Faith Club
Faith Club
- mēs strādājam par visiem / mēs barojam visus
- 2012.01.04, 19:17
- Kāpēc mums nākas dzīvot arvien nabadzīgāk?
Vispirms atrunāšu, ka es īstenībā esmu nodokļu maksāšanas piekritējs. Viens no iemesliem kāpēc es pārcēlos uz Vāciju ir tas, ka Latvijā cilvēks ir tik brīvs, ka var nemaksāt nodokļus - 50% no ekonomikas ir ēnā, un tiem, kas nodokļus maksā, faktiski nākas uzturēt tos, kas pamanījušies no maksāšanas izvairīties. Vācijā maksā visi - tāpēc arī valsts bagātāka, vienlīdzīgāka. Bet tur arī ir biški cita nodokļu koncepcija.
Redz, augsti nodokļi jau paši par sevi nav slikti. Atkarīgs no koncepcijas. Dānijā, piemēram**, ir izcili augsti nodokļi, bet cilvēki tos maksā nekurnot, jo nauda pašiem vien atgriežas. Kā tā? Vienkārši - Dānijā nodokļiem ir pārdales loma, tie ļauj bagātību pārdalīt un sadalīt vienlīdzīgi. Cilvēki skaidri redz, ka nauda viņiem atgriežas ar uzviju. (Nu, bagātākie, kas visvairāk pelna gan dabū samaksāt daudz vairāk, bet viņu ir mazāk, tāpēc vairākums spēj šos turēt pie dziesmas*)
Tagad pie centrālās tēmas. Ir nodokļi, kas neatgriežas. Tā ir nauda, kas aiziet supra-nacionālajām organizācijām. Pirmkārt jau nauda ko iekasē Eiropas Komisija. Nauda, par kuru tiek uzturēts ANO, NATO funkcionāri, un tamlīdzīgas ļoti bagātas organizācijas, kas aprij daudz naudas līdzekļu.
No kurienes tas viss? No tavas kabatas. Beigās jau tu strādā lai visus viņus pabarotu. Samaksā ienākumu nodokli un ceri, ka tiks uzlabota infrastruktūra? Skuju - centrālajam birokrātam ir jāalgo armija ar palīgiem un referentiem.
Un tāpēc nākas dzīvot nabadzīgāk un sūdīgāk - jo lielāka tavu ienākumu daļa tiek konfiscēta, nevis pārdalīta un atdota atpakaļ.
OK, par naudas saņemšanu atpakaļ Latvijā runāt ir grūti - te tāds koncepts vispār ir ārpus saprašanas. Lai kautko mainītu, tādai valstij vispirms ir jāsabrūk. Jācer tikai ka nākošo versiju būvējot, klāt stāvēs kādi sociālisti/socdem konsultanti, nevis neokonservatīvie/neoliberālās skolas ASV mērkaķi, kas visu sapisa.
________________________
* Ayn Rand var kapā grozīties cik vien uziet. Bagātajiem ir jāmaksā vairāk, daudz vairāk.
** Latvijā ir cita nodokļu sistēma: konfiscējoša sistēma. Lai cik tu nodokļos samaksā, visu aprij ierēdnis un birokrāts, medicīna vienalga paliek pusprivatizēta (maksas), izglītība nedarbojas, sociālā spilvena nekāda nav. Principā par Latvijas valsti ar šo arī viss pateikts: nav glābjama.
-
31 rakstair doma
- 2010.11.08, 12:04
- "Patlaban otrajam pensiju līmenim tiek novirzīti 2% no sociālajām iemaksām, un, samazinot šo apjomu līdz 1%, nākamā gada valsts budžeta ietaupījums varētu būt vairāk nekā 60 miljoni latu.
Iepriekš tika vērtēta šīs iemaksas pilnīga atcelšana uz diviem gadiem, tomēr iecere atlikta, un virzīts tiks sava veida kompromiss par 1% iemaksas apjoma saglabāšanu."
Vispār, fantastiski lietota terminoloģija: tas, ka nākotnes pensijām (tie kas pensionēsies pēc 30 gadiem) tiek spēcīgi nogriezts, tiek vispirms pasniegts kā "budžeta ietaupījums" - lai gan ne ar budžetu, ne ar "ietaupījumu" tam nav nekāda sakara, pirmkārt jau sociālajām iemaksām (tagad to modīgi vairs pat nesauc par "nodokli") nedrīkstētu valstij būt absolūti ne mazākās iespējas uzlikt savas ķepas, kur nu vēl uzskatīt par "budžeta" daļu.
Otrkārt, vajadzētu sarēķināt, tad par cik īsti samazinās nākotnes pensijas mums (strādājošiem), lai tās "netiktu samazinātas" pensionāriem šodien.
Šogad, pēc plāna, iemaksai otrajā līmenī bija jau jābūt 10%, nevis 1% vai pat "atceltai". Kas aprēķinās, cik daudz kapitāla ir zaudēts nākotnes pensijām?
-
19 rakstair doma
- 2010.11.01, 14:12
- "valsts par viena ieslodzītā uzturēšanu dienā maksā gandrīz tikpat, cik pabalsts par vienu bērnu mēnesī"
-
7 rakstair doma
- 2010.09.08, 21:38
- "Šā gada astoņos mēnešos par dažādiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem policija uzlikusi soda naudas 3,1 miljona latu apmērā, kas ir par aptuveni 0,73 miljoniem latu mazāk nekā gadu iepriekš šajā laika posmā, liecina Valsts policijas Satiksmes uzraudzības biroja apkopotie dati."
"Gada astoņos mēnešos soda naudās iekasēti 1,65 miljoni latu, un tas ir par 1,65 miljoniem latu mazāk nekā pagājušā gadā analogā laika posmā."
Atgādināšu, ka 2009. gadā budžetā rindiņa bija "Iekšlietu ministrija / Naudas sodi, ko uzliek Ceļu policija - 5 999 021", un arī 2010. gada budžetā tā ir copy+paste nemainīga: "Naudas sodi, ko uzliek Ceļu policija - 5 999 021"
(Interesanti ka iekasēt arī diezgan precīzi cenšas. Nez cik uz 2011. gadu saplānos.)
( ... tālāk ... )
-
10 rakstair doma
- 2010.08.17, 20:55
- "Vidēji viens pensiju otrā līmeņa dalībnieks uzkrājis 692 latus, un šī nauda viņiem būs pieejama, aizejot pensijā"
"pensiju otrā līmeņa iemaksas 2008.gadā bija 8%, bet pašlaik ir tikai 2%, kas nozīmē, ka uzkrāts tiek par 75% mazāk un attiecīgi arī otrā līmeņa pensija būs par 75% mazāka, nolemjot daudzus cilvēkus nabadzībai."
Ja ņem vērā, ka pensionēšanās vecums ir bišķi virs vidējā dzīves ilguma, t.i., ir krietna varbūtība līdz pensijai nemaz nenodzīvot, tad jau nav tik traki. Kautkā ar tiem 700 latiem pensionārs līdz kapam izvilks. (Tas pie jautājuma par vidējas temperatūras mērīšanu slimnīcā (+morgs), gan pie jautājuma par to, kāpēc šāds absurds vispār tiek apspriests).
Interesantu lietu varu paziņot es: tā kā Latvijā es vairs nestrādāju, tad esmu pārtraucis arī piedalīties Latvijas pensiju shēmā. Man tiešām būs tikai tie "uzkrātie" daži simti latiņu, jo ir plančiks pensiju krāt kādā attīstītākā valstī. Gribētu redzēt Swedbank baņķieru sejas, manā kontā skatoties, un redzot ka uzkrājumā vairs neieripo ne kapeikas.
-
9 rakstair doma
- 2010.05.11, 10:04
- Latvijā valda neoliberālā totālā neizpratne par nodokļu būtību. Kādam daunim ir jābūt, lai prātā ienāktu ideja "ieviest maksas izglītību jau no 7.-8.klases, pretī iedzīvotājiem nodrošinot nodokļu atvieglojumus".
(Tautas kustības "Par labu Latviju!" padomes priekšsēdētājs, uzņēmējs Guntis Belēvičs)
Neoliberālā ideja ir: maksāšu tikai par tiem pakalpojumiem, kas man pašam ir vajadzīgi. Nemaksāšu par to, kas man nav vajadzīgs (vai arī es domāju, ka nebūs vajadzīgs).
Ideja skaidra un saprotama, tāpēc pūlim obligāti patiks. Bet ideja slēpj appisienu. Nav brīnums, ka šādu ideju bīda tieši "uzņēmēju partija" - tātad labējā spārna ideoloģijas piekritēji.
Ne jau nodokļa atvieglojumi visiem apmaiņā pret palielinātu slogu tiem, kam visgrūtāk ir vajadzīgi!!!
Nodokļa leģitīmā būtība ir samaksātās naudas pārnešana laikā. Nodokli maksā tad, kad pakalpojumu nevajag, lai tad, kad pakalpojumu vajadzēs, par to maksāt nevajadzētu. Skola (izglītība) ir vissaprotamākais piemērs: kādam ir skolotājiem algas jāmaksā un skolas jāuztur. Taču, prasīt lai naudu maksā tieši tie, kas iet skolā (skolēns un viņa vecāki) ir absurds, jo šis laiks ģimenes dzīvē ir tieši visgrūtākais - tad ir vislielākie tēriņi, un ģimenei naudas trūkst visvairāk.
Nodoklis ir jāmaksā visiem, un par pakalpojumiem ko tu neizmanto, lai tad, kad vajadzēs tev, un tieši to pakalpojumu, lai maksāt nevajadzētu.
Ja ģimenē ir 2 bērni, kas piedzimst ar gada, divu starpību - ja abi reizē ir jālaiž dārziņā un skolā, tad tas sākuma izmaksu slogs ir jāpārnes uz vēlākiem gadiem: vispirms citi maksā par tevi, un pēc tam (kad bērni jau izauguši) jau tevi noslauc pēc pilnas programmas, par citiem. Tā arī ir tā "pārdale" un "pārnešana laikā".
Tāpēc par skolu samaksā vēlāk, kad esi izskolojies (tu pats, esi uzaudzis un maksā nodokļus) un vecāki - kad bērni jau skolas ir pabeiguši, un vairs nav apgādājami.
Tādi soc. nodokļi un pabalsti ir svarīgi, lai ļautu "izsmērēt" izmaksas pa lielāku sabiedrības daļu, un uz ilgāku periodu laikā. Jo ja vienai ģimenei augstās izmaksas ir noteiktā (salīdzinoši īsā) periodā - tad viņiem palīdz citi, bet pēc tam ģimenei atkal izmaksas samazinās - tad viņu iemaksātā nodokļu nauda var sākt palīdzēt citiem.
Cilvēks, kopš sāk strādāt un saņemt ienākumus, maksā nodokli ~40-50 gadus (līdz mūža galam, jo pensiju arī ar ienākumu nodokļiem apliek), faktiski lai saņemtu bērna dzimšanas pabalstu, bērnudārza pabalstus ~5 gadus, un visādus netiešus labumus - skolas, bibliotēkas, veselības aprūpi.
Tas vistiešākā veidā pie jautājuma par nodokļu leģitimitāti.
-
15 rakstair doma
- 2010.04.15, 22:11
- Papildinājums pie jautājuma par "bezbērnu" nodokli. Kas pārsteidzoši, birka (pozicionēšana, marketings) patiešām spēj aizmālēt acis apmēram 80% komentētāju.
Vispār, iesākšu ar kļūdas labojumu: 2035. gadā iedzīvotāju skaita mērķis Latvijā ir 1.970 miljoni, bet 1.682 miljoni ir 2060. gada mērķis (iedzīvotāju skaits samazinās par 26%)
( ... tālāk ... )
-
56 rakstair doma
- 2010.04.06, 10:14
- Gribi iet politikā? Cena: Ls 10'000.
Būtībā, dramatiski tas izskatās tikai Latvijā, kur par vēlēšanām sāk domāt labi ja sešus mēnešus pirms datuma (vēlēšanas būs 2. oktobrī). Bet par vēlēšanām būtu jādomā visu laiku, visus 4 gadus.
Parēķināsim, cik reāli ir uzkrāt Ls 10'000 pa četriem gadiem. Tas ir, jāuzkrāj Ls 2500 gadā. Tas ir, jāspēj atlikt Ls ~210 mēnesī. (Varētu rēķināt par krāšanu 5 gadus. Vispār, ir jārēķina ka krāt jāsāk gadu pirms iepriekšējām vēlēšanām, un Ls 10'000 būtu jābūt kontā jau gadu pirms vēlēšanām kurās grib startēt - lai varētu kampaņu sākt laicīgi.)
Bankas apgalvo, ka cilvēks var atlikt apmēram 30% no algas. Pieņemsim, ka cilvēks atliek 25% algas (ceturto daļu). Tātad, algai uz rokām ir jābūt Ls 840 vismaz. Lūk, tādas arī būtu prasības pret minimālo algu, no kuras var jau sākt domāt par tautas deputāta karjeru.
(Ak jā, un kā nepieciešamā prasība ir gatavība Ls 10'000 pakāst, ja netiec ievēlēts.)
***
[...] veselības aprūpes budžets uz vienu iedzīvotāju šogad ir 192,5 lati, [...].
Laika posmā no 2006.gada līdz 2010.gadam vismazākais veselības aprūpes budžets bija 2006.gadā - 180,52 lati. 2007.gadā šis rādītājs palielinājās līdz 227,1 latam, bet 2008.gadā sasniedza minētā perioda augstāko līmeni - 253,79 latus.
Pagājušajā gadā veselības aprūpes budžets uz vienu iedzīvotāju samazinājās līdz 222,67 latiem un šogad ir atgriezies gandrīz 2006.gada līmenī.
Šmate norādīja, ka pēdējie salīdzināmie dati Eiropas Savienības (ES) līmenī ir par 2006.gadu. Salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, 2006.gadā Latvijā finansējums uz vienu iedzīvotāju bija otrais zemākais aiz Bulgārijas, kur šis rādītājs bija 91,45 lati.
Lietuva ar 195,96 latiem atrodas vienu vietu augstāk par Latviju. Ceturtais zemākais publiskais finansējums bija Polijā (202,99 lati), bet Igaunijā bijis piektais zemākais rādītājs - 254,27 lati.
Savukārt pēc publiskā finansējuma veselības aprūpei uz vienu iedzīvotāju 2006.gadā pārliecinoši pirmajā vietā bija Dānija, kur uz vienu iedzīvotāju veselības aprūpei gadā tiek tērēti 2169,75 lati.
Dānijai seko Zviedrija - ar 1752,09 latiem, Francija - ar 1701,29 latiem, Nīderlande - ar 1678,21 latu un Austrija ar 1626,2 latiem.
«Šogad paredzētais finansējums ievērojami neatšķiras no 2006.gada, tad varam pieņemt, ka Latvijā finansējums uz vienu iedzīvotāju joprojām ir viens no zemākajiem ES,» sacīja Šmate.
Labi ka ir tāda Bulgārija, tad ministrija var daudznozīmīgi teikt "viens no zemākajiem", nevis pazemojoši atzīties: "Latvijā finansējums uz vienu iedzīvotāju ir viszemākais Eiropas Savienībā".
***
"«Mēs zinām, ka tagad viena studenta izglītošanai tērējam vismazāk naudas Eiropas Savienībā. Ja mēs tērējam mazāk nekā Rumānija vai Bulgārija, tas parāda valdības un sabiedrības attieksmi pret augstāko izglītību,» sacīja Auziņš."
-
5 rakstair doma
- lupatlašu-policejiskā valsts
- 2010.03.27, 08:24
- Valsts policijā viena uzsāktā kriminālprocesa izmaksa vidēji ir 120 latu mēnesī, prokuratūras uzraudzība/izmeklēšana – 68,5 latu mēnesī, pirmajā instances tiesā vienas lietas cena ir 42,25 latu mēnesī, apgabaltiesā – 340 latu (!), savukārt Augstākajā tiesā – 79,33 mēnesī. Viens ieslodzītais valstī savukārt maksā 302 latus mēnesī.
Zaglis – ap 5000 latu( ... tālāk ... )
-
2 rakstair doma
- 2010.01.17, 12:22
- Kā kļūt par pašnodarbināto:
Austrijā * Beļģijā * Bulgārijā * Kiprā * Čehijā * Dānijā * Igaunijā * Somijā * Francijā * Vācijā * Grieķijā * Ungārijā * Islandē * Īrijā * Itālijā * Latvijā * Lietuvā * Luksemburgā * Maltā * Nīderlandē * Norvēģijā * Polijā * Portugālē * Rumānijā * Slovākijā * Slovēnijā * Spānijā * Zviedrijā * Šveicē * Anglijā (UK)
Latvijas teksts sākas šādi:
"If you are planning to provide personal services (for example as a hairdresser, doctor or photographer) as a self-employed person, you must obtain permission from your local authority to do so."
("Ja Jūs plānojat nodarboties ar individuālo pakalpojumu sniegšanu (piemēram, friziera, ārsta vai fotogrāfa pakalpojumi), kā pašnodarbināta persona, tad Jums vietējā pašvaldībā ir jāsaņem atļauja nodarboties ar izvēlēto individuālo darbu.") ...
Iespējams, Latvijā mēs esam paši gudrākie, un tas, ka pašvaldība lemj kādu uzņēmējdarbību viņai NEVAJAG*, ir visaugstākā tiešās demokrātijas forma... Nevienai citai valstij informācija pašnodarbinātajiem** nesākas*** ar teikumu - lai uzsāktu saimniecisko darbību, vispirms ir vajadzīga ATĻAUJA****.
***
Personīgi es secinu, ka attiecībā uz pašnodarbinātajiem (individuālā darba veicējiem, saimnieciskās darbības veicējiem, u.c.) Latvija ir visdebīlākā un policejiskākā valsts visā Eiropas Savienībā. Kāpēc tādi esam, verga dvēseles?
(Taisnības labad teikšu, Ungārijai teksts ir tāds policejisks (līdzīgi arī Rumānijai un daļēji Portugālei), arī Vācijai un Austrijai ļoti sausi un nav pretimnākoši - rodas iespaids ka tevi neviens negaida; bet salīdzini kā raksta Anglija vai Francija - tur uzreiz ir saraksts ar iestādēm un asociācijām kas palīdzēs katram uzsākt uzņēmējdarbību, un skaidri pasaka, ka būs atbalsts un konsultācijas.)
________
* Ar varu piespiest kādu uzsākt uzņēmējdarbību tu nevari, bet aizliegt strādāt gan sanāk lieliski. Daram ko varam.
** Nav īsti skaidrs vai arī citās valstīs pašnodarbinātie atbild ar visu mantu - tas ir, ja tevi kautkāda strīda dēļ iesūdz tiesā (civillieta), vai pastāv varbūtība, ka tev attiesā gan dzīvokli, gan visu iedzīvi. Es, kā programmētājs, ļoti baidītos Latvijā piedāvāt pakalpojumus kā pašnodarbinātais - ja nu firma, kurai es izstrādāju kautkādu programmatūru, izdomā ka dēļ programmas kļūdas viņiem ir radušies miljonus lieli zaudējumi, un iesūdz mani, lai piedzītu pilnu summu? (Civillikuma 1779. pants: "Katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.")
*** Es zinu ka "šobrīd" kautkas tiek "mainīts", ka "tiek gatavots" citāds likums, ka kautkādas viskretīniskākās normas ir kautkad tikušas atceltas, utt, un EURES nav aktuālākā informācija. Bet fakts ir tāds, ka šādā sistēmā ir dzīvots 20 gadus, un tas iedzīvotāju domāšanas veidam uzliek noteiktu zīmogu.
**** Atšķirība starp [obligātu] reģistrāciju (vai deklarēšanu), un atļaujas lūgšanu ir milzīga. Reģistrējoties tu tikai sniedz informāciju un institūcijai nav nekādu tiesību tev kautko aizliegt vai atteikt. Viņi drīkst tikai pieņemt reģistrāciju un izsniegt tev numuru. Tu esi saimnieks, un iestāde pilda tikai tehnisku servisu. Savukārt, nosakot kārtību, ka tev ir jāsaņem "atļauja", situācija ir pretēja - saimnieki ir iestāde, un tu esi tikai kalps. Kam gribas būt par kalpu, ar lūguma papīrīti zobos uz ceļiem pie vietējiem kundziņiem rāpot pēc dispenses? Kur šī pirmā lūgšana tikai ieskandina sekojošo darbu kārtību - rāpot un lūgties?
Turpinam brīnīties, kāpēc Latvijā iedzīvotāji negrib nodarboties ar uzņēmējdarbību [kā pašnodarbinātie].
-
36 rakstair doma
- 2010.01.16, 21:42
- Ir cilvēki, kas diezgan stūrgalvīgi saka "neko mainīt nevajag, vajag tikai paciesties un sākt strādāt", kad es nāku klajā ar kārtējo tēzi, ka ir jāmaina "aizliegts viss kas nav atļauts" sistēma atpakaļ uz "atļauts viss, kas nav aizliegts".
Es pieņemu, ka šie cilvēki tiešām ir pilni ar neizpratni, un patiesi nesaprot, kāpēc cilvēki nesāk strādāt, dibināt SIA, nodarboties ar komercdarbību. Es pieņemu, šie cilvēki ar visu sirdi tic, ka nekādu sistēmisku problēmu nav, tikai cilvēki kūtri.
Bet ja padomā, kāpēc tā sauktajās "sociālisma valstīs" bieži gadās, ka veikalos nav preču, neko nevar nopirkt, un dažreiz aiziet pat tik tālu, ka iedzīvotāji masveidā, tūkstošiem un miljoniem mirst badā?
Kā tā var būt, ka ir valstis kur neprasmīgas valdības dēļ iedzīvotāji masveidā mirst badā? (Vai arī ar valdību viss ir kārtībā, un viss tiešām tikai dēļ iedzīvotāju pašu slinkuma un neuzņēmības?)
Un kāpēc kapitālismā ir preču pārpilnība - lai gan daudziem iedzīvotājiem nav naudas lai tās nopirktu, daudzi dzīvo nabadzībā, un varbūt arī mirst badā, toties nav tā, ka badā mirtu gandrīz* visi iedzīvotāji. Atšķirībā no "sociālistiskām" valstīm.
Pēc tās loģikas taču, kas sociālisma-kolektīvisma iekārtā cilvēkiem kaitē nodarboties ar uzņēmējdarbību, ražot preces, un dzīvot pārticībā? Sociālisms taču teorētiski ir lieliska sistēma, valsts ir priekš cilvēka, proletariāta diktatūra, bezmaz... "Nu kas tiem cilvēkiem nav labi, slinkie lopi - nē, nomirs labāk badā, nekā dirsu pakustinās savas valsts labā! Tikai pārstājiet vaidēt un sāciet strādāt." - tā saka sirdsšķīsts cilvēciņš, un tic. Un ir neizpratnē, kāpēc visa valsts nogrimst.
Un... kas tad ir tas, kas kapitālismā cilvēkiem netraucē? Kāpēc tieši kapitālisms ļauj uzņēmējdarbībai plaukt, nevis sociālisma-kolektīvisma iekārta, kur ir āķis?
Āķis ir tur, draugi mīļie, ka ir jāmaina sistēma. Jāmaina no "aizliegts ir viss kas nav atļauts", uz "atļauts ir viss, kas nav aizliegts".
_______________
* sk. Gini koeficientu
-
26 rakstair doma
- 2009.11.29, 21:45
- "Šobrīd policijā strādā vairāk nekā 7 tūkstoši likumsargu. Bijušie policijas priekšnieki apgalvo – tas ir daudz par daudz. Likumsargu skaitu varētu mazināt vismaz uz pusi."
Ar 3500 policistiem Latvijai būtu jāpietiek. Un policijai ir jānodarbojas nevis ar sodīšanu, bet ar pārkāpuma novēršanu. Piemēram CP ir jāstāv nevis aiz [aizliedzošas] zīmes ("Nogriezties aizliegts", "Braukt aizliegts", utt), ciniski rakstot protokolus, bet pirms zīmes: lai pievērstu uzmanību zīmei, un lai novērstu pārkāpumu, pirms tas izdarīts.
Tad, diemžēl, nāksies gan no ieņēmumu budžeta svītrot rindiņu "Iekšlietu ministrija / Naudas sodi, ko uzliek Ceļu policija - 5 999 021" un sākt policijai dzīvot citādu (neienesīgu) dzīvi.
Atkārtoju vēlreiz: Ceļu policijai 2009. gadā ir uzdots mērķis iekasēt 6 miljonus latu sodos.
-
6 rakstair doma
- 2009.10.27, 22:30
- Žurnālisti nevar [ielikt saiti], bet es varu! Lūk Eurobarometer pētījums par nabadzību. (PDF) Un preses relīze.
"[...] 89% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka nabadzība mūsu valstī ir plaši izplatīta. [...] Savukārt Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji retāk nekā Latvijas iedzīvotāji savā valstī redz nabadzības izplatību. 73% igauņu un 79% lietuviešu ir pārliecināti, ka viņu valstī nabadzība ir plaši izplatīta."
(Latvijā ir ceturtā vissūdīgākā situācija ES, pēc Rumānijas, Bulgārijas, Ungārijas(?)).
-
5 rakstair doma
- 2009.10.27, 11:46
- VID. Feodālais TP dienestiņš. Ar kādu mērķi VID ir pārvērsts par represīvu, uzņēmējdarbību iznīcinošu, cilvēkam naidīgu iestādi?
(Būtībā, varētu minēt, ka mērķis ir ar TP saistītu uzņēmumu "konkurētspējas celšana" tādā savdabīgā veidā, uzsūtot VID revīzijas un auditus citiem.)
Bet ar to visu, ir jājautā "Kāpēc ir nelaime valstī?"
"Salīdzinot situāciju Latvijā un Igaunijā, Silmans norāda, ka būtiski atšķiras abu valstu nodokļu administrāciju darbs. 1999.gadā Igaunijas nodokļu administrācijas vadībā nokļuvis bijušais bankas vadītājs, kurš kardināli mainījis iestādes attieksmi pret nodokļu maksātājiem.
"Nodokļu iekasētāji vairs netika uztverti kā ienaidnieki. Viņi sāka palīdzēt gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem nokārtot attiecības ar valsti. Iestāde pārstāja būt represīva. Tagad tā strādā kā parasta servisa iestāde. Tā rezultātā mainījās nodokļu maksātāju attieksme un viņi kļuva daudz disciplinētāki," stāsta uzņēmējs."
Kāda ir saistība Latvijas VID, un uzņēmējdarbības atmosfērai valstī? Un kāda ir īsti mūsu birokrātu reakcija, un komunikācija.
Pieņemsim, tante uz ceļa pie "meterora" (privātīpašumā), mēģina pārdot biļetes ar mērķi pēc tam salabot izbraukāto ceļu. Ietirgojusi 15 latus. Nu, tāds mikrobiznesiņš. (Es pieņemu, arī pēc tam, kad izrādījies, ka tas viss ir tikai reklāmakcija, kāds vienalga varētu gribēt aizbraukt un pasaulslaveno bedri apskatīt.)
Kas ir jāzina, lai Latvijā tu varētu tirgot biļetes vispār?
"biļešu tirgošana ar pašvaldību ir saskaņota un par šo rīcību ir informēta gan novada domes vadība, gan novada domes grāmatvedība. Zemes īpašniece pašvaldībā vērsusies ar lūgumu piešķirt biļetes, kuras likumīgi varētu tirgot notikuma vietā. Biļetes, kuras sieviete tirgo, esot reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā [...]"
Tātad, 15 latu dēļ: jāsaskaņo ar pašvaldību (domes vadību, novada grāmatvedību), jāvēršas pašvaldībā ar lūgumu, biļetes jāreģistrē VID.
Kas vēl? Nu, un te arī šī raksta sāls. VID attieksme.
"Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērtēs, kāda veida biļetes [...] izsniedza Mazsalacas «meteorītu» redzētgribētājiem, portālam «Apollo» pavēstīja VID pārstāve Agnese Grīnberga."
"«Tiks vērtēts arī, vai tika ievērotas visas normatīvajos aktos noteiktās prasības,» [...]"
Tātad, sodīt, revidēt, auditēt, likvidēt. 15 lati. Atrast likuma pārkāpumu, sūdzēt tiesā, uzrēķināt naudas sodus. VID no darba jau atlaisti 740 darbinieki un plāno vēl atlaist 1500, bet VID vadībai joprojām ir šādas prioritātes?
"Kā aģentūrai LETA pastāstīja novada domes priekšsēdētājs Gunārs Zunda, viņš ar Gerasimovu sazinājies telefoniski un piekodinājis biļešu* tirdzniecību pārtraukt. «Telefoniski sazinājos ar viņu un teicu, lai biļešu tirdzniecību pārtrauc. Lai arī izmantojamās biļetes bija legālas, tomēr ir jābūt arī vēl citām oficiāli nokārtotām atļaujām to tirdzniecībai,»"
Tiešām, vajadzīgas vēl atļaujas. Un tāpēc nedrīkst, jāaizliedz. Vai jābrīnās, ka viss te ir dirsā.
Bet aizdomāsimies, kāpēc pie mums valstī viss kas nav atļauts, ir aizliegts? Kāpēc lai kautko uzsāktu, vispirms ir jāsaņem atļauja? Neskaitāmas atļaujas, un katrs ķeizariņš var izdomāt "nē".
Kāpēc VID un VSAA, un NVA izdevīgi ir lai cilvēks oficiāli nestrādātu, nevis lai kautkas tiktu darīts, lai drusku šiverētos un grozītos. (Jābrīnās, ka bezdarbniekam ir atļauts meklēt darbu, un ka par CV ievietošanu datu bāzē vēl neatņem pabalstu. Nav līdz galam birokrātiskā misija padarīta.)
______
* Rakstā minēts, ka novada domes priekšsēdētājs tomēr atzīst, ka "Cita lieta esot ziedojumi, kurus Gerasimova uz privātās zemes varot vākt." (Līdzīgi, kā "pateicības" ārstiem arī ir ārpus VID kompetences.)
-
4 rakstair doma