Cukurgailīši |
Cukurgailīši | 26. Maijs 2004 @ 11:37 |
---|
Purvciems. Septiņdesmito gadu pašas beigas, astoņdesmito sākums. Sestā trolejbusa galapunkts. Tur, kur tagad tas lielais krustojums pie Rimi / Minskas. Koka avīžu kioskiņš, kurā varēja nopirkt melnbaltus mazos kalendārīšus ar suņu un kaķu portretiem (man bija vesela kolekcija baltā zefīra kastē), atklātnītes ar aktieru ģīmetnēm (pēc sava pirmā erotiskā sapņa,kur galveno lomu spēlēja Rimants Adomaitis, iegādājos viņa fotogrāfiju), nozīmītes, ķemmes un droši vien, ka Cīņu un Padomju Jaunatni, bet to jau vairs neatceros. Lūk, tam kioskiņam blakus stāvēja pelēka sieviņa un pārdeva cukurgailīšus par 10 kapeikām. Cukurgailīši bija tumši oranžīgi un gaiši dzelteni. Uz saldējuma kociņiem. Un es vienmēr brīnījos, kur tā sieviete dabū kociņus. Vai tiešām viņa apēd tik daudz saldējumu Pols, lai pēc tam uz kociņiem tupinātu savus gailīšus. Pēc tam, kad skolā uzzināju, ka visi, kas gatavo cukurgailīšus, tajos noteikti iespļauj, vairāk pie pelēkās sievietes negāju, bet piededzināju vienu pannu pēc otras, cenšoties izkausēt cukuru gaiši dzeltenu. |
|
From: | zum |
Date: |
26. Maijs 2004 - 11:41 |
|
|
|
(Link) |
|
Bet tas mellais cukurs arī bija labs :)
|
From: | maya |
Date: |
26. Maijs 2004 - 11:45 |
|
|
|
(Link) |
|
Rūgts. :) To arī bija grūti saprast, kā no salda cukura var sanākt rūgts ķēpīgums. :))
|
From: | mako |
Date: |
26. Maijs 2004 - 12:14 |
|
|
|
(Link) |
|
Manā sētā cukuru kopā ar ievārījuma piciņu likām zupas karotē un kausējām uz sveces. parasti kaut kur sētas stūrī, lai lielie neredz. Ja izdevās nepisvilināt - ielējām ar sviestu ieziestā šķīvī. Kad atdzisa - grauzām... Ņammm....
|
From: | maya |
Date: |
26. Maijs 2004 - 12:18 |
|
|
|
(Link) |
|
Jā, pareizi! Tā mēs arī darījām, tikai mēle parasti tika pamatīgi apdedzināta, cukurs pielipa pie karotes un tad to grauza nost. Pēdējiem "cukurgailīšu" gabaliņiem bija metāla un asiņu garša.
Mees gan civileeti- uz gaazes plits, tikai dazhreiz alumiinija karote sakarsa tik ljoti, ka nevareeja vairs notureet un viss labums izlija uz pliits. To glazuuru nemaz nebija viegli nomazgaat.
Jājā, tie negantie cukurgailīšu spļāvēji. :))
A kāpēc? Lai kraukšķīgāki?
man ar māmiņa nepirka un allažiņ runāja kaut ko par antisanitāriem apstākļiem... gluži tāpat bija ar vilinošajiem gāzētā ūdens automātiem (viens tāds stāvēja tieši pie manas mājas) - vēsais dzēriens un saules atspīdumi graņonku dibenos bija kvēlākais sapnis, bet māmiņa atkal - neparko :(
Cukurgaiļus man arī nepirka:( bet netālu, pie Minskas bija saldējuma kiosks. Vēsma maksāja 8 kap., bet plombīrs ap 20 kap.. Un naudu jau arī turpat blakus varēja dabūt. Izstāvi tikai rindu pudeļu nodotuvē. Un tā rinda bija pa kaut kādām trepēm uz augšu. Un tad vēl rinda pie pašas Minskas. Un Minskā iekšā. Tur varēja sastāvēt šokolādes sieriņus. Mani parasti nolika rindā, bet tēvs pirka kaut ko citu. Un es šausmīgi baidījos, ka viņš nepaspēs atnākt līdz brīdim, kad atvērsies maģiskais lodziņš.
|
From: | zum |
Date: |
26. Maijs 2004 - 21:27 |
|
|
|
(Link) |
|
Oi, atcerējos. Pļaviniekos uz Dārzciema ielas bija tāds mazs pārtikas veikaliņs. Tur bija "izmesti" biezpiena sieriņi un mani mazu knīpu no provinces gandrīz nospieda! Bet sieriņi bija gardi, tādi mazliet defopmēti, ar pakusušu šokolādi.
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |