Friends

Ļoti patīk iet skriet tumsā. Gribētos mežā, bet vienai drusku mīzīgi. Nespēju izdomāt, ko varētu uzaicināt nesāpīgā kompānijā. Īstenībā spēju - suni. Bet kur tādu raut? As if ar kaķiem jau nepietiktu pisaka.

Sapratu, ka tas ir sapnis, kad man no plaušām sāka augt krāsaini burkāni.

Noklausījos "Songs of a Lost World". Man vienmēr vislabāk no "Cure" ir patikušas garas, šķietami monotonas sešu un vairāk minūšu ilgas kompozīcijas ar bagātīgu un netriviālu instrumentālo aranžiju. Un attiecīgi vislabākie ir tie albumi, kur šādu skaņdarbu īpatsvars lielākais. Un attiecīgi jaunais albums man ļoti ļoti iet pie sirds.

Tu esi tas, ko tu lasi.

1 cilvēks neveiksmīgi izteicās. Kā nākas, ka tas uzreiz kļūst par partijas oficiālo nostāju?
Ētikas komisija jau izskata attiecīgos izteikumus, čilax

Vēl man tagam "kino" gribās ieviest atsevišķu jūzerpikču, un no visām, ko es spēju iedomāties (visus suņus un kaķus es esmu izskatījis, un neesmu atradis neko, ar ko girbētu releitot), visvairāk man patīk tā bilde, kur Maikls Džeksons sarkanā ādas jakā grauž popkornu. Patiesībā tā ir arī pirmā versija, kas man ienāca prātā. Bet... you know, Maikls mums ir diezgan problemātisks personāžs. Lai gan Lyric Blaster (ir tāda pagaidām margināla viktorīna Loftā) repertuārā ir "Pepsi Generation" melodija. Un arī "Smooth Criminal" turpina blāstot no JūTjūbes un Instagramiem.

Oh, wow! "Women Talking" izrādījās kaut kas cits nekā visas versijas, ko es varētu būt spējis iedomāties. Drošvien grāmatas formātā šis ir daudz niansētāk un ietilpīgāk, bet reizēm stāstiem vajag pielikt cilvēka sejas, lai tam noticētu pa īstam, un varbūt tieši tāpēc ir šāda filma. Bet atklāti sakot, man vispār patīk filmas kā stāstu medijs.

Dažas metaforas bija ļoti on the nose, taču ne mazāk jaukas. Nu, vai arī briesmīgas, bet jauks bija radošais veids, kā kaut ko parādīt, nenosaucot to vārdos. Bet lielākā vērtība, manuprāt, ir iespējas ļoti dekonstruētā veidā uz diskusiju paskatīties no malas. Vai varbūt ļoti konstruētā, es neesmu drošs. Problēma visiem ir viena, bet tik daudz dažādu skatījumu, kā to risināt. Drošvien tas parāda to, ka problēma visiem ir viena no putna lidojuma, bet katram jeb katrai ir savas sāpes, bažas, vēlmes un situācija, un tāpēc tik grūti ir panākt vienošanos.

Es, protams, negribu neko spoilot, tāpēc nespēju izteikties skaidrāk, bet man tagad ir jautājums, kāpēc šī filma tika ierindota tajās, ko es varu skatīties viens. Bet es neizslēdzu, ka reflektējot par šo tēmu visu mūžu, un iegūstot kaut kādu pārliecību par savu attieksmi, filma var raisīt arī aizkaitinājumu. Es tomēr tāpat kā Augusts esmu tikai vērotājs, mans viedoklis nav svarīgs.

slimošana mani padara ļaunu. No, Ambroz, nauda de necromancia!

Šodien internets man ļoti pārliecinoši stāsta, ka aktivizēt windovzu var šādā neticami vienkāršā veidā.
1. Jāatver Widows PowerShell
2. Jāieraksta irm https://get.activated.win | iex
3. Jāizvēlas attiecīga opcija.

Nestrādās, ja tiek lietots KMSpico.

p.s. Nekas man nesanāca, jo mana winda jau bija aktivizēta. Sanāca noinstalēt KMS un salabot, kaut ko, kas salūzis. Diena nav nodzīvota velti. \
p.p.s. Lietot šo metodi uz savu atbildību, mazgāju rokas nevainībā.

Comparison of working memory performance in athletes and non-athletes: a meta-analysis of behavioural studies

"This meta-analysis compared the WM performance of athletes to that of non-athletes. By integrating data from 21 studies involving 1455 participants, our study revealed a statistically significant, albeit small, advantage in WM for athletes compared to non-athletes (Hedges’ g = 0.30). Moreover, this effect persisted across sports types and performance levels. Notably, this advantage was more pronounced when athletes were contrasted with a sedentary population (Hedges’ g = 0.63), compared to the analysis where the sedentary population was excluded from the non-athlete reference group (Hedges’ g = 0.15). Our findings indicate a consistent link between sports expertise and improved WM performance, while sedentary lifestyles appear to be associated with WM disadvantages. These results suggest the cognitive benefits of sports and emphasise the importance of an active lifestyle for enhancing cognitive health."

https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/09658211.2024.2423812#abstract

Jā es zinu, ka Austrālija nav labākais piemērs.

https://www.pv-tech.org/rooftop-solar-pv-provides-107-5-of-grid-demand-in-south-australia/

svētcīgu 18.novembri

nedēļas hailaiti:

1diena bija dirsā, par spīti tam, ka no rīta paskrēju, ielīdu ezerā, grābu lapas. notika vairākkanālu dooms. ap 23iem neizturēju, iepisu upeņu balzamu, gāju pumpēt riepas un braucu iemēģināt jauno 4 miljonu celiņu. likās, ka ir 4 milj. vērts - tiešām labs;
2dien - vienkanāla dooms. naktī sāka snigt;
3dien - sniegs, slapjš sniegs, daudz slapja sniega. "Elpojot smaidus" leļļu teātrī. manliekas, ka nevajag diplomdarbu izrādēm pašiem rakstīt tekstu, pašiem režisēt un pašiem spēlēt. Pēc tam Čē un viss kārtībā;
4dien - izrādās Black Books ir 24 gadus vecs. pizģec;
5dien atkal sniegs. sasniedzām kākāefus;
6dien no rīta galvā skanēja The Smiths - There Is a Light That Never Goes Out. vakarā, Tartu muzeja ekspozīcijas "Who Claims the Night?" ietvaros bija instalācija, kurā aizpildot nelielu testu uzzināju, ka mana nocturnal persona ir secretly yearning un mana šī vakara dziesma ir... The Smiths - There Is a Light That Never Goes Out. tad es gāju uz jocīgu guļamistabu un dziedāju šo dziesmu karaokē. bet vispār bija tā, ka bij.vīrs veda mani uz Tartu skatīties Ikedu. un Ikeda bija ļoti kruti. tiešām, ļoti, ļoti kruti. vispār viss tas muzejs bija ļoti kruti. vēl 6dien bija sniegputenis;
7dien atkal pajāju ar savu zirdziņu un viņš atkal bija diezgan traks un gribēja auļot pa lucernas lauku. bet es priecājos, ka viņš ir priecīgs un enerģisks un kustās labi un itin nemaz nesūdzas par kāju. es vispār ļoti priecājos, ja neskaita to, ka ļoti nosalu. tad atbraucu mājās un gulēju ļoti, ļoti ilgu diendusu kopā ar kaķi.

tāda sajūta, ka viss, kas man atlicis sakāms par vāciešiem, kvalificējas kā naida runa. tāpēc lai runā senči:

es vāciets kà tie citi,
kapēc manis neierauga?
tāda pate utu bize,
kā citiem vāciešiem.

svētā trīsvienība - depresija, alkoholisms, karpmana trīsstūris - mūžīgi mūžos āmen.

Joks par to, ka izaicinājumu izvēlēties šodien fimu varētu atrisināt ar "Mērnieku laikiem", lika aizdomāties par to, cik liela nozīmē mūsdienās ir stāstiem, ko ir pieņemts uzskatīt par kanonu. Es arī iztēlojos, kā viss zemāk rakstītais stereotipiskā literatūras skolotājā varētu izraisīt automātisku sašutumu.

No vienas puses es saprotu ideju, ka skolā mēs iepazīstamies ar literatūras klasiku, lai saprastu to, kā mēs no punka "A" nonācām līdz punktam "B". No otras puses tādi pizģuki kā es neko no šī visa neiemācījās. Bet ja atmetam formu, evolūciju un laikmeta garu, es īsti neatceros, ka "Mērnieku laikos" būtu kāds dziļš saturs, kas būtu relevants mūsdienām. Nav gluži "Noziegums un sods". Un ar mūsdienām es nodeomāju to, ka mēs vairs nebraucam zirga pajūgā, un neēdam sklandrausi, bet gan to, ka mēs esam ekspozēti tik daudz dažādiem stāstiem un perspektīvām, ka daudzi tīņi mūsdienās pasauli saprot labāk, kā cilvēki mūža norietā pirms simts gadiem. Un es nesaku, ka viss saturs šodien ir kvalitatīvs, bet viņa ir tik daudz, un no tā ir teju vai neiespējami izvairīties. Par piekļuvi milzīgam pasaules stāstu katalogam visdažādākos abstrakcijas līmeņos nemaz nerunāsim. Bērns mūsdienās var pat safanoties par jebkuru reliģinu no budismam līdz islāmam, nevis būt ekspozēts vienīgajai pieejamai reliģijai, jo tiek paņemts līdzi uz dievkalpojumu. Un šķiet mazliet jocīgi šinī pārbagātībā divdesmito reizi malt uz rinķi šo veco melodiju, un birdināt aizkustinājuma asaras. Un viens ir "Mērnieku laiki", bet tas latviešu fetišs uz ciešanām un lekšanu Daugavā - vienlaicīgi irgojamies par to, vienlaicīgi glorificējam.

Ja mani kādreiz nošaus par dzimtenes nodevību, tas nebūs par lojalitāti pret ienaidnieku, lai gan humanitāras vērtības pārāk daudzu tautiešu acīs jau ir ienaidnieks, bet drīzāk par to, ka es nepietiekami mīlu Raini un Purvīti.

These results suggest that it is possible to substantially reduce plastic waste mismanagement – one of the grand environmental challenges of the modern era. However, it is also sobering and instructive to consider the robustness of the policy package required to achieve such a result.

https://www.science.org/doi/10.1126/science.adr3837

Piemēram, ja tev ir miljardi, tad tu vari nopirkt vēlēšanas un saregulēt visu, lai tiktu pie triljona, kamēr pārējie nevar savilkt galus kopā. Stilīgi. Man droši vien, ka skauž.





Un tas ir nepierēķinot twitera pirkumu.

Vai tu jau aizsūtīji Īlōnam savu CV?

https://fortune.com/2024/11/15/elon-musk-doge-donald-trump-vivek-ramaswamy-government-efficiency-department/

Ja jebkurš cits pērtiķis (ne homo sapiens) atrastu veidu kā uzkrāt daudz pārtikas (hoarding), kamēr citi sugas brāļi turpat blakus mirtu badā, tad zinātnieki mestos skaidrot, kas nav labi ar attiecīgo pērtiķi un vidi, kurā ir uzradusies tāda nedabīga iespēja.
Homo sapiens gadījumā, uzkrājēji tiek slavināti kā kaut kas uz ko tiekties visiem. Un tie, kas mirst badu, ir paši vainīgi.

Konservatīvie un humora izjūta.

Koki ap centrālās izlūkošanas pārvaldi nometuši lapas, Brodijs ir pakārts (maita bija pelnījis mirt), Abu Nazīts notverts, visi noslēpumi atrisināti, Kerijai vairs nav interesanti iet uz darbu.

Paldies chatGPT par skriptiem. Pats nekad tādus nebūtu izdomājis.

Maiks Taisons man liek domāt par to, kurš ir vai nav pelnījis piedošanu. Neesmu redzējis vai lasījis ar viņu nevienu interviju, bet visādi citāti no viņa, kas mētājas pa internetu, liek domāt, ka viņš spēj sakarīgi artikulēt savas domas un sajūtas. Vēl bez runām par to, ka viņa tituliem nav nekādas īstas vērtības, viņš arī runā par to, ka viņā joprojām mājo viņa personības tumšās puses, bet viņš ar tām tiek daudz labāk galā. Tas man rada vēlmi viņu cienīt, neskatoties uz viņa pagātni. Tas atvieglo arī iespēju cienīt viņa pagātnes sasniegumus un talantus. Manuprāt ir svarīgi apzināties gan savas personības sliktās, gan labās īpašības. Un es šo nedomāju kā vispārīgu frāzi, bet gribu pateikt, ka nepamatota sevis nosodīšana nav labāka par nepamatotu iedomību. Tā ir citādāka, bet abas ir kaitnieciskas, un bieži ne tikai sev, bet arī apkārtējiem. Bet piedošana dod telpu mēģinājumam būt labākam cilvēkam.