Tātad šī vakara programmā pēc Argo - vai nu 2 dienas parīzē (kas aizdomīgi izklausās pēc Kolka Cool pateicoties ierunātā tulkojuma stilam), vai filma par Cilpotājiem. Cibric cibric :)

Īstais WTF sākas no 1:10, bet iesaku noskatīties visu.
Klasisks scenārijs ar kāpinājumu, kulmināciju un nomierinošu joprojām pārsteidzošu, bet salīdzinoši atslābumu beigās.
DIY hamburgerītis

Jauka.
Tikai meitenīte galvenā (inteliģenta būtne starp citu. Tieši IQ ziņā ar īpašo Mensa diplomiņu) kaut kā ļooooti de la Rey atgādina. Mazliet disturbējoši. Un tā kaķa staipīšana apkārt aizdomīgā.

Bet tiešām, viena no jaukākajām filmām pēdējā laikā.

Kad mājās nav šņabja ar pipariem.... Lomu pilda arī džins ar čili pārslām.

Seja tradicionāli koši sarkano toni ieņem ātri - tagad derētu zinātniski izmērīt, cik sarkanums no džina, cik no čili.

Dzelzi viens otram neuzdāvinājām, toties papildinājām kompasu komplektu (no viena līdz diviem) - miegainības dēļ gan otrais pgaidām palika neizmantots...

Toties izklaidējāmies gastronomiski.

Vispirms 6dien Kalnciema ielā, pakāpeniski sekojot 'kaut kas šokolādīgi-avenīgs bambusa laiviņā' laimīgos patērētājus līdz avotam - Vincenta teltij - tur vispirms padodoties panini smaržai, un tad arī vienai šokolādes-aveņu bumbai desertā. (un, ak jā, pieloga garšaugu podiņi tagad nomainīti pret salviju, citrontimiānu un piparu. Ko darīt ar salviju apmēram skaidrs, bet kam tieši paredzēts citrontimiāns būs jānoskaidro.. toties izskatās glīšs).

Un tad - šodien, aizbraucām līdz sen-rekomendētajam Ratatujam Berģos. Nebūtu braukuši tīši uz turieni, iespējams, tukšums mūs nobaidītu un mēs nozustu... Bet ēdiens bija garšīgs. Un pavisam negaidīti zivju/jūrasmošķu plates ietvaros iznāca atķeksēt arī bucketlista ierakstu 'pamēģināt gliemežus'. Ar to laikam arī bieži minēto neparasto Eiropas ēdienu saraksts ir aizpildīts? Ak jā, un patīkami izlaboja manu pārliecību par 'kalmāri ir ēdami tikai Chinatown sautējumos. Arī skats uz mežu jauks - iespējams, kādreiz nākamajā vasarā, kad ļoti uznāk vēlme pēc gaļas/zivs, var aizdoties arī tur.

Bet citādi.. Nu jā. 6 gadi.

Igauņiem izskatās mācīs programmēšanas pamatus no pirmās klases.
http://venturebeat.com/2012/09/04/estonia-code-academy/

Izrādās 2012. gadā joprojām ir pieklājīgi un inteliģenti stāstīt par nemīlēšanu sēdēt pie datora un ar pārliecību stāstīt, ka 'iepazīšanās internetā, tas ir kaut kas ļoti dīvains... labāk televīzijā'.

http://www.youtube.com/watch?v=24EP-Arg0G8

Uz riņķi jau piekto stundu, un pasaule sākusi kļūt skaista vienkārša un saprotama. Viss ir labi.

Pie mums kaut kas līdzīgs kaut kur klusiņām arī notiek? http://runforyourlives.com/

Lai nākamreiz skumji īdot par mūsu preses necenšanos izglītot sabiedrību būtu piemērs pa rokai, šoreiz jāpieraksta laikam.
Tātad - par Libor\Eiribor atklājumiem pagājušajā nedēļā kādā no lielajiem portālilem latviski vispār kaut zilbīte ir pieminēta?

Ikreiz atgriežoties no ārzemēm, kādu brīdi rodas uzmācīga vēlme 'paldies' teikt apmeklētās valsts valodā.. Ne tāpēc, lai palielītos ar valodas zināšanām (tas tāpat bieži vien ir vienīgais apgūtais vārds), bet tas vienkārši šķiet.. vispareizākais, jaukākais un personiskākais veids, kā pateikties par kādu laipnību.

Bet šobrīd ne valsts. Šobrīd automātiskā un izcenzējamā atbilde ir 'Thankee sai'.

Dzīves vide ir ļoti virtuāls jēdziens...

Šodien uzzināju, ka Latvijā 'katastrofāli trūkst programmētāju' - http://www.diena.lv/bizness/latvija-katastrofali-trukst-programmetaju-13951887

Patiesībā jau atsvaidzinošs tāds skats no malas, ieraudzīt, ka 'cilvēks-parastais' joprojām jebkuru ar IT saistīto vēlas dēvēt tieši par 'programmētāju'...

Protams, vairums IT jomā strādājošo kaut kādu 'kodu' uzrakstīt, protams, spēj... Tāpat kā, pieņemu, vismaz trešdaļa 'biroja darbinieku' - vismaz exceļa summas līmenī (un vispār, tā briesmīgā statistika ko visiem esot jāmācās - to ar visi kaut kā bez formulu rakstīšanas jebkur dabū cauri?)

Tajā pašā laikā, nevarētu teikt, ka redzu ārprātīgu adekvāti apmaksātu vakanču pārpilnību. Ticu, ka labus un lētus 'programmētājus' atrast tiešām ir, ē.. katastrofāli grūti, jo īpaši 2012. gadā, kad 'programmētājs' vairs nav gluži alas trollītis, kurš dzīvo pagraba skapī un ko reizēm vajag pabarot ar čipšiem un redbullu.

Nemaz netaisos te sākt 'velosipēdisti ir bīstami' diskusiju (jo tāpat, skaidrs, ka 95% velosipēdistu ir saprātīgi domājošu un 99.9% velospēdistu ir saprātīgi domājoši 95% laika) - bet velo satiksmes organizācija Rīgā vietām tomēr ir briesmīga.

Pa VEF gaisa tiltu pati ar riteni braukt baidos vispār (stumtu pie rokas, laikam, ja vajadzētu šķērsot), bet raustos jau, ja godīgi, arī kā gājējs - troksnis tur briesmīgs, velosipēdistu daudz, ne visi izceļas ar apdomīb un pieklājību - kas ir normāli apskatot jebkuru lielāku iedzīvotāju grupu. Bet velosipēdistu un gājēju kopīga atrašanās tajos šaurajos celiņos ir bīstama visiem dalībniekiem. (Nē, arī velosipēdistu atrašanās uz braucamās daļas tur būtu tik pat briesmīga - kā reiz dēļ drausmīgā bruģa, šaurās brauktuves, garajiem bremzēšanas ceļiem, regulārajiem sastrēgumiem un tā tālāk un tā joprojām. Būsim godīgi - tas tilts ir vienkārši pārāk šaurs. Nez, pilsētas attīstības plānos ir kaut kas par visa tā mezgla pārorganizēšanu? Kaut vai kā pie Brasas tilta (lai gan, protams, tur ir tikai viena sliežu līnija)...

Man jau pasen ir bijis mazliet bail tur pārvietoties dēļ pārāk-intensīvas-satiksmes-pārāk-šauriem-celiņiem. Turpmāk, acīmredzot, būs bail vēl vairāk.