laikabedre - Komentāri

Pie brīvprātīgo kārtības sargu š†āba mītnes Vairogu ielā vienmēr bija izlikta "Slota". Es parasti piegāju un apskatījos bildes, jo krieviski lasīt nemācāju. Reizēm tur zīmēja manu kaimiņu. Varbūt. Man toreiz likās, ka tas ir viņš. Mēs dzīvojām vecā koka mājā uz Stārķu ielas. Jau toreiz šķita, ka tai mājai pēdējā stundiņa tuvu, bet tā joprojām turpat, tieši blakus varenajai DOMINAi un citām mūsdienībām. Bet ne par to stāsts. Tātad dzīvojām tur mazītiņā vienistabas dzīvoklītī, kurā ieiet varēja no maza priekšnamiņa ar tumšisūdukrāsas sienām. Un uz tām sienām tādi ar lupatiņu spiesti gaišāki raibumi. Kaimiņam gan tas priekšnams reizēm piederēja pilnīgi, tad viņš gulēja garšļaukus un es kāpu pāri, lai tiktu mājās;) Reiz viņam bija aptrūcies dienišķās maizes un viņš ielauzās pie mums vicinādams cietās desas stangu un aurēdams, ka atdos to tēvam pret neatceros ko, droši vien to pašu šķidro. Laikam jau tēvs piekrita, jo pēc tam desa bija uz galda un mēs ar māsu visu vakaru jūsmojām, ka neko tik garšīgu neesam ēdušas. Vēl visu nedēļu. Griezām tādas plāniņas plāniņas šķēlītes, lai ilgāk pietiek.