Faith Club
Faith Club
- 2010.04.15, 22:11
- Papildinājums pie jautājuma par "bezbērnu" nodokli. Kas pārsteidzoši, birka (pozicionēšana, marketings) patiešām spēj aizmālēt acis apmēram 80% komentētāju.
Vispār, iesākšu ar kļūdas labojumu: 2035. gadā iedzīvotāju skaita mērķis Latvijā ir 1.970 miljoni, bet 1.682 miljoni ir 2060. gada mērķis (iedzīvotāju skaits samazinās par 26%)
( ... tālāk ... )
-
56 rakstair doma
- 2010.04.06, 10:14
- Gribi iet politikā? Cena: Ls 10'000.
Būtībā, dramatiski tas izskatās tikai Latvijā, kur par vēlēšanām sāk domāt labi ja sešus mēnešus pirms datuma (vēlēšanas būs 2. oktobrī). Bet par vēlēšanām būtu jādomā visu laiku, visus 4 gadus.
Parēķināsim, cik reāli ir uzkrāt Ls 10'000 pa četriem gadiem. Tas ir, jāuzkrāj Ls 2500 gadā. Tas ir, jāspēj atlikt Ls ~210 mēnesī. (Varētu rēķināt par krāšanu 5 gadus. Vispār, ir jārēķina ka krāt jāsāk gadu pirms iepriekšējām vēlēšanām, un Ls 10'000 būtu jābūt kontā jau gadu pirms vēlēšanām kurās grib startēt - lai varētu kampaņu sākt laicīgi.)
Bankas apgalvo, ka cilvēks var atlikt apmēram 30% no algas. Pieņemsim, ka cilvēks atliek 25% algas (ceturto daļu). Tātad, algai uz rokām ir jābūt Ls 840 vismaz. Lūk, tādas arī būtu prasības pret minimālo algu, no kuras var jau sākt domāt par tautas deputāta karjeru.
(Ak jā, un kā nepieciešamā prasība ir gatavība Ls 10'000 pakāst, ja netiec ievēlēts.)
***
[...] veselības aprūpes budžets uz vienu iedzīvotāju šogad ir 192,5 lati, [...].
Laika posmā no 2006.gada līdz 2010.gadam vismazākais veselības aprūpes budžets bija 2006.gadā - 180,52 lati. 2007.gadā šis rādītājs palielinājās līdz 227,1 latam, bet 2008.gadā sasniedza minētā perioda augstāko līmeni - 253,79 latus.
Pagājušajā gadā veselības aprūpes budžets uz vienu iedzīvotāju samazinājās līdz 222,67 latiem un šogad ir atgriezies gandrīz 2006.gada līmenī.
Šmate norādīja, ka pēdējie salīdzināmie dati Eiropas Savienības (ES) līmenī ir par 2006.gadu. Salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, 2006.gadā Latvijā finansējums uz vienu iedzīvotāju bija otrais zemākais aiz Bulgārijas, kur šis rādītājs bija 91,45 lati.
Lietuva ar 195,96 latiem atrodas vienu vietu augstāk par Latviju. Ceturtais zemākais publiskais finansējums bija Polijā (202,99 lati), bet Igaunijā bijis piektais zemākais rādītājs - 254,27 lati.
Savukārt pēc publiskā finansējuma veselības aprūpei uz vienu iedzīvotāju 2006.gadā pārliecinoši pirmajā vietā bija Dānija, kur uz vienu iedzīvotāju veselības aprūpei gadā tiek tērēti 2169,75 lati.
Dānijai seko Zviedrija - ar 1752,09 latiem, Francija - ar 1701,29 latiem, Nīderlande - ar 1678,21 latu un Austrija ar 1626,2 latiem.
«Šogad paredzētais finansējums ievērojami neatšķiras no 2006.gada, tad varam pieņemt, ka Latvijā finansējums uz vienu iedzīvotāju joprojām ir viens no zemākajiem ES,» sacīja Šmate.
Labi ka ir tāda Bulgārija, tad ministrija var daudznozīmīgi teikt "viens no zemākajiem", nevis pazemojoši atzīties: "Latvijā finansējums uz vienu iedzīvotāju ir viszemākais Eiropas Savienībā".
***
"«Mēs zinām, ka tagad viena studenta izglītošanai tērējam vismazāk naudas Eiropas Savienībā. Ja mēs tērējam mazāk nekā Rumānija vai Bulgārija, tas parāda valdības un sabiedrības attieksmi pret augstāko izglītību,» sacīja Auziņš."
-
5 rakstair doma
- lupatlašu-policejiskā valsts
- 2010.03.27, 08:24
- Valsts policijā viena uzsāktā kriminālprocesa izmaksa vidēji ir 120 latu mēnesī, prokuratūras uzraudzība/izmeklēšana – 68,5 latu mēnesī, pirmajā instances tiesā vienas lietas cena ir 42,25 latu mēnesī, apgabaltiesā – 340 latu (!), savukārt Augstākajā tiesā – 79,33 mēnesī. Viens ieslodzītais valstī savukārt maksā 302 latus mēnesī.
Zaglis – ap 5000 latu( ... tālāk ... )
-
2 rakstair doma
- 2010.01.17, 12:22
- Kā kļūt par pašnodarbināto:
Austrijā * Beļģijā * Bulgārijā * Kiprā * Čehijā * Dānijā * Igaunijā * Somijā * Francijā * Vācijā * Grieķijā * Ungārijā * Islandē * Īrijā * Itālijā * Latvijā * Lietuvā * Luksemburgā * Maltā * Nīderlandē * Norvēģijā * Polijā * Portugālē * Rumānijā * Slovākijā * Slovēnijā * Spānijā * Zviedrijā * Šveicē * Anglijā (UK)
Latvijas teksts sākas šādi:
"If you are planning to provide personal services (for example as a hairdresser, doctor or photographer) as a self-employed person, you must obtain permission from your local authority to do so."
("Ja Jūs plānojat nodarboties ar individuālo pakalpojumu sniegšanu (piemēram, friziera, ārsta vai fotogrāfa pakalpojumi), kā pašnodarbināta persona, tad Jums vietējā pašvaldībā ir jāsaņem atļauja nodarboties ar izvēlēto individuālo darbu.") ...
Iespējams, Latvijā mēs esam paši gudrākie, un tas, ka pašvaldība lemj kādu uzņēmējdarbību viņai NEVAJAG*, ir visaugstākā tiešās demokrātijas forma... Nevienai citai valstij informācija pašnodarbinātajiem** nesākas*** ar teikumu - lai uzsāktu saimniecisko darbību, vispirms ir vajadzīga ATĻAUJA****.
***
Personīgi es secinu, ka attiecībā uz pašnodarbinātajiem (individuālā darba veicējiem, saimnieciskās darbības veicējiem, u.c.) Latvija ir visdebīlākā un policejiskākā valsts visā Eiropas Savienībā. Kāpēc tādi esam, verga dvēseles?
(Taisnības labad teikšu, Ungārijai teksts ir tāds policejisks (līdzīgi arī Rumānijai un daļēji Portugālei), arī Vācijai un Austrijai ļoti sausi un nav pretimnākoši - rodas iespaids ka tevi neviens negaida; bet salīdzini kā raksta Anglija vai Francija - tur uzreiz ir saraksts ar iestādēm un asociācijām kas palīdzēs katram uzsākt uzņēmējdarbību, un skaidri pasaka, ka būs atbalsts un konsultācijas.)
________
* Ar varu piespiest kādu uzsākt uzņēmējdarbību tu nevari, bet aizliegt strādāt gan sanāk lieliski. Daram ko varam.
** Nav īsti skaidrs vai arī citās valstīs pašnodarbinātie atbild ar visu mantu - tas ir, ja tevi kautkāda strīda dēļ iesūdz tiesā (civillieta), vai pastāv varbūtība, ka tev attiesā gan dzīvokli, gan visu iedzīvi. Es, kā programmētājs, ļoti baidītos Latvijā piedāvāt pakalpojumus kā pašnodarbinātais - ja nu firma, kurai es izstrādāju kautkādu programmatūru, izdomā ka dēļ programmas kļūdas viņiem ir radušies miljonus lieli zaudējumi, un iesūdz mani, lai piedzītu pilnu summu? (Civillikuma 1779. pants: "Katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.")
*** Es zinu ka "šobrīd" kautkas tiek "mainīts", ka "tiek gatavots" citāds likums, ka kautkādas viskretīniskākās normas ir kautkad tikušas atceltas, utt, un EURES nav aktuālākā informācija. Bet fakts ir tāds, ka šādā sistēmā ir dzīvots 20 gadus, un tas iedzīvotāju domāšanas veidam uzliek noteiktu zīmogu.
**** Atšķirība starp [obligātu] reģistrāciju (vai deklarēšanu), un atļaujas lūgšanu ir milzīga. Reģistrējoties tu tikai sniedz informāciju un institūcijai nav nekādu tiesību tev kautko aizliegt vai atteikt. Viņi drīkst tikai pieņemt reģistrāciju un izsniegt tev numuru. Tu esi saimnieks, un iestāde pilda tikai tehnisku servisu. Savukārt, nosakot kārtību, ka tev ir jāsaņem "atļauja", situācija ir pretēja - saimnieki ir iestāde, un tu esi tikai kalps. Kam gribas būt par kalpu, ar lūguma papīrīti zobos uz ceļiem pie vietējiem kundziņiem rāpot pēc dispenses? Kur šī pirmā lūgšana tikai ieskandina sekojošo darbu kārtību - rāpot un lūgties?
Turpinam brīnīties, kāpēc Latvijā iedzīvotāji negrib nodarboties ar uzņēmējdarbību [kā pašnodarbinātie].
-
36 rakstair doma
- 2010.01.16, 21:42
- Ir cilvēki, kas diezgan stūrgalvīgi saka "neko mainīt nevajag, vajag tikai paciesties un sākt strādāt", kad es nāku klajā ar kārtējo tēzi, ka ir jāmaina "aizliegts viss kas nav atļauts" sistēma atpakaļ uz "atļauts viss, kas nav aizliegts".
Es pieņemu, ka šie cilvēki tiešām ir pilni ar neizpratni, un patiesi nesaprot, kāpēc cilvēki nesāk strādāt, dibināt SIA, nodarboties ar komercdarbību. Es pieņemu, šie cilvēki ar visu sirdi tic, ka nekādu sistēmisku problēmu nav, tikai cilvēki kūtri.
Bet ja padomā, kāpēc tā sauktajās "sociālisma valstīs" bieži gadās, ka veikalos nav preču, neko nevar nopirkt, un dažreiz aiziet pat tik tālu, ka iedzīvotāji masveidā, tūkstošiem un miljoniem mirst badā?
Kā tā var būt, ka ir valstis kur neprasmīgas valdības dēļ iedzīvotāji masveidā mirst badā? (Vai arī ar valdību viss ir kārtībā, un viss tiešām tikai dēļ iedzīvotāju pašu slinkuma un neuzņēmības?)
Un kāpēc kapitālismā ir preču pārpilnība - lai gan daudziem iedzīvotājiem nav naudas lai tās nopirktu, daudzi dzīvo nabadzībā, un varbūt arī mirst badā, toties nav tā, ka badā mirtu gandrīz* visi iedzīvotāji. Atšķirībā no "sociālistiskām" valstīm.
Pēc tās loģikas taču, kas sociālisma-kolektīvisma iekārtā cilvēkiem kaitē nodarboties ar uzņēmējdarbību, ražot preces, un dzīvot pārticībā? Sociālisms taču teorētiski ir lieliska sistēma, valsts ir priekš cilvēka, proletariāta diktatūra, bezmaz... "Nu kas tiem cilvēkiem nav labi, slinkie lopi - nē, nomirs labāk badā, nekā dirsu pakustinās savas valsts labā! Tikai pārstājiet vaidēt un sāciet strādāt." - tā saka sirdsšķīsts cilvēciņš, un tic. Un ir neizpratnē, kāpēc visa valsts nogrimst.
Un... kas tad ir tas, kas kapitālismā cilvēkiem netraucē? Kāpēc tieši kapitālisms ļauj uzņēmējdarbībai plaukt, nevis sociālisma-kolektīvisma iekārta, kur ir āķis?
Āķis ir tur, draugi mīļie, ka ir jāmaina sistēma. Jāmaina no "aizliegts ir viss kas nav atļauts", uz "atļauts ir viss, kas nav aizliegts".
_______________
* sk. Gini koeficientu
-
26 rakstair doma
- 2009.11.29, 21:45
- "Šobrīd policijā strādā vairāk nekā 7 tūkstoši likumsargu. Bijušie policijas priekšnieki apgalvo – tas ir daudz par daudz. Likumsargu skaitu varētu mazināt vismaz uz pusi."
Ar 3500 policistiem Latvijai būtu jāpietiek. Un policijai ir jānodarbojas nevis ar sodīšanu, bet ar pārkāpuma novēršanu. Piemēram CP ir jāstāv nevis aiz [aizliedzošas] zīmes ("Nogriezties aizliegts", "Braukt aizliegts", utt), ciniski rakstot protokolus, bet pirms zīmes: lai pievērstu uzmanību zīmei, un lai novērstu pārkāpumu, pirms tas izdarīts.
Tad, diemžēl, nāksies gan no ieņēmumu budžeta svītrot rindiņu "Iekšlietu ministrija / Naudas sodi, ko uzliek Ceļu policija - 5 999 021" un sākt policijai dzīvot citādu (neienesīgu) dzīvi.
Atkārtoju vēlreiz: Ceļu policijai 2009. gadā ir uzdots mērķis iekasēt 6 miljonus latu sodos.
-
6 rakstair doma
- 2009.10.27, 22:30
- Žurnālisti nevar [ielikt saiti], bet es varu! Lūk Eurobarometer pētījums par nabadzību. (PDF) Un preses relīze.
"[...] 89% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka nabadzība mūsu valstī ir plaši izplatīta. [...] Savukārt Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji retāk nekā Latvijas iedzīvotāji savā valstī redz nabadzības izplatību. 73% igauņu un 79% lietuviešu ir pārliecināti, ka viņu valstī nabadzība ir plaši izplatīta."
(Latvijā ir ceturtā vissūdīgākā situācija ES, pēc Rumānijas, Bulgārijas, Ungārijas(?)).
-
5 rakstair doma
- 2009.10.27, 11:46
- VID. Feodālais TP dienestiņš. Ar kādu mērķi VID ir pārvērsts par represīvu, uzņēmējdarbību iznīcinošu, cilvēkam naidīgu iestādi?
(Būtībā, varētu minēt, ka mērķis ir ar TP saistītu uzņēmumu "konkurētspējas celšana" tādā savdabīgā veidā, uzsūtot VID revīzijas un auditus citiem.)
Bet ar to visu, ir jājautā "Kāpēc ir nelaime valstī?"
"Salīdzinot situāciju Latvijā un Igaunijā, Silmans norāda, ka būtiski atšķiras abu valstu nodokļu administrāciju darbs. 1999.gadā Igaunijas nodokļu administrācijas vadībā nokļuvis bijušais bankas vadītājs, kurš kardināli mainījis iestādes attieksmi pret nodokļu maksātājiem.
"Nodokļu iekasētāji vairs netika uztverti kā ienaidnieki. Viņi sāka palīdzēt gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem nokārtot attiecības ar valsti. Iestāde pārstāja būt represīva. Tagad tā strādā kā parasta servisa iestāde. Tā rezultātā mainījās nodokļu maksātāju attieksme un viņi kļuva daudz disciplinētāki," stāsta uzņēmējs."
Kāda ir saistība Latvijas VID, un uzņēmējdarbības atmosfērai valstī? Un kāda ir īsti mūsu birokrātu reakcija, un komunikācija.
Pieņemsim, tante uz ceļa pie "meterora" (privātīpašumā), mēģina pārdot biļetes ar mērķi pēc tam salabot izbraukāto ceļu. Ietirgojusi 15 latus. Nu, tāds mikrobiznesiņš. (Es pieņemu, arī pēc tam, kad izrādījies, ka tas viss ir tikai reklāmakcija, kāds vienalga varētu gribēt aizbraukt un pasaulslaveno bedri apskatīt.)
Kas ir jāzina, lai Latvijā tu varētu tirgot biļetes vispār?
"biļešu tirgošana ar pašvaldību ir saskaņota un par šo rīcību ir informēta gan novada domes vadība, gan novada domes grāmatvedība. Zemes īpašniece pašvaldībā vērsusies ar lūgumu piešķirt biļetes, kuras likumīgi varētu tirgot notikuma vietā. Biļetes, kuras sieviete tirgo, esot reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā [...]"
Tātad, 15 latu dēļ: jāsaskaņo ar pašvaldību (domes vadību, novada grāmatvedību), jāvēršas pašvaldībā ar lūgumu, biļetes jāreģistrē VID.
Kas vēl? Nu, un te arī šī raksta sāls. VID attieksme.
"Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērtēs, kāda veida biļetes [...] izsniedza Mazsalacas «meteorītu» redzētgribētājiem, portālam «Apollo» pavēstīja VID pārstāve Agnese Grīnberga."
"«Tiks vērtēts arī, vai tika ievērotas visas normatīvajos aktos noteiktās prasības,» [...]"
Tātad, sodīt, revidēt, auditēt, likvidēt. 15 lati. Atrast likuma pārkāpumu, sūdzēt tiesā, uzrēķināt naudas sodus. VID no darba jau atlaisti 740 darbinieki un plāno vēl atlaist 1500, bet VID vadībai joprojām ir šādas prioritātes?
"Kā aģentūrai LETA pastāstīja novada domes priekšsēdētājs Gunārs Zunda, viņš ar Gerasimovu sazinājies telefoniski un piekodinājis biļešu* tirdzniecību pārtraukt. «Telefoniski sazinājos ar viņu un teicu, lai biļešu tirdzniecību pārtrauc. Lai arī izmantojamās biļetes bija legālas, tomēr ir jābūt arī vēl citām oficiāli nokārtotām atļaujām to tirdzniecībai,»"
Tiešām, vajadzīgas vēl atļaujas. Un tāpēc nedrīkst, jāaizliedz. Vai jābrīnās, ka viss te ir dirsā.
Bet aizdomāsimies, kāpēc pie mums valstī viss kas nav atļauts, ir aizliegts? Kāpēc lai kautko uzsāktu, vispirms ir jāsaņem atļauja? Neskaitāmas atļaujas, un katrs ķeizariņš var izdomāt "nē".
Kāpēc VID un VSAA, un NVA izdevīgi ir lai cilvēks oficiāli nestrādātu, nevis lai kautkas tiktu darīts, lai drusku šiverētos un grozītos. (Jābrīnās, ka bezdarbniekam ir atļauts meklēt darbu, un ka par CV ievietošanu datu bāzē vēl neatņem pabalstu. Nav līdz galam birokrātiskā misija padarīta.)
______
* Rakstā minēts, ka novada domes priekšsēdētājs tomēr atzīst, ka "Cita lieta esot ziedojumi, kurus Gerasimova uz privātās zemes varot vākt." (Līdzīgi, kā "pateicības" ārstiem arī ir ārpus VID kompetences.)
-
4 rakstair doma
- 2009.10.26, 21:21
- Žurnālisti nevar [ielikt saiti], bet es varu! Lūk, valdības ārkārtas sēdē šodien pieņemtais 2010. gada budžeta projekts.
Tie skaitļi kas man interesēja (par valsts nodevu un citu maksājumu* ieņēmumiem), ir tie paši copy-paste no 2009. gada budžeta.
_____
* naudas sodi
-
3 rakstair doma
- 2009.09.25, 13:50
- "But you can’t save people in your bank account — if fifteen million people are out of work, they can’t put their time in a piggy bank for when things are looking up. The work they could have done is lost forever."
Ir viens iemesls, kāpēc valsts pārvaldei būtu jāskrien šausmās gaudodamai par bezdarba procentu. Vispār, divi iemesli: pirmais (un vienkāršākais), ir tas ka tikko cilvēks ir atlaists no darba, viņš pārstāj maksāt nodokļus (IIN, soc.nodokļus, - valsts naudas plūsma ir nocirsta kā ar cirvi), un sāk saņemt pabalstus (naudas plūsma vēršas negatīva).
Otrais ir tas, ka cilvēks, kas nestrādā, pārstāj piedalīties naudas seguma nodrošināšanā (jo būtībā, valstī apritē esošā nauda ir pieejamo preču un pakalpojumu attēlojums, un ja cilvēks pārstāj sniegt pakalpojumus (kā bezdarbnieks), tad arī naudas vērtībai vai tās daudzumam apritē, ir neizbēgami jākrītas.
Naudas daudzuma apritē samazināšanās = deflācija.
Naudas vērtības krišanās = devalvācija.
-
17 rakstair doma
- 2009.09.14, 11:28
- "Tagad sanāk patiešām amizanta situācija. Vispirms valdība pārkāpj Radio un TV likumu, piešķirot Latvijas Radio mazāku finansējumu nekā iepriekšējā gadā. Vēlāk tiek noraidīts priekšlikums novirzīt sabiedriskajiem medijiem daļu no Latvijas Valsts radio un televīzijas centra uzkrājumiem. Pēc vairākiem mēnešiem šo pašu naudu iekāro airBaltic – un, cik man zināms, valdība līdz šim nav pilnībā noraidījusi šo ideju. Tagad šis pats airBaltic sāk sponsorēt Latvijas Radio raidījumus. Nemaz nerunājot par to, ka tas ir pretlikumīgi, rodas loģisks jautājums – kam ir vajadzīgs šitāds riņķadancis?"
-
5 rakstair doma
- Bankrotējušais liberālisma diskurss, AD.
- 2009.09.10, 10:06
- Viss sākās ar dažiem vārdiem jaunajā derībā:
"Tēvs, piedod tiem, jo viņi paši nezina, ko dara." (Lk.23:34)
Tā laikam bija licence visiem idiotiem, ka nu vairs nav jāuzņemas atbildība par saviem darbiem, jo ir piedodami, ka tu kautko sastrādā, bet "nezināji ko dari". Ignorance, stulbums kļūst par kautko pašsaprotamu un piedodamu grēciņu.
"Never ascribe to malice that which is adequately explained by incompetence." - dažādi
Par stulbumu būtu jāatbild kā par tīšu nodarījumu, tad varbūt arī stulbeņu sāktu palikt mazāk. Nelīstu atbildīgos amatos, ja spīdētu reāls cietumsods vai smagāk.
***
"[...] pērnajā jūnijā kādam no ministrijā rīkotajiem pasākumiem zemenes iegādātas par deviņiem latiem kilogramā, ķirši - par 11 latiem kilogramā, bet Jāņu siers - par septiņiem latiem kilogramā.
"[...] konstatēts, ka produktu iegādi par neadekvāti augstu cenu bija pieļāvušas amatpersonas, kas 2008.gadā pildīja valsts sekretāra vietnieka administratīvos jautājumos, Administratīvā departamenta direktora un Finanšu departamenta direktora amata pienākumus.
"Disciplinārlieta gan sākta tikai pret bijušo Administratīvā departamenta direktori, jo pārējās lietā iesaistītās amatpersonas IZM [vairs] nestrādā jau no 2008.gada beigām. "
Sataisa sūdus, uzvāra piķīti, aizpiš nesodīti. Un atkārtot. Nesodīti, pat vārdus nenosauc.
***
"prognozē, ka šā gada beigās Latvijā 170 000 cilvēku varētu būt reģistrējušies kā bezdarbnieki."
un
"Latvija no starptautiskajiem aizdevējiem saņēmusi 2,08 miljardus latu, no kuriem izlietoti 1,11 miljardi latu [...].
"Visvairāk - 59,9% jeb 668,8 miljoni latu - no saņemtajiem līdzekļiem izlietoti valsts parāda atmaksai, 25% jeb 279,2 miljoni latu - valsts budžeta deficīta segšanai, 14,6% jeb 163,4 miljoni latu - [...] "Parex bankā" tās sindicēto kredītu atmaksai, bet 0,5% jeb seši miljoni latu iztērēti valsts budžeta aizdevumiem."
Aizņemamies, naudu pludinam valsts kases caurajā maisā, turam stipru latu.
Kā var redzēt, no aizņemtās naudas nekas nav nonācis pie uzņēmējiem, ekonomika netiek sildīta. Pat otrādi, sakarā ar kursa uzturēšanu, lati ir izņemti no apgrozības (jūnija beigās RIGIBOR bija 35%) - nevienam nav naudas. Protams, ka mašīna stājas, motors noslāpst.
Kad sākumā runāja par aizņemšanos no SVF/EK, Rimšēvičs stāstīja kā vajadzēs atvērt lodziņu, pie kura uzņēmēji varēs saņemt naudu, utt utt. Bet nekas tamlīdzīgs nenotika. Sastāstīja pasaciņas, acīmredzot lai iegūtu nominālu sabiedrības atbalstu ņemt aizdevumu, bet tikko nauda ķešā = tauta iet dirst.
Jautājums ir viens: priekš kam mums dod aizdevumu (EK, SVF), ja ir skaidri zināms, ka to atdot nevarēsim? Kas atdos - bezdarbnieki? Kā nopelnīs naudu ko atdot - ja jau ekonomika šeit tiek sagrauta?
***
Saliksim taču 1+2 :
1) latu daudzums ekonomikā tiek samazināts (tiek izņemti lati no apgrozības) = naudas daudzums samazinās, tās nepietiek, sākas bankroti, eksplodē bezdarbs
2) valdība ņem aizdevumus no SVF un EK, bet naudu tērē tikai lai samaksātu sev algas, refinansētu iepriekšējos parādus, atdotu kautkādas žīdu bankas sindicēto īstermiņa kredītu.
= 3, priekš kam tas viss? Vienalga novedīs līdz valsts bankrotam, bet tikai vēl smagākam, vēl lielākā bedrē par vēl lielākiem parādiem. Jo aizņemoties naudu, pat uz papīra nav paredzēts ka to varēs atdot. Paredzēts ir apshēmot un izzagt.
***
Stulbums vai tīša ļaunprātība? Kuri ir vainīgi; kas saņems sodu?
-
26 rakstair doma
- 2009.09.08, 20:13
- "Pagājušajā gadā Latvijā ieradās Turcijas ārlietu ministrs un lasīja lekciju universitātē. Tanī pašā laikā Turcijas vēstniecība mums bija sagādājusi un apmaksājusi turku valodas pasniedzēju. Imigrācijas departaments mums saka – uzrādiet izziņu, ka viņai Turcijā samaksāts sociālais nodoklis. Turcijas vēstniecība atbild, ka viņiem šis nodoklis saucas citādi un tādu izziņu izsniegt viņi nevar. Kamēr šīs diskusijas turpinās, ministra lekcijas laikā pasniedzēja tiek arestēta, aizsūtīta uz Olaini, un tiek paziņots, ka tūliņ viņa tiks deportēta no valsts. Kādi tad vēl te starptautiskie studenti un starptautiska sadarbība?"
(tā pati intervija ar Mārci Auziņu, Augstākās izglītības trīs vaļi)
Man protams jāizceļ ir tieši policejiski-birokrātiskās valsts attieksme un dzelzs papēdis — lai intervijā runā par izglītības problēmām, pamatu pamats ir — vai valstī visam "ir jāprasa atļauja" (aizliegts ir viss, kas nav atļauts — ir totalitāra valsts), vai arī ir brīva valsts (un ir atļauts viss kas nav aizliegts).
Es uzskatu ka izaugsme ir iespējama tikai otrā variantā: brīvā valstī — un tas nozīmē, ka ir jāmaina valsts aparāta vektors: noklusētajā režīmā visam ir jābūt atļautam — piemēram gadījumā ar turku valodas pasniedzēju, nevis cilvēkam ir jāpierāda ka viņš "nav kamielis" (ka viņam ir papīrītis), bet gan valsts aparātam ir jāuzliek par pienākumu pašiem pierādīt ka kautkur kautkas nav samaksājis nodokļus (un kautko sprēgāt, tikai ja spēj izvirzīt pamatotu apsūdzību), un ja nespēj to pierādīt — iestāde aiziet apdirsties. Punkts. Un tad cilvēkam ir brīvība, un cilvēks ir augstāks par birokrāta mapīti.
-
21 rakstair doma
- 2009.09.02, 09:32
- "Rīgas skolās pagarinātās dienas grupas būs par maksu, jo valsts atteikusies maksāt mērķdotācijas"
Kā ir: valsts savāc no tevis apmēram pusi (50%) tavas nopelnītās naudas, un pēc tam to "pārdala", jo zina, kā vajag labāk. Tas ir - novirza naudu slimnīcām, skolotājiem... telpu īrei no kautkādiem saviem favorītiem...
Nu jā, bet kad naudas pamaz, tad jāsāk prioritizēt. Skaidrs, ka telpas ir jāīrē, jo ministrijas vietā neviens cits to nedarīs. Bet slimnīcas, piemēram, droši var slēgt: ja vajadzēs, slimais aizlīdīs līdz privātpraksei, un no kautkādiem līdzekļiem samaksās - nemirt taču viņam nost? Tāpat ar skolām: ja bērnu jāsūta pagarinātajā dienas grupā, tad jāsūta: gan jau vecāki grasīšus sagrabinās - kur liksies.
Ja pakalpojums ir vajadzīgs, iedzīvotāji naudu atradīs. Ja "pakalpojums" ir birokrāta resnās dirsas treknināšana, nauda iedzīvotājiem ir ar varu jāatņem.
Tātad - valsts prioritātes ir skaidras: atteikties sniegt tādus pakalpojumus, kas patiešām iedzīvotājiem ir vajadzīgi: jo tos iedzīvotāji apmaksās kaut kā paši.
Ierēdņi un birokrāti aizmirst, ka nodokļu sistēmas leģitimitāte tiek sagrauta.
Ja no tavas nodokļu naudas tiek uzturētas stulbas slampas ministrijā, kas tikai formāli atrakstās uzdotiem jautājumiem, tad - varbūt aizklapēt to iestādi vispār, samazināt nodokļu slogu?
Varbūt nemaksāt nodokļus, lai sāk referentiņi spirināties; naudiņas nav un nebūs?
Nodokļus nemaksāt ir ļoti viegli. Tevi atlaiž no darba: vienā mirklī valsts kasē pārstāj ienākt tavs IIN(23%), soc. nodoklis (33%), un arī PVN(21%) ienākumi samazināsies, jo tu sāc taupīt.
-
15 rakstair doma
- 2009.07.07, 17:48
- Šodien, tātad, kreftīgākais sacepiens ir par pensionāriem, kuriem pārskaitīta par 70% mazāka pensija, jo VID ierakstos rādās ka viņš kautkur "strādā". (Piemēram kautkādā SIA kas pirms 5 gadiem nav vīžojusi aizsūtīt VID izziņu par darba attiecību izbeigšanos, tāpēc pensionārs ir "strādājošs", pat ja nekādu algu nesaņem un gadiem nav saņēmis.)
Vai arī skaitās par SIA īpašnieku (tas nekas, ja SIA neko nedara, un principā nav tikai likvidēta).
Līdzīgs sacepiens tiem kas saņem bērna kopšanas pabalstu: ja skaitās "strādājošs", tad tagad pabalstam 50% nost. Pofig ka vienkārši grāmatvedis uz VID aizmirsis aizsūtīt ziņu par to ka esi bērna kopšanas atvaļinājumā: agrāk tas nebija būtiski, tagad: ka-čing VSAA ietur pabalstu.
Agrāk sacepiens bija tiem kas zaudē darbu un grib saņemt bezdarba pabalstu: ja esi bijis ekonomiski aktīvs, mēģinājis uzsākt savu lietu, varbūt paralēli algotajam pamatdarbam esi SIA īpašnieks1, vai arī tev ir bijis arī pašnodarbinātā statuss (piemēram, esi slēdzis kautkādus uzņēmuma līgumus, veicis līgumdarbus) - papildus pamatdarbam:
Lai dabūtu bezdarbnieka pabalstu nedrīkst skaitīties nekādās darba attiecībās NEKUR. Lai dabūtu pabalstu, tev jādabū bezdarbnieka statuss, bet priekš tam tev ir jālikvidē savi SIA, nedrīksti būt kautkur "valdes loceklis" un līdzīgi, jātiek ārā no pašnodarbināto reģistra, utt utt utt.
Tas ir, ar rāvienu jāpārtrauc jebkāda saimnieciskā darbība.
Tikai tāpēc lai dabūtu to pabalstu.
Un kad tev pabalstu aprēķina, 4-6 mēnešus godīgi "jāmeklē darbs", vai jāsēž rokas klēpī salikušam - nekādā gadījumā nedrīkst "nelegāli piestrādāt".
Vai tas viss ir izdevīgi valsts ekonomikai? Vai varbūt tas reāli ekonomiku grauj2?
***
Vieglāk situāciju, protams, ir izprast ar strādājošā pensionāra piemēru. Ja pensionārs uzņemas strādāt kautkādu darbu, tad viņš saņems tikai 30% no savas pensijas.
Kādā gadījumā pensionāram tagad būtu izdevīgi vispār kautko strādāt, un kautko saņemt algā?
Tātad, valstī, darba tirgū, reāli tiek likvidētas darba rokas. Ja bija kautkāds darbiņš ko pensionārs varēja darīt, un nedaudz nopelnīt, tad tagad vairs šo darbu nebūs kas veic.
No vienas puses, teorētiski, varbūt tiešām ir tā, ka mums ir vairāk darba ņēmēju, nekā ir pieejamais darbs tirgū, tātad strādājošo pensionāru nišu aizpildīs pusaudži, un citi cilvēki kas šobrīd ir bez darba, bet pensionāri varēs mierīgi veģetēt pie televizora, gaidot kārtējo pensijas devu. Naudu saņems ekonomiski aktīvāki cilvēki, to aktīvāk tērēs. (Tātad ekonomikas motors atkal sāks griezties...)
Bet kautkā grūti saprast - vai tad strādājošie pensionāri pie mums bija tādi kas naudu zeķē uzkrāj, netērē? Pārvērš uz eiro, un aizskaita ofšoriem?
_____
1 Vai arī esi kautkādā firmelē dažreiz piestrādājis, vai konsultējis, vai skaitījies valdē, utt utt.
2 Ar bezdarbnieka pabalstu, jeb "darba ņēmēja sociālo apdrošināšanu" protams ir tāda štelle, ka ir cilvēki, kas pastrādā 9-12 mēnešus, tad 4 mēnešus dzīvo uz pabalsta, tad 9-12 mēnešus pastrādā, un tad atkal uz pabalsta - reāli saņem no sistēmas ārā vairāk nekā tajā iemaksā, var teikt, izkrāpj naudu. Bet tā vārdā, lai šādu šepti apkarotu, tiek pieņemti likumi, kas reāli sagrauj ekonomiku... tas ir, slēpjoties aiz cēlā mērķa, tiek pieņemti likumi kas pēc efekta ir pretēji deklarētajam: un rezultāts ir tāds, ka reāli sabremzē ekonomiku un iznīcina jebkādus uzņēmējdarbības asnus.
-
17 rakstair doma