laikabedre - Komentāri

mēs mazgājāmies bļodā. bija tikai tualete un tikai aukstais ūdens. astoņdesmito gadu vidus un nogale. bļoda uzlikta uz aizvērta poda. pretī plaukti visas sienas garumā, piekrāmēti ar šampūniem, ziepēm, visādiem mistiskiem un ļoti vilinošiem pulverīšiem plastmasas kārbās. un arī papīra. man nekad nebija sajūtas, ka mums kaut kā trūktu, jo bija šis lielais piekrāmētais plaukts ar ziepītēm ietītām brūnos, dzeltenos, baltos un zaļos papīrīšos, brūnajām virsū bija sunītis. mamma vienmēr bārās, ja mēs izdomājām atstāt ziepes ūdenī, lai no rīta būtu izšķīdušas. un tad bija vienas rozā,ko mamma zināja, ka mēs tās noteikti gribēsim attaisīt un izšķīdināt, viņas bija pašā augšējā plauktā. mēs attaisījām, ne jau uzreiz, bet nu tas prasīja zināmas pūles un laiku. tās ziepes atsūtīja mammas draudzene no maskavas vai arī tētis atveda, kad ciemojās maskavā un redzēja savām acīm rindu pie kremļa un atveda beretes divas - man baltu, bet māsai rozā.
kad mēs astoņdesmitdevītajā gadā pārvācāmies uz jaunu trīsistabu dzīvokli vienas istabas vietā, ziepītes ceļoja mums līdzi.
kad mani vecāki 2002.gadā pārvācās uz dārza māju, neviens no mums jau sen vairs nemazgājās ar ziepēm - tikai izšķīdinātām - tad kāpēc nedrīkstēja uzreiz, jau astoņdesmitajos, mammu?