Friends

Man vecuma blakne nav tikai tizls un resns rumpis, pastiprinās arī vientulības sajūta. Tas pats vecais Raiņa kalnākāpējs. Dzīve bez aizmugures, ja krīti, tad neviens vairs neskrien ar spilvenu. Nomāc bailes un nedrošība. Visu laiku baidos no sliktām ziņām. Nespēju atvērt pat darba epastus. Esmu jau nokļuvusi uzraugāmo darbinieku sarakstā. Raudu par katru nieku.

man ļoti patika "Somebody Somewhere". bet beidzās. tagad atkal jāmeklē ko skatīties.
ko lai skatās?

mazpilsētas badtrips - ir sestdienas vakars, tu esi viena pati mājās, tu ieliec thermacell jaunu plāksnīti, apēd drusku sēnītes un gribi pagulēt šūpuļtīklā un paskatīties kokos, debesīs un svīrēs un atslābināties. un tad viens kaimiņš tieši pie robežas ierubī zāles pļāvēju, bet kaimiņam pāri ceļam ir sākumā šlāgeru, pēc tam tuctuctuc ballīte.

aizvakar atbraucu mājās pa Raunas ceļu un ierakstīju par to ierakstu šeit. un kas notika apm 24h vēlāk? es atkal braucu mājās pa Raunas ceļu un brīžiem biju lielā neizpratnē par savām izdarītajām izvēlēm. bet nu Volvo jau tāpat ir iztecējuši 2 amīši un salūzusi atspere un bukses pagalam - ko nu vairs. pa ceļam redzēju ļoti daudz zaķus. ir kaut kāds zaķu laiks?

citās ziņās - vasarās pa LR1 skan tikai tas jocīgais Anša Pavasara raidījums par visādiem nezināmiem, bet vienlaikus ļoti slaveniem mūziķiem. lai kurā diennnakts laikā neieslēgtu radio - tur ir Ansis Pavasaris. vēl viena ultimate vasaras sajūta :D

vēl citās ziņās - kaut kad pēdējās dienās - laikā no 8. jūlija 16.00 līdz šim rītam - ir (daļēji) nolūzusi plūme un iegāzusies manās dobēs. dzīvesbiedrs nesen ar pārcilvēcīgiem spēkiem likvidēja tai blakus esošu vecu, bet joprojām dzīvu un ar plūmi savienotu celmu. plūme laikam apvainojās, ka tika noslepkavota viņas vecmāmiņa.

un citās, citās ziņās - Rikardo ir kaut kādas jocīgas un aizdomīgas attiecības ar žagatu. žagata regulāri nāk pie Rikša un ļoti tuvu žvadzina viņam sejā. dzīvesbiedrs reiz krūmājā uzgāja, ka Riksis un žagata sēž viens otram pretī un žagata kko bļaustās. ieraugot, ka tuvojas mans dzīvesbiedrs, abi izskatījušies pieķerti un uzreiz devušies katrs savā virzienā.

otrā vasara, kura man asociējas ar Ansi Pavasari

Nāciet uz Bites telti Lampā, parunāsim par labākajām planšetēm skolēniem un studentiem.

Daudzi vīri vēl man nāvi.

atkal un atkal apzināti izvēlēties braukt pa Raunas ceļu, manliekas, ir kaut kāds īpašs mazohisma paveids. it īpaši, ja pavisam nesen tur jau ir braukts.
Raunas ceļš (jebšu Smiltene - Rauna - Cēsis) ir fundamentāli nemainīga vērtība. varbūt pat tāda kā pasaules ass, kas nepātraukti mainīgajā dzīves ņirbā ienes ārkārtīgi reti sastopamu un pamatīgu stabilitāti - tas ceļš ir drausmīgā stāvoklī jau desmitgadēm, bet dīvainā kārtā tas nepaliek sliktāks (labāks arī nē).
ja gribas pavisam gardēdīgi izbaudīt Raunas ceļu, iesaku pārvietoties pa to vecāka gadagājuma sabiedriskajā autobusā. tā ir īpaša pieredze!

citās ziņās Kuzucuk un Seržants Bēda un DDZ Malā bija ļoti forši. galvenais hailaits laikam bija šrilankiešu operdziedātājs. nenožēloju, ka aizbraucu, bet rīt no rīta noteikti nožēlošu, ka sen jau neguļu.

Es apbriinoju cilveekus, kas dziivee nav sentimentaali. Vinji bezmazvai ir kaa dziivnieki ar kuriem notiek dabas elementi and it is just forever completely fine. Man ljoti gruuti ir nonaakt no gaudu akmenja uz ok, life goes on akmenja. Es rakstu S skolotaajaam end of year kartinjas and it just kills me again and again. Kad shajaa pretiigajaa baismu pasaulee atrodas kaada maza vietinja kur tavi beerni ir droshiibaa, kur vinjus pasargaa un pat iedvesmo godpraatiigi cilveeki, it just destroys me, ka tam ir pienaakushas beigas un mees atkal esam iemesti nezinjas skaudrajaa juuraa. Like, es nezinu vai S jaunaa skola vispaar ir drosha vieta, vai skolotaaji vispaar ir ar dveeseleem.

Visi grib beernus, bet neviens neaizdomaajas cik groteska un terrifying ir pasaule kuraa vinji ir jaapalaizh. It is just not OK, un shaados briizhos es vismazaak tieshi uzticos vai vispaar ticu Dievam.

Es nezinu kaapeec bet es ljoti neieredzu Messi, vinjsh vienkaarshi izskataas peec muljkjiigas peles un man besii, ka they make it all about him. Man arii besii Ronaldo un paareejie krutie vecie futbolisti. Bet man patiik Sala, so I felt rather sad yesterday, as it will be the last time we see him probably.

Tagad es, protams, karsiishu par Norveegjiju.

Īstajā dzīvē es esmu amerikāņu reperis 50 Cent.

Ok, protams man zheel raudoshu Ronaldo, bet dude had a good run, plus all that money and manicured eyebrows will let thim forget all about World Cup shortly.

Asaras ir asaras protams, bet mani DAUDZ vairaak par asaraam saviljinjo tie futbolisti, kas peec smaga zaudeejuma izskataas savaakushies game is game manieree - piemeeram, Meksikaanju goalkeeper (the one that wasn't crying). It is just fascinating!

Šis kaut kā izrādījās mazliet smagāks gads, un tas arī atspoguļojās šī gada galvenajā pasākumā. Sanāca mazāk uzmanības pievērst draugiem, vairāk fokusēties otras puses attiecībām. Kaut kādā ziņā neveiksmīgi, bet kaut kādā ziņā veiksmīgi, bet sanāca risināt teju vai vienu no pirmajiem konfliktiem. Mazākas epizodes ir bijušas šī pēdējā gada laikā, bet konkrētā epizode vairāk bija tāda nepārprotama. Veiksmīgā daļa ir tā, ka es tomēr izdomāju kā pareizi rīkoties, un atradu pareizos vārdus, un situācija tika atrisināta. Trešajā dienā uzkrājusies spriedze jau bija pašķaidīta, un mūs pārņēma arvien pozitīvāki vaibi. Un vēl parādījām pareizajam cilvēkam pareizo pasākumu. Es pat piebilstu, ar visiem pareizajiem elementiem, jo es iztēlojos, kā daudziem pirmā pieredze var izvērsties visai mulsinoša.

Visbeidzot karuselis. Es teju vai neticēju, ka to iespējams ir izdarīt, bet te nu viņš bija, un strādāja ar kolektīvā spēka un entuziasma palīdzību.

#pasaulēnavnekāskaistākaparmaijujanuvienīgijūnijs - jo jūnijā zied pojenes un filadelfi un ir tik ļoti daudz gaismas.

*beidzot biju ciemos pie LAUX. viņas/pie viņām ir nenormāli forši
*bijām ar Martu aizbraukušas pajāt pa Niedrāja mežiem
*atsāku Valmiermuižas treniņus. tik forši. zirdziņš sprauns. lecām maršrutiņu, Reinis neticīgi prasīja - "cik viņam gadi?" (24)
*apmēram visu jūniju jutu visai intensīvu vēlmi komunicēt ar augiem. to gan apgrūtināja tas, ka jāstrādā. ar ravēšanu čista netieku galā, bija māte palīgā
*dzīvesbiedrs pabeidza darbnīcas pārkārtošanu/iekārtošanu/sakārtošanu. es arī mazliet iesaistījos. baigi kruti, ka tā tagad ir lietojama telpa, nevis trash kaudze
*pa ļoti ilgiem laikiem biju uzrīkojusi dzd ballīti (manliekas iepriekšējā bija 2019). bija ļoti jocīga kompānija, bet bija forši. uzstājās "gandrīz Grab", jebšu K, Jānis Emīls un Uģis ar bungmašīnu disko, bija cirvju izstādes atklāšana, augu "printa" ar balinātāju vorkšops, smuki nogaismots, viesi slavēja furšetu un bija ieradusies pat digna ar pirms pāris stundām dabūtām tiesībām (nebijām tikušās manliekas kādus 8 gadus)
*Jāņos nedarījām apmēram neko. visu dienu nodarbojāmies ar vecāpapa instrumentu un dzelžu šķirošanu. pēc pusnakts gājām pastaigāties uz pilskalnu, beigās pāris stundas nosēdējām Cērtenes pussalā ar vienu aliņu pļāpādami. tad vnk gājām mājās, pagulējām un turpinājām saimniecības ēkas inventarizāciju
*darbiņā viss turpina iet uz slikto pusi. ir jauni atlūgumi, mums mainījās tiešais vadītājs, kultūras biedrībai tagad jāsēž kkādas totāli nerelevantās sapulcēs. jūtu sevī augam melnu tumsu par to visu. jātiek galā ar etnofestivālu un nopietnāk jāpievēršas tam, kā no šī zelta būrīša izlauzties

Es vakar vakaraa atcereejos, ka eksistee arii kvinoja, un es sajutos genuinely excited about life for the first time in a long time. Because it means there must be other good things out there, that I have simply forgotten about in the midst of my inretia of chicken, rice, potatoes, pasta, minced beef, totmato sauce, and tedium of exhaustion. Life still has things to offer!

akvai....

https://www.euronews.com/2026/06/25/france-takes-nuclear-reactors-offline-amid-record-heatwave

Ctulhu: izbano mani savā žurnālā jo acīmredzot negrib ar mani sarunāties. OK.
Arī Ctulhu: Cepas manā žurnālā ar savu favorīto kopīpastu

Kas mani visvairaak moca ir apzija, ka es vareetu dariit daudz vairaak un dziivot daudz labaak jau ar to kas man ir. Un ka tajaa vietaa, es aizvadu daargo laiku taadaa blaavaa 3% apzinjaa, kur 93% mana praata un laika ir bezjeedziigas atminjas, veelmes, maldi, duunjas! Dazhas dienas tas mani iedvesmo, jo manos speekos ir neierobezhota izaugsme. Tas ir kaa skatienam shaudiities no augshas un no apakshas, un es kaut kur starp tiem esmu iespiesta.

Basically if you study philosophy correctly, you discover that nothing is real except that small, quiet voice inside that is God.