f pirms laika jautāja par apbrīnu par ķermeņa dzīvības radīšanas spējām. Nu jā, ko tad es, man divi bērni ir, bet tā pareizi, sabiedrības priekšstatiem atbilstoši radīt - t.i. piedzemdēt stacinārā, klusiņām klausot vecmāti, standartpartogrammai ideāli atbilstošās dzemdībās - man nav izdevies.

Labi, ka 21. gadsimtā mums ir Tehnoloģijas, kas ļauj dzīvību radīt arī tādām, kā man.


Varbūt man par to neizdošanos būtu jājūtas skumjākai un vainīgākai, nekā jūtos.

( vēl teksts )

Bet pirmā pusotra bērna nedēļa, ja ir iespēja to pilnībā netraucēti izbaudīt, veltoties gandrīz tikai bērnam... tas ir visskaistākais, vislaimīgākais, vismaģiskākais laiks dzīvē. Un tieši tajā nedēļā arī dzimst childfree nonievātie 'bērns ir svarīgākais, ko šajā dzīvē esam radījuši'... Jo tas nozīmē pavisam ko citu, nekā izklausās. Mēs esam dzīvas būtnes. Dzīvībai jāturpinās. Dzīvība ir viss nākotnes potenciāls. Nekā svarīgāka gluži vienkārši nav.

Nja. Te nu bija mans sapnītis, par to, kā es pirmajos mēnešos varēšu lopsēt kazas jogurtus un neuztraukties, ka 'tas tak arī piena produkts un Ja Nu Bērnam Govs Ob Alerģija'.

Lejnieku kazām arī, redzieties, kazlēni, līdz februārim vairāk piena produktu nebūšot.

Tātad... kur man tagad dabūt savu 'biezs nepārsaldināts jogurts ar mellenēm' fiksu? :(

Beidzot izdarīju to, ko tā arī nesaņēmos izveikt ar beibi - aizgāju uz kino ar bērnu. Notestēju kas-tas-tāds māmiņseanss. (Prāta Vētras filma likās tīri labs testa objekts - 'noskatīties var, bet ja arī jāmūk prom/neko neredzu-nekas traks).

Vispār, māmiņseansi ir visnotaļ lietojama lieta, kā reiz ar šitādiem mazulīšiem, kas daļu filmas ēd, daļu guļ un daļu klusi skatās. Grūtāk gāja rāpotājiem nestaigātājiem - bet, protams, viens pamanījās nesmuki velties lejā pa zāles vidus trepēm, kā gan savādāk. Protams, ka filmas vidū puse klātesošo bērnu rīkoja raudāšanas kori. Protams, ka tieši virs galvas sēdošais bija neapmierināts ar atrašanos tur.

Bet tik un tā, pasākums likās tik foršs, ka jau pēc viena izmēģinājuma gribās par tradīciju pārvērst. Nākamnedēļ māmiņseansā - Bonds.
Esot kas līdzīgs arī multikino, bet tas nu reiz nekādi nav aizsniedzamības attālumā. Forumcinemas piedāvājumu pat neesmu pētījusi.


Beibei mazā (gan kripatiņu lielākā) vecumā bija pārtijs. Mazpuksei toties - re, kino.

*Nepirkt biļetes pirmajās divās rindās (tās tāds free-for-all) *Pirkt biļetes vienu vietu no vidus ejas (vai tieši pie vidus ejas) - ir kur kāju izstiept un uzlocīt. *īsti nezinu, vai pat vajag vēl kādu kompāniju līdz pašai filmai... bērns ir visa kompānija, ko vajag. Lūk, pa veikalu pastaigāt pēc filmas ar labi paēdušu bērnu - tur jā. (eh, kāpēc Alfā nav nevienas costa/coffee inn/cita ērta, nedaudz no burzmas noslēgta vieta, kur tikt pie Lielas Krūzes Kafijas un uz vietas arī izdzert. Doublecoffee gaidīšana ir par ilgu, Lāčiem un Lage iekārtojums ir nekāds, Narvesenā vienkārši nav kur sēdēt.

Tā kā.. droši vien mani nākamceturtdien varēs satikt tur.

Kad pirmo reizi dzirdēju par 'Drošo Apmetni', nopūtos, ka tikai tagad līdz tam mūsu valstī aizdomājušies, bet nu prieks, ka vismaz tagad, labāk vēlu nekā nekad.

Tā ir programma, kuras mērķis - mazliet pastiprinātāk uzraudzīt priekšlaicīgi dzimušos līdz 2 gadu vecumam. Pie tam, joprojām tur nav nekas daudz - mazliet vairāk neontaloga konsultācijas arī pēc izrakstīšanās no BKUS un papildus fizioterapija.


Vakar ieraudzīju visdīvaināko šai programmai.

Tā nav valsts programma.
Tā ir labdarības akcija, kurai tagad tikai sāk vākt līdzekļus. 60 000.

Pat šādas lietas tiek apmaksātas no labdarības ziedojumiem....



http://www.lsm.lv/lv/raksts/gimene-un-veseliba/dzive/labdaribas-akcija-drosais-apmetnis-aicina-palidzet-priekslaikus-dzimusajiem-berniem.a149310/

Nez kāpēc, bija sajūta, ka atmiņā aizķēries attēls no 'Everest' reklāmkacekļa, kas liecina par filmas saistību ar 'Into Thin Air'.

Izrādās, ka laikam gluži nē - Krakauers galīgi nejūtoties, ka viņa viedoklis filmā būtu attēlots Pareizi. (Lai gan pēc iebilstamās ainas apraksta... izklausās, kā reiz pēc Bukrejeva versijas, nu tas tā, dodot filmai benefit of the doubt - ja jau vairāki viedokļi ņemti vērā, rezultāts būtu pat akurātāks un neitrālāks?). Lai gan pēc reklāmkacekļa uzsvariem neizskatās.


Bet, ec, Everesta problemātika, tik mazākā mērogā arī mūsu ziņportāliem negaidīti aktuāla kļuvusi. Nav jau tā īsti tur tehniskais alpīnisms, tikai pozitīviem piedzīvojumiem pilns pārgājiens - pie pareiziem laika apstākļiem un sagatavotības.

No vienas puses - ceļojuma apraksts kalnpastaigai septembra beigās iesaka tik vien, kā slēgtus apavus ar protektoru un jaciņu pret vēju, klātesošie stāsta, ka bijuši bez cimdiem, jo 'sniegs tak tik pēc pāris dienām plānojies' Protams, cilvēkam, kas nav īpaši interesējies ir grūti aptvert, , ka ja lejā forša atvasara ar +20 augšā būs nevis 'mazliet vējš', bet tuvu nullei un slapjš - t.i. par siltu apģērbu ir nopietni jāpiedomā - un pirktas tūres gadījumā tas ir tūrfirmas pienākums šo patiesību padarīt visiem saprotamu.

No otras puses, no 40 tikai 15 tā īsti to taku gājuši- tad laikam jau visi pārējie gana iebaidīti ar 'sorry, apstākļi šodien nav tie labākie, ja neesat kārtīgi sagatavojušies, varbūt nevajag' - tad var jau būt, informācija bija, daži vienkārši spītīgi vēlējās to ignorēt?

Nezinu, man ceļošana grupā ar grafikiem vispār šķiet kaut kas diezgan biedējošs un briesmīgs, pietika skolas laika vasaras nometnēs izklaidēties ar 'nav sliktu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs' piekritēju organizētiem kolektīviem purvbridieniem.

Un tomēr, ir mazliet uzjautrinoši lasīt rakstus ar šādiem virsrakstiem -

Big Question:Is Speed Reading Really Possible?

http://www.wired.com/2015/09/big-question-speed-reading-actually-possible/?mbid=social_fb

Arguments viens - biežākais ieteikums ātrlasīšanas apguvei esot subvokalizācijas atslēgšana. Un viņi esot izpētījuši, ka subvokalizācijas nav iespējams atslēgt, neiedragājot teksta izpratni... (nē, ja tu 40 gadus lasi subvokalizējot, tā droši vien ir. Ja tu 40 gadus lasi velkot pirkstu līdz katram burtam, tad arī pirkstu aizvācot kādu laiku būs švaki ar izpratni).

Arguments divi - 'bet ziniet, SPRITZ un tamlīdzīgi arī bojā teksta uztveri, jo tu nevar vēlreiz pārlasīt to, ko jau lasīji iepriekš'... Ok, šim es piekristu. Bet tāpēc, ka tas daudz vairāk attiecas uz podkāstiem. Ko papildus sarežģī fakts, ka podkāsti ir pārāk lēni, un ik pa brīdim atjēdzies, ka pēdējos X teikumus vispār nedzirdēji, jo nogarlaikojies domāji par pavisam ko citu. Palīdz podkāsti ar transkriptu vai podkāsti ar ātrumkontroli (vai sēdēšana mašīnā pusmeditatīvā stāvoklī ar 'nedomāju ne par ko citu, tikai par ebooku/podkāstu ko klausos'). Spritzam ir ātruma kontrole. Joprojām gan nogurdinoši - jo lasīšanas ātrums patiesībā nav konstants, brīžiem izlasi fiksi gabalu, tad atpūties, ideālajam spritzam būtu jāsaprot, kad tu gribi atpūsties bez poga spiešanas.

Un tad beigu skumjais secinājums, ka speedreading tak esot tas pats skimming, tātad neskaitās. Protams. Bet jebkura lasīšana ir skimming, vai lasīšanas brīdī, vai īstermiņa->ilgtermiņa atmiņā ierakstīšanas procesā, atšķiras tikai smalstīšanas dziļums. Iemesls, kāpēc ir grūti labot kļūdas paša rakstītā tekstā - tāpēc, ka ir ļoti, ļoti grūti atcelt smalstīšanu un piespiest sevi izlasīt katru vārdu un burtu tieši tā, kā tas ir uzrakstīts.

Ir kaut kas ļoti atšķirīgs lasīšanas metodēs. Un ļoti gribētos zināt, kā tad pareizi jāmāca lasītprasme, lai tā uzreiz būt normāla, bez ilgstošas subvokalizēšanas fāzes. Kā dot lasītspējas dāvanu bērniem.

Kamēr jūs te visi par gī sviestiņu, pilnmēnesi un MR negatīvajām enerģijām uzjautrinājāties, vienā no FB jautrībai veltītajiem fīdiem orģinālavota aizstāvībai uzstājas RSU beigusi ķīmijterapijas speciāliste, kas tagad zināšanas Gērsona institūtā papildina.

Lūk, tas vairs nav smieklīgi.

Lasot kā beibes vienaudžu māmiņas cītīgi apspriež bērndārza sākšanas problemātiku - kādu garderobi iepirkt, cik ilgi blakus sēdēt, cikos vest utml.. biš skaudība. Atliek brīnīties, ka ir tomēr Rīgā reģioni, kur pusotrgadnieki ar astīti tiek no septembra (tehniski, ec, augusta vidus) dārziņā. Bēda par pasaules netaisnību kaut kādā ziņā.


Vārdiņi šai brīdī, 1g8m

Tjetji/tjēta - tētis
Mammī - mamma (tb es)
Mamma - tuvākais pieejamas pieaugušais, kas pilda aprūpētāja funkcijas
bet kaķis-mamma - vecvecāku kastrētais resnais runcis. Nu, lielāks par otru un ar izspīlējušos vēderu, tā kā loģika, protams dzelžaina.
( citi vārdiņi )

When I was in Spain, I have noticed that people smile at each other and do this weird thing - they talk to people they don't know in public! And the weirdest thing is... they were not drunk and weren't looking for trouble! And it was happening everywhere! It's such a weird and bizarre tradition, but it truly felt like a festive day!

//citāta autors gan lietuvietis, bet lietas būtību tas nemaina.

Brīvdienās bijām uz Daugavmalu pie Meinarta salas aizbraukuši, tur ir veikals/kafejnīciņa/krodziņš.
Opis pirka alu sev (acīmredzami ne pirmo), saldējumu mazbērnam un vēl vienu alu - nez, pazīstamam, radgabalam vai vienkārši krodziņa apmeklētājam.

Un es pēkšņi radās iespaids, ka visi tie foršie vecie lauku onkuļi filmās un grāmatās un it kā bērnībā redzētie.. runātīgie, smaidīgie utml. Viņi laikam tādi ir tikai vieglā žvingulī :/
Un tas ir kaut kā skumji un biedējoši reizē.

Alkohola ļoti samazinātās lietošanas pēdējie gadi kaut kā radījuši/pastiprinājuši nepatiku pret cilvēkiem, kuru uzvedība un domāšana ir būtiski aptumšota, pat ja viņi ir pozitīvi noskaņoti, bet es pat nevaru tagad pateikt, kur ir tā robeža -viens alus to noteikti neizraisa.

Pie vispārējās sajūsmas par 'latviešu medmāsu, kas uztaisījusi krutu startupu astroloģiskai bērnplānošanas aplikācijai', kā tā drīkst tautu muļķot un tumsībā vest'

Kāds to aplikāciju ir apskatījis?

Jo tīri uz reklāmiņu paskatoties - nu, tipiska 'dabiskās ģimenes plānošanas' aplikācijiņa, kas parēķina auglīgās dienas (akurātāk vai ne tik akurāti), pastāsta teoriju par to, kurās auglīgajās dienās kādam dzimumam lielāka iespēja pieteikties (kas, protams, ir pseidozinātnisks mīts, bet kuš, nesakiet skaļi, tūlīt saskries 'darījām visu pēc instrukcijas un tieši īstos dzimumus arī ieplānojām - bet tur ir zinātne apakšā, tikai pārspīlēta to faktoru ietekme) un, kā no reklāmas skrīnšotiem izskatās - pačukst prieksā kādā horoskopa zīmē tad attiecīgajā dienā ieņemtais bēbis piedzims + vispārīgais klasiskais zīmes apraksts. Ec, nesaka mēnesi, pasaka horoskopa zīmi, šausmas šausmas.

Ak jā, bonusā aplikācija arī iesakot tādas visnotaļ sakarīgas lietas, kā gatavoties procesam vismaz 9 mēnešus iepriekš, ieviešot veselīgāku dzīvesveidu (par kuru dod padomus) un nostabilizējot attiecības (par ko arī dod kaut kādus tur padomus) - padomi droši vien apmēram tādā pašā BS līmenī kā fitness tracking aplikācijām (ar domu - ne visi ir zinātniski, bet vismaz motivē padomāt par attiecīgo jomu un veikt sakarīgākas izvēles) - bet tāpēc jau tie nav gluži izmetami :)

Nu labi, ir tur horoskopi un nosaukumā vārdiņš 'astro' un 'secret'. Bet horoskopi mums joprojām ir avīzēs un radio ziņu raidījumos, horoskopi pilnīgi noteikti ir visos sievietēm orientētajos žurnālos - horoskopi (ne tikai LV) vienkārši ir lieta, ko ir tipiski uzkabināt 'sievietēm paredzētiem' produktiem/aplikācijām/gadžetiem, komplektā ar rozā krāsu, puķītēm un kaloriju skaitītājiem. Jā, nu varbūt dzimumu vienlīdzības laikmetā tas ir vēl viens sieviešu marginalizācijas veids (Lego, meitenēm nevajag rozā klucīšus, meitenēm vienkārši vajag vairāk frizūru opcijas cilvēciņiem!), bet ne viņa pirmā, ne pēdējā.

Viņa vienkārši saprot, ka aplikācija ir paredzēta sievietēm un ir izvēlējusies šo aspektu, lai izceltu savu period trackeri starp pārējiem.
Tāpēc skaļi jābļauj 'kā izglītots cilvēks ko tādu var darīt'?

Iznāciet no sava burbuļa, LV ir pilna ar izglītotām sievietēm ar vairākiem maģistru grādiem, kas pret horoskopiem izturas vairāk nekā pusnopietni. Cibiņā to nemana, jā. Cibiņa tāds diezgan racionāls burbulis izliekas.

Ir siksparnīši, lidojošās peles, mazi, akli (vispār jau nemaz ne tik ļoti) zvēriņi, kas orientējas ar eholokācijas palīdzību un, lai gan zīdītāji, ir spējīgi lidot.

Un ir megasikspārņi, lidojošās lapsas, ar spārnu izvērsumu 1,70m, bez eholokācijas prasmēm (vismaz vairums), ar ļoti labu redzi, arī lidojoši, un vegāni - pārtiek no augļiem un/vai nektāra.

Tieši ar otrajiem saistīta interesanta hipotēze - proti, nav viņi nekādi sikspārņveidīgie, bet gan primāti, smadzenēs esot līdzīgas struktūras. Modernās fancyshmancy DNS analīzes gan šo hipotēzi apgāžot. Un no Ebolas un Marburgas vīrusiem ar šie, atšķirībā no gorillām un šimpanzēm, nemirst. Lai gan inficējas un pārnēsā visai cītīgi.

Un tagad kopīgi pabaidīsimies no lidojoša kaut kā ar primātiem līdzīgām smadzenēm :)
Saldus sapņus! Rit būs kārta baidīties no okeāna galvkājiem (kā viņi vēl nav pārņēmuši pasauli?)

diena, kad bērns patiesībā uzvedas kā taču laikam mazi bērni sabiedriskās vietās parasti uzvedas...

Un man no tā rodas vēlme ar savu ēdiena porciju ieslēgties wc un tur fiksi, vienatnē aprīt, nebaidoties no 'tūlīt uzrauj sev karstu kafiju/verdošu tēju' (nē, es joprojām nesaprotu cilvēkus, kam šķiet normāli krūzē ieliet verdošu ūdeni 'atdzisīs tak' - pēc pusstundas varbūt? Vai ari visiem mutes tādos ilggadējos rētaudos, ka vairs nejūt?) / viscaur nosmērēties ar ēdienu un tad raudās, ka tomēr pārāk ass trāpījies.

Tas tomēr ir interesanti, ja oficiāli atceltā masu pasākumā piedalās prezidents, visu translē nacionālā televīzija... Tikai vārguļi un gļēvuļi klausa likumdosanai?

Vēl 5dien gar Bastejkalnu ejot gan priecājos, tur pēc kāda izklaides pasākuma mazajiem izskatījās - vai folkloristiem, vai dejotājiem, vai visiem gribētājiem - kada starpība. Bet tiešām, domāju tagad viņiem tas ir vēl vairāk tāds foršas nometnes variants, bez tām neforšajām lietām, kas bija mūsu skolēnu DzSV. Bet re, laikam ir gan un pat vēl trakāk. Žēl.