a kāpēc vienmēr aizmirstas, kas ir tā riebīgā īpašība, kas neļauj atcerēties īstajā brīdī? | |
nu, manā gadījumā, tas varētu būt tas, ka es esmu vai vismaz gribu būt pārliecināta, ka es to izdarīšu tik viltīgi, ka neviens nekādu piespiešanu nepamanīs. +stulba pārliecība, ka ja nedrīkst, bet ļoti ļoti gribas, tad var. +dažreiz, kad esmu iekustināta, ir vienkārši ļoti grūti apstāties. un zini, dažreiz jau patiešām it kā sanāk. neviens nepamana nekādu samērā, hmm, vardarbīgu iejaukšanos situācijā. a tāpat pašai pretīgi, un prieks par rezultātiem ir samērā necils. | |
tikai kkā parasti aizmirstas.