Friends

kad Inese mani baro ar saviem izsmalcinātajiem laba restorāna līmeņa ēdieniem man visu laiku skan galvā "i dont know what i've done to deserve you...".

Pupuķim ir labi attīstīta ligzdas aizsardzība pret ienaidniekiem. Mātīte, kamēr perē olas, izdala smirdīgu šķidrumu, arī mazie putnēni izdala šādu šķidrumu. Tā smaka atgādina pūstošu gaļu. Šķidrums noklāj pupuķa apspalvojumu, atbaida plēsējus, kā arī parazītus un, iespējams, tam piemīt arī antibakteriālas īpašības. Sekrēts pārstāj izdalīties drīz pēc tam, kad jaunie pupuķi pamet ligzdu. Papildus tam, ka mazie putnēni izdala smirdīgu sekrētu, tie no 6 dienu vecuma spēj ar ekskrementiem apšļākt ienaidnieku, ja tāds cenšas ielīst ligzdā, turklāt tie šņāc tāpat kā čūskas.

Kaimiņiene atsūtīja bildi ar pupuķi no sava pagalma. Vakar ar bija apkārtnē dzirdami saucieni. Izskatās, ka taisās kaut kur tepat blakus ligzdot. Cerams pieskries atrādīties arī manā dārzā. Cēlie putni pupuķi.

24895. Ja pupute aizdzied, tad dvaša smird. /M. Navenickis, Zasa./
24901. Ko no rīta tukšā dūšā pupiķis aizpupina, tam blusas aug. /P. Zeltiņa, Ikšķile./
24902. Ja aizsmakusi bada dzeguze aizkūkoja, tad cilvēks aizsmaka. /J. Rubenis, Ērgļi./

esmu Kosmosa puteklis. noteikti ne vērtīgāks par kaķīti, kā absolūti lielākā daļa cilvēku. kaut viņi visi/es apsprāgtu.

Gandrīz aizmirsu par kažociņu no Kosmosa (beidzot asaras. tik dziļi viņš joprojām ir. tā tikai dzīvnieciņi piekļūst)

The lisan al gaib dude :D - my concise spiritual aspiration.

Kas nu? Telefons šodien rāda: vakar vakarā ir zvanīts uz Melnburnu. Vispābā biju pie skaidras apziņas, un singl mōments nav misēts. Scameriem jaunas metodes?

https://youtu.be/7XYyDsl14E4?si=49Lfyb5KncJY8xXX

Šodien viņai iznāca jauns singls "Starburned and Unkissed", un versu katra trešā rindiņa kaut ko baigi atgādina, bet es nevaru izdomāt ko. Tas kritiens uz leju.

https://www.youtube.com/watch?v=MmdKkUfpRew

Kaut nu Gruzijai izdotos

o, izmeta sponsorēto reklāmu par Holandes maģ. trifelēm, kuras nu ir legālas visā EU.

3 Body Problem - yey, ney?

Pirmo reizi redzēju pupuķus. 2 gab. Savā dārzā. Tagad visu laiku, te tuvāk, te tālāk dzirdu viņu saucienus.

velobraucēju uz Mežaparka celiņa tik pat cik pienenīšu tā malās

vakar no rīta dzirdēju pirmo lakstīgalu. vakar naktī viņa neļāva gulēt (apmēram kā dziesmā). likās, ka bezmaz sēž blakus uz spilvena un pogo.
strauji noziedēja agrās plūmes. aizvakar vēl bija pilnos ziedos un bišu/kameņu drona ieskautas. šodien jau praktiski nobirušas. sāk ziedēt ķirši un pārējās plūmes. ievas te vēl nezied, bet tūlīt, tūlīt ziedēs. gaiss ir maigs un svaigs un smaržīgs.
sasēju burkānus un cūku pupas un lauvmutītes. nupat vakarā iebāzu zemē drusku kartupeļus. sašķinu trešo sparģeļu porciju. rīt vārīšu krēmzupu.
nevaru izdomāt kur stādīt laškrāsas dālijas un zantedešijas. vajadzētu izstādīt pērn no sēkliņas izaudzētās un podā pārziemojušās mārsmilgas. bet arī nezinu kur.

pasaulē nav nekā skaistāka par maiju, bet vēl ir tikai aprīlis.
un es jau ilgojos pēc svīrēm.

16388. Ja lakstīgala no rīta neēdušu aizdzied, tad sadeg kāds uzvalks. /A. Mencis, Puikule./

"vairāki simti kilogramu svaigi gatavota ēdiena, ko neviens neēd" - man vēstījumi vienmēr atnāk precīzos teikumos, kur svarīgs ir katrs vārds. šo teikumu es šonakt dzirdēju ļoti daudz reižu.

to ēdienu gatavojām mēs kopā ar darbabiedriem, tie bija tādi kā rīsi ar pesto un citiem zaļumiem, un, tā kā neviens to negribēja ēst, mēs to klājām uz grīdas vienā no izstāžu telpām, līdzīgi kā suši. izlīdzinādami ar logu tīrītājiem garos kātos

Šorīt esot miegains es ieraudzīju Facebook friend request, un padomāju, ka kārtējais feikais profils. Kad bilde un prāts mazliet noskaidrojās, es sapratu, ka tas ir mana pamatskolas klasesbiedra vārda pieraksts oriģinālajā valodā. Es noteikti neesmu aizmirsis par šāda cilvēka eksistenci manā dzīvē, jo mēs kopā esam darījuši lietas, reizēm tas iekļāva apmeklējumu pie skolas direktora, bet es nekad nebūtu iedomājies, ka es varētu jebkad nonākt jebkādā kontaktā ar šo cilvēku, kaut vai virtuālajā vidē. Man skolā ir bijušas dīvainas draudzības, un šī bija viena no dīvainākajām. Ārpus skolas mēs dzīvojām diezgan dažādās pasaulēs - es biju nedaudz nepieradināts, jo nācu no ģimenes ar nestabiliem sociāliem, ekonomiskiem un emocionāliem apstākļiem, kamēr tam džekam viss bija, un viss bija atļauts, jo viņam bija tēvs, kura vārds tajā laikā un tajā miestā cilvēkiem kaut ko izteica. Ne obligāti viņš to tā izjuta vai izmantoja, bet pieaugušie mēdza to uzsvērt.

Pēdējo reizi es viņu redzēju kaut kur ap 22 gadu vecumu tajā miestā, kur kopā mēs gājām skolā, jo viņš bija piebraucis ar savu mersi pie vietējā krodziņa. Nekādas augstprātības no viņa puses nebija, un toreiz mēs vēl abi bijām mazliet pieaugušākas savas bērnības versijas. Tagad es viņu ne tas ka uz ielas nepazītu, tur reāli dziļi ir jāieskatās viņa acīs, lai sazīmētu to čali, ko es pazinu skolā. Kainda nešaubos, ka viņš mani atcerās, but still it's all weird as fuck. Es pieņemu, ka viņa dzīves pieredze viņam ļauj nebūt izlutinātam bagātam kretīnam, un iespējams dzīves redzējumā mēs šobrīd varētu nebūt pārāk dažādi, bet mēs noteikti esam no dažādām planētām pat dzīvojot vienā valstī.

dīvaini protams mēģināt ieraudzīt jaunus ierakstus friendlistē, ja
a - tāir neliela
b - daudziem zematslēgas rakstitājiem neesmu draugos
c - pati maz un reti rakstu

p.s. un žēl, ka ciba ir vieta, kur, ja ieraksti nav zematslēgas, drošāk noslēgt komentēšanas iespēju

Par grundge perioda prikidu uz ielas pa muti dala (1x). Easy, rēta joprojām ir.

Wau! - priecīga suņa pārsteigumā.
Pilns PC reinstall, OS, ar visiem appiem un settingiem, laika sprīdī, kad neriskēju aiziet uzpīpēt, jo tik ātri tas notiek no Image Backup.
Lielākā jātne bija pirms tam salasīt aktuālās konfigurācijas, salikt maisiņā failus, kuriem tiks formatēts pāri, un tagad būs sakārtot visu atpakaļ.

Visi 5. augusta tabi arī vaļā :D, kad tika ierakstīts Image. Un 5. augusta leitest posts, kuros viens no jz punkts ierakstiem ir "Pulkstenis ir, kad muša rāpo pa roku."
Teju dienas darbs paveikts cigaretes ilguma posmā.

hei mazā, viss ir draza, bet es tev došu acis saredzēt skaisto,
sacīja magdalēna

Beidzot iemācījušies rakstīt: @LSM "Policija.. atsavina 1,5kg amfetamīna"
Vai varbūt tikai šoreiz? Jo kā gan gan tas izklausītos ar laikrakstos tik iemīļoto "izņem". Ja "izņemtu" 1,5kg amfetamīna, tas būtu tāds normāls throw a party. Korporaķivņiks visai Rīgas rajona nodaļai. Tiesa gan, tikai priekšniecībai, tā ātri parēķinot.

Baigi gribās uz kaut kādu labu džeza koncertu tikt.

Kopš ilgiem laikiem, atkal pabiju centrā. Jauks laiks, satiku puiku.
Taču pilsētai ir drūms vaibs kļuvis(?). Savas līdz galam neizdomātās domas nav vērts te.

Tagad pašķirstīju no pastkastes spama pataupīto Stabilitātes brošūru. Kļuva nojaušamāks, kāpēc pilsētai tāds vaibs. Pa punktam, manis "tulkots", jebkuram tāpat redzams konteksts, kas izlobāms no satura:

2.lpp: Atcelt visas sankcijas pret krieviju
3.lpp: Neatbalstīt Ukrainu ar ieročiem
4.lpp: neitrāls teksts, ar ņurdēšanu par ES
5.lpp: Pirkt gāzi no krievijas
6.lpp: Izstāties no ES
7.lpp: vēl viena norāde uz ES=fui
Aizmugurējais vāks: Orbāns visā dailē, ar uzrakstu "Viktors Orbāns. Labs piemēras, .." (ar visu drukas kļūdu)

Teicami. Kā sodrējus sarīties.

UPD (4:51) Paskatījos webā reitingus, ka tādi uzskati, formāli ir tikai 3,8%. Tātad, tie diezvai nomāc pilsētu, kaut bija arī purni, kas no busa loga izskatījās tik atbaidoši tārpi, kā tikko no RU pozīcijām karā atgriezušies, un grib vēl. Kišlaka OS, – neko citu tur nav iespējms uzinstalēt.
Atvedu no pilsētas take-away stresu, sīvu smaku dūmojošu ogli.

Mans šrinks stāstīja, kā viņa strādā ar bērniem un fobijām. Piemēram, ja bērnam ir bail no zirnekļiem, tad viņi ar bērnu mēģina parunāties par zirnekļiem, vēlāk apskatīties kādas bildes ar zirneķime, tad atrasties vienā istabā, kur zirneklis ir kādā terārijā, un tad jau kaut kādā brīdī bērns varbūt ir gatavs pieskarties zirneklim. Nav cita ceļa, kā dīlot ar fobijām. Tāpat kā ar traumām.

Es laikam esmu gatavs runāties un lasīt stāstus par zirnekļiem, metaphorically speaking.

Šomieg, brīvdabā bija pulcēšanās Līgo vakaram, pa bariņiem, zaļā zālē. Vienā citā bariņā arī mapats! Kaut ko klusi nod**sa mani, un uzmeta man, zālē atlaidušamies, pašdarinātu vistas kūpinājumu, ietītas bulku picas izskatā, uz sejas, drīzāk kā negribīgi cienājot. Jāņos neviens nekašķējas, "tāpat kā Ziemassvētkos". Es neņēmu ļaunā, biju pat priecīgs, jo zvērīgi izsalcis. Dzeramais mūsu bariņā tā kā būtu, bet par paiku neviens nebija padomājis, un vakars ap 20-iem, veikali slēdzas.

Citas dienas miegā, strādāju kādā birojā, savu darbu, un netālu krii, ņemās ar tekstiem. Viņai bija blūze ar īsajām piedurknēm. Savos priekšstatos, nekad nespēju iedomāties, ka viņai ir notetovēta roka (kreisā), visā tās garumā.

Quo vadis, ciba?