laikabedre - Komentāri

...tolaik specializētajā vidusskolā Ļeņina ielā nebija jānēsā skolas forma, balināti mati, krāsošanās un rotas lietas tika pieļautas un par labu mācīšanos maksāja stipendiju - veselus 30 rubļus mēnesī, izcilniekiem pat 34 rbļ. un 50 kap. Skolēnu ēdināšana bija pašu izsalkušo rokās, un, atkarībā no dienu skaita līdz nākošajai stipendijai, izvēlējāmies attiecīgas barotavas. Pirmajā dienā pēc stipendijas devāmies pusdienās uz kafejnīcu "Kristīne" ar tās neaizmirstajiem mīklas pikučiem pie jebkura otrā ēdiena. Turpmākās pāris dienas garajā starpbrīdī drūzmējāmies rindā pie "Pingvīna". Dažreiz nebija jāgaida pat pusstunda, lai tiktu iekšā...smukie apaļīgie koši sarkanie krēsli tagadiņās atkal varētu būt modē..:)...vēl mēs varējām ārstnieciski pamatoti papusdienot ēdnīcā "Veselība", kur otrā stāva kasiere vienmēr skaļi un monotoni vilka: "naaaaciet luuuudzu uz priekšu!"...pāris reizes pa šķībajām koka kāpnēm uzkāpām arī "Flērā" uzkost kādu cīsiņu ar sinepēm...bet pārsvarā gadījumu pārskrējām pāri ielai uz kafetēriju pēc bulciņām, pie reizes ielūkojoties mākslas salonā un ievērtējot, ko jaunu saveidojuši īstie mākslinieki...nu ja, un vēl jau naudiņa palika pāri..sanāca varbūt pat rūpnīcas "1.maijs" kurpēm un arī rakstāmlietu bodē ko patērēt. Ja antikvariātā uz stūra gadījās kāda laba grāmata, tad gan pusdiennaudas limits strauji saruka, bet no tā jau dzīve nekļuva skumjāka - pakoķetēt ar topošās Aeroflot kašu jaunbūves poļu strādniekiem varēja par pliku velti..:)

atliek vien piebilst seno krievu teicienu: kto ne uspel, tot opozdal...jo tā visa vairs nav....labu apetīti, mazo draudziņ :)