Man jau kādu brīdi ar rudenīgo 'te nekas nesamirkst un viss ir labi polsterēts' plecu somu apkārt staigājot ir pārliecība - nav tā soma nevienam pa kājām. Tā soma netraucē kādam ieņemt viņa vietu rindā likumīgajā minimālajā attālumā no kastes. Un, jā, tā soma netraucē arī apdzīt.
Nu nav tajos 5 cm uz sāniem/aizmuguri nevienam citam jāatrodas bez īpaša uzaicinājuma. Tā ir personīgā telpa.
Un tie paviršie, kas var pamanīties pat paklupt uz tādām somām... a ja mūsu trajektorijas krustotos citā leņķī un tā būtu nevis soma, bet vēders?
(Nu ja, tāpēc arī paranoja par 'nelieniet man klāt'.).