- tā rūdījās valsts pārvaldes aparāts
- 2009.05.18, 12:28
- Tātad, apmēram 10 gadu laikā, vai varbūt pat ātrāk, 6 gadu laikā, esam tādā situācijā, ka katrs ceturtais nodarbinātais strādā valsts sektorā. Tas ir: algu saņem no nodokļu naudas. tas ir: saņem algu no naudas kas piespiedu kārtā, ar vardarbības draudiem ir atņemta no valsts iedzīvotājiem.
Ja nodokļu ieņēmumi samazinās (par 30%), ja budžets nepildās - ko darīt? Valsts pārvalde zin: atcelt sociālās programmas, visu naudu, kas iepriekš tika pārdalīta iedzīvotājiem, savākt sev: ierēdnis bez aldziņas nepaliks.
***
Skaidrs, ka valsts aparāts sevi nesamazinās, varonīgi turēsies līdz pat pilnīgam bankrotam. aizņemsies, un paildzinās agoniju par gadu, diviem, lai pēc tam būtu defolts, iedzīvotāji ar nodokļiem izsūkti līdz pēdējam, sagrauta tautsaimniecība, valsts iedzīta neatdodamos parādos.
***
Dodu risinājumu: sociālās programmas saglabāt 100% apmērā un pēc iespējas palielināt. Zināms, ka nodokļus vēl palielināt nav iespējams (par progresīvo nodokli - tikai vēlāk). Atliek atbrīvot naudas resursus masveidā atlaižot valsts pārvaldes darbiniekus. atlaist 100'000 (tas ir - 50% no strādājošiem valsts sektorā). Lai meklē darbu privātajā sektorā. un lai kurina ekonomiku, nevis tikai slinki slauc kāpostu, piezīdušies nodokļu naudas rimtajai straumei.
Nodokļus nesamazināt. Iekasēto naudu pārdalīt - no bagātājiem uz nabagākajiem. Ja esi vidusslānis - būtībā saņemsi samaksāto naudu atpakaļ - pēc ziemeļvalstu modeļa.
Mazināsies plaisa starp nabadzīgajiem un bagātajiem. 2006 gadā Latvijā pēc CSP datiem Džini indekss bija graujošs 39. 2007 esot mazinājies uz 35 (domāju, tas laikā, kad strauji pieauga algas). Nez kas tagad noticis.
Nāksies atteikties no right-wing/liberāļu "small government" mantras - skaidrs ka no valdības, un valsts aparāta nekādi neizsprukt. Bet to var pavērst lai strādā iedzīvotājiem par labu - lai iekasēto naudu pārdala, un atdod atpakaļ iedzīvotājiem.
Tāpēc - ļoti strikti - pilnā apmērā jāsaglabā visas sociālās programmas. Un ir jāspiež uz to, lai pārvaldē strādājošo skaitu samazina uz pusi - 50% valsts sektorā strādājošo atlaižot. Bet nodokļus atstāt. - 49 rakstair doma
- 18.5.09 12:32 #
-
Vot es arī par to "valsts aparātu" visu laiku purpinu! Birokrāti, majtas, savairojušies! :/
A ko darīt? Kuru gan interesē tavs un mans nožēlojamais viedoklis?
Dibinam jaunu partiju un ejam uz saeimu? :D - Atbildēt
- 18.5.09 13:00 #
-
vispār demokrātija ir tāda skumīga, ja skatās no malas - 100 deputāti tautas vārdā, pret visu milzīgo valsts pārvaldes aparātu, kuram diedziņus rausta nezin kādi spēki.
- Atbildēt
- 18.5.09 13:02 #
-
Šī paša sakarā, man visnotaļ interesē, kāpēc tik mazai valstij ir vajadzīgas 100 (simts!!) gaišās galvas? Tas ir kaut kāds smalks aprēķins, lai pat visniecīgākajai apdzīvotajai vietai būtu iespēja kaut vienu iebīdīt, vai vienkārši Tā Ir™?
- Atbildēt
- 18.5.09 14:53 #
-
Viens no iemesliem varētu būt - lai grūtāk no malas kvorumu un vairākumu nopirkt ;-)
- Atbildēt
- 18.5.09 12:49 #
-
Piedod, bet nedomāju, ka valsts bankrots kādam ko ļaus aizdomāties, pat atkārtots. Diemžēl arī blakus valstis vilks ārā cik spēs.
Tādejādi - bezieja purvā. - Atbildēt
- 18.5.09 12:54 #
-
bankrots būtu vēl labi, tad reāli varētu sākt atkal no nulles.
(ja pieņem, ka kāds spētu mācīties. ja pieņem ka nespētu, vismaz dažus gadus te visam pāri nebūtu birokrātu ūber-armija kas visu gremdē.)
bet reāli redzam priekšā tikai parādu purvu. cauri. - Atbildēt
- 18.5.09 13:00 #
-
Hmm, a kas īsti notiek valstī, ja parādās vēl 100k bezdarbnieku, pie tam ja neko neapgriež tad jamiem jāmaksā konkrēti lieli pabalsti, etc.
Longtermā es tev protams piekrītu, bet vai īstermiņā tas ir labākais risinājums?
Imho labāk viņus nevis atlaist, bet sūtīt bezalgas atvaļinājumos, samazināt darba dienu skaitu un tādā garā.
1) Jo cilvēks jau vienmēr atradīs ko sakruķīt, ja ir brīvais laiks, tātad sāks darboties normālā tirgus ekonomikā
2) Tādā viedā paliek vismaz kaut kādu ienākumi viņam un sociālie pabalstu budžeti un iestādes nenoslogojas tik daudz.
Vobšem es iesaku pakāpeniskāku civlēku atlaišanu, vienlaicīgi apvienojot iestādes, likvidējot vājprātu, sēdinot cietumā lielākos izšķērdētājus - Atbildēt
- 18.5.09 13:04 #
-
vajag lai viņi maksimāli ātri sāk produktīvi strādāt privātajā sektorā.
un saproti, valsts sektorā viņi nodara reālu ļaunumu ekonomikai, nevis dod labumu.
bezalgas atvaļinājumi ir tāds jocīgs instruments, to lietot neredzu jēgu. - Atbildēt
- 18.5.09 14:51 #
-
Nu kā Tu piespiedīsi pa jaunam strādāt 55 gadus jaunu tantuku, kurš visu mūžu ir papīrus no viena galda stūra uz otru pārkrāmējis, un patiesībā neko citu nekad nav mācējis, un pat to pašu ir darījis pa roku galam?
Vai savām gara acīm spēj saskatīt viņai jaunu darbu? - Atbildēt
- 18.5.09 18:29 #
-
atkal jau mistiskie "viņi".
tie, kas nodara reālu ļaunumu ekonomikai, arī privātajā sektorā nebūs vajadzīgi. - Atbildēt
- 18.5.09 13:14 #
-
Ja nemaldos, nekādā bezalgas atvaļinājumā nevienu nevar aizsūtīt, ja šis nepiekrīt un papīru neparaksta.
- Atbildēt
- 18.5.09 14:52 #
-
Ar retiem izņēmumiem visi piekrīt bezalgas atvaļinājumiem, pilnīgi loģiski izsecinot, ka labāk ir zaudēt daļu, nekā visu. Un jaunu darbu šobrīd atrast nav viegli.
- Atbildēt
- 18.5.09 15:11 #
-
Līdzīgi motivēti, ar retiem izņēmumiem visi piekrīt naksnīgā ielā izteiktam piedāvājumam atdot naudas maku - labāk zaudēt daļu, nekā visu. ;)
Lielākā daļa ļaužu pat nenojauš, ka var to nedarīt. Psiholoģiski grūti ir pateikt "negribu" - taču dažkārt tā var vinnēt vairāk, nekā parakstot visu, ko prasa (tb labāk 3 mēnešu alga kompensācijā, nekā bezalgas beztermiņa atvaļinājums bez cerībām atgriezties darbā un bez iespējas piereģistrēties bezdarbniekos). Protams, situācijas atšķiras - citreiz labāk samierināties un nespirināties. - Atbildēt
- 18.5.09 15:24 #
-
Situācijas mēdz būt visādas. Ja pavaicāsim vientuļajai mātei ar diviem vai trīs bērniem, iespējams, ka būs cita atbilde, nekā no 25 gadu jauna, neprecēta maģistra :)
- Atbildēt
- 18.5.09 15:38 #
-
Zin, tie jaunie neprecētie maģistri Darba likumu pārzina bieži vien gana labi, aber tie vientuļie babuļi tā dzīves iebiedēti, ka parakstīs dajebko, ko priekšnieks liks. Un gana bieži tas tiek visai ļaunprātīgi izmantots. Aber kad papīrs parakstīts, tad ar juristu konsultēties par vēlu...
Taču te jau esam novirzījušies no pamattēmas un tikai piesārņojam Wattam virtuālās cīņas par taisnīgāku pasauli lauciņu. :) - Atbildēt
- 18.5.09 15:40 #
-
Babulis ar bērniem kaklā nevar atļauties riskēt, lai kaut kad, kādā gaišā nākotnē uzvarētu un saņemtu sev pienākošos. Bērni grib ēst katru dienu.
Watt pacietīs :) - Atbildēt
- 18.5.09 18:31 #
-
ir daudz vienkāršāk.
#1 bezalgas atvaļinājumā tu protams vari neiet.
#2 bet nauda no tā nekur pēkšņi mistiski neuzradīsies.
līdz ar to, tu vari izvēlēties, vai nu paņemt šomēnes 2 brīvas dienas un cerēt, ka nākošmēnes būs 1 (vai vismaz ne vairāk par tām pašām 2).
vai arī neiet bezalgas atvaļinājumā, nesaņemt sev pienākošos algu (skat #2), sūdzēt valsts iestādi tiesā un gaidīt pāris gadus, kamēr krīze beigsies(ha) un viņi tev ar prieku izmaksās tev noskausto. - Atbildēt
- 18.5.09 18:32 #
-
bļin, es domājis biju, ka watt ir sakarīgs cilvēks, bet šie murgojumi.. nu ko, krīzes iespaids, cerams. :P
- Atbildēt
- 18.5.09 13:25 #
-
ekonomiski izdevīgāk ir šamos atšaut, bet, diemžēl, šādu regulācijas metodi neakceptēs neviens.
- Atbildēt
- 18.5.09 13:30 #
-
Da nu. Valsts aparāts to, valsts aparāts šito. Nav tāda "valsts aparāta". Tieši tāpat kā nav "tautas balss" vai kā tamlīdzīga. Nu, tas tā.
Tak savādāk - visa problēmas sakne ir iekš tā, ka valsts pilda veselu lērumu tās nodokļu maksātājiem nevajadzīgu, lai neteiktu skarbāk - nodokļu maksātājiem dzīvi apgrūtinošu funkciju. Ja nogriestu liekās funkcijas, darbavietas atbrīvotos vairāk, nekā par 50%. Tak tā nav tikai mūsu valsts problēma. Tā tas ir viscaur, tikai turīgākas valstis to var atļauties.
Cita starpā - tas pats ir arī privātajā sektorā. Tikai vēlviens jautājums - kur ta grūdīsim visus šos "liekos" cilvēkus? Ļausim pa pakšiem mirt badā? Tas jau arī ir viens no aspektiem, kālab valsts aparāts tik ļoti ir uzblīdis - bija tak jādod iespēja kaut kā lērumam nekur nederīgu un nevienam nevajadzīgu cilvēku uzturēt sevi un/vai savas ģimenes:))) - Atbildēt
- 18.5.09 14:07 #
-
ja būtu dabas dots resurss, piem. nafta (ne velti tak bij tāda interese) vai kas vēl, tad varētu dzīvot kā arābi - radi siltos amatos un darba laikā braukājam ar suviem pa dzimtenes ārēm. Bet dabas dota resursa nav, vismaz ne tāda kur pabaksti ar pirkstu un turpmākos 20 gadus aizmirsti par darbu. Savulaik tranzītceļš likās esam tāds, bet letiņš arī baznīcā dabūs kāvienu.
Kāpēc 100? 100 ir smuks skaitlis. Ja nebūtu iespējas cirst augšā visādas aģentūras un tmldz. barotavas tad 100 vietā būtu izvēlēts 1000. Vai 5000. Vienkārši sākumā neviens nezināja precīzu pasažieru skaitu. - Atbildēt
- 18.5.09 14:26 #
-
Privātais sektors cikliski no parazītiem atbrivojās - uzņēmumi bankrotē, nodaļas tiek slēgtas, štati tiek apgriezti. Valsts sektors palielina nodokļus vai aizņemās ārvalstīs - nav regulējošā efekta.
Bet valsts aparāts - jebkura institūcija kuras darbība tiek apmaksāta no valsts nodokļu/nodevu/sodu/... ieņēmumiem. Visnotaļ strikti definējas (ja neiet runa par valsts/privātā sektora kopuzņēmumiem, bet cik nu to vairs Latvijā palicis). - Atbildēt
- 18.5.09 14:48 #
-
Ja privātajam uzņēmumam pietiekama kapacitāte un resursi, tad arī tas apaug ar neprofesionāliem liekēžiem, kas imitē darbu. Man tieši galvenais pacients tāds, kuru vēroju klusā apbrīnā: marketinga nodaļas vadītāja dzīvo un darbojas ar pārliecību, ka marketings aprobežojas ar reklāmas plakātā pareizas beibes un fona tai izvēlēšanos, jebkuru 3dienu projektu spēj izvilkt līdz 3 nedēļām, taču sēž savā amatā, saņem algu kā Kalvītis Lattelekom padomē, trenkā daudz izglītotākos padotos (kuriem vismaz grāds ir marketingā) un uzskata sevi par businesa haizivi. Mazāks kantorītis ar šādu darba stilu nobankrotētu pāris mēnešu laikā, aber te viss kā pa sviestu - pietiekami plašs tīkls pa visām 3 Baltijas valstīm, lai ko tādu nepamanītu. Reālu zaudējumu nav, nenopelnīto aprēķināt nav iespējams, cirks turpinās (darbinieki un izpildītāji griež zobus, aiz muguras neslēpti ņirgājas, acīs smaida un klanās, jo naudu pelnīt kā ta vajag). Un ja tur kādu atlaidīs, tad kādu no tām marketinga departamenta beibēm, kuras reāli procesu velk par spīti bosenes pūlēm to maksimāli kavēt. Tb acīmredzot vaina ir cilvēkresursu ziņā pārāk plašu struktūru neprasme menedžēt, vienalga, privāta vai valsts bodīte.
- Atbildēt
- 18.5.09 14:59 #
-
Ja kantoris to var atļauties, cikls vēl nav noslēdzies. Cits jautājums būtu ja vadībai nāktos sākt ņemt aizņēmumus lai beibes algu nosegtu neiedziļinoties vai ir kāda jēga no viņas (kas, protams, gan jau ka nenotiks un apgriezīs reāli strādājošos, nodaļa vispār neko vairs nevarēs padarīt, un viss tāpat beigās, cerams, novedīs pie parazīta izlingošanas).
- Atbildēt
- 18.5.09 15:17 #
-
Konkrētajā gadījumā veikalu tīkls tik plašs un apgrozījums tik liels, ka marketbosenes alga ir piliens jūrjā. Un pat grūtos laikos vadošā ešelona algas ir pēdējais, ko skar optimizācija. Kad vadībai ķersies klāt, tad jau bankrots klāt - visticamāķ, jau pirms tam aizjūras īpašnieki pasākumu slēgs kā nerentablu. Bet ne jau par to stāsts - tas bija tikai piemērs iz dzīves, ka kur liela ļaužu un naudas masa, tur neizbēgami veidojas dienderu slānis. Un tas nav īsti dalāms: valts/privāts.
- Atbildēt
- 18.5.09 15:24 #
-
Un kā vēl ir dalāms - ja privātajā sektorā parazīti savairojas, tev ir iespēja viņiem savu naudu nedot. Ja valsts pārvaldē - tevi policija ved uz VID skaidroties par nodokļu nemaksāšanu. Tur tā atsķirība.
- Atbildēt
- 18.5.09 16:03 #
-
āmen- !
no dzīves pieredzes - tiešām ir bijis, ka valsts iestādēs j'\astrādā kukumu uzmetis un tā, ka privātā saņem 5 x lielāku algu, a neko no tevis īsti nepras, jo uzņēmums liels un peļņa nāk- un sāk aapaugt ar dienderiem- tieši tāpat kā valsts- tas tiesa. Vienīgi privātais spēj ātrāk attīrīties, ja vajag un šādā krīzes situācijā spēj daudz fiksāk reaģēt - Atbildēt
- 18.5.09 16:48 #
-
Redz, būt dienderim privātā uzņēmumā nenozīmē būt stulbam. Bieži vien tieši dienderi izrāda apbrīnojamu attapību metodēs, kā veidot priekšniecības acīs neaizvietojama darbinieka tēlu.
Sākot no vienkāršām metodēm, piemēram, bankas klerks ierodas birojā, tad ar šausmīgi svarīgu sejas izteiksmi un papīru mapi padusē apskraida visus vajadzīgos kabinetus, it kā kādu meklētu - visi redz, ka puisis raujas vaiga sviedros, ir čakls un darbīgs, - un kad tas paveikts, dodas internetā "paganīt aitiņas" ij sarunāt uz vakaru pisienu, tikai ne strādāt (metode konkrēta iz dzīves un attaisnoja sevi). Vai arī, kā to dara manis aprakstītā marketinga guru: mētājas ar rīkojumiem "aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko", nemitīgi liek mainīt darba procesā visu ko, līdz dedlains sasniegts, atbildīgie padotie panikā raujas brīvdienās un pa naktīm (bet reizē arī jūtas daudz ko nepaspējuši izdarīt, tb pie augstāk stāvoša bosa sūdzēties neies). Visai mērķtiecīgi tiek radīts tāds haoss, kurā orientējas tikai pats haosa izraisītājs - ko jūs bez manis vispār iesāktu?!, - padotie iebiedēti, priekšniecība redz "bargo un izlēmīgo vadības stilu" un viss pīrāgos. Beigu beigās padotie, pakaļu putās darbu paveic, un tiek raportēts uz augšu: "Es paveicu!" Aber augšā aplaudē - vo kādi mums lieliski nodaļu vadītāji! Tb lai "augšas" sāktu tīrīšanu komandā, vai nu reāli jānobrūk kādam projektam, nesot acīmredzamus zaudējumus, vai kādam padotajam jāsaņem dūšu (bet minētā vainas apziņa bremzē), jāpieraksta visus cundurus un jādodas pie bigbosa. Lielākā daļa izvēlas pie pirmās izdevības mainīt darba devēju, nevis riskēt ar kašķi. Un tā tas vilcieniņš ripo. :) - Atbildēt
- 18.5.09 14:32 #
-
ja sāk reorganizāciju, tad sāk tā pa nopietnam - nevis ar cipariem aiz komata meņģējās!
1. deputātu un citu pārstāvju un priekštāvju darbu atzīt par sabiedrisku - atbilstoši neapmaksājamu!
2. tos pašus deputātus noteikt par atbildīgiem pār ierēdņiem - kas ir apmaksāti un pat ļoti!
bet jāsāk ir ar vagari pār ierēdņiem un nekas cits kā politiķi tie būt nevar!
jo cīnīšanās ar ierēdņiem, necīnoties ar deputātiem, valsts pilnvarniekiem etc etc ir kā cīņa ar hērakla hidru! - Atbildēt
- 18.5.09 15:50 #
-
pie šī paša - valsts lielo kapitālsabiedrību vadības atalgojumu notiekt 1 latu + bonuss no dividenžu sadales - tobiš % no tā cik uzņēmums nes valstij par kapitāldaļu izmantošanu - visas padomes un domes - kā jau minēju bezmaksas
- Atbildēt
- 18.5.09 15:55 #
-
1) ASV šitā izdarīja, bet tad izrādījās ka par deputātiem var kandidēt tikai tiešām turīgi ļaudis, kam visa nauda nāk no pasīvajiem ienākumiem. tb visādi uzņēmumu īpašnieki, baņķieri, utt.
un izrādījās ka deputātiem sanāk diezgan nedemokrātiski tie uzskati - lobē savas intereses un lobē. bet cilvēks no tautas vispār neko nevar teikt - uz papīra viss demokrātiski. nepatīk - ej kandidēt. ak badā nomirsi? nu pats vainīgs. - Atbildēt
- 18.5.09 16:07 #
-
tu gribi teikt, ka mums jau 10 gadus kandidējot no plēba deputāties, netiek bīdītas lietas nedemokrātiski, netiek lobēts un centrālā atruna nav - taisi partiju (kas maksā piķi, kura man konkrēti nav) un ej kandidēt?
vienīgā atšķirība, ka mēs par to maksājam naudu!
un maksājot naudu deputātam viņš izdomā, ka vajag komiteju! komitejai vajag sekretariātu, savukārt tam vajag izpildorgānu, kas savukārt cenšas piepūsties kā tu jua raksti augstāk
ja deputātus nosēdinās uz podnožnij korm, tad viņiem interese taisīt mākslīgas izmeklēsānas komitejas nebūs, tāpat šamie cītīgāk skatīsies ko tad dara labi atalgoti ierēdņi
bet par to, ka tieksim kargins vai šķēle šobrīd nevar vai viņiem ir grūti izbīdīt savas vajadzības cauri - ha ha un ha! - Atbildēt
- 18.5.09 14:42 #
-
Manuprāt, būtu nošķirams valsts pārvaldes aparāts no valsts darbā strādājošajiem. Ne katrs valsts darbā strādājošais ir valsts pārvaldē iesaistīts. Un ne katrs valsts pārvaldē strādājošais ir ierēdnis, to arī ne visi atceras. Un ne katrs ierēdnis automātiski ir nelaime. Izrādās, piemēram, ka arī mežsargi ir ierēdņi, jo viņi, lūk, pieņem lēmumus valsts vārdā.
Valsts darbā ir visādi ļauži - policisti, ugunsdzēsēji, dakteri, medmāsas, visādi inspektori un kontrolieri, un ir ļoti jāpārdomā, kas mums ir vajadzīgs (varbūt pat vairāk nekā agrāk), bez kā varētu iztikt, bet ko varbūt būtu pareizāk privātam atdot.
Tie kopējie skaitļi ir viltīgi un mānīgi. Bet tas, ka valsts darbs pildīja sociālo funkciju, tas ir fakts. Un fakts ir tas, ka ļoti daudziem būs milzu grūtības adaptēties darbam privātā sektorā. - Atbildēt
- 18.5.09 14:51 #
-
Kur lasīju kaut kādu psihologu atziņas (ne gluži britu zinātnieki, bet uz to pusi), ka tikai kādi 10% cilvēku ģenētiski spējīgi uz privātu uzņēmējdarbību. Pārējie 90%, lai kā ar necenstos, var būīt tikai un vienīgi padotie, tb не дано летать от природы. Tb šādas cilvēku masas izmešana privātajā sektorā nezin vai nodrošinās strauju IKP pieaugumu gada laikā.
- Atbildēt
- 18.5.09 14:57 #
-
Es arī esmu lasījis par to. Vairāk par 10%, šķiet, patiešām nebija. Bet Latvijā šaubos, vai pat tik daudz būs.
Arī ārzemēs letiņi bieži vien ir lieliski vietnieki un vidēja līmeņa vadītāji, bet pašiem savi, lieli un veiksmīgi biznesi ir liels retums. Iespējams, ka kaut kāda nacionālā īpatnība. - Atbildēt
- 18.5.09 15:13 #
-
droši vien tie 10% ir laboratorijas apstākļos. Ja nav darba devēju, tad katram ir jākļūst par uzņēmēju. Protams, ja gribās izdzīvot. Viens zvejo zivis, viens tās kaltē, cits vāra ūdeni, cits cep plāceņus utt. Kautkādā brīdī jau sākas noslāņošanās, kad vieni strauji uzkrāj kapitālu (pareiza stratēģija, veiksme, utt.) un sāk nodarbināt citus, bet līdz tam vēl jānonāk.
- Atbildēt
- 18.5.09 15:19 #
-
Naturālā saimniecība nav īsti uzņēmējdarbība. Aber A.Smita shēmas ir smukas tikai uz papīra - reālajā dzīvē viss tik gludi nav.
- Atbildēt
- 18.5.09 15:49 #
-
nu, ar definīcijām nevajadzētu aizrauties. ja valsts sektorā strādā 100'000 lieki cilvēki, kautkā maz satrauc, vai viņi saucas par ierēdņiem, par inspektoriem vai par birokrātiem, vai vēl kautkā. fakts ir ka no viņiem jātiek vaļā - jo
1) nav iespējams visus izbarot no nodokļu naudas - jādomā, vēl 2000 gadā tik daudz valsts sektorā nestrādāja. bet nodokļu ienākumi tagad būs kā 2000 gada līmenī (uz 1998 gada krievijas krīzi atskatoties).
2) aktīvi kaitē uzņēmējiem. da kaut vai šodien kā marķīzs sūdzas: http://klab.lv/users/markizs/323412.html
ja tiem tur papīru stumdītājiem ir laiks piekasīties 2 uzvārda burtu uzraksīšanai, nu tad tam papīra stumdītāju kantorim štata vietas uz 4x jāsamazina - lai sāk par būtību skatīties, nevis iedomājas vērtēt glītrakstīšanu.
un vispār kas par absurdu, ka SIA īpašniekam ir jāapstiprina paša paraksts! - Atbildēt
- 18.5.09 22:10 #
-
šķiet, ka cienītais ir aizmirsis, ka arī valsts sektorā strādājošie no atalgojuma maksā nodokļus
turklāt - pilnā apmērā
bet protama lieta, ka ir daudz uzpūstu iestāžu un amatu
tajā pašā laikā ir iestādes, kurās cilvēki par nemainīgu atalgojumu strādā gandrīz 1,5 slodzes oficiālās 1 slodzes vietā
bet tā jau laikam vienmēr bijusi ne tikai latviešu, bet jebkura cilvēka izteikta īpašība - skatīties otra maciņā un guļamistabā, necenšoties iedomāties sevi 'tā otra' vietā (kaut vai nebeidzamie gājēju-velosipēdistu-autobraucēju kašķi), bet ko nu par to; katrs pats visgudrākais - Atbildēt