām Reinu, pa tiltu gan, un dziedājām, dejojām un bļaustījāmies pie eiroparlamenta ēkas. Sak, esam klāt, laidiet iekšā :))
Es gan jau tad skeptiski to vēroju no malas, sēdēju uz trotuāra maliņas, redzēju kā vienam mūsu trādirīda izbrīnītam francūzim izmaucas no kakla siksnas un aizbēg viņa šeltijs( mazs kollijs, tā sakot), neuzkrītoši nostaigāju gar mūs aplenkušo policistu ķedi, lai ievilktu nāsīs franču smaržas. Jā, uzcienāju vienu vietējo ar cigarētēm "Rīga":)) Viņs pats paprasīja!
Pēdēja vakarā sēdējām ar draudzeni Freiburgas centrā pie ieejas tādā kā Berga bazāra līdziniekā. Miermīlīgi, rosīgi, mazliet rimti meitpilsonīgi murdēji garām plūstošais, nesteidzīgais pūlis. Aiztrimbelēja balti tramvaja vagoniņi. Lēnām iedegās senatnīgi laternu lukturīši.
-Kā tu domā, kad pie mums tā būs?
Paraustīju plecus.
-Pēc desmit gadiem? - draudzene nevarēja nomierināties.
-Nu, tas gan ir pārāk ilgi.
Bija 1993. gads. |
| Cukurgailīši | 26. Maijs 2004 @ 11:37 |
|---|
|
Purvciems. Septiņdesmito gadu pašas beigas, astoņdesmito sākums. Sestā trolejbusa galapunkts. Tur, kur tagad tas lielais krustojums pie Rimi / Minskas. Koka avīžu kioskiņš, kurā varēja nopirkt melnbaltus mazos kalendārīšus ar suņu un kaķu portretiem (man bija vesela kolekcija baltā zefīra kastē), atklātnītes ar aktieru ģīmetnēm (pēc sava pirmā erotiskā sapņa,kur galveno lomu spēlēja Rimants Adomaitis, iegādājos viņa fotogrāfiju), nozīmītes, ķemmes un droši vien, ka Cīņu un Padomju Jaunatni, bet to jau vairs neatceros.
Lūk, tam kioskiņam blakus stāvēja pelēka sieviņa un pārdeva cukurgailīšus par 10 kapeikām. Cukurgailīši bija tumši oranžīgi un gaiši dzelteni. Uz saldējuma kociņiem. Un es vienmēr brīnījos, kur tā sieviete dabū kociņus. Vai tiešām viņa apēd tik daudz saldējumu Pols, lai pēc tam uz kociņiem tupinātu savus gailīšus.
Pēc tam, kad skolā uzzināju, ka visi, kas gatavo cukurgailīšus, tajos noteikti iespļauj, vairāk pie pelēkās sievietes negāju, bet piededzināju vienu pannu pēc otras, cenšoties izkausēt cukuru gaiši dzeltenu. |
|
Pie brīvprātīgo kārtības sargu š†āba mītnes Vairogu ielā vienmēr bija izlikta "Slota". Es parasti piegāju un apskatījos bildes, jo krieviski lasīt nemācāju. Reizēm tur zīmēja manu kaimiņu. Varbūt. Man toreiz likās, ka tas ir viņš. Mēs dzīvojām vecā koka mājā uz Stārķu ielas. Jau toreiz šķita, ka tai mājai pēdējā stundiņa tuvu, bet tā joprojām turpat, tieši blakus varenajai DOMINAi un citām mūsdienībām. Bet ne par to stāsts. Tātad dzīvojām tur mazītiņā vienistabas dzīvoklītī, kurā ieiet varēja no maza priekšnamiņa ar tumšisūdukrāsas sienām. Un uz tām sienām tādi ar lupatiņu spiesti gaišāki raibumi. Kaimiņam gan tas priekšnams reizēm piederēja pilnīgi, tad viņš gulēja garšļaukus un es kāpu pāri, lai tiktu mājās;) Reiz viņam bija aptrūcies dienišķās maizes un viņš ielauzās pie mums vicinādams cietās desas stangu un aurēdams, ka atdos to tēvam pret neatceros ko, droši vien to pašu šķidro. Laikam jau tēvs piekrita, jo pēc tam desa bija uz galda un mēs ar māsu visu vakaru jūsmojām, ka neko tik garšīgu neesam ēdušas. Vēl visu nedēļu. Griezām tādas plāniņas plāniņas šķēlītes, lai ilgāk pietiek. |
|
Vai atcerieties, - bija reiz tādi rubļi, kas nebija vairs padomju - bet vēl nebija lati?
( ... tālāk ... ) |
|
Vajadzētu šai vietai kādu labu lietotājbildi izdomāt. Kādi būtu priekšlikumi?
Vecais stacijas pulkstenis vai 1.Maija gājiena foto, graņonkas foto vai varbūt vecais padomju laiku tramvajs?
Tikai lūdzu - publicējiet linkus, kur šādas bildes var atrast. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}