laikabedre -

About

	5. Aug 2004 @ 15:28

Tas, ko es atceros, bija garās rindas. Rindas, kuras mani uztrauca visvairāk, bija pēc saldējuma. Madonā tik viegli to dabūt nebija iespējams. Parasti, kad gāju mājās pēc dejošanas, nogāju gar veikalu paskatīties, vai nav bijis pievedums. Neko daudz jau tāpat nevarēja dabūt - balto un brūno saldējumu, bet nu tas kārums likās visgaršīgākā lieta pasaulē. Un, ja pievedums bija, skrēju mājās, teicu mammai un tad mēs abas stāvējām garajā rindā, un uzreiz pirkām kasti. Vienreiz gadījās, ka gan mamma, gan tētis bija nopirkuši. Pilna māja ar saldējumu, ko vajadzēja ātri apēst. Viss nelīda ledusskapī. Tad nu tā, laikam, bija viena no manām laimīgākajām bērnības dienām - katrā rokā pa saldējumam..

Kad 1989.gadā piedalījos skolēnu dziesmu un deju svētkos, nedēļu nodzīvoju Rīgā. Biju šokā par to, ka šeit var saldējumu dabūt brīvi, pie tam vēl "tur ir tāds, kam šokolāde apkārt. uz kociņa" :)

(ir doma)

From:	anii
Date:	5. Augusts 2004 - 15:43

(Link)

ooo jaaa!! man veel ir iespiedies atminjaa, kad uzzinaaja, ka vekalaa ir desas tad uz veici raava liidzi visus kaiminjbeernus, jo redz taa to vareeja dabuut vairaak!!

(Reply to this) (Thread)

From:	magone
Date:	5. Augusts 2004 - 15:51

(Link)

mēs tā pēc cukura gājām :)

(Reply to this) (Parent)

From:	lavendera
Date:	5. Augusts 2004 - 16:14

(Link)

Rīgā bija arī saldskābmaize un biezpiena sieriņi.

(Reply to this)

From:	kuminjsh
Date:	6. Augusts 2004 - 10:09

Balvos bij taapat kaa Madonaa:)

(Link)

Atbraucaam uz Riigu ar klasi ekskursijaa, nopirku to "uz kocinja ar shokolaadi apkaart". Kaa jau mazais kaarumnieks saakumaa, laiziidamies, noeedu shokolaadi... Un tad, pljuksh, tas saldeejums vienkaarshi nokrita no kocinja zemee... Vai man aprakstiit taas sirdssaapes ij zheelabas, kas mani paarjeema?;)))

(Reply to this)

From:	murse
Date:	6. Augusts 2004 - 16:36

(Link)

aber kā nu var kavēties bērnībā ar Tio "Citronu"!
ņamm

(Reply to this)

(ir doma)

Top of Page