- tā rūdījās valsts pārvaldes aparāts
- 2009.05.18, 12:28
- Tātad, apmēram 10 gadu laikā, vai varbūt pat ātrāk, 6 gadu laikā, esam tādā situācijā, ka katrs ceturtais nodarbinātais strādā valsts sektorā. Tas ir: algu saņem no nodokļu naudas. tas ir: saņem algu no naudas kas piespiedu kārtā, ar vardarbības draudiem ir atņemta no valsts iedzīvotājiem.
Ja nodokļu ieņēmumi samazinās (par 30%), ja budžets nepildās - ko darīt? Valsts pārvalde zin: atcelt sociālās programmas, visu naudu, kas iepriekš tika pārdalīta iedzīvotājiem, savākt sev: ierēdnis bez aldziņas nepaliks.
***
Skaidrs, ka valsts aparāts sevi nesamazinās, varonīgi turēsies līdz pat pilnīgam bankrotam. aizņemsies, un paildzinās agoniju par gadu, diviem, lai pēc tam būtu defolts, iedzīvotāji ar nodokļiem izsūkti līdz pēdējam, sagrauta tautsaimniecība, valsts iedzīta neatdodamos parādos.
***
Dodu risinājumu: sociālās programmas saglabāt 100% apmērā un pēc iespējas palielināt. Zināms, ka nodokļus vēl palielināt nav iespējams (par progresīvo nodokli - tikai vēlāk). Atliek atbrīvot naudas resursus masveidā atlaižot valsts pārvaldes darbiniekus. atlaist 100'000 (tas ir - 50% no strādājošiem valsts sektorā). Lai meklē darbu privātajā sektorā. un lai kurina ekonomiku, nevis tikai slinki slauc kāpostu, piezīdušies nodokļu naudas rimtajai straumei.
Nodokļus nesamazināt. Iekasēto naudu pārdalīt - no bagātājiem uz nabagākajiem. Ja esi vidusslānis - būtībā saņemsi samaksāto naudu atpakaļ - pēc ziemeļvalstu modeļa.
Mazināsies plaisa starp nabadzīgajiem un bagātajiem. 2006 gadā Latvijā pēc CSP datiem Džini indekss bija graujošs 39. 2007 esot mazinājies uz 35 (domāju, tas laikā, kad strauji pieauga algas). Nez kas tagad noticis.
Nāksies atteikties no right-wing/liberāļu "small government" mantras - skaidrs ka no valdības, un valsts aparāta nekādi neizsprukt. Bet to var pavērst lai strādā iedzīvotājiem par labu - lai iekasēto naudu pārdala, un atdod atpakaļ iedzīvotājiem.
Tāpēc - ļoti strikti - pilnā apmērā jāsaglabā visas sociālās programmas. Un ir jāspiež uz to, lai pārvaldē strādājošo skaitu samazina uz pusi - 50% valsts sektorā strādājošo atlaižot. Bet nodokļus atstāt. - 49 rakstair doma
- 18.5.09 13:00 #
-
Hmm, a kas īsti notiek valstī, ja parādās vēl 100k bezdarbnieku, pie tam ja neko neapgriež tad jamiem jāmaksā konkrēti lieli pabalsti, etc.
Longtermā es tev protams piekrītu, bet vai īstermiņā tas ir labākais risinājums?
Imho labāk viņus nevis atlaist, bet sūtīt bezalgas atvaļinājumos, samazināt darba dienu skaitu un tādā garā.
1) Jo cilvēks jau vienmēr atradīs ko sakruķīt, ja ir brīvais laiks, tātad sāks darboties normālā tirgus ekonomikā
2) Tādā viedā paliek vismaz kaut kādu ienākumi viņam un sociālie pabalstu budžeti un iestādes nenoslogojas tik daudz.
Vobšem es iesaku pakāpeniskāku civlēku atlaišanu, vienlaicīgi apvienojot iestādes, likvidējot vājprātu, sēdinot cietumā lielākos izšķērdētājus - Atbildēt
- 18.5.09 13:04 #
-
vajag lai viņi maksimāli ātri sāk produktīvi strādāt privātajā sektorā.
un saproti, valsts sektorā viņi nodara reālu ļaunumu ekonomikai, nevis dod labumu.
bezalgas atvaļinājumi ir tāds jocīgs instruments, to lietot neredzu jēgu. - Atbildēt
- 18.5.09 14:51 #
-
Nu kā Tu piespiedīsi pa jaunam strādāt 55 gadus jaunu tantuku, kurš visu mūžu ir papīrus no viena galda stūra uz otru pārkrāmējis, un patiesībā neko citu nekad nav mācējis, un pat to pašu ir darījis pa roku galam?
Vai savām gara acīm spēj saskatīt viņai jaunu darbu? - Atbildēt
- 18.5.09 18:29 #
-
atkal jau mistiskie "viņi".
tie, kas nodara reālu ļaunumu ekonomikai, arī privātajā sektorā nebūs vajadzīgi. - Atbildēt
- 18.5.09 13:14 #
-
Ja nemaldos, nekādā bezalgas atvaļinājumā nevienu nevar aizsūtīt, ja šis nepiekrīt un papīru neparaksta.
- Atbildēt
- 18.5.09 14:52 #
-
Ar retiem izņēmumiem visi piekrīt bezalgas atvaļinājumiem, pilnīgi loģiski izsecinot, ka labāk ir zaudēt daļu, nekā visu. Un jaunu darbu šobrīd atrast nav viegli.
- Atbildēt
- 18.5.09 15:11 #
-
Līdzīgi motivēti, ar retiem izņēmumiem visi piekrīt naksnīgā ielā izteiktam piedāvājumam atdot naudas maku - labāk zaudēt daļu, nekā visu. ;)
Lielākā daļa ļaužu pat nenojauš, ka var to nedarīt. Psiholoģiski grūti ir pateikt "negribu" - taču dažkārt tā var vinnēt vairāk, nekā parakstot visu, ko prasa (tb labāk 3 mēnešu alga kompensācijā, nekā bezalgas beztermiņa atvaļinājums bez cerībām atgriezties darbā un bez iespējas piereģistrēties bezdarbniekos). Protams, situācijas atšķiras - citreiz labāk samierināties un nespirināties. - Atbildēt
- 18.5.09 15:24 #
-
Situācijas mēdz būt visādas. Ja pavaicāsim vientuļajai mātei ar diviem vai trīs bērniem, iespējams, ka būs cita atbilde, nekā no 25 gadu jauna, neprecēta maģistra :)
- Atbildēt
- 18.5.09 15:38 #
-
Zin, tie jaunie neprecētie maģistri Darba likumu pārzina bieži vien gana labi, aber tie vientuļie babuļi tā dzīves iebiedēti, ka parakstīs dajebko, ko priekšnieks liks. Un gana bieži tas tiek visai ļaunprātīgi izmantots. Aber kad papīrs parakstīts, tad ar juristu konsultēties par vēlu...
Taču te jau esam novirzījušies no pamattēmas un tikai piesārņojam Wattam virtuālās cīņas par taisnīgāku pasauli lauciņu. :) - Atbildēt
- 18.5.09 15:40 #
-
Babulis ar bērniem kaklā nevar atļauties riskēt, lai kaut kad, kādā gaišā nākotnē uzvarētu un saņemtu sev pienākošos. Bērni grib ēst katru dienu.
Watt pacietīs :) - Atbildēt
- 18.5.09 18:31 #
-
ir daudz vienkāršāk.
#1 bezalgas atvaļinājumā tu protams vari neiet.
#2 bet nauda no tā nekur pēkšņi mistiski neuzradīsies.
līdz ar to, tu vari izvēlēties, vai nu paņemt šomēnes 2 brīvas dienas un cerēt, ka nākošmēnes būs 1 (vai vismaz ne vairāk par tām pašām 2).
vai arī neiet bezalgas atvaļinājumā, nesaņemt sev pienākošos algu (skat #2), sūdzēt valsts iestādi tiesā un gaidīt pāris gadus, kamēr krīze beigsies(ha) un viņi tev ar prieku izmaksās tev noskausto. - Atbildēt