Manā sētā cukuru kopā ar ievārījuma piciņu likām zupas karotē un kausējām uz sveces. parasti kaut kur sētas stūrī, lai lielie neredz. Ja izdevās nepisvilināt - ielējām ar sviestu ieziestā šķīvī. Kad atdzisa - grauzām... Ņammm....
Jā, pareizi! Tā mēs arī darījām, tikai mēle parasti tika pamatīgi apdedzināta, cukurs pielipa pie karotes un tad to grauza nost. Pēdējiem "cukurgailīšu" gabaliņiem bija metāla un asiņu garša.
Mees gan civileeti- uz gaazes plits, tikai dazhreiz alumiinija karote sakarsa tik ljoti, ka nevareeja vairs notureet un viss labums izlija uz pliits. To glazuuru nemaz nebija viegli nomazgaat.