Faith Club
Faith Club
- 2017.12.28, 21:59
- "Whether France has a decent labor code, or actually has a backwards labor code that has severely damaged their economy for decades, is clearly open to debate given the high persistent unemployment rate of France.
"France's labor code has not resulted in high wages, the US has higher wages in every regard. It has not resulted in high employment, the US always has a lower unemployment rate. It has not resulted in faster growing wages, US wage growth averages three to four times faster over the last decade. It has not resulted in faster economic growth, US GDP growth is typically four or five times faster.
"When US wages grow at only 2% or 2.5%, we wonder what's wrong. In France, wage growth has averaged about 0.4% the last three years; the 0.6% growth level it put in a few quarters ago, was a three year high. If the French labor code is so desirable, why is French wage growth so atrocious?"
Ja ASV algas katru gadu pieaug par 2-2.5%, ja algas Francijā aug par 0.5% gadā, kas no tā sanāk? Sanāk tāds kā "balansējošs" efekts, ka ASV darbaspēks tiek nežēlīgi ekspluatēts, bet tiek atalgots par produktivitāti (lielāks peļņas procents tiek izmaksāts algās).
Savukārt Francija veļ gurķi, līdz kamēr algas atspoguļo ekonomisko situāciju: ka uzņēmējdarbība ir tik nerentabla, tik samudžināta, ka starp uzņēmuma ienākumiem (jeb cenu līmeni - starptautiskas konkurences apstākļos) un algās izmaksāto ir liela plaisa.
Nopietna tēma būtu parunāt par korporatīvajiem ienākumiem, peļņu, un to cik daudz uzņēmums izmaksā algās. ASV, piemēram, vadošo menedžeru algu apjoms salīdzinot ar darbinieku atalgojuma mediānas vērtību ir kliedzoši pārvērtēts, tik ļoti ka man prātā nāk Marksa definīcija: "belief common to both factory owner and factory worker that labour may fairly be bought for wages is a mystification. The illusion conceals the fact that, as the value of a commodity depends on the labour invested in it, the owner is appropriating as profit what belongs by right to the labourer: profits are unpaid wages."
-
2 rakstair doma
- 2017.09.17, 09:59
- Noskatījos Netflix "Heroin(e)" docu, par to kā West Virginia neliels novads (100k cilvēku) mēģina cīnīties per heroīna epidēmiju (precīzāk - pret pārdozēšanu epidēmiju dēļ fentanila piejaukumiem), pēc tam kad opiātu atkarīgie (vicodin, oxycontin) sāk lētāk narkotiku pirkt uz ielas, jo nevar vairs dabūt uz receptes.
West Virginia, puritāņu, republikānisma un konservatīvisma pārņemta, griežas kā suns cenšoties noķert savu asti: mēģina atrisināt problēmu ar tikai tiem līdzekļiem, ko dievbijīgā, vecās derības stilā audzinātā iedzīvotāju masa spēj politiski pieņemt... tādi, kuriem likuma aizliegto geriču kāds vienreiz "vēnā iedūris" tad paliek dieva nolādēts grēcinieks kuram degt ellē. Neglābt, lai sprāgst nost. Bet reizē: tie ir ģimenes locekļi, un uzsēdušies uz opiātiem caur pilnīgi legālām tabletītēm ko ārsti izrakstījuši, lai atvieglotu hroniskās sāpes.
Un tad aiziet: pārdozējušos glābj nevis neatliekamā palīdzība, bet gan ugunsdzēsēji(!). Vai nav sirreāli? Ienāk zvans, ka kāds pārdozējis un šim stājas elpošana - uz notikuma vietu taurēdama trauc milzīga, sarkana, ugunsdzēsēju mašīna! Jo vēlētāji finansējumu politiski spēj piešķirt ugunsdzēsējiem, bet ne socializētai medicīnai. (Mediķi - tikai par maksu, tikai komerciālā hospitālī.)
Un tālāk - izdzīvojušos uz skaidrības (abstinences) takas cenšas likt tiesnesis(!) un "drug court" (narkomānu tiesa). Nevis terapeiti, ārsti, veselības speciālisti. Nē - tiesneši, policisti, probācijas dienests. Palīdzības un ārstēšanas vietā: tikai aresta un cietuma drauds.
Tiem, kas nakšņo uz ielas, palīdzību piedāvā tikai kaut kādi misionāri, kaut kādi evaņģelizētāji - un, protams, tikai uz savā reliģijā iecirstiem noteikumiem. Jo kaut kāda citāda, visu aptverošāka, iekļaujošāka palīdzība tiem būtu sociālisms, ir konservatīvajai populācijai politiski pilnīgi nepieņemama.
***
Late Stage Capitalism Latvijas iedzīvotāju prātos. "Ja sociālisms netraucēti nostiprinās, visa valsts virzās uz šādu kazarmu estētiku. Piemērs ir Ziemeļkoreja [...]".
Nez kam izdevīgi ir atkārtot mītu ka tas, kas Padomju Savienībā darījās būtu nosaucams par "komunismu" vai pat "sociālismu"? Ja pirms-revolūcijas domātāji aģitēja un savās partijas rindās visādus avantūristus iesaistīja ar uzsaukumiem par augstiem ideāliem un kaut kādu ideoloģiju, tad taču ir ļoti skaidrs, ka pēc varas sagrābšanas, viss tas tika atstāts papīram, lozungiem un propogandai, bet reālās lietas darīja citādi, un nolūki bija visai zemi.
Lai varu noturētu, sākās slaktiņi - čeka, civilais karš, un "proletariāta diktatūras" noturēšanai par aģentiem savervēja visglumākos, bezprincipa un amorālākos iznireļus, piesolot iespēju spīdzināt un izvarot bez ierobežojumiem.
Приговоренных к высшей мере наказания не только расстреливали. Например, в Вологодском УНКВД исполнители — с ведома начальника-орденоносца, майора госбезопасности Сергея Жупахина — осужденным к расстрелу рубили головы топором. В Куйбышевском УНКВД из почти двух тысяч казненных в 1937-1938 годах удушили веревками примерно 600 человек. В Барнауле осужденных убивали ломами. На Алтае и в Новосибирской области женщины перед расстрелом подвергались сексуальному насилию. В Новосибирской тюрьме НКВД сотрудники состязались, кто убьет заключенного с одного удара в пах.
Kāda īsti tad ir motivācija uzturēt apgalvojumu, ka valsts režīms, kur kāda neliela cilvēku saujiņa uztur diktatūru, caur pastāvīgu teroru un iedzīvotāju masu iznīcināšanu, būtu jāsauc "komunisms" (tikai tāpēc ka režīms izvēlas konkrētu propogandas un lozungu maskējošo apvalku?).
(Pēc līdzīgas loģikas varētu diskreditēt jēdzienu "demokrātija", jo visas valstis kam vārdā ir "tautas demokrātiskā republika" parasti nav demokrātiskas un tautai nepieder ne drusciņas varas.)
Kāda motivācija ir vēlmi pēc sociālākām atbalsta programmām, pēc sociālistiskākas politikas (kas būtu pretstatā kapitālistiskai politikai, kur tikai nauda nosakaa programmu) diskreditēt, uzreiz atmiņā atsaucot cenzūru, "sociālistisko reālismu", "sociālistiskās padomju republikas" un nabadzību, kas bija privātās uzņēmējdarbības aizlieguma izraisīta, nevis būtu kaut kāds iekšējs, neatņemams sociālisma atribūts...
-
3 rakstair doma
- 2016.04.07, 11:15
- Nekustamā īpašuma nodoklis ir lieliska lieta. It īpaši Latvijā, kur izvairīšanās no nodokļu maksāšanas (utt) plaukst. Jā, ienākumus aizfīrē ofšoros, peļņu slēpj, utt. Bet noslēpt ka tu glaunā mājā dzīvo, to nevar! Maksā vien ragā.
Interesanti ka vot tādu lietu izdomā viena dāmīte gremdēt. Redz, ja man tas "nav izdevīgi", tad davai lai neviens miljonārs arī par savām pilīm nodokli nemaksā.
Kas ir Liāna Hiršsone? Viena no turīgākajām zemes īpašniecēm. Viņas īpašums ierindojies 20 vērtīgāko zemes gabalu sarakstā 19.tajā vietā jau 2011 gadā, sarakstā kur 18.-tais ir miljonāre Marija Raške, un 20.-tais ir miljonāre Jeļena Orlova. Tad kāpēc "skolotāja" Liāna sēd uz īpašuma kam vērtība ir miljoni, bet nodokli maksāt negrib?
Pārdod! Iekasē tos savus miljonus. Pārcelies dzīvot kaut kur citur, lētākā vietā, ja gribi nodokļus kā vienkāršs skolotājs maksāt.
Eh. Tādas runas kā "mūsu vienīgā māja, vecāki pensionāri, visu mūžu Teikā esam nodzīvojuši" neiet krastā. Ja pēkšņi izrādās ka Teika ir miljonāru privātmāju rajons, tad esiet arī gatavi vai nu par miljonāriem būt, vai arī pārcelties citur, kur vidusslānim (vai pensionāriem) piemērotākas nodokļu likmes. Ja ienākumi neatbilst nekustamā īpašuma statusam, tad diemžēl palikt īpašumā nevar. Var likties negodīgi pret rajona iezemiešiem, bet lai likums darbotos ar īsteno mērķi: apcirpt miljonāru ienākumus - tā jābūt. (Kā arī: atbrīvo īpašumu lai vietā nāk kāds kas nodokli būs gatavs maksāt - kam naudas gana. Dzīvot "elitārā rajonā" arī nebūs nekāda medusmaize: par privilēģiju bagātnieki maksās tā ka asaras šķīst.)
Rezultātā visi dzīvos labāk: jo izlīdzināsies ienākumu nevienlīdzība: budžetā ienāksies nauda no miljonāriem, kuri šobrīd tos ienākumus veiksmīgi slēpj. A ja miljonārs izrādās nav miljonārs, tad neko: pārdod māju un tinies uz dzīvokli. Nav ko te šikot lepnos īpašumos, ja apgrozāmie līdzekļi neatļauj.
-
13 rakstair doma
- 2015.09.25, 09:07
- Bēgļu krīzē skandāliņš: Nieheim* ciemā lai izmitinātu bēgļus, no pašvaldības dzīvokļa(iem) izmet esošos iedzīvotājus. Tas ir, Bettina Halbey (51), kas dzīvo īpašumā 16 gadus, audzina bērnu, strādā slimnīcā par nakts māsu - pašvaldība izmet no dzīvokļa, lai vietā iemitinātu kautkādus bēgļus. (Pie tam atrast jaunu dzīvokli viņai apgrūtina fakts ka viņiem ir sunītis, un privātie ļoti negrib izīrēt ģimenēm ar mājdzīvniekiem. Nerunājot par to cik augstas šobrīd ir īres cenas jauniem līgumiem salīdzinot ar vecajām īrēm.)
No ekonomikas viedokļa: [paš]valdība izmet no mājām ekonomiski aktīvus iedzīvotājus - nodokļu maksātājus, cilvēkus uz kuriem balstās ekonomika, lai tā vietā iemitinātu bēgļus kas dzīvos uz pabalstiem**, būs slogs vietējai ekonomikai. Bet vietēji iedzīvotāji, kas šos pabalstus ar savu nodokļu naudu nodrošina, lai paliek bez jumta virs galvas?
(Un varbūt lai pazaudē darbu, lai pārvācas dzīvot citur, lai bērni meklē jaunu skolu, lai sunīti atdod iemidzināt, lai paši dabū dzīvot uz pabalstiem, jo jauno īres maksu nevar pavilkt?)
Katrā ziņā, vietējais draņķa mērs (vai pagastvecis, kas viņš tur tāds ir) es domāju ir politiskais līķis, un kaut kādu pārvēlēšanu (un viņu izvirzījušajai partijai, vai hz kam, jo šis bezpartejisks esot) - tādiem neredzēt mūžam.
***
Jāpiezīmē gan ka es neesmu "pret" dzīvošanu uz pabalstiem kā tādu - es esmu Universal Basic Income idejas atbalstītājs. Šai idejai gan ir tāda nianse ka tā nivelē spēles lauku visiem: visiem ir vienādi noteikumi. Garantēto ienākumu saņems visi.
Valsts, īstenībā, var atļauties garantēt un pārskaitīt noteiktu ienākumu absolūti visiem pilsoņiem, un atcelt visus sīkos pabalstus un pabalstiņus kuru administrēšana reāli aizņem daudz vairāk naudas un neproduktīvu cilvēk-stundu nekā tā visa pentere ir vērta.
Tā kā nākotnes ekonomikā vienalga piedalīties varēs tikai augsti specializēti/apmācīti un domāt spējīgi cilvēki, tāda atkarība no darba algām kļūst absurda. (Visus prastos darbus veiks tikai roboti - tas ir, reāli ekonomikai pienesumu dot varēs tikai tie kas var jaunus robotus izgudrot, programmēt un ražot, pārējie varēs tikai nodarboties ar mākslu).
_______________
* Nordrhein-Westfalen, rietumvācija (ciems vairāk uz vācijas vidu)
** ok, pabalsti varbūt ir federālā nauda, tāpēc no pašvaldības birokrātu viedokļa, vietējai ekonomikai ienākošā nauda varbūt var tikt uzskatīta par "plusu".
-
5 rakstair doma
- 2015.09.21, 14:42
- "Valsts kancelejā gan norāda, ka šāda prasība nav iestrādāta normatīvajos aktos, līdz ar to algas norādīšana darba sludinājumā pašlaik nav pienākums."
Šī piebilde raksturo Latvijas valsts pārvaldes (valsts) domāšanu: viss, kas nav ar likumu noteikts par obligāti izpildāmu, netiks darīts - jo redz, tad būtu jāstrādā. Bet "labāk" taču ir nestrādāt!
Nav jēgas iedzīvotājiem kaut ko valsts iestādei prasīt - vispirms lai tenterē uz Saeimu un lai pieņem vispirms likumu, kas noteiktu ka iestādei kaut kas jāpilda - ar likuma varu un prokuratūras spaidiem. Brīvprātīgi? Tur māk tikai atrakstīties.
***
"“Valsts ietvaros mani, piemēram, izbrīnīja tas, ka tad, kad bija jābrauc šogad uz pasaules olimpiādi, pašvaldība un skola saņēma ziņu – mums jādomā par ceļa apmaksu. Tas mani gan izbrīnīja! Es domāju, ka nu tik daudz varbūt valsts varētu ieguldīt, kā ceļa izmaksas,” saka Cēsu ģimnāzijas direktore Gunta Bērziņa."
Šeit ir nesmuks/stulbs variants ar lokālajiem nodokļiem vs centralizētajiem nodokļiem. Kāda ir jēga perfērijas pašvaldībai (vai vēl tuvāk - pašai skolai) maksāt par kāda skolēna braukšanu uz pasaules olimpiādi, jo skaidrs, ka pasaules līmeņa skolēns (un vēlāk - students, aspirants) nevar palikt kautkādā čuhņā un tur kaut ko dot atpakaļ.
Vietējā sādžā paliks vietājais traktorists, vai vietējais huligāns, nevis pasaules olimpiāžu dalībinieks (laureāts). Un nav pat teikts ka tādā Latvijā cilvēks paliks: ja izrādīsies ka spējas ir pasaules olimpiāžu uzvarētāju līmenī. Cilvēkam jāmeklē kur sevi atbilstoši pielietot. Tā ka pat Latvijas valstij jēga dalību apmaksāt nav: jo ir mazas izredzes, ka cilvēks paliks savā valstī par nodokļu maksātāju, un vēlāk ar savu darbu kaut ko dos atpakaļ. Strādās, ar lielu varbūtību, bagātajās valstīs, vai kādā no bagātajām universitātēm. Tur Eiropas Savienībai būtu jāpacīnās vispār lai cilvēks iekš EU paliek (lai nenozūd uz Japānu/ASV/Kanādu).
Dalība jāapmaksā būtu kādam centralizētam Eiropas Savienības fondam. Tāda sīka valstele kā Latvija paliek stāvēt pie ratiem. Bet piesaistīt akadēmiskās zvaigznes savām universitātēm Latvijai ar aldziņu ar' neizdosies.
Ja Latvija būtu liberāla, "apgaismības" valsts, varētu cīnīties. Bet Latvija ir uz tumsonības takas. (Un es ceru kādreiz tam Pēterim Apinim vēl sejā iespļaut - kad pasaulē aizlieguma dambis būs pārrauts, tad atklāsies vai viņš ir tumsoņa, vai muļķis, vai kādu policejisko interešu vadīts. Gan viņš to vēl savā dzīves laikā piedzīvos.)
***
Vispār, var jau arī no otras puses uz to paskatīties. Paņemsim Cēsu valsts ģimnāziju. Vai skolai ir izdevīgi spodrināt savu prestižu? Varbūt nosacīti: izglītības pakalpojums, ko tā sniedz, interesē tikai Cēsu iedzīvotājus, un varbūt kā skola, viņi varēs uzturēt augstākus uzņemšanas standartus. Varēs atsijāt sev labākus skolēnus. Bet tie visi vienalga ir tikai Cēsu iedzīvotāju bērni. Tie kam nepaveicas tikt iekšā valsts ģimnāzijā, paliek mācīties "parastā" skolā.
Vai investēt ir izdevīgi Cēsu novadam? Arī nosacīti: laba skola var pievilināt cilvēkus, kas meklē uz kurieni pārvākties. Piesaistīt jaunas ģimenes (ar labas skolas solījumu), kas dos līdzekļus novada attīstībai. Ja izdodas piesaistīt nodokļu maksātājus ar pozitīvu bilanci, tad investīcija olimpiāžu biļetēs būs novadam pat finansiāli izdevīgi. Bet Latvijas līmenī vienalga: lai kāds uz Cēsīm atbrauktu, viņam ir no kaut kurienes jāaizbrauc prom.
-
4 rakstair doma
- 2015.07.07, 12:03
- Thomas Piketty paskaidro vāciešiem ka šie taču savus parādus nekad nav atmaksājuši (parādus norakstīja), un tāpēc viņiem nav nekāda autoritāte prasīt parādu atmaksu no Grieķijas.
-
3 rakstair doma
- 2013.09.19, 09:20
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
degeneralis šodien raksta par "iemesliem" kāpēc VP (Vidējais Pārītis) neņem kredītus. Argumentiem līdzās, dod Swedbank kalkulatoru. Tas kalkulators ir sūds.
Lietojiet SEB kalkulatoru, un atcerieties nospiest "Parādīt maksājumu grafiku" podziņu.
Piemērā dots pārītis, kas pērk dzīvokli par Ls 50'000, pirmā iemaksa 10% (Ls 5000), tātad kredīts par Ls 45'000 jāņem. Procentu likme nav dota, bet laikam iedomāta ap 5% (nav garantēts ka procentu likme visus 25 gadus nemainīsies!), tātad maksājums ap Ls 262 mēnesī.
Apskaties maksājumu grafiku. Kopā pa 25 gadiem atdod ap Ls 79'000. No šīs summas banka procentos, tīri procentos, savāc ap Ls 34'000. Saproti domu?
1) Kredīts ir tikai cilpa kurā iebāzt kaklu. Ja runā par valsts atbalstu kredītu ņemšanai, tas ir kā ja valsts ķeblīšus piegādātu, uz kuriem pakāpties.
2) Tēze ka pēc 5 gadiem varētu "pārdot savu dzīvokli ja ne ar peļņu, tad vismaz atgūt visu ieguldītu" - tikai turpina apburto loku, ka mājokļi ir nepamatoti, nepieejami dārgi.
3) Tas, ka īrēt ir dārgāk nekā pirkt ir absurds. Tas nozīmē ka māju īpašnieki (vai apakšīrnieki) paši cenšas atdot kredītus, uz īrnieku rēķina. Tā ir absurda situācija.
4) Uz situāciju jāskatās ārpus kredītu prizmas, un ārpus iesīkstējušās kapitālistiskās domāšanas. Kur vispār pazūd īres nauda, ko maksājam? Īres cenas, mājokļu cenas ir uzpūstas, jo īpašnieki var atļauties turēt dzīvokļus tukšus - nav soda sankciju par dzīvojamā fonda "pieturēšanu".
Es pat domāju, varētu ieviest, piemēram cietumsodus, ja īpašnieks "investors" ir dzīvokli nopircis, bet tas stāv tukšs. Policiju, kas pa mājām staigātu un izspiegotu, kur cilvēki nedzīvo, un tad īpašniekus ņemtu pie dziesmas. Ja īpašnieks neatrodas, dzīvokli nacionalizē.
Tā skarbi patramdīt to tirgu, jo ideja, ka par dzīvojamo platību varētu maksāt pēc "tirgus likumiem" ir sevi diskreditējusi. Tas padara cilvēku par algas vergu.
-
81 rakstair doma
- mēs strādājam par visiem / mēs barojam visus
- 2012.01.04, 19:17
- Kāpēc mums nākas dzīvot arvien nabadzīgāk?
Vispirms atrunāšu, ka es īstenībā esmu nodokļu maksāšanas piekritējs. Viens no iemesliem kāpēc es pārcēlos uz Vāciju ir tas, ka Latvijā cilvēks ir tik brīvs, ka var nemaksāt nodokļus - 50% no ekonomikas ir ēnā, un tiem, kas nodokļus maksā, faktiski nākas uzturēt tos, kas pamanījušies no maksāšanas izvairīties. Vācijā maksā visi - tāpēc arī valsts bagātāka, vienlīdzīgāka. Bet tur arī ir biški cita nodokļu koncepcija.
Redz, augsti nodokļi jau paši par sevi nav slikti. Atkarīgs no koncepcijas. Dānijā, piemēram**, ir izcili augsti nodokļi, bet cilvēki tos maksā nekurnot, jo nauda pašiem vien atgriežas. Kā tā? Vienkārši - Dānijā nodokļiem ir pārdales loma, tie ļauj bagātību pārdalīt un sadalīt vienlīdzīgi. Cilvēki skaidri redz, ka nauda viņiem atgriežas ar uzviju. (Nu, bagātākie, kas visvairāk pelna gan dabū samaksāt daudz vairāk, bet viņu ir mazāk, tāpēc vairākums spēj šos turēt pie dziesmas*)
Tagad pie centrālās tēmas. Ir nodokļi, kas neatgriežas. Tā ir nauda, kas aiziet supra-nacionālajām organizācijām. Pirmkārt jau nauda ko iekasē Eiropas Komisija. Nauda, par kuru tiek uzturēts ANO, NATO funkcionāri, un tamlīdzīgas ļoti bagātas organizācijas, kas aprij daudz naudas līdzekļu.
No kurienes tas viss? No tavas kabatas. Beigās jau tu strādā lai visus viņus pabarotu. Samaksā ienākumu nodokli un ceri, ka tiks uzlabota infrastruktūra? Skuju - centrālajam birokrātam ir jāalgo armija ar palīgiem un referentiem.
Un tāpēc nākas dzīvot nabadzīgāk un sūdīgāk - jo lielāka tavu ienākumu daļa tiek konfiscēta, nevis pārdalīta un atdota atpakaļ.
OK, par naudas saņemšanu atpakaļ Latvijā runāt ir grūti - te tāds koncepts vispār ir ārpus saprašanas. Lai kautko mainītu, tādai valstij vispirms ir jāsabrūk. Jācer tikai ka nākošo versiju būvējot, klāt stāvēs kādi sociālisti/socdem konsultanti, nevis neokonservatīvie/neoliberālās skolas ASV mērkaķi, kas visu sapisa.
________________________
* Ayn Rand var kapā grozīties cik vien uziet. Bagātajiem ir jāmaksā vairāk, daudz vairāk.
** Latvijā ir cita nodokļu sistēma: konfiscējoša sistēma. Lai cik tu nodokļos samaksā, visu aprij ierēdnis un birokrāts, medicīna vienalga paliek pusprivatizēta (maksas), izglītība nedarbojas, sociālā spilvena nekāda nav. Principā par Latvijas valsti ar šo arī viss pateikts: nav glābjama.
-
31 rakstair doma
- 2010.11.08, 12:04
- "Patlaban otrajam pensiju līmenim tiek novirzīti 2% no sociālajām iemaksām, un, samazinot šo apjomu līdz 1%, nākamā gada valsts budžeta ietaupījums varētu būt vairāk nekā 60 miljoni latu.
Iepriekš tika vērtēta šīs iemaksas pilnīga atcelšana uz diviem gadiem, tomēr iecere atlikta, un virzīts tiks sava veida kompromiss par 1% iemaksas apjoma saglabāšanu."
Vispār, fantastiski lietota terminoloģija: tas, ka nākotnes pensijām (tie kas pensionēsies pēc 30 gadiem) tiek spēcīgi nogriezts, tiek vispirms pasniegts kā "budžeta ietaupījums" - lai gan ne ar budžetu, ne ar "ietaupījumu" tam nav nekāda sakara, pirmkārt jau sociālajām iemaksām (tagad to modīgi vairs pat nesauc par "nodokli") nedrīkstētu valstij būt absolūti ne mazākās iespējas uzlikt savas ķepas, kur nu vēl uzskatīt par "budžeta" daļu.
Otrkārt, vajadzētu sarēķināt, tad par cik īsti samazinās nākotnes pensijas mums (strādājošiem), lai tās "netiktu samazinātas" pensionāriem šodien.
Šogad, pēc plāna, iemaksai otrajā līmenī bija jau jābūt 10%, nevis 1% vai pat "atceltai". Kas aprēķinās, cik daudz kapitāla ir zaudēts nākotnes pensijām?
-
19 rakstair doma
- 2010.11.01, 14:12
- "valsts par viena ieslodzītā uzturēšanu dienā maksā gandrīz tikpat, cik pabalsts par vienu bērnu mēnesī"
-
7 rakstair doma
- 2010.09.08, 21:38
- "Šā gada astoņos mēnešos par dažādiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem policija uzlikusi soda naudas 3,1 miljona latu apmērā, kas ir par aptuveni 0,73 miljoniem latu mazāk nekā gadu iepriekš šajā laika posmā, liecina Valsts policijas Satiksmes uzraudzības biroja apkopotie dati."
"Gada astoņos mēnešos soda naudās iekasēti 1,65 miljoni latu, un tas ir par 1,65 miljoniem latu mazāk nekā pagājušā gadā analogā laika posmā."
Atgādināšu, ka 2009. gadā budžetā rindiņa bija "Iekšlietu ministrija / Naudas sodi, ko uzliek Ceļu policija - 5 999 021", un arī 2010. gada budžetā tā ir copy+paste nemainīga: "Naudas sodi, ko uzliek Ceļu policija - 5 999 021"
(Interesanti ka iekasēt arī diezgan precīzi cenšas. Nez cik uz 2011. gadu saplānos.)
( ... tālāk ... )
-
10 rakstair doma
- 2010.08.17, 20:55
- "Vidēji viens pensiju otrā līmeņa dalībnieks uzkrājis 692 latus, un šī nauda viņiem būs pieejama, aizejot pensijā"
"pensiju otrā līmeņa iemaksas 2008.gadā bija 8%, bet pašlaik ir tikai 2%, kas nozīmē, ka uzkrāts tiek par 75% mazāk un attiecīgi arī otrā līmeņa pensija būs par 75% mazāka, nolemjot daudzus cilvēkus nabadzībai."
Ja ņem vērā, ka pensionēšanās vecums ir bišķi virs vidējā dzīves ilguma, t.i., ir krietna varbūtība līdz pensijai nemaz nenodzīvot, tad jau nav tik traki. Kautkā ar tiem 700 latiem pensionārs līdz kapam izvilks. (Tas pie jautājuma par vidējas temperatūras mērīšanu slimnīcā (+morgs), gan pie jautājuma par to, kāpēc šāds absurds vispār tiek apspriests).
Interesantu lietu varu paziņot es: tā kā Latvijā es vairs nestrādāju, tad esmu pārtraucis arī piedalīties Latvijas pensiju shēmā. Man tiešām būs tikai tie "uzkrātie" daži simti latiņu, jo ir plančiks pensiju krāt kādā attīstītākā valstī. Gribētu redzēt Swedbank baņķieru sejas, manā kontā skatoties, un redzot ka uzkrājumā vairs neieripo ne kapeikas.
-
9 rakstair doma
- 2010.05.11, 10:04
- Latvijā valda neoliberālā totālā neizpratne par nodokļu būtību. Kādam daunim ir jābūt, lai prātā ienāktu ideja "ieviest maksas izglītību jau no 7.-8.klases, pretī iedzīvotājiem nodrošinot nodokļu atvieglojumus".
(Tautas kustības "Par labu Latviju!" padomes priekšsēdētājs, uzņēmējs Guntis Belēvičs)
Neoliberālā ideja ir: maksāšu tikai par tiem pakalpojumiem, kas man pašam ir vajadzīgi. Nemaksāšu par to, kas man nav vajadzīgs (vai arī es domāju, ka nebūs vajadzīgs).
Ideja skaidra un saprotama, tāpēc pūlim obligāti patiks. Bet ideja slēpj appisienu. Nav brīnums, ka šādu ideju bīda tieši "uzņēmēju partija" - tātad labējā spārna ideoloģijas piekritēji.
Ne jau nodokļa atvieglojumi visiem apmaiņā pret palielinātu slogu tiem, kam visgrūtāk ir vajadzīgi!!!
Nodokļa leģitīmā būtība ir samaksātās naudas pārnešana laikā. Nodokli maksā tad, kad pakalpojumu nevajag, lai tad, kad pakalpojumu vajadzēs, par to maksāt nevajadzētu. Skola (izglītība) ir vissaprotamākais piemērs: kādam ir skolotājiem algas jāmaksā un skolas jāuztur. Taču, prasīt lai naudu maksā tieši tie, kas iet skolā (skolēns un viņa vecāki) ir absurds, jo šis laiks ģimenes dzīvē ir tieši visgrūtākais - tad ir vislielākie tēriņi, un ģimenei naudas trūkst visvairāk.
Nodoklis ir jāmaksā visiem, un par pakalpojumiem ko tu neizmanto, lai tad, kad vajadzēs tev, un tieši to pakalpojumu, lai maksāt nevajadzētu.
Ja ģimenē ir 2 bērni, kas piedzimst ar gada, divu starpību - ja abi reizē ir jālaiž dārziņā un skolā, tad tas sākuma izmaksu slogs ir jāpārnes uz vēlākiem gadiem: vispirms citi maksā par tevi, un pēc tam (kad bērni jau izauguši) jau tevi noslauc pēc pilnas programmas, par citiem. Tā arī ir tā "pārdale" un "pārnešana laikā".
Tāpēc par skolu samaksā vēlāk, kad esi izskolojies (tu pats, esi uzaudzis un maksā nodokļus) un vecāki - kad bērni jau skolas ir pabeiguši, un vairs nav apgādājami.
Tādi soc. nodokļi un pabalsti ir svarīgi, lai ļautu "izsmērēt" izmaksas pa lielāku sabiedrības daļu, un uz ilgāku periodu laikā. Jo ja vienai ģimenei augstās izmaksas ir noteiktā (salīdzinoši īsā) periodā - tad viņiem palīdz citi, bet pēc tam ģimenei atkal izmaksas samazinās - tad viņu iemaksātā nodokļu nauda var sākt palīdzēt citiem.
Cilvēks, kopš sāk strādāt un saņemt ienākumus, maksā nodokli ~40-50 gadus (līdz mūža galam, jo pensiju arī ar ienākumu nodokļiem apliek), faktiski lai saņemtu bērna dzimšanas pabalstu, bērnudārza pabalstus ~5 gadus, un visādus netiešus labumus - skolas, bibliotēkas, veselības aprūpi.
Tas vistiešākā veidā pie jautājuma par nodokļu leģitimitāti.
-
15 rakstair doma