Ever After

Man vispār patīk, kad cibā ar mani gandrīz neviens nerunā, jo baidās (bet, ja nemīl, tad jābaida; tāds ir lobsteru kredo) un tad nav jādomā, ko kuram atbildēt, un jāizliekas, ka esi pieklājīgs saracēnis. Es to nedomāju par komentāriem no oflainā draudzīgiem cibiņiem, jo tiem arī var mierīgi pavaicāt Lohs esi? un rēķināties, ka tas tiks interpretēts kā retoriskais Pētera dzīves Pētera jautājums, nevis kaut kāds uzbrauciens vai a huļi ne pielādēta šaujamieroča pēkšņa izvilkšana un notēmēšana tavā pārbarotajā bārdainajā briļļainajā inceļa mūlī? Es to domāju par nepazīstamiem komentētājiem un vispār sarunbiedriem, par komunikāciju ar kādiem reflektēju kaut kad 80 pukstus pagātnē. Punkts, ja es uzrakstītu pukstu, kas sastāvētu tikai no vārdiem, kas sākas ar burtu p, vai tu mani vairs nelamātu, ja es nesmieklīgi pajokotu pie tevis akmensdārzā?

Es nezinu, vai un cik kāds tādas lietas pētī (gan jau kāds nosy cibiņš ir pētījis), bet apokaplis man ir "pilnīgi nesaprotami" piedraugots (pie kam vienīgajam) vienīgi tā iemesla dēļ, ka zinu oflainā un nevēlos liegt pieeju manam zematslēgas saturam, kad nu biedram sanāk iemaldīties cibas ārēs. Te nav nekāda sazvērestībasa, un pirmie 2021. gada parodijkonti noteikti nav viņa. Viņam to nevajag.

Atkal atdraugoju zivi. Vietā piedraugoju vārnu.

#cibafile #animalplanet

Atdraugoju iguānu, piedraugoju zivi lol