Vecais starppilsētu autobuss Bauska-Jelgava. Tāds, kādi skaitijās tīri jauni 80-tajos. Bet bija jau '92-ā gada ziema. Pārbāzts līdz ūkai. Stāvu iespiesta ar visu lielo punci starp citiem tikpat siļķīgi sažmiegtiem. Atbrīvojas viena sēdvieta. Fīrējos uz to pusi, bet kāds jauneklis pufaikā, kurš stāvēja man pāris cilēkus priekšā, līgani ieslīd sēdvietā. "Vo, draņķis," māmuķite spalgi iesaucas pa pus autobusu. Puisietis atskatās, ierauga manu lielo punci un traušas kājās. "Nē, nē, sēdi, sēdi!" māmuķīte autopilotā turpina, "Draņķis paliek draņķis, vai sēž vai stāv". |