Ever After

Cik labi, ka Ktulū tomēr nav Harijs (tad gan viņš nekašķētos ar Zazi, bet hipotētiski). Spriežot pēc apraksta, viņš ir daudzējādā ziņā gandrīz 100% Harija tips gan vizuāli, gan, pieņemu, arī profesionāli, vienīgi izņemot to, ka Harijs ir tā kā pilnīgi off-the-grid ciparpretnis, nevis tikai fantāzijās, Harijam ir ģimene un viņš ceļ sev māju pierīgā, un sarunas laikā patiešām varētu izvilkt pilnīgi legālu kabatas izmēra šaujamieroci, ar ko padraudēt vai, visticamāk, vienkārši padižoties kā draugam, tā oponentam. Piemēram, eju vienreiz savā nodabā ar draudzeni pa ielu, bet te pēkšni kāds kaut ko taurē un bļauj. Neko nesaprotu, paskatos apkārt, bet tur – Harijs pie stūres kaut kādā krutā tačkā stāv pie luksofora, nolaidis logus, jo acīmredzot grib nošērot man oflainā to, ka viņam tagad ir tačka (biju pārāk tālu, lai sadzirdētu). Kruta! Ktulū ieroča, cerams, nav (par tačku nezinu), jebšu domājams, ka viņš tāda izvilkšanu un "vicināšanos" momentāli uztvertu kā tiešus draudus, izmestu Hariju no pagalma, policiju gluži nesauktu, bet nu vismaz nobloķētu savā telefonā. Smieklīgs un nereālistisks scenārijs, jo Harijs tādu tradicionālo telefonu nemaz nelietotu vai, ja lietotu, tādam Ktulū nemaz nedotu. Ko es ar to gribēju teikt? Man ir jaunas ziņas no Khosmos

Skaidrs, ka Lielajā Cibas Lohu karā nevar būt uzvarētāju, bet tikai zaudētāji (es ceru, ka tie beigās izrādīsies lohi; tā varētu būt, jo viņiem taču nav nekādas stratēģijas). Tomēr, ja man pieder Cibas galvenā influencera un atprātotākā wokeševika Ingmāra atzinība, es jau esmu uzvarējis. Izbaudiet šo svētdienu, ciberasti, virinātāji un baudmīži. LCD (nejaukt ar dievu/denisu) atpūšas

Smieklīgi

Kavinskis ir viens no tiem dažiem, kuri visvairāk atbildīgi par 80. synthwave, retrowave, outrun u.tml. atdzimšanu un uzplaukumu š. gs. 10. gados, citiem vārdiem sakot, viens no sintezatorviļņa otrās ēras pirmajiem influenceriem, kurš patiesībā vispār tajā scēnā necik nepiedalījās ne tad, ne arī vēlāk un kura vienīgais nopelns bija lejākā skaņdarba iekļaušana negaidīti lielu (galvenokārt jau pateicoties Raienam Goslingam) popularitāti ieguvušās 2011. gada kinofilmas Drive saundtrekā. Stilīgas tačkas, neona gaismas, zamšādas cimdi, sterils smūtīness, šalants nonšalantums un viss tas.

Šoruden Kavinskis izsludinājis atgriešanos (19. novembrī parādījās pirmais singls no gaidāmā albuma Reborn), turpinot likt mīksto uz to, ka daži lohi viņu tur teju vai sintezatorviļņa dieva godā (man kaut kur jābūt pieglabātam vienam nievājošam tvītam), un skaidrs, kāpēc, jo tas vienkārši ir funky 21. gadsimta 20. gadu ciparpops. Pirms gada vai diviem daži pāris mēnešus sw klausījušies čajņiki sajūsmā spiedza par "sintezatorviļņa" (īstenībā sintpopa) elementiem Spotify ka tik ne klausītākā mākslinieka The Weeknd tabu un tabullauzī Blinding Lights, bet, manuprāt, pārspīlēti, jo arī tas ir tikai 21. gs. 20. gadu ciparpops ar sintezatorvilnīgu produkciju. Ja uzreiz pēc tam paklausās A-ha klasisko Take on Me, līdzības kā dziesmas melodijā un taktsmērā, tā sentimentā nevar nepamanīt. Bet A-Ha ir tipisks sintpops.

It's not like I'm playing a gatekeeper here though, jebšu darksynth (= dark synthwave) nemitīga jaukšana ar darkwave jau ir žanra klasika... vai klīnika (esmu FB DarkSynth kopienas moderators un actually it is mostly geitkīpings I do there)

Audiatūras saraksts:

Kavinsky - Nightcall (Blade Runner 2049 edit)
Kavinsky - Renegade (Reborn, 2021)
The Weeknd - Blinding Lights (After Hours, 2020)
A-ha - Take on Me (Hunting High and Low, 1984)

Es nezinu, vai un cik kāds tādas lietas pētī (gan jau kāds nosy cibiņš ir pētījis), bet apokaplis man ir "pilnīgi nesaprotami" piedraugots (pie kam vienīgajam) vienīgi tā iemesla dēļ, ka zinu oflainā un nevēlos liegt pieeju manam zematslēgas saturam, kad nu biedram sanāk iemaldīties cibas ārēs. Te nav nekāda sazvērestībasa, un pirmie 2021. gada parodijkonti noteikti nav viņa. Viņam to nevajag.

Nu vareni. Subjektīvi iespaidīgākais dzirdētais latvāņmetāls kopš, es nezinu... Protean? Jebšu nav tā, ka būtu dzirdējis visu, un pat par it kā nevainojami izskaitļoto Protean Zintnieks mani apbur vairāk, galvenokārt jau sievietes vokāla dēļ, ko, goda vārds, negaidīju (tagad skaidrs, kā pietrūka Saturn's Husk), un albumu nopirku pirms noklausīšanās Maizes un nosaukuma dēļ vien, bet šovakar tajā saracēņu pastaigas maršrutā, kur jāiet garām visām vietām, kur normāls cilvēks nekad savā mūžā nevēlētos nonākt pret paša gribu – kapiem (vismaz trim), krematorijai, slimnīcai (traumpunktam), policijas iecirknim un cietumam (Brasas) –, noklausījos no sākuma līdz beigām un biju sajūsmā par to, cik labi tā balss (latviski) no aizkurienes strādā kopā ar visu pārējo, kas ideāli ieturēts žanra amerikāniskajās vadlīnijās, neaizmirstot reizē ne draivu, ne smagnējību, ne psihodēliju. Iesaku, Bendkempā var nopirkt par velti jeb cik nav žēl.

No aizkurienes
https://zintnieks.bandcamp.com/album/no-aizkurienes

Vēl mazliet, un mans riebums būs sasniedzis, ja ne zenītu, tad pietiekami lielu intensitāti, lai es apstātos; es runāju, protams, par riebumu pret sviesta cibu (nevienu konkrēti! jebšu katrs, kurš iedrošinās sūdzēties par Latest Posts kvalitāti manās acīs automātiski kļūst resns & should check one's effin privilege & eff off nicely), to, kā šis portāls man pēdējā laikā (2021. gadā vispār) liek justies un cik maz gandarījuma sniedz. Gandarījums turpinās vidēji 10 minūtes pēc puksta, bet pēc tam domas ir jau vai nu citur, vai nākas pārslēgties uz aktīvu karošanu/aktīvu ignorēšanu/pasīvu rezignāciju, jo pozitīvs fīdbeks reāli zaudē orkiem vienos vārtos un vispār nerodas iespaids, ka tev te ir vairāk par uz pusotras rokas pirkstiem saskaitāmu draugu, jebšu piedraugoti ir 70.

Rezignācija ir vārds, ko iemācījos no Hederas to 3 rudens mēnešu laikā pirms 10 gadiem, un jāteic, ka tas ir viens lielisks vārds, par ko nebija arī šaubu pirms 10 gadiem, lai aprakstītu stāvokli, kurā tevi agrāk vai vēlāk noved tas pasaulīgais, kas patiesībā nav domāts tev. Tas, par ko uzdodot sev jautājumu: Vai tev to vajag? atbilde ir: Ne pārāk.

Vakarnakt tajā nelabumā peldējos pārāk ilgi, tik, ka sajutos kā tāds barons Harkonens tajā melnajā dūņu vannā jaunajā Kāpā; ejot gulēt, jau šķebināja no tā, ka tik daudz un bezjēdzīgi ir nācies domāt par to tārpu Krišjāni vai par tiem smieklīgajiem, resnajiem inceļu tehnokrātiem, it kā pasaulē nebūtu interesantāku lietu par ko domāt. Tad jau labāk nopirkt Go3 abonementu uz mēnesi, līdz Z-svētkiem noskatīties šāgada Lauku Sētu un gulēt mierīgi. Bve

Pamanīju, ka līdzīgs nelabums pēcpandēmijas laikā mani pārņem ikreiz pēc mazliet ilgākas nekā nepieciešams komunikācijas ar nepazīstamiem cilvēkiem, kā, piemēram, ar to priecīgo kristieti 18. novembra vakarā vai Brāļu kapu sargu, ar kuru tērzējām par suņiem un narkomāniem, kas te nākot lietot, pie Mūžīgās uguns. Tas noteikti ir viens introvertu krusts, bet, jo šī komunikācija šķiet nekaitīgāka un pozitīvāka, jo pretīgāk es pēc tam jūtos; man vienam ar sevi pāris minūtes ir īslaicīgas mentālas paģiras, teju instinktīvi gribas spļaudīties, teatrāli vemstīties vai vismaz nolamāties.

Vai tie būtu tie dēmoni? Nē, tā ir emocionāli kognitīvā disonanse. Tā man nekad nav pēc runāšanas ar pazīstamiem cilvēkiem, pavisam neatkarīgi no manas attieksmes pret tiem, tad, ja ir zināms, ka man ar šiem cilvēkiem būs kaut kāda darīšana nākotnē. Jo tad tas ir jēgpilni, bet padziļināta komunikācija ar random svešiniekiem pēcpandēmijas periodā... no, nē, why, tā laikam man būs no-go zone, jo, cik esmu novērojis, šo nelabumu nejūtu tikai tad, ja ir notikusi konfrontācija un esmu atdzēries lobsteru serotonīna.

Domājot par to, kāpēc nereti esmu spējīgs uz spīdošu pašsabotāžu, kas beigās noved pie visā visumā apsveicamiem rezultātiem, sapratu, ka to pašu ar sevi nemitīgi dara cilvēce – ar katastrofālām blaknēm, bet vienmēr pozitīvu iznākumu, lai ko arī gvelztu pesimisti un atpakaļrāpuļi. Patiesībā visvairāk parodijkontu cibā ir par mani, jo tādi taču ir pilnīgi visi baudas parodijkonti. Dombravai ir taisnība par rūgtumu, Zazim par to, ka tas ilgi neturpināsies (prognozēju, ka 2022. gadā jūs pārsvarā izklaidēs Parets un Boriss), jo es, goda vārds, apzinos, ka man vajadzētu izmantot savu pieslēgumu logosam produktīvāk. Nevis tā, ka vienu brīdi skaļā balsī smejos pats par saviem jokiem, bet nākamajā esmu viegli aizkaitināms vai pat agresīvs realitātē tikai tāpēc, ka tobrīd paralēli pārmācu kaut kādus zemcilvēkus onlainā. Smieklīgi taču tas viss. Bet es klausu interneta tētim JBP, un man jau sen ir plāns. Wait for it

p.s. šovakar/šonakt jau 50+ sms no khosmos & it's happening as we speak; visu izlasīt nav iespējams, taču phz esot viņu izvarojis, bet cibā neejot vairs vispār nekad ne par ko un nekādos apstākļos, jo smaga trauma pēc tā parodijkonta, par kuru policijā esot iesniegums (es viņai ticu :) un kurš, goda vārds, nav mans

Jā, bet patiešām: kāpēc man Kāpēča Lāča uzbrukumi un nožēlojamie centieni iedzelt cibas komentāros visur, kur vien viņš nav aizliegts, nav tikpat vienaldzīgi kā Egijas Circenes 80 īsziņas vai 20 e-pasti vienā naktī? Laikam jau tāpēc, ka tās notifikācijas nāk no dārgās cibas, kas saistās ar zināmu dopamīna rush no pirmssākumiem, kad komentāru autori vēl bija dažādi un interesanti cibiņi, taču tie bija un izbija, un ar laiku palika gandrīz vieni vienīgi antagonisti un oponenti, resni pusmūža inceļi, gnidrologi un maniakāli anonīmi sprediķotāji (viens), kurus es acīmredzot apkaroju tik agresīvi, ka pārējie sabijās, bet pūķim, kurš par tādu kļuva, cīnoties ar vārgākiem pūķiem, tagad dopamīna vietā jāiztiek ar lobsteru serotonīnu. Sūdzēšoties policijai, ha h ah

Īstenībā Methodrone nodevu jau pirms kāda mēneša vai diviem, jebšu tikai vienam cibiņam, jo LCD told me to: lietotājam zivs dzēstā komentārā, tāpēc un tikai tāpēc ka savā delīrijā tobrīd murgoja vienlaikus gan par viņu, gan kādu citu meiteni ar tādu pašu vārdu. Ticu, ka tas viņam sagādāja vienreizēju mentālo katarsi un vismaz kaut ko tajā mirklī atrisināja. Uzvārdu nerakstīšu, neesmu jau TĀDS nihilists, bet that spiritually entitled & oh-so-pristine snowflake is so cancelled & should check her privilege & I do feel sickened by all you morāles augstā zirga jājēji, pošmīži, lohmīži un doksmīži, kas ar savām bailēm un samiernieciskumu tikai baro ļaunumu. Look at what you did, zemiskais meiteņu "aizstāvi" no Telohlandes

Viņam pašam nav iebildumu, bet vēlos, lai jūs zināt un ņemat vērā, ka es imitēju cibas lietotāju ingmars. Nesenā ierakstā pats to atzinu, turklāt arī viņš pats to ir pamanījis. Ja nu jums pēc kaut kādām pazīmēm šķiet, ka kāds no kontiem cibā vispār ir ingmāra, apdomājiet to labi.

NEFOLK/JĀNI BALODI/JANUR BALDUR/BAUDA, JĒZUS KRISTUS VĀRDĀ ES TEV PAVĒLU NEKAVĒJOTIES ATSTĀTIES NO CIBAS, TU NEŠĶĪSTAIS DĒMON! Tev te nav vietas, tu esi nevēlams.
—Onanymous

Iespējams, nemaz ne tik bezjēdzīga aptauja:

Poll #21500 Teh Clone Wars
Open to: All, results viewable to: None

Kad man cibā būs vismaz 10 joku profili un es izveidošu kārtējo bezjēdzīgo(?) aptauju par tavu iecienītāko, vai tu tajā piedalīsies?

Corvus Corax (USA) - Son of the Earth
Obskūrs un pārepisks, jebšu cienījams 90. gadu beigu USBM, ko nosaukuma dēļ varētu viegli sajaukt ar labi zināmo vācu bungu un dūdu lielansambli. Man šis ir pat diskā un ka tik ne vairākās kopijās (no Elven Witchcraft distro laikiem). Fricim Bārdam ir dzejas krājums ar tādu nosaukumu, bet atcerējos Faetona, Saules dēla, sakarā, jo, protams, atkal nofeiloju un iepriekšpēdējo pukstu vispirms nosaucu par Faetona dēlu ¯\_(ツ)_/¯

Nahvalr
Mieriņam

Hypnopython live @ Zyklon Mannaz 2XX16
Es & po manā lauku festivālā, 16IX6102
@1:16 kadram cauri iziet keita_fleita suns un khosmos


Фаэтон, сын солнца
Oriģināls, 1972. Padomju sci-fi pērle, iesaku

Zīmīgas pārrakstīšanās cibā šorīt:

veselis lamuvārds vietā labumvārds
bauda nevar būt bulijs, jo ir viens pret vārākiem, nevis vairākiem

Vārdam ņirgāties latviešvalodīgo uztverē ir emocionāli spēcīgāka un negatīvāka nokrāsa par krietni neitrālākajiem un korektākajiem izsmiet vai zoboties tāpēc, ka daudzi bērnībā ir stigmatizēti par ņergāšanos uztura jautājumā, kālab jau paši saknes burti vien rada atbaidošu iespaidu.

Katrs, kurš savā mūžā trenējies boksā, austrumu cīņās vai ielu kaujās (es pats tikai otrajā), zina, ka sist vajag nevis ar roku, bet gan ar visu ķermeni.

Kā es varu būt bulijs, ja esmu viens pret vairākiem? Pārējie kolēģi kaujas savās ielās.

Tās man tikai tādas pārdomas.

Meklējot jaunus un vecus draugus Jānim, uzdūros kaut kam nesaprotamam: http://klab.lv/userinfo.bml?user=aspazija

Wtf? Es tas nebiju! Vienīgais, ko atceros: sensenos laikos palūdzu Lielajam Cibas Denisam atdot man lietotājvārdu tabaka bezjēdzīgas smēķētāju komūnas izveidei. Pieļauju, ka Sviesta Cibā reiz dzīvoja tāda Aspazija, kas vienā jaukā dienā pārdēvējās par Tabaku, bet pēc tam izdzēsās, jebšu man tomēr šķiet, ka tas bija vienkārši neaktīvs žurnāls, kurā nekas nebija ierakstīts, kam to vārdu "atņēmu". Bet, iespējams, atmiņa viļ. Oh the mystery

Pirms eju ar suņiem uz kapiem (wink wink dusmīgie inceļi), manam žurnālam vēl vajag sesto pukstu šodiennakt, tāpēc, turpinot orku tēmu, vienkārši pārpublicēšo to resorc kreatīvu, kas man pašam līdz šim paticis vislabāk/pašsasmīdinājis visvairāk. (Nesaprotu, kas un kāpēc lj user punktam skauž. Mēs taču esam, pavisam, dažādās svara un jēgas kategorijās. Laikam tas, ka man ir draudzene.)

Tiem, kas netērē laiku leitestos (cerams, vairākumam manis sekotāju), lūk, šīs dienas smieklīgākais atradums rezorka vajadzībām. Katrs no 21 apraksta ir pērle. Nav par ko!

The orc daddies of Middle-earth, ranked


( Major spoiler / pirmā vieta )

Šodien, cita starpā, pie Centrāltirgus satiku feino "zivju" mākslinieci Kati Skati, kurai, cik zinu, nav konta ciesta svibā, tāpēc šis tomēr nebūs kārtējais bezkaunīgais cibas lohu vesera doxxy stāsts. Par to, ka no kreisās puses pa Prāgas ielu tuvojās auto, sanāca tā paātrāk pārskriet tramvaja sliedēm un strauji iznirt Kates acu priekšā. Viņa satrūkās un teica, ka esot viņu nobiedējis, jo nupat viņai jau divas kaijas gribējušas atņemt belašu, ko tobrīd bija jau gandrīz apēdusi. Es teicu, lai iedod nokosties. Uzreiz piemetināju diskleimeru, ka tas tagad es tēloju kaiju, un pateicu, ka eju uz gaļas paviljonu pirkt kaulus suņiem. Kate man novēlēja veiksmi, un šķīrāmies ar smaidu. Paviljonā pirmoreiz bija jāuzrāda sertifikāts un pase, bet iekšā bija vairāk gaļas pārdevēju nekā pircēju. Nopirku kaulus vairākām dienām un samaksāju tikai 50 centus. Vēl vairāk pirkt nav jēgas, jo, ja vien tos uzreiz nesasaldē (bet saldētava jau pilna), tad tie sāk smirdēt ātrāk, nekā tos būtu veselīgi izbarot suņiem.

Vēl šodien izdomāju, ka beidzot jāapgūst Telegram, kā arī jāievieš profils Stravā, kurā reģistrēt savas pastaigas ar suņiem, skaitīt soļus, piedraugot pazīstamos cibiņus, piesekot Vadonim un tā tālāk, ko nu tur vēl dara. Vēl neesmu ne novilcis lietotni, ne izdomājis profila nosaukumu, bet pagaidam viens variants ir Imirity, otrs 33% Samoyed. Vienīgi vēl nezinu, vai Stravas lietotājvārdā ir atļauts procentu simbols. (Tās man tikai tādas pārdomas.)

Šī cibā ir bijusi viena notikumiem un pārsteigumiem bagāta diena. Es uzzināju, ka, Telos.lv redaktoraprāt, spēju levitēt um būt informēts par lietām, kas notikušas man klātneesot laikā un telpā, toties vakarā ar zināmu izbrīnu konstatēju, ka nevaru iekomentēt Zazim pie it kā biezādainā & bezkaislīgā* Ktulu, jo esmu aizliegts. Komentārs bija par cibas otro/trešo lielāko lohu Mapatu.

* kas ir izrādījusies tikai fasāde, jo mans komentārs pie Honeybee, kurā izsaku komplimentu viņa jokam (varbūt tas tomēr nebija joks, bet neviltotas bažas?) par to, ka gnidrologam sāks sāpēt vēders, jo pārēdīsies popkornu lasot divu psihopātu nopūtas savā žurnālā, un pa jokam pabiedēju ar to, ka zinu, kas viņš ir un kur dzīvo, bet vienlaikus, manuprāt, pietiekami skaidri liekot to saprast (to, ka tas ir pa jokam), ir pazudis. No kā atliek secināt, ka viņš ne tikai dzēš/slēpj un bano sev nepatīkamos cibiņus pie sevis, bet arī lūdz to darīt savai draudzenei Honeybee un viņa viņam klausa. Kāpēc? Kas tā atkal par idiotisku politiku? (Es skatos uz vairākām cibas Alisēm vienlaicīgi.) Tas tikai eskalēs situāciju. Laikam to lapseņu pūzni neviens nemaz negrib likt mierā. Kas tad man, es tak jūs nepazīstu un lielākoties esat man vienaldzīgi, ar ko arī apsveicu!

lohu_veseris

MDFD apskatījās manu cibu un ieteica dažādot saturu, jo rodoties iespaids, ka es visu laiku cepos par vienu un to pašu, bet komentāros nekādas diskusijas nenotiek un no malas izskatoties nesaprotami. Es gan iebildu, ka mana žurnāla sākumlapas saturs pilnībā nomainās divu diennakšu laikā un, manuprāt, piedāvāju salīdzinoši daudzveidīgas tematikas ierakstus, bet labāk paklausīšu, jo baidos no strapona varētu jau ielikt arī vēl kādu mūziku, ko pēdējā laikā esmu iegādājies, piemēram, šo divu Francijas meiteņu industriālo projektu, kuru EP šodien pasūtīju taustāmā formā, jo man patīk tādi līdz galam nostrādāti produkti. Tur katra no 4 dziesmām ir hits, bet šī mani pavelk visvairāk. Es domāju, ka liels pluss ir labi saprotamā lirika (ja cilvēks vispār saprot angliski). Lūdzu, iesaku:

Lovers of the Night
(FYI klipa protagoniste/s nav balss īpašniece/x, tas ir "aktieris", tur visi ir aktieri)

Visiem maniem oponentiem ("ienaidnieki" ir pārāk stiprs vārds, jo ienaidniekus nogalina reāli) vienmēr ir seja, vārds un uzvārds. Arhiteloha centieni pāraudzināt abstrakto liberālo cibiņu ir cīņa ar rēgiem un salmu vīriem, kas nolemta likumsakarīgai neveiksmei un paša kaunākrišanas eskalācijai, un pierādījumi tam nav jāmeklē tālu. Pie gnidrologa puisis jau tā sapinies savos melos un pretrunās, nespējot sakarīgi atbildēt uz nevienu konkrētu jautājumu, ka man vairs nav šaubu. Arschlochmusik ir 120% krišjānis jau tāpēc vien, ka pie manis uzradās un parādījās burtiski divas stundas pēc tam, kad tika izbanots saku_taisniibu2. Perfekts taimings no daudzskaitlīgās nefolka heiteru bandas, domā? Kurš tā domā? Srsly? Un pēc tam noliegt un spirināties kā zemcilvēkam! Pirms tas viss sākās, es nezināju, ka dibens ir tik tālu, bet laikam jau dibena nav.

Un tagad iedomājies sevi cibas buņģa Baudas vietā. Čalis pēc divu gadu klusēšanas atsāk rakstīt, un jau no pirmā puksta viņu nemitīgi izseko un savu uzmanību diedelē neielohojies Telos.lv redaktors. Jā, ir gadījumi, kad šādi komentāri ļauj papildināt OP domu, taču pietiek ar vienu diviem tādiem, bet ne jau tiktāl, ka salūst viss diskusijas koks. Komplektā ar gnidrologu (bija vēl daži no cibas top 5 lohiem, bet tie ātri atšuvās), pret kuru kā tādu man iebildumu nav un nebūs, TREŠOREIZ SAKU, racionāli iracionālu iemeslu dēļ (mūsu dzimšanas dienas ir vienā datumā), tas tomēr ātri noskaņo uz kopumā agresīvi defensīvu pozīciju, jo savā mūžā no 16 g/v atceros tikai kādu 2-3 gadus ilgu laikaposmu (kad Lietuvā dzīvoju kopā ar kristiešiem, jebšu tas bija sen), kad neesmu bijis vairāk vai mazāk, bet tomēr visai radikāli antikristietiski noskaņots. Krācis jau no sākuma ir pārstāvējis pretējo komandu, pret kuru es vienmēr būšu pūķis, vismaz domās, izturēšos kā pret zemcilvēkiem, vismaz prioritātēs, un uz kuru rēķina kačāšu lobsteru serotonīnu, jo sevišķi tad, kad tādi pieteiksies seno romiešu lauvu arēnā paši.

Nīčem ir tas citāts par blenšanu bezdibenī tik ilgi, ka tas sāk blenzt tev pretī, un cīnīšanos ar pūķiem, kas eventuāli padara tevi pašu par pūķi. ATKĀRTOJU: gnidrologa & krišjāņa komentāru pilnmasa PILNĪGI NOTEIKTI ir >50% no tā, ko es saņemu, pat ja neesmu skaitījis, es to tā uztveru) Tad nu, lūk, vairākus mēnešus cīnoties ar visādiem atpakaļrāpuļiem cibā, esmu kļuvis par vēl lielāku un stiprāku pūķi nekā viņi visi kopā, jo paša uztverē es uzvaru. Un vienalga par citu/cibas uztveri, jo no tās lobsteru serotonīna līmenis pēc kristieša nolikšanas kaktā nav sevišķi atkarīgs. Taču Krācis un viņa dzēlieniņi un pēdējā cilvēka blusiskā lēkāšana man ir apnikusi. Pats sevi jau viņš dzelsta, tikai nesaprot. Lai nāk tas viņa ēnotājs vai kas tur

For non-mathies - the button basically is equating god with an imaginary number so it basically says god is imaginary. The square root of -1 is usually written as i. So you could write god = i, which could still be read as god is imaginary if your a mathie, or i am god if you take sort of a literal read of it.

As a side note imaginary numbers are one component of complex numbers; one way of expressing complex numbers is R + ni where R and n ares any real numbers. Thus Real numbers are just a sub-set of complex numbers with n=0.

The naming is a bit unfortunate since imaginary numbers, like i, are not imaginary, they do exist and complex numbers aren’t complex; once you can get past the way we educate kids about numbers.

If we could go back and change things we’d probably call complex numbers, Real. And what we currently call Real numbers, would be almost-real or something like that.

One of the many lies you are taught in school is that there is no such thing as a square root of a negative number. This is false as there is always a Complex root, just no Real root. Complex maths was discovered/used when working out the roots of various polynomial equations, however early on the complex numbers were seen as a trick rather than something that was an actual mathematical construct and any answer including a complex number would be ignored; thus part of the reason for the use of imaginary.

Ktulu, šitais bija tas, kas man jāmācās, ja? Es tūlīt izlasīšu vēlreiz