Faith Club
Faith Club
- 2010.06.09, 21:28
- Hadsons diezgan skarbi paskaidro par to kā ir, un kā būs (un kā "Visu Labu, Latvija" to gribētu).
(Labā ziņa ir tas, ka Saskaņas Centrs viņu uzaicina un ieklausās.)
[paldies dooora par saiti]
-
3 rakstair doma
- 2010.04.28, 20:32
- "biroju telpu nomas maksa kopš 2007.gada sarukusi par 50–70%, nomnieku aktivitāte gada sākumā ir samazinājusies un brīvo platību īpatsvars sasniedzis 30–40%"
-
1 rakstair doma
- 2010.03.31, 10:51
- Tātad, mans piedāvājums kā mazināt budžetu (a datumu 2009.04.24.):
"Dodu precizētu valsts pārvaldes samazināšanas metodi: Samazināt štatus uz pusi, metot kapeiku. 50% darbinieku atlaist." (un, vīzija ja tā nedaram + paplašināts piedāvājums... ar datumu 2009.05.18.)
Tagad, Pasaules Bankas piedāvājums:
PB arī rosina izvērtēt pensiju neapliekamā minimuma samazināšanu no 165 līdz 80 latiem mēnesī, kas ļautu ietaupīt 85 miljonus latu. [...] Tāpat ierosināts atcelt piemaksas pensijām, kas pārsniedz 140 latus mēnesī, par līdz 1996.gadam veiktajām sociālajām iemaksām, un tas ļautu ietaupīt 120 miljonus latu."
Rosināts arī ieviest vispārēju pensiju indeksāciju, pamatojoties uz patēriņa cenu indeksa izmaiņām. Tas 2011.gadā ļautu budžetā ietaupīt 31 miljonu latu.
Ieteikts atcelt vecāku pabalstu strādājošajiem vecākiem un aizstāt to ar ģimenes valsts pabalstu 100 latu apmērā. Šī reforma budžeta izdevumus samazinātu par 65 miljoniem latu.
Savukārt 27,4 miljonus latu varētu ietaupīt, par 50% samazinot valsts budžeta finansētās vietas visās augstākās izglītības iestādēs, vai arī par 50% samazināt budžeta finansējumu katrai studiju vietai, starpību sedzot studentiem, uzskata PB.
Tāpat rosināts pārtraukt subsīdijas studiju kredītiem, tādējādi ietaupot 6-20 miljonus latu.
Bet veselības aprūpes nozarē paredzēts samazināt gultas vietu skaitu valsts slimnīcās līdz 450 uz 100 000 iedzīvotāju, tādējādi 2011.gadā ietaupot desmit miljonus latu.
(Ierēdnis bez aldziņas nepaliks, bet arī aizdevums jāatdod...)
-
12 rakstair doma
- 2010.03.19, 08:58
- "pērn reģionālajos starppilsētu nozīmes autobusu reisos pārvadāts par 29,6% mazāk pasažieru, vietējās nozīmes autobusos kritums bijis 18,6%, savukārt pa dzelzceļu pārvadāto pasažieru skaits pērn samazinājies par 20,7% salīdzinājumā ar 2008.gadu."
-
2 rakstair doma
- 2010.03.03, 00:11
2007. gadā fiksēti 2576 vardarbīgas nāves gadījumi. No tiem 439 - pašnāvības, kas sastāda 17% no vardarbīgas nāves gadījumu kopskaita. 2008. gadā bijuši 2195 vardarbīgas nāves gadījumi, no tiem 483 pašnāvības, kas ir 23% no vardarbīgas nāves gadījumiem.
Savukārt pagājušajā gadā kopumā Latvijā bijuši 1775 vardarbīgas nāves gadījumi un no tiem 483 pašnāvības, kas sastāda 27% no kopskaita. Pagājušogad gan vardarbīgas nāves gadījumu skaits nedaudz sarucis, taču Volksone norāda, ka tas tā ir, jo valstī samazinājies iedzīvotāju skaits.
-
3 rakstair doma
- 2010.03.01, 17:54
- "Bezdarba līmenis februāra beigās, pēc operatīvajiem [NVA] datiem, Latvijā bija sasniedzis 17,1%, kas ir par 0,5 procentpunktiem vairāk nekā janvāra beigās, un pašlaik bez darba ir 192 053 ekonomiski aktīvo iedzīvotāju [...]"
"[...] februārī bezdarbnieku skaits palielinājies par 5758 [...]"
-
8 rakstair doma
- 2010.02.25, 18:02
- "Patlaban trūcīgas personas statuss Latvijā ir spēkā 103 093 personām"
"Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, samazinājies par 3,5% [...]"
"Kopumā valstī bija nodarbināti 932 600 cilvēku, kas ir 52,2% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem."
"2009.gada ceturtajā ceturksnī Latvijā bija 229 400 darba meklētāju jeb 19,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem."
-
0 rakstair doma
- 2010.02.02, 11:16
- "Bezdarba līmenis Latvijā janvāra beigās sasniedzis 16,6%, [...] teica Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Baiba Paševica. Bez darba ir 186 000 cilvēku, kas ir vidēji par 7000 cilvēkiem vairāk nekā 2009.gada decembra beigās."
-
2 rakstair doma
- 2010.01.29, 16:44
Mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums pret visu laiku augstāko punktu – 2007.gada jūniju ir pārsniedzis 40% robežu, tagad tas ir 41.3%. Tai skaitā kumulatīvais pārtikas tirdzniecības apgrozījuma kritums sasniedzis 35.3%, bet nepārtikas precēm tas bijis 44.3%. Atsevišķās kategorijās apgrozījums jau ir samazinājies vairāk nekā 10 reižu. Tā noticis ar tapešu un grīdas segumu pārdošanu, savukārt audio un video ierīču mazumtirdzniecība kritusies par 70%, un šim procesam pagaidām gals nav redzams.
Kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums ir atgriezies 2004.gada līmenī, bet pārtikai – 2003.gada līmenī.
-
16 rakstair doma
- 2010.01.25, 21:48
- Financial Times piedāvā diezgan konkrētu veidu kā Portugālei (un Grieķijai) ieviest lokālo valūtu - jo valstis nav konkurētspējīgas eirozonā:
When a subordinate state in a federal monetary union has severe fiscal problems and runs out of money, what does it do? It issues IOUs. Think California or the Argentine provinces before 2000. For example, in Portugal, we could coin a phrase and call such IOUs escudo. Essentially the government passes a decree that states that such escudo IOUs would be acceptable for all internal payments, except tax payments, between Portuguese residents, but not for any external payments between Portuguese residents and foreign residents. All public sector and private sector wage payments shift on to an escudo basis as do interest payments by a Portuguese resident to another resident. Portuguese residents’ deposits and borrowing with Portuguese banks shift to an escudo basis; others remain in euros.
[...]
Note that the government, whose taxes remain paid in euro, would be long in euro, whereas the Portuguese private sector would be long escudo, short euro. So, the government transfers its net long to the central bank and asks the central bank to manage the escudo/euro exchange rate, so that it is stabilised, say at a level that represents a 25 per cent internal devaluation, (the choice of number would need careful calculation).
[...]
It would be messy, and an unattractive dual currency mechanism. But it could work; it has done so before now in other countries and circumstances.
(Kā es jau rakstīju: Latvijā eiro ieviešana radītu diezgan lielus sūdus, fiksētais kurss jau tagad rada. Ir nepieciešama reģionālā nauda.)
-
0 rakstair doma
- 2010.01.19, 14:04
- Var sausi uzrakstīt, ka Džini koeficients nu ir tik un tik, bet var arī parādīt, ko tas īstenībā nozīmē:
2008. gadā Latvijas izvirzījusies vadībā starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm pēc to iedzīvotāju skaita, kuri dzīvo uz nabadzības robežas, liecina pirmdien publicētais "Eurostat" ziņojums.
Latvijā par nabadzīgiem tika atzīti 26% iedzīvotāju, Rumānijā tādu bija 23%, bet Bulgārijā - 21%. Grieķijā, Spānijā un Lietuvā šis rādītājs sasniedzis 20%.
Saskaņā ar ES standartiem, uz nabadzības robežas dzīvo tie, kuru ienākumi veido mazāk nekā 60% no mediānas [sic! -w] atalgojuma līmeņa valstī.
-
14 rakstair doma
- 2010.01.16, 21:42
- Ir cilvēki, kas diezgan stūrgalvīgi saka "neko mainīt nevajag, vajag tikai paciesties un sākt strādāt", kad es nāku klajā ar kārtējo tēzi, ka ir jāmaina "aizliegts viss kas nav atļauts" sistēma atpakaļ uz "atļauts viss, kas nav aizliegts".
Es pieņemu, ka šie cilvēki tiešām ir pilni ar neizpratni, un patiesi nesaprot, kāpēc cilvēki nesāk strādāt, dibināt SIA, nodarboties ar komercdarbību. Es pieņemu, šie cilvēki ar visu sirdi tic, ka nekādu sistēmisku problēmu nav, tikai cilvēki kūtri.
Bet ja padomā, kāpēc tā sauktajās "sociālisma valstīs" bieži gadās, ka veikalos nav preču, neko nevar nopirkt, un dažreiz aiziet pat tik tālu, ka iedzīvotāji masveidā, tūkstošiem un miljoniem mirst badā?
Kā tā var būt, ka ir valstis kur neprasmīgas valdības dēļ iedzīvotāji masveidā mirst badā? (Vai arī ar valdību viss ir kārtībā, un viss tiešām tikai dēļ iedzīvotāju pašu slinkuma un neuzņēmības?)
Un kāpēc kapitālismā ir preču pārpilnība - lai gan daudziem iedzīvotājiem nav naudas lai tās nopirktu, daudzi dzīvo nabadzībā, un varbūt arī mirst badā, toties nav tā, ka badā mirtu gandrīz* visi iedzīvotāji. Atšķirībā no "sociālistiskām" valstīm.
Pēc tās loģikas taču, kas sociālisma-kolektīvisma iekārtā cilvēkiem kaitē nodarboties ar uzņēmējdarbību, ražot preces, un dzīvot pārticībā? Sociālisms taču teorētiski ir lieliska sistēma, valsts ir priekš cilvēka, proletariāta diktatūra, bezmaz... "Nu kas tiem cilvēkiem nav labi, slinkie lopi - nē, nomirs labāk badā, nekā dirsu pakustinās savas valsts labā! Tikai pārstājiet vaidēt un sāciet strādāt." - tā saka sirdsšķīsts cilvēciņš, un tic. Un ir neizpratnē, kāpēc visa valsts nogrimst.
Un... kas tad ir tas, kas kapitālismā cilvēkiem netraucē? Kāpēc tieši kapitālisms ļauj uzņēmējdarbībai plaukt, nevis sociālisma-kolektīvisma iekārta, kur ir āķis?
Āķis ir tur, draugi mīļie, ka ir jāmaina sistēma. Jāmaina no "aizliegts ir viss kas nav atļauts", uz "atļauts ir viss, kas nav aizliegts".
_______________
* sk. Gini koeficientu
-
26 rakstair doma
- 2010.01.15, 10:55
- Šobrīd RBS Live lapā var skatīties "Latvia at Crossroads" konferenci tiešraidē.
Bet trešdien (13. janvārī), biju aizkāpis uz LRI konferenci "Latvija uz sliekšņa: parādu verdzība vai ekonomikas atveseļošana" LU.
Tur Mark Weisbrot stāstīja par Argentīnas piemēru, salīdzinot ar Latviju (un piesaucot ASV statistiku Lielās Depresijas laikā). Viņš minēja ka Argentīnā devalvācija palīdzēja uzreiz pacelt ekonomiku. Es nepiekrītu – devalvācija pati par sevi neko neatrisina.
(Pat vairāk, man ir jāatbalsta Rutkastes arguments: nedevalvējot, valstij nākas negribot ierīt* rūgtās zāles, un nāksies veikt sistēmiskas, strukturālas reformas. Bet devalvējot varētu maukt tajā pat stilā vēl kādu gadu, divus, bet beigās būsi tieši tajā pašā caurumā kur iepriekš, jo nekas jau nav izmainīts – un sūdi būs attiecīgi vēl lielāki.)
Tātad, pēc manām domām, Argentīnā palīdzēja tikai tas, ka sabruka valdība (collapse) – bija bankrots (default), un valsts institūcijas sabruka un sabruka banku sistēma! Palīdzēja nevis kontrolēta devalvācija, bet totāls monetārās sistēmas sabrukums (ar izrietošām sekām).
Cik es saprotu, Latvijā ekvivalents būtu: tāds VID sabrūk, banku un monetārā sistēma sabrūk – nekādi nodokļi vairs netiek iekasēti; tāds PVD tiek likvidēts – neviens vairs nenāk čmorīt ja tu atveri kafejnīcu vai ēstuvi, Policijā paliek tikai kriminālnoziegumu daļa – tādu Ekonomikas, Finanšu, un visas citas uzņēmējiem represīvās policijas tiek izformētas: nevienam nekasa ja tu uz ielas pārdodi ierakstītas filmas vai programmas, un visi pārējie birokrātu knariņi – uz mājām, un lai sāk arī paši ražot un produktīvi strādāt.
Lūk tad sāk attīstīties uzņēmumi, parādīties darba vietas, augt IKP.
Bez kārtīga kolapsa, nekāda devalvācija neko neatrisina.
Jo lai ārstētu Latvijas ekonomikas depresiju ir jāmaina paradigma – no "aizliegts ir viss kas nav atļauts" atpakaļ uz "atļauts ir viss, kas nav aizliegts" (un uz brīdi būtu jāatjauno stāvoklis kad nekas nav aizliegts).
___________
* Milzīgais bezdarbs Latvijā parāda** cik nejēdzīga bija darba struktūra – pie pirmajām kredīta problēmām 30% no ekonomikas aizgāja pa pipelēm.
** OK, deflācija arī rada bezdarbu, bet interesanti: valstī deflācija, bet tāda Rīgas Satiksme (pieder pašvaldībai) – ceļ biļešu cenas. Kuram nākas samazināt cenas, bet kurš var atļauties tās celt...
***
Vissvarīgākais secinājums pēc "parādu verdzības" konferences ir tas, ka deflācijas apstākļos jebkurš parāds kļūst arvien dārgāks un dārgāks (aug "burden of debt" - jebkurš parāds kļūst smagāks). Ja deflācijas laikā naudas vienības vērtība aug, tad jebkura parāda slogs kļūst arvien nepanesamāks.
-
36 rakstair doma
- 2010.01.09, 07:50
- "Gada otrajā pusē bezdarbs varētu samazināties tikai emigrācijas un ekonomiski neaktīvu iedzīvotāju īpatsvara kāpuma dēļ, jo jaunu darba vietu radīšana vēl būs niecīga"
-
5 rakstair doma