Faith Club
Faith Club
- 2012.07.05, 12:53
- “There goes my people. I must follow them, for I am their leader.”
- Mahatma Gandhi
Būt labam kopienas moderatoram ir smags, un ārkārtīgi nepateicīgs darbs. Būt sliktam moderatoram ir pateicīgs un patīkams darbs: var izrādīt savu varu visādos veidos, kaitināt kopienas dalībniekus un, faktiski, mērdēt kopienu, gūstot enerģiju. Labam moderatoram būt ir paciest apvainojumus un nopēlumus, atdot enerģiju kaitināšanu neuztverot personīgi (neko neuztverot personīgi, tikai caur attālinātu prizmu klīniski vērtējot kā pārkāpumu pareizi apkarot, lai tas kopienai visumā būtu par labu), savu "varu" uztvert tikai kā atbildību un pazemību: sarunu no spēka pozīcijas kā kļūdu, izgāšanos.
Moderators skatās, lai komūna neapēd sevi. Bet arī novērst procesu nav iespējams - ja ir tā lemts, jebkura iejaukšanās tikai paātrinās sagruvi.
Troļļa meistarstiķis ir pavērst komūnas neapmierinātību pret moderatoru - patiesi, labāk ir paciest gaumīgu troļļošanu, nekā kārtības labad draudēt, brīdināt, dzēst. Vienmēr jāapsver, vai ārstniecība nenodarīs vairāk ļaunuma nekā pati slimība. Brīdinājums par nelielu offtopiku pats arī ir offtopiks: ja bija viena offtopic ziņa, tagad ir divas. Situācija nav uzlabojusies - tātad iejaukšanās nav attaisnojusies.
Moderatora meistarstiķis ir pavērst komūnu pret troļļotāju: patiesi, vienīgais veids kā leģitīmi apkarot pārkāpēju, ir vispirms nodrošināties ar komūnas atbalstu sev. Vienkāršākais veids - caur pazemību un apvainojumu pieņemšanu parādīt ka pārkāpējs ir rupjš, nav pelnījis cieņu, līdz komūna vēlas redzēt kā pārkāpējs dabū pretsparu ar brutālu spēku. Jeb - vienmēr jāļauj trollim vai pārkāpējam "nopelnīties" līdz konflikts ir absolūti viennozīmīgs, kur moderators ir pati pieklājība un pazemība, bet pārkāpējs ir rupjš cūka, kas saprot tikai dūres spēku.
Sekojoši - lai nodrošinātos ar leģitimitāti (atbalstu), nepieciešams ļaut konfliktam ritēt savu gaitu, nedrīkst priekšlaicīgi izmantot spēku (lai gan skaidrs jau kā viss noritēs un vilinājums ir liels), ir jāpatur prātā ka komūnas labumam un atbalstam ir nepieciešams ļaut trollim tevi apvainot un kaitināt (lai kļūtu viennozīmīgi redzams kurš ir agresors un kurš ir upuris).
Starp leģitīmu spēka izmantošanu, un neleģitīmu, bieži vien starpība ir mata platumā. Tad trollis spēj izrādīties upura gaismā, un moderators par agresoru (un es piekrītu - moderators vienmēr ir un būs agresors pēc noklusējuma, ja vien nav pierādīts pretējais. un arī tad, jāvērtē vai moderators ir bijis gana pacietīgs, pieklājīgs, pazemīgs.).
Būt labam moderatoram ir smags, nepateicīgs darbs.
Vispirms jālūdz. Jābrīdina ar labu. Jābrīdina vienkārši. Tad var piedraudēt. Un tad var piemērot spēku. Bet vienmēr ir jāsāk ar lūgumu (kaut lai tevi pirms tam nolej ar dubļiem).
Skaidrs, ka vilinājums ir padoties domai "fuck that, nav man tas jādara". Un nav jau arī - tas nav tavs pienākums vai imperatīvs. Vienīgais iemesls tā darīt ir doma par kopienas veselību, par savas pozīcijas leģitimitāti, un tu iegūsti autoritāti tieši pazemīgi darot tā, kas nav pienākums darīt, bet tu vienalga dari.
-
14 rakstair doma
- 2012.04.17, 20:22
- no ekonomikas viedokļa skatoties, miesas sods (t.i., ar pātagu pa dirsu) ir ļoti pievilcīgs piedāvājums salīdzinot ar naudas sodiem un brīvības atņemšanu - tas ir ļoti taisnīgs, jo sāp vienādi gan bagātam, gan nabagam.
salīdzinoši, naudas sods ir regresīvi netaisnīgs - nabadzīgam tas ir nepanesami smagi, bet bagāts tik samaksā un pasmejas (arī gadījumā ja, piemēram, sodi ir procentuāli samēroti ar ienākumiem - minimālo algu saņemot, Ls 30 samaksāt būtu daudz grūtāk, nekā Ls 30'000 kādam miljonāram - ja padomā, no kā cilvēkam pēc tam jāatsakās - nabagam varbūt nebūs par ko ēst, vai dzīvokli samaksāt, bet bagāts varbūt atteiksies no dažiem izbraucieniem ar savu luksusjahtu.)
tālāk, brīvības atņemšanas sods, savukārt ir netaisnīgs attiecībā pret bagātajiem: nabags atsēdēs kroņa maizē savu mēnesi, divus, pakasīsies un miers. jumts virs galvas, par apkuri nav jāmaksā. bet bagātam, savukārt, liela negūtā peļņa, zaudētās biznesa iespējas un iestrādnes (varbūt pat uzņēmuma bankrots?), un arī skarbs kontrasts starp apstākļiem privātmājā un cietuma kamerā. tas ir, bagātais tiek sodīts divkārt.
bet pletnes cirtieni - ātri, vienlīdzīgi, un vienādi bailīgi, gan bagātam, gan nabagam, gan vidusslāņa pārstāvjiem.
-
23 rakstair doma
- 2012.03.14, 10:39
- jebkurš priekšlikums kā AKKA/LAA strādāt "labāk", vai uzvesties "prātīgāk", vai darīt kautko "tā vietā" (vai piemēram, Račam turēt muti un neapkaunot sevi), ir tukša runa, jo netieši leģitimizē šādas organizācijas pastāvēšanu. bet nezāle ir jācērt saknē: tāda organizācija nedrīkst pastāvēt, tā ir jāaizliedz.
nedrīkst būt pat runa pat kautkādu "kompromisu". būtu jāiesniedz Saeimā likuma projekts kas AKKA/LAA (un līdzīgās "producentu" apvienības) organizāciju aizliedz, izformē, likvidē, un uz visstingrāko aizliedz dibināt jebkādas šādas tipa iestādes nākotnē. (ja Saeima likumprojektu neapstiprina, tad caur referendumu). jo mums, Latvijas tautai, pieder vara, un tie parazīti vnk ir jāizmēž podā.
"autortiesības" ir izrādījies kļūdains koncepts - no tā ir jāatsakās pilnībā.
-
36 rakstair doma
- 2011.07.18, 19:24
- visvairāk man riebjas "reakcionāra" politika. tas ir, politika kurai nav nekāda vīzija vai ideoloģija, bet kas raustās kā puņķi, tikko kā kautkas notiek, un cenšas piedāvāt histēriskus, debilus un pat kaitnieciskus risinājumus. grābj un ķer gar vārtiem, kaut gan zirgs no staļļa sen jau aizskrējis.
nu, kaut vai piemēram inspekcija, kas pārbauda pasažieru kuģīti, "reaģējot" uz notikumiem Krievijā, kad Volgā noslīka kuģis "Bulgārija". Un kur tad jūs agrāk bijāt?
Līdzīgi ar likumprojektiem. Uztaisa provokāciju, un tad steidzamības kārtā bīda sasteigtu, histērisku un iedzīvotājiem kaitniecisku likumdošanu. Nu, vēlētājs stulbais nesapratīs, bet politiķu drudžainās darbības novērtēs pozitīvi.
Aizliegt vajadzētu šitādus reakcionāros likumus. Pieņemt vajadzētu, ka jebkurš likums, kas tiek radīts kā atbilde uz kādu notikumu, vai katastrofu, vai "terorisma draudiem" kurus "pēkšņi" apjēguši, var stāties spēkā tikai pēc 18-24 mēnešiem (2 gadiem). Tāpēc ka jāplāno ir rūpīgi un ar prātu. Jāplāno un jāapspriež, septiņreiz nomēri, vienreiz nogriez. Tagad steidzamības apstākļos var izbīdīt visdebīlākos piedāvājumus. Daudzreiz tas ir pat plāns - izraisa problēmu, uzkurina cilvēku bailes, piedāvā "risinājumu". Bet "risinājums" ir pat pretējs tam, kā vajadzētu darīt īstenībā.
Pieņemt apdomāšanās/apspriešanas periodu 2 gadus. Tie, kam dota vara pieņemt likumus, lai domā ar perspektīvu, un lai zina, ka jāplāno ir ilgtermiņā. Nevis dzīvo ar saukli - "nāks nākamie sūdi, šitie aizmirsīsies". Lai dzīvo ar apziņu, ka ja nu pēkšņi sūdi, tad prasīs "kāpēc šito neparedzējāt", un nekāda atbilde "a mēs, a mēs, a mēs tūlīt vot šitādu te likumdošanu pieņemsim, un gatavs". Avothuj! Tagad kārtība tāda - pieņemsiet, bet rezultāts būs pēc diviem gadiem. Kur jūs, smerdeļi, pirms diviem gadiem bijāt? Lūk kāds jautājums ir jāauzdod. Un jāprasa atbildība: par tuvredzību, tukšpaurību un bezdarbību.
-
5 rakstair doma
- 2010.10.21, 20:32
- ... bet dziesma jau nav par ārstiem, dziesma ir par atbildību.
Par to, ka Latvijā vajadzīgs princips "Viemēr pieraksti vārdus, uzvārdus un adreses, lai par visiem rēķiniem tiek samaksāts, kad samaksas laiks pienāks".
Šodien pateicīga ziņa, lai ilustrētu principu: "Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) [...] saņēmis Latvijas vēsturē lielāko atlīdzības prasību gandrīz 300 000 eiro (210 000 latu) apmērā par Latvijā reģistrēta un neapdrošināta transportlīdzekļa izraisītu negadījumu Īrijā. "
Par avārijas izraisīšanu - euro 300'000, un tas tiks piedzīts no avārijas izraisītāja. Tas tāpēc, ka negadījums noticis Īrijā.
Kāds ir atbildības princips Latvijā? Lasīju kādu tiesas protokolu - dzērājs šoferis sabraucis jaunu sievieti, un viņas māte pieprasa segt zaudējumus: nu, tik cik bēres izmaksājušas. Tas ir, Latvijā, slepkavības izraisītie zaudējumi = apglabāšanas izmaksas. Un māte tādā dzirnaviņu kaķīša manierē, "ko tad no tā dzērāja paņemsi, manu meitiņu jau dzīvē vairs neatgriezt... lai viņai vieglas smiltis. lai sedz bēru izdevumus, un esam izlīguši." Šoferis samaksā administratīvo sodu par CSNg izraisīšanu, samaksā par kapa izrakšanu un zārka naudu, un brīvi rullē tālāk. Tieši pateicoties tādām dzirnaviņu kaķīša māmuliņām, tā kristīgi pagriežot otru vaigu, ja nogalināja bērnu vienai, lai tik turpina un nogalina otrai.
***
Atkal Anglijā, par to sievieti, kas ieslodzīja kaķi atkritumu tvertnē (karstā vasaras dienā var būt nāvējoši - dzīvnieki ļoti ātri var pārkarst un nomirt). Viņas vārdu ātri vien uzzināja: Mary Bale. Avīzēs parādījās viņas bildes, par visu uzzināja darba vietā, utt utt.
Savukārt kā ir (bija) Latvijā? "Madonā kāds autovadītājs uzbraucis gājējai un no notikuma vietas aizbraucis, [...]. Pateicoties iedzīvotāju atsaucībai un notikuma aculieciniekiem, policijai tomēr izdevies noskaidrot automašīnu, kas uzbrauca sievietei. Tagad par notikušo uzsākts kriminālprocess [...]". Un kur vārds, uzvārds, auto numurs? Es vismaz sagaidītu, ka pēc notiesāšanas, vārds un uzvārds šādiem šoferiem-noziedzniekiem tiktu publiskots.
Latvijā tikai nesen atcēla krimināllikuma pantus par "goda aizskaršanu" un "neslavas celšanu". Pirms tam avīzes baidījās vispār publiskot noziedznieku vārdu un uzvārdu: jo izvarotājs un slepkava vēsi no cietuma rakstīja tiesībai prasību, ka lūk tiek "aizskarts viņa gods", nosaucot izvarotāju par izvarotāju, slepkavu no saucot par slepkavu "tiek celta neslava". Un tiesas piekrita, un sprieda ka lūk slepkavot un izvarot var, bet slepkavu nosaukt savā vārdā, nedrīkst.
Paradoksāli, Ogres izvarotāja fotogrāfiju publicē, bet vārdu slēpj.
Ir "izmeklēšanas noslēpums". Lai noklusētu, nobēdzinātu lietu malā no acīm. Principā, lai policija varētu noslēpt savu bezdarbību un nespēju un nevēlēšanos neko īstenībā izmeklēt vai atklāt, vienlaikus noziedzniekus nostādot uzvarošā stāvoklī.
***
Un beigās, par bezatbildību, nolaidību un neprofesionalitāti: uz 112 telefonu zvanot, viņiem joprojām nedarbojas mobilā telefona atrašanās vietas noteikšana! Un nedarbojās pirms gada. Lai gan Eiropas Savienības direktīva 2002/22/EK par to, ka 112 operatoriem ir jāredz mobilā telefona atrašanās vieta ir izstrādāta jau 2002 gadā, Latvijā ir pieņemta 2006. gadā, bet nestrādā, un dēļ tā cilvēki mirst! Un neviens no atbildīgajiem dienestiem vai amatpersonām neizjūt ne mazāko diskomfortu (tas ir, iespēju ka nāksies skatīt restotus lodziņus, un riskēt dabūt tuberkulozi, hepatītu, AIDS).
-
24 rakstair doma
- 2010.10.20, 19:15
- Kas man Latvijā riebjas, tā ir totālā bezatbildība visur. Pat vairāk - nesodāmības ilūzija, apziņa ka pie atbildības netiks saukts, un nevajadzēs par visiem parādiem samaksāt papilnam.
Tas ir visur, lai gan visvieglāk ilustrēt protams ir par ārstiem.
Latvijā ir sistēma, ka ārsti saņem maz, bet par to viņiem ir iespēja būt pilnīgi bezatbildīgiem. Var uzvesties klaji neprofesionāli, pat noziedzīgi nolaidīgi, un viņiem par to nekas nebūs.
Pretēja šai Latvijas sistēmai, ir tāda, kur ārsts pelna daudz (prestiža un augsti atalgota profesija), bet arī ir milzīga atbildība. Ārsts maksā apdrošinātājiem milzu summas (malpractice insurance), jo ārsta kļūdas gadījumā, pacientam jāizmaksā kompensāciju kas skaitāma miljonos. Bieži vien pēc kļūdas, ārsta praksei nākas bankrotēt. Tāpēc ārsti ir ārkārtīgi atbildīgi un visam seko līdzi.
Un no Latvijas ārsti brauc projām, jo arī grib strādāt pēc citas sistēmas, kur ir liela atbildība, un liels atalgojums. Bet strādāt pēc Latvijas sistēmas nozīmē sapūt dubļos.
***
"Ventspils tiesa pasludinājusi spriedumu Ventspils slimnīcas mediķu kļūdas dēļ mirušās meitenītes lietā. Gan ārsts, gan medmāsa attaisnoti, [...]"
"Ventspils slimnīcā tika ievietota gadu un 11 mēnešus veca meitenīte ar nelielu applaucējumu. Bērns tika ievietots Bērnu nodaļā, kur viņa saņēma atbilstošu ārstēšanu. Viņas stāvoklis bija stabils, taču vēl pirms izrakstīšanas ārstējošais ārsts viņai nozīmēja fizioloģiskā šķīduma – 0,9% nātrija hlorīda – ievadīšanu vēnā. [...] Atklājās, ka 0,9% šķīduma vietā tika ievadīts 10%, kas bērnam bija nāvējošs."
"Bērniņš no rīta spēlējies, ēdis mandarīnu, viņam nekas neesot kaitējis – tik vien kā sērkociņu kastītes lieluma apsārtums uz vēdera. Taču bērnu nodaļas vadītājs uz atvadām licis izpilināt vēl vienu pudeli (250 mililitru) 0,9% fizioloģiskā šķīduma. Šobrīd ir aizdomas, ka nezināmu iemeslu dēļ meitenes asinīs nonācis 10% šķīdums.
"[...] Uzreiz pēc sistēmas ievadīšanas bērnam sākusies lēkme – vemšana, krampji, ļoti augsta ķermeņa temperatūra. Tomēr procedūra tikusi turpināta."
Te pat īsti komentēt nav ko - bērns miris, bet slimnīcā visi balti, neviens nav vainīgs. Galvenais lai kompensāciju nemaksātu. Normāls ārsts no tādas slimnīcas bēgs ko kājas - vai kādam gribas strādāt kopā ar slepkavām? Tieši tāpēc ir nepieciešams sodīt, un izmaksāt milzīgās kompensācijas - ne jau lai kautko "kompensētu" ģimenei, bet gan lai visa slimnīca saprastu ka bērna nāve, tas uzreiz ir bankrots, un garantēts bezdarbs pilnīgi visam personālam.
***
"Nesen Ogrē izvarotā sieviete pēc notikušās vardarbības esot šokēta par Ogres slimnīcas ārstu attieksmi. Cietusī pēc izciestā uzbrukuma bijusi satriekta gan par uz slimnīcu nosūtītu tiesu medicīnas ekspertu - vīrieti, gan par ārstu rīcību, kuri neinformēja cietušo par iespēju 72 stundu laikā nekavējoties saņemt medikamentu devu, lai pasargātu no inficēšanās ar HIV, jo izvarotājs bijis AIDS slimnieks."
Tikt inficētam ar HIV/AIDS tas ir gluži kā nāves spriedums.
Normāli ir tā, ka ārsts, kas nav informējis pacientu par iespēju saņemt zāles, būtu pats 100% līdzvainīgs par inficēšanu ar AIDS. Tieši tik pat vainīgs, kā ja viņš paņemtu šprici un injicētu vīrusu savām rokām. Normāli tātad atbildīgajam ārstam ir jābūt 100% kompetentam un pat jāspēj pierādīt ka viņš IR INFORMĒJIS, tas ir, būtu jāspēj uzrādīt papīrs, ka pacients ir ATTEICIES no zālēm.
(Kā es lasīju, tieši tāda sistēma ir ar trakumsērgas poti, ja ārsts pieņem cilvēku ar suņa kodumiem, viņam ir pienākums uzsākt ārstēšanu (potes), un ja viņš neuzsāk, tad ir kriminālatbildība. Kriminālatbildība, ja vien nav pacienta parakstīta atteikšanās no ārstēšanas. Bet tas laikam ne Latvijā.)
Tikai pēc pilnīgi perversas loģikas varētu iedomāties, ka kāds būs ar mieru strādāt par grašiem, ja līdz ar to uz viņa pieļautām rupjām un noziedzīgām kļūdām tiktu pievērtas acis.
-
55 rakstair doma
- aklā un stulbā Latvijas valsts
- 2010.05.18, 11:56
- Skaidrs, ka Latvijas iedzīvotāji (LTV, žurnālisti) par tiesību sistēmu (legal system) nezina gandrīz neko. Problēma ir tas, ka arī pati tiesību/tieslietu/tiesu sistēma neko nezina, un arī negrib zināt (akli un stulbi).
"Rīgas Centra rajona tiesas izmeklēšanas tiesnesis žurnālistei Ilzei Naglai atteicis izsniegt lēmuma norakstu par kratīšanas veikšanu viņas dzīvoklī. [...] žurnāliste pagājušajā nedēļā bija tiesai nodevusi iesniegumu, kurā izteikti divi lūgumi. Pirmkārt, viņa lūdza izsniegt lēmuma norakstu par kratīšanas veikšanu viņas dzīvesvietā. Otrkārt, žurnāliste lūdza atzīt kratīšanu par prettiesisku un tajā iegūtos pierādījumus par nepieļaujamiem.
Attiecībā uz pirmo lūgumu izmeklēšanas tiesnesis Rinalds Silakalns Naglai atbildējis, ka ar šādu lūgumu jāvēršas pie procesa virzītāja - tātad Ekonomikas policijas pārvaldes. [...] šī pati tiesa pagājušajā nedēļā noraidīja LTV iesniegumu par to, lai tiesa izsniedz izmeklēšanas tiesneša lēmumu norakstu par kratīšanu žurnālistes dzīvoklī. [jo] LTV nav atzīstams par ar kriminālprocesu saistītu personu."
Pirmais, kāpēc tiesa negrib strādāt kā vienas pieturas aģentūra? Ja viņiem ir iesniegts iesniegums, kāpēc viņi nevar to apmierināt? Kas traucē tiesai vērsties pie "procesa virzītāja" pašiem, un pieprasīt info, un nodot iesniedzējam, un nepist smadzenes?
Otrais, kāpēc futbolē birokrātiskā veidā? Un kāpēc paši nejēdz neko? Tas ir, kad atteica LTV iesniegumu, nejēdza uzreiz pateikt, ka pirmkārt jau ir jāgriežas pie "procesa virzītāja". Tapēc pa paši nejēdza kur jāgriežas. Tāpēc ka tiesai ir pajāt. Tas ir jāmaina.
Treškārt, labi ka vispār pateica kur iedzīvotājam griezties. Citādi - kā gan lai cilvēks zin, kurā instancē prasīt, kā iesniegt, un kam iesniegt, utt? Birokrāts tik spēj atbildēt "es nezinu, prasiet citiem". Bet kas zinās? Ir nepieciešams lai tiesas strādātu kā vienas pieturas aģentūra. Cilvēks griežas ar iesniegumu: tiesa viņa vārdā iet un pieprasa info pēc vajadzības un neapstājas, pirms nav iegūts vajadzīgais rezultāts. Dabū info un atdod iesniedzējam.
-
43 rakstair doma
- 2010.05.11, 10:04
- Latvijā valda neoliberālā totālā neizpratne par nodokļu būtību. Kādam daunim ir jābūt, lai prātā ienāktu ideja "ieviest maksas izglītību jau no 7.-8.klases, pretī iedzīvotājiem nodrošinot nodokļu atvieglojumus".
(Tautas kustības "Par labu Latviju!" padomes priekšsēdētājs, uzņēmējs Guntis Belēvičs)
Neoliberālā ideja ir: maksāšu tikai par tiem pakalpojumiem, kas man pašam ir vajadzīgi. Nemaksāšu par to, kas man nav vajadzīgs (vai arī es domāju, ka nebūs vajadzīgs).
Ideja skaidra un saprotama, tāpēc pūlim obligāti patiks. Bet ideja slēpj appisienu. Nav brīnums, ka šādu ideju bīda tieši "uzņēmēju partija" - tātad labējā spārna ideoloģijas piekritēji.
Ne jau nodokļa atvieglojumi visiem apmaiņā pret palielinātu slogu tiem, kam visgrūtāk ir vajadzīgi!!!
Nodokļa leģitīmā būtība ir samaksātās naudas pārnešana laikā. Nodokli maksā tad, kad pakalpojumu nevajag, lai tad, kad pakalpojumu vajadzēs, par to maksāt nevajadzētu. Skola (izglītība) ir vissaprotamākais piemērs: kādam ir skolotājiem algas jāmaksā un skolas jāuztur. Taču, prasīt lai naudu maksā tieši tie, kas iet skolā (skolēns un viņa vecāki) ir absurds, jo šis laiks ģimenes dzīvē ir tieši visgrūtākais - tad ir vislielākie tēriņi, un ģimenei naudas trūkst visvairāk.
Nodoklis ir jāmaksā visiem, un par pakalpojumiem ko tu neizmanto, lai tad, kad vajadzēs tev, un tieši to pakalpojumu, lai maksāt nevajadzētu.
Ja ģimenē ir 2 bērni, kas piedzimst ar gada, divu starpību - ja abi reizē ir jālaiž dārziņā un skolā, tad tas sākuma izmaksu slogs ir jāpārnes uz vēlākiem gadiem: vispirms citi maksā par tevi, un pēc tam (kad bērni jau izauguši) jau tevi noslauc pēc pilnas programmas, par citiem. Tā arī ir tā "pārdale" un "pārnešana laikā".
Tāpēc par skolu samaksā vēlāk, kad esi izskolojies (tu pats, esi uzaudzis un maksā nodokļus) un vecāki - kad bērni jau skolas ir pabeiguši, un vairs nav apgādājami.
Tādi soc. nodokļi un pabalsti ir svarīgi, lai ļautu "izsmērēt" izmaksas pa lielāku sabiedrības daļu, un uz ilgāku periodu laikā. Jo ja vienai ģimenei augstās izmaksas ir noteiktā (salīdzinoši īsā) periodā - tad viņiem palīdz citi, bet pēc tam ģimenei atkal izmaksas samazinās - tad viņu iemaksātā nodokļu nauda var sākt palīdzēt citiem.
Cilvēks, kopš sāk strādāt un saņemt ienākumus, maksā nodokli ~40-50 gadus (līdz mūža galam, jo pensiju arī ar ienākumu nodokļiem apliek), faktiski lai saņemtu bērna dzimšanas pabalstu, bērnudārza pabalstus ~5 gadus, un visādus netiešus labumus - skolas, bibliotēkas, veselības aprūpi.
Tas vistiešākā veidā pie jautājuma par nodokļu leģitimitāti.
-
15 rakstair doma
- 2010.02.05, 10:24
- Interesanta padarīšanam ir minimālā alga.
Es iedomājos, ka ja Latvijā šodien atceltu minimālo algu, jau rīt iestātos pilnīgs kolapss - visi darba devēji draudzīgi piespiestu darbiniekus pārslēgt līgumus par sviestmaizi. (Un darbiniekiem īpaši nebūtu kur likties*.)
***
Bet svētīgi būtu sarēķināt, cik īsti tad būtu jābūt pamatotai minimālajai algai, ņemot vērā pašreizējo naudas daudzumu un aprites ātrumu (lēnumu) valstī.
Iespējams, ka nepamatoti augstā minimālā alga ir viena lieta, kas bremzē jaunu darba vietu veidošanos...
Jo minimālās algas nosacījums ir diezgan skarbs: vai nu tu nodarbini vienu cilvēku, kas atpelna savu Ls 180 algu, vai arī nedrīksti nodarbināt nevienu. (Varbūt tev tā kā derētu papildus darba rokas, varbūt aiz loga ir vesela rinda ar cilvēkiem, kas par Ls 100 mēnesī ir gatavi strādāt... bet nedrīkst.) Atcerēsimies, 2004. gadā minimālā alga bija Ls 80, 2006.g. - Ls 90.
***
Latvijas ekonomika ļoti žiperīgi reaģē uz visādiem kairinājumiem: kā U. Rutkaste konferencē teica, ja sāktu drukāt naudu, visi tirgotāji cenas paceltu vienā mirklī. (ASV, no otras puses, ekonomika ir lēnīga kā mamuts - valdība drukā naudu svilpodama, bet tur tāds McDonalds uz viena stūra sūri konkurē ar Burger King uz cita stūra - ja viens no viņiem pacels cenas, visi pircēji aizskries pie tā otra (bet otrs to vien gaida, nevis kā Latvijā - biznesi "sarunājuši", ka turēs katrs savu tirgus daļu. Rezultātā naudas daudzums aug, bet iekšzemē cenas paliek tādas pašas, arī uzņēmumu finanšu rādītāji paliek tādi paši (apgrozījums, peļņa, ienesīgums), varētu tikai pasūdzēties ka krīt dolāra pirktspēja pret eiro, vai piemēram pret zelta indeksu.)
______________
* Es esmu pamanījis, ka man ir nosliece uz Mērfija likuma paranojas paveidu. Cilvēki īstenībā nav tik racionāli, ļauni un nepielūdzami kā ekonomistiem gribētos domāt.
-
38 rakstair doma
- 2010.01.25, 21:48
- Financial Times piedāvā diezgan konkrētu veidu kā Portugālei (un Grieķijai) ieviest lokālo valūtu - jo valstis nav konkurētspējīgas eirozonā:
When a subordinate state in a federal monetary union has severe fiscal problems and runs out of money, what does it do? It issues IOUs. Think California or the Argentine provinces before 2000. For example, in Portugal, we could coin a phrase and call such IOUs escudo. Essentially the government passes a decree that states that such escudo IOUs would be acceptable for all internal payments, except tax payments, between Portuguese residents, but not for any external payments between Portuguese residents and foreign residents. All public sector and private sector wage payments shift on to an escudo basis as do interest payments by a Portuguese resident to another resident. Portuguese residents’ deposits and borrowing with Portuguese banks shift to an escudo basis; others remain in euros.
[...]
Note that the government, whose taxes remain paid in euro, would be long in euro, whereas the Portuguese private sector would be long escudo, short euro. So, the government transfers its net long to the central bank and asks the central bank to manage the escudo/euro exchange rate, so that it is stabilised, say at a level that represents a 25 per cent internal devaluation, (the choice of number would need careful calculation).
[...]
It would be messy, and an unattractive dual currency mechanism. But it could work; it has done so before now in other countries and circumstances.
(Kā es jau rakstīju: Latvijā eiro ieviešana radītu diezgan lielus sūdus, fiksētais kurss jau tagad rada. Ir nepieciešama reģionālā nauda.)
-
0 rakstair doma
- 2010.01.17, 12:22
- Kā kļūt par pašnodarbināto:
Austrijā * Beļģijā * Bulgārijā * Kiprā * Čehijā * Dānijā * Igaunijā * Somijā * Francijā * Vācijā * Grieķijā * Ungārijā * Islandē * Īrijā * Itālijā * Latvijā * Lietuvā * Luksemburgā * Maltā * Nīderlandē * Norvēģijā * Polijā * Portugālē * Rumānijā * Slovākijā * Slovēnijā * Spānijā * Zviedrijā * Šveicē * Anglijā (UK)
Latvijas teksts sākas šādi:
"If you are planning to provide personal services (for example as a hairdresser, doctor or photographer) as a self-employed person, you must obtain permission from your local authority to do so."
("Ja Jūs plānojat nodarboties ar individuālo pakalpojumu sniegšanu (piemēram, friziera, ārsta vai fotogrāfa pakalpojumi), kā pašnodarbināta persona, tad Jums vietējā pašvaldībā ir jāsaņem atļauja nodarboties ar izvēlēto individuālo darbu.") ...
Iespējams, Latvijā mēs esam paši gudrākie, un tas, ka pašvaldība lemj kādu uzņēmējdarbību viņai NEVAJAG*, ir visaugstākā tiešās demokrātijas forma... Nevienai citai valstij informācija pašnodarbinātajiem** nesākas*** ar teikumu - lai uzsāktu saimniecisko darbību, vispirms ir vajadzīga ATĻAUJA****.
***
Personīgi es secinu, ka attiecībā uz pašnodarbinātajiem (individuālā darba veicējiem, saimnieciskās darbības veicējiem, u.c.) Latvija ir visdebīlākā un policejiskākā valsts visā Eiropas Savienībā. Kāpēc tādi esam, verga dvēseles?
(Taisnības labad teikšu, Ungārijai teksts ir tāds policejisks (līdzīgi arī Rumānijai un daļēji Portugālei), arī Vācijai un Austrijai ļoti sausi un nav pretimnākoši - rodas iespaids ka tevi neviens negaida; bet salīdzini kā raksta Anglija vai Francija - tur uzreiz ir saraksts ar iestādēm un asociācijām kas palīdzēs katram uzsākt uzņēmējdarbību, un skaidri pasaka, ka būs atbalsts un konsultācijas.)
________
* Ar varu piespiest kādu uzsākt uzņēmējdarbību tu nevari, bet aizliegt strādāt gan sanāk lieliski. Daram ko varam.
** Nav īsti skaidrs vai arī citās valstīs pašnodarbinātie atbild ar visu mantu - tas ir, ja tevi kautkāda strīda dēļ iesūdz tiesā (civillieta), vai pastāv varbūtība, ka tev attiesā gan dzīvokli, gan visu iedzīvi. Es, kā programmētājs, ļoti baidītos Latvijā piedāvāt pakalpojumus kā pašnodarbinātais - ja nu firma, kurai es izstrādāju kautkādu programmatūru, izdomā ka dēļ programmas kļūdas viņiem ir radušies miljonus lieli zaudējumi, un iesūdz mani, lai piedzītu pilnu summu? (Civillikuma 1779. pants: "Katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.")
*** Es zinu ka "šobrīd" kautkas tiek "mainīts", ka "tiek gatavots" citāds likums, ka kautkādas viskretīniskākās normas ir kautkad tikušas atceltas, utt, un EURES nav aktuālākā informācija. Bet fakts ir tāds, ka šādā sistēmā ir dzīvots 20 gadus, un tas iedzīvotāju domāšanas veidam uzliek noteiktu zīmogu.
**** Atšķirība starp [obligātu] reģistrāciju (vai deklarēšanu), un atļaujas lūgšanu ir milzīga. Reģistrējoties tu tikai sniedz informāciju un institūcijai nav nekādu tiesību tev kautko aizliegt vai atteikt. Viņi drīkst tikai pieņemt reģistrāciju un izsniegt tev numuru. Tu esi saimnieks, un iestāde pilda tikai tehnisku servisu. Savukārt, nosakot kārtību, ka tev ir jāsaņem "atļauja", situācija ir pretēja - saimnieki ir iestāde, un tu esi tikai kalps. Kam gribas būt par kalpu, ar lūguma papīrīti zobos uz ceļiem pie vietējiem kundziņiem rāpot pēc dispenses? Kur šī pirmā lūgšana tikai ieskandina sekojošo darbu kārtību - rāpot un lūgties?
Turpinam brīnīties, kāpēc Latvijā iedzīvotāji negrib nodarboties ar uzņēmējdarbību [kā pašnodarbinātie].
-
36 rakstair doma
- 2010.01.16, 21:42
- Ir cilvēki, kas diezgan stūrgalvīgi saka "neko mainīt nevajag, vajag tikai paciesties un sākt strādāt", kad es nāku klajā ar kārtējo tēzi, ka ir jāmaina "aizliegts viss kas nav atļauts" sistēma atpakaļ uz "atļauts viss, kas nav aizliegts".
Es pieņemu, ka šie cilvēki tiešām ir pilni ar neizpratni, un patiesi nesaprot, kāpēc cilvēki nesāk strādāt, dibināt SIA, nodarboties ar komercdarbību. Es pieņemu, šie cilvēki ar visu sirdi tic, ka nekādu sistēmisku problēmu nav, tikai cilvēki kūtri.
Bet ja padomā, kāpēc tā sauktajās "sociālisma valstīs" bieži gadās, ka veikalos nav preču, neko nevar nopirkt, un dažreiz aiziet pat tik tālu, ka iedzīvotāji masveidā, tūkstošiem un miljoniem mirst badā?
Kā tā var būt, ka ir valstis kur neprasmīgas valdības dēļ iedzīvotāji masveidā mirst badā? (Vai arī ar valdību viss ir kārtībā, un viss tiešām tikai dēļ iedzīvotāju pašu slinkuma un neuzņēmības?)
Un kāpēc kapitālismā ir preču pārpilnība - lai gan daudziem iedzīvotājiem nav naudas lai tās nopirktu, daudzi dzīvo nabadzībā, un varbūt arī mirst badā, toties nav tā, ka badā mirtu gandrīz* visi iedzīvotāji. Atšķirībā no "sociālistiskām" valstīm.
Pēc tās loģikas taču, kas sociālisma-kolektīvisma iekārtā cilvēkiem kaitē nodarboties ar uzņēmējdarbību, ražot preces, un dzīvot pārticībā? Sociālisms taču teorētiski ir lieliska sistēma, valsts ir priekš cilvēka, proletariāta diktatūra, bezmaz... "Nu kas tiem cilvēkiem nav labi, slinkie lopi - nē, nomirs labāk badā, nekā dirsu pakustinās savas valsts labā! Tikai pārstājiet vaidēt un sāciet strādāt." - tā saka sirdsšķīsts cilvēciņš, un tic. Un ir neizpratnē, kāpēc visa valsts nogrimst.
Un... kas tad ir tas, kas kapitālismā cilvēkiem netraucē? Kāpēc tieši kapitālisms ļauj uzņēmējdarbībai plaukt, nevis sociālisma-kolektīvisma iekārta, kur ir āķis?
Āķis ir tur, draugi mīļie, ka ir jāmaina sistēma. Jāmaina no "aizliegts ir viss kas nav atļauts", uz "atļauts ir viss, kas nav aizliegts".
_______________
* sk. Gini koeficientu
-
26 rakstair doma
- 2010.01.15, 10:55
- Šobrīd RBS Live lapā var skatīties "Latvia at Crossroads" konferenci tiešraidē.
Bet trešdien (13. janvārī), biju aizkāpis uz LRI konferenci "Latvija uz sliekšņa: parādu verdzība vai ekonomikas atveseļošana" LU.
Tur Mark Weisbrot stāstīja par Argentīnas piemēru, salīdzinot ar Latviju (un piesaucot ASV statistiku Lielās Depresijas laikā). Viņš minēja ka Argentīnā devalvācija palīdzēja uzreiz pacelt ekonomiku. Es nepiekrītu – devalvācija pati par sevi neko neatrisina.
(Pat vairāk, man ir jāatbalsta Rutkastes arguments: nedevalvējot, valstij nākas negribot ierīt* rūgtās zāles, un nāksies veikt sistēmiskas, strukturālas reformas. Bet devalvējot varētu maukt tajā pat stilā vēl kādu gadu, divus, bet beigās būsi tieši tajā pašā caurumā kur iepriekš, jo nekas jau nav izmainīts – un sūdi būs attiecīgi vēl lielāki.)
Tātad, pēc manām domām, Argentīnā palīdzēja tikai tas, ka sabruka valdība (collapse) – bija bankrots (default), un valsts institūcijas sabruka un sabruka banku sistēma! Palīdzēja nevis kontrolēta devalvācija, bet totāls monetārās sistēmas sabrukums (ar izrietošām sekām).
Cik es saprotu, Latvijā ekvivalents būtu: tāds VID sabrūk, banku un monetārā sistēma sabrūk – nekādi nodokļi vairs netiek iekasēti; tāds PVD tiek likvidēts – neviens vairs nenāk čmorīt ja tu atveri kafejnīcu vai ēstuvi, Policijā paliek tikai kriminālnoziegumu daļa – tādu Ekonomikas, Finanšu, un visas citas uzņēmējiem represīvās policijas tiek izformētas: nevienam nekasa ja tu uz ielas pārdodi ierakstītas filmas vai programmas, un visi pārējie birokrātu knariņi – uz mājām, un lai sāk arī paši ražot un produktīvi strādāt.
Lūk tad sāk attīstīties uzņēmumi, parādīties darba vietas, augt IKP.
Bez kārtīga kolapsa, nekāda devalvācija neko neatrisina.
Jo lai ārstētu Latvijas ekonomikas depresiju ir jāmaina paradigma – no "aizliegts ir viss kas nav atļauts" atpakaļ uz "atļauts ir viss, kas nav aizliegts" (un uz brīdi būtu jāatjauno stāvoklis kad nekas nav aizliegts).
___________
* Milzīgais bezdarbs Latvijā parāda** cik nejēdzīga bija darba struktūra – pie pirmajām kredīta problēmām 30% no ekonomikas aizgāja pa pipelēm.
** OK, deflācija arī rada bezdarbu, bet interesanti: valstī deflācija, bet tāda Rīgas Satiksme (pieder pašvaldībai) – ceļ biļešu cenas. Kuram nākas samazināt cenas, bet kurš var atļauties tās celt...
***
Vissvarīgākais secinājums pēc "parādu verdzības" konferences ir tas, ka deflācijas apstākļos jebkurš parāds kļūst arvien dārgāks un dārgāks (aug "burden of debt" - jebkurš parāds kļūst smagāks). Ja deflācijas laikā naudas vienības vērtība aug, tad jebkura parāda slogs kļūst arvien nepanesamāks.
-
36 rakstair doma
- Tautas varas vertikāle
- 2009.12.04, 10:54
- Izskatās, ka tie, kas pie varas, cenšas izvairīties no atbildības, un vainu par savu noziedzīgo nekompetenci uzvelt pašai tautai...
***
Vispār, izstāstīšu kādu fabulu. Pats es esmu programmētājs - izstrādāju lietojumprogrammas priekš visādiem IT projektiem. Apdrošinātājiem, bankām dažreiz - klienti ir lielie uzņēmumi ASV, Austrālijā, Kanādā. Parasti klients atnāk ar kādu skaidri, vai (biežāk) neskaidri definētu problēmu, tad sistēmanalītiķi un arhitekti piedāvā risinājumu, tad vadītāji ar analītiķiem prognozē budžetu un termiņus, tad tiek uztaisīts plāns (teikšu kā ir - bieži vien iebakstot ar pirkstu debesīs, ar precizitāti +/- viens gads, un +/- miljons dolāru, T&M tipa projektos), tad iecelts projekta vadītājs (vadītāju komanda), un aiziet zēģelēt.
Savāc priekš projekta programmētājus, izveido grupas, grupām dod (sadala) uzdevumus, un davai programmēt. Tā sākas projekts. Un projekts turpinās. Vadītāji vada, analītiķi seko prasībām un functionalitātei, piedomā lai mērķis būtu sasniegts, bet programmētāji dara savu darbu - programmē. Un pienāk laiks, kad mērķis vai nu ir sasniegts, vai izgāzts.
(IT projekti, kā zināms, izgāžas diezgan bieži. Ir dzirdēti skaitļi, ka mērķi (laiks+budžets+funkcionalitāte) nesasniedz no 60% līdz 80% projektu.)
Pieņemsim, ka konkrētais projekts ir izgāzies. Kas vainīgs?
Pēc manas pieredzes, programmētājus par nekompetenci gandrīz nekad nevaino. Programmētājs strādā tik labi, cik vien labi var - augstāk par dirsu vienalga neuzlēksi. Jaunu galvu neuzskrūvēsi. There is no silver bullet.
Gandrīz vienmēr vainīgie ir vadītāji. Vai vadītāji ir vainīgi absolūti pie visām problēmām?
Budžets pārsniegts? Slikti saplānojāt budžetu! Nemāki plānot, nelien. Vai arī iemācies! Tas taču ir tavs darbs, kuru tu pats uzņēmies darīt. Un... ja tu esi uzņēmies darīt to ko nevari, to sauc par "neatbilstību kvalifikācijas prasībām", un tas jau robežojas ar krāpniecību.
Klients saka, ka uztaisīts ir pilnīgs mēsls, galīgi garām? Sistēmanalītiķis vainīgs, kāpēc nenoskaidroja ko tad klients īsti grib un ko vajag īstenībā. Sistēma nestrādā? Arhitekts vainīgs - nepareizi projektējis.
Ierindas programmētājs parasti strādā pie nelielas apakšsistēmas, un reti kad iespringst par visu sistēmu kopā*. Tā nav viņu atbildība: algu par šādu pienākumu izpildīšanu maksā arhitektiem un sistēmanalītiķiem.
Programmētāju vaina parādās, ja nododot sistēmu ekspluatācijā, noskaidrojas ka sistēma nestrādā uzticami, vai strādā parāk lēni, tas gan ir tāpēc, ka programmētāji slikti bijuši. (Ja sistēmā pārāk daudz kļūdu, tad pie atbildības sauc arī Kvalitātes vadības cilvēkus (QA) - kāpēc nenosargāja.)
Bet arī dēļ programmētāju sūdiem pie atbildības sauc pašus projekta vadītājus - kāpēc tādiem nejēgām programmētājiem uzņēmies strādāt. Var jau teikt, ka programmētājam būtu pašam jāapjēdz, ka viņš ir nekompetents, un no projekta jāiet prom... Bet padomāsim, kam algu maksā par to, lai kontrolētu vai programmētājs ir kompetents, vai strādā atbilstoši projekta sarežģītības līmenim? Algu maksā vadītājam. Tā ir vadītāja atbildība, viņa darbs ir saprast, vai nekompetentu(s) programmētāju(s) vajadzētu nomainīt, vai pat padzīt.
Visos punktos, tātad, vadītājs vainīgs, jo nav darījis savu darbu.
***
Pēc projektu vadīšanas teorijas, ir arī projekta Uzraudzības komisija. Tai ir tiesības slikti pārvaldītu projektu apturēt, un vadītājus padzīt (aizstāt ar citiem, labākiem). Teorētiski, pēc katra starpposma nodošanas (milestone), projekta uzraudzības komiteja lemj, vai projekta vadītājs ir kompetents, vai nav zaudējis uzticību, un vai viņu īstenībā nevajadzētu padzīt (un vietā ielikt kādu gudrāku).
Bet principā sagaida, ka pats projekta vadītājs izspriedīs, vai viņam izdodas vai nē, un atkāpsies pats, ja nevar pavilkt - ja izrādās, ka smadzeņu kognitīvā kapacitāte par mazu. Nevis ka ar zobiem un nagiem turēsies, šķērdējot naudu, dzenot projektu bedrē.
Bet ierindas programmētājam, tātad, īpaši nav jāiespringst cenšoties vērtēt arhitektu, sistēmanalītiķu, projekta vadītāju, un projekta uzraudzības komisijas kompetenci. Viņam tikai jāstrādā pēc paša labākās sirdsapziņas, rakstot kodu.
Tiem pārējiem jau arī - ir tikai jādara savs darbs. Nekas pārcilvēcisks netiek prasīts.
***
Elite pārmet, ka mūsu tauta ir kūtra un neiesaistās, un tā tālāk un tā tālāk. Bet kur tad ir mehānismi kā tauta varētu iesaistīties.
Pajautāsim tiešāk: vai tauta TIEK IESAISTĪTA? Vai tev ir jālaužas kā pretī straumei, ja tu gribi kautko izdarīt, vai arī tev nāk pretī, uzreiz aicina piedalīties, un sadarboties? Un kam ir spēkā vai nu iekļaut tevi, vai izslēgt?
Pēc analoģijas ar uzņēmumu, vadītājs jau var būt tāds, kam kabineta durvis ir vienmēr vaļā (nāc jebkurā brīdī - ja tev ir kāds jautājums, vai ieteikums, nāc jebkurā, patiešām jebkurā brīdī un runā, tevi uzklausīs, un ņems vērā) un var būt arī tāds tāds kas slapstās, un tu neredzi ne kad viņš atnāk, ne kad aiziet, un kabineta durvis ir vienmēr ciet. (Varbūt viņš tur kabinetā guļ?)
Pēc otrā vadītāja uzskatiem, tavs pienākums būs izmantot vēlīgi atvēlēto pieņemšanas laiku trešā mēneša trešajā trešdienā trijos, pazemīgi pieteikties uz audienci, un žēlīgi stāstīt kā vajag, lai gan zini, ka nekas no tā netiks uzklausīts, un tiks tikai nogrūsts tālākajā atvilktnē?
Fakts ir tāds, ka var būt iekļaušanas (inclusionary) attieksme, un izslēgšanas (exclusionary) attieksme (policy).
Piemēram, iestāde saņemot iesniegumu, konsekventi nogaida 30 dienas, pirms sūtīt atbildi (pie tam - kārtējo atrakstīšanos, nevis atbildi pēc būtības) - jo likums ļauj tā rīkoties. Vai arī atsakās atbildēt pēc būtības uz epastu, citējot Iesnieguma likuma pantus, ka tev jāierodas personīgi, un jāiesniedz izdrukāts un parakstīts iesniegums, un tikai tāds varot tikt izskatīts pēc būtības. (Ja likums birokrātam neuzliek par pienākumu nespļaut iedzīvotājiem acīs, tad lūk - iestāde izvēlas spļaut. Ja likumā ir teikts, ka jāatbild 30 dienu laikā, tev atbildēs precīzi 30tajā dienā, lai gan atbildi sagatavot varēja 10 minūtēs. Tieši tā viņi varbūt dara - uzreiz sagatavo atbildi, bet ieliek rindā, kur marinē visas 30 dienas, visu likumā atļauto termiņu. Tikai lai noliktu tevi pie vietas, ar tavām gnīdas prasībām.)
***
Saeimas apmeklētāju un informācijas centrs piedāvā tevi informēt par iespējām "piedalīties". Salīdzini kaut vai ar Anglijas parlamentu: tevi tur taču burtiski velk iekšā - nāc, skaties, piedalies, mēs tevi lūdzam!
Latvijā? Atgrūž. Neesi saukts. Ja nezināsi kur iet, un kam prasīt (un nebūs kāds paziņa, kas tev pasniedz roku), nekur tu arī netiksi.
Nu, apmeklētāju centrs vismaz sola, ka "mutiski izteiktu iesniegumu Centra darbinieki palīdzēs noformēt rakstveidā" - cik daudzās iestādēs ierodoties, tev būs, kas palīdz pat korekti iesniegt? Es pat teiktu vairāk - ir lielāka iespēja ka darbinieki tavu iesniegumu pacentīsies nereģistrēt, "pazaudēt", lai nav jāatbild.
Iestādes slēpj dokumentus, nesniedz informāciju, tikai atrakstās, neatbild pēc būtības. Kā tad tu vari "piedalīties", ja katrs solis sastopas ar pretestību. Neesi taču aicināts.
Bet elitei gan ir viegli pārmest mums par "sabiedrības kūtrumu". Fakti parāda - cilvēki necīnās jo netic ka "kautko var panākt". Bet vai tad var?
Nu, tā objektīvi, vai tad var? Ja nav pazīšanās un ietekmīgi draugi, cik iedzīvotājiem ir izdevies dažu nedēļu laikā panākt sev labvēlīga likumprojekta pieņemšanu, līdzīgi kā "košēr/halal lopkautuves" īpašniekam?
***
Var norādīt, ka Latvijā mazāk nekā 0,9% iedzīvotāju ir iesaistīti politiskajās partijās, un ka rezultāts ir likumsakarīgs.
Tajā pat laikā partijas ir tādi privāti veidojumi, kur jaunus biedrus neviens negaida, un kur lai uzņemtu par biedru, ir prasība, ka jābūt 2 esošu partijas biedru rekomendācijai.
***
Nu, tad par to varas vertikāli. ( ... tālāk ... )
-
40 rakstair doma
- 2009.11.25, 09:39
- "Kā liecina iekšlietu ministrijas apkopotā informācijas dati: 2008. gadā Latvijā ir noslepkavoti 491 sieviete [sic].
Bet 2009. gada 1. pusgadā noslepkavoto sieviešu skaits ir 242, kas ir puse no pagājušā gada."
Katra slepkavība ir kriminālprocess un tiesas spriedums krimināllietā, un piemērots sods. Tiesas materiālos varētu atrast - vai noziegums ir pastrādāts alkohola reibumā. Parasti to piemin kā blakus apstākli, bet nav gan skaidrs, vai cenšoties pozicionēt kā vainu mīkstinošu, vai pastiprinošu apstākli. Vairāk gan tāpēc, ka apsūdzētais vēlas skaidrot, kāpēc ir notikusi slepkavība - varētu teikt, jā, lai mīkstinātu pantu, lai viņu tiesātu kā par slepkavību bez iepriekšēja nodoma (nevis kā aukstasinīgu, nežēlīgu maniaku psihu).
"[...] atsaucoties uz Valsts policijas datiem [...], ik mēnesi Latvijas ģimenēs tiek nogalinātas trīs sievietes."
Gadā, 36 nāves, tātad. Šeit alkohols varētu būtu 100% gadījumos iesaistīts. (Nevaru iedomāties, ka ģimenē būtu vēsa aprēķina slepkavības. Kaut gan, uz apmēram 700'000 ģimenēm "riska grupā"*, varētu daži būt arī daži psihi, kas slepkavību izplāno un veic skaidrā prātā.)
Bet kur ir narkologu un policistu morālā panika par alkoholu? Panikas nav.
Panika ir par zālītēm un vīrakiem.
Mēs dzīvojam kautkādā melu laikmetā, kad alkohols un tabaka - tiek melīgi uzskatīti par nekaitīgiem un atkarību neizraisošām vielām (un sarunā "narkotikas" birka tām netiek piemērota, lai gan tās ir ārkārtīgi bīstamas narkotiskās vielas).
Savukārt, gandrīz nekaitīgām, maza riska vielām, kā ecstasy (MDMA) un kanabisam (kaņepēm) tiek lipināta "sevišķi bīstamas narkotiskās vielas" birka. Lietotājs sekojoši: narkomāns, sabiedrībai bīstams. (Lai gan bīstamība sabiedrībai tur nu nav nekāda).
Apollo izcēlies: materiālam par to, ka atrasts kautkur metamfetamīns (crystal meth) pie raksta bildē: kaņepes. Tekstā crystal meth, bildē kaņepes. Kāpēc tā tiek darīts? Lai lasītajs zemapziņā vilktu melīgu paralēli - cannabis = crystal meth? Vai, norādot, ka metamfetamīns ir tik pat nekaitīgs kā kaņepes? Vai arī grib iestāstīt, ka kaņepes ir tik pat bīstamas kā metamfetamīns**? (Vai arī vienkārši portāla redaktors ir noziedzīgi nekompetents.)
Nav racionālas diskusijas par katras atsevišķas vielas bīstamību, ietekmi uz veselību.
***
Meksikā, piemēram, šobrīd ir civilais karš, narkotiku karteļi pret valsts armiju. (Narkotiku karteļos diezgan dziļi ir iesaistījusies korumpētā policija, var teikt, šobrīd valsts policija pati ir spēcīgs narko-kartelis.) Trīs gadu laikā - vismaz 14'000 nogalināto. Gadā, tātad, apmēram 4700 mirušie.
Tas ir, aptuveni 10x vairāk nāves nekā Latvijā, gadā, miera laikā, nogalina sievietes. (Bet izdalot uz tūkstoš iedzīvotājiem, ņemot vērā ka Meksikā ir ap 100mio iedzīvotāju, tad sanāk, civilā kara laikā tur, nogalināto ir tikai uz pusi vairāk nekā Latvijā, miera laikā, tikai sievietes (7.1 vs 4.4).)
Bet diskusija netiek rosināta, jo runājot racionāli, ir pieņemams tikai variants B: "atļaut (legalizēt) vieglās narkotikas, sakārtot vielas pēc to patiesi nodarītā kaitējuma, un apkarot tikai ja tas ir loģiski un pamatoti. Izbeigt melus."
Starp narkotiskajām vielām, alkohols ir gandrīz vienīgais, kas iedarbības laikā rada tādu dzīvniecisku agresiju (tieksmi uz konfliktu, uz vardarbību, nonāvēšanu).
Bet no otras puses, ja atļautu vieglās narkotikas, arī tad dzertu mazāk - tā vietā uzpīpētu kaņepi.
____________
* es tā prognozēju cik dzīvo kopā (pagrābjot no gaisa), ņemot vērā ka Latvijā ir ap 2'200'000 iedzīvotāju (2.2 mio)
** Metamfetamīns (crystal meth) ir ļoti bīstams, rada lielu fizisko atkarību, un pēc lietošanas ir stipras lomkas. Meth ietekmē cilvēks ir bīstams apkārtējiem. Bet pārpratumus par vielu izraisa tas fakts, ka tehniski meth un MDMA abi pieder "metamfetamīnu" kategorijai - abas ir metamfetamīna molekulas, lai gan pēc uzbūves ir diezgan atšķirīgas, bet pēc iedarbības, un pēc bīstamības crystal meth ir pavisam citā pasaulē. Pēc iedarbības, Meth pret MDMA ir relatīvi apmēram kā šņabis pret kafiju.
-
73 rakstair doma