- tā rūdījās valsts pārvaldes aparāts
- 2009.05.18, 12:28
- Tātad, apmēram 10 gadu laikā, vai varbūt pat ātrāk, 6 gadu laikā, esam tādā situācijā, ka katrs ceturtais nodarbinātais strādā valsts sektorā. Tas ir: algu saņem no nodokļu naudas. tas ir: saņem algu no naudas kas piespiedu kārtā, ar vardarbības draudiem ir atņemta no valsts iedzīvotājiem.
Ja nodokļu ieņēmumi samazinās (par 30%), ja budžets nepildās - ko darīt? Valsts pārvalde zin: atcelt sociālās programmas, visu naudu, kas iepriekš tika pārdalīta iedzīvotājiem, savākt sev: ierēdnis bez aldziņas nepaliks.
***
Skaidrs, ka valsts aparāts sevi nesamazinās, varonīgi turēsies līdz pat pilnīgam bankrotam. aizņemsies, un paildzinās agoniju par gadu, diviem, lai pēc tam būtu defolts, iedzīvotāji ar nodokļiem izsūkti līdz pēdējam, sagrauta tautsaimniecība, valsts iedzīta neatdodamos parādos.
***
Dodu risinājumu: sociālās programmas saglabāt 100% apmērā un pēc iespējas palielināt. Zināms, ka nodokļus vēl palielināt nav iespējams (par progresīvo nodokli - tikai vēlāk). Atliek atbrīvot naudas resursus masveidā atlaižot valsts pārvaldes darbiniekus. atlaist 100'000 (tas ir - 50% no strādājošiem valsts sektorā). Lai meklē darbu privātajā sektorā. un lai kurina ekonomiku, nevis tikai slinki slauc kāpostu, piezīdušies nodokļu naudas rimtajai straumei.
Nodokļus nesamazināt. Iekasēto naudu pārdalīt - no bagātājiem uz nabagākajiem. Ja esi vidusslānis - būtībā saņemsi samaksāto naudu atpakaļ - pēc ziemeļvalstu modeļa.
Mazināsies plaisa starp nabadzīgajiem un bagātajiem. 2006 gadā Latvijā pēc CSP datiem Džini indekss bija graujošs 39. 2007 esot mazinājies uz 35 (domāju, tas laikā, kad strauji pieauga algas). Nez kas tagad noticis.
Nāksies atteikties no right-wing/liberāļu "small government" mantras - skaidrs ka no valdības, un valsts aparāta nekādi neizsprukt. Bet to var pavērst lai strādā iedzīvotājiem par labu - lai iekasēto naudu pārdala, un atdod atpakaļ iedzīvotājiem.
Tāpēc - ļoti strikti - pilnā apmērā jāsaglabā visas sociālās programmas. Un ir jāspiež uz to, lai pārvaldē strādājošo skaitu samazina uz pusi - 50% valsts sektorā strādājošo atlaižot. Bet nodokļus atstāt. - 49 rakstair doma
- 18.5.09 14:42 #
-
Manuprāt, būtu nošķirams valsts pārvaldes aparāts no valsts darbā strādājošajiem. Ne katrs valsts darbā strādājošais ir valsts pārvaldē iesaistīts. Un ne katrs valsts pārvaldē strādājošais ir ierēdnis, to arī ne visi atceras. Un ne katrs ierēdnis automātiski ir nelaime. Izrādās, piemēram, ka arī mežsargi ir ierēdņi, jo viņi, lūk, pieņem lēmumus valsts vārdā.
Valsts darbā ir visādi ļauži - policisti, ugunsdzēsēji, dakteri, medmāsas, visādi inspektori un kontrolieri, un ir ļoti jāpārdomā, kas mums ir vajadzīgs (varbūt pat vairāk nekā agrāk), bez kā varētu iztikt, bet ko varbūt būtu pareizāk privātam atdot.
Tie kopējie skaitļi ir viltīgi un mānīgi. Bet tas, ka valsts darbs pildīja sociālo funkciju, tas ir fakts. Un fakts ir tas, ka ļoti daudziem būs milzu grūtības adaptēties darbam privātā sektorā. - Atbildēt
- 18.5.09 14:51 #
-
Kur lasīju kaut kādu psihologu atziņas (ne gluži britu zinātnieki, bet uz to pusi), ka tikai kādi 10% cilvēku ģenētiski spējīgi uz privātu uzņēmējdarbību. Pārējie 90%, lai kā ar necenstos, var būīt tikai un vienīgi padotie, tb не дано летать от природы. Tb šādas cilvēku masas izmešana privātajā sektorā nezin vai nodrošinās strauju IKP pieaugumu gada laikā.
- Atbildēt
- 18.5.09 14:57 #
-
Es arī esmu lasījis par to. Vairāk par 10%, šķiet, patiešām nebija. Bet Latvijā šaubos, vai pat tik daudz būs.
Arī ārzemēs letiņi bieži vien ir lieliski vietnieki un vidēja līmeņa vadītāji, bet pašiem savi, lieli un veiksmīgi biznesi ir liels retums. Iespējams, ka kaut kāda nacionālā īpatnība. - Atbildēt
- 18.5.09 15:13 #
-
droši vien tie 10% ir laboratorijas apstākļos. Ja nav darba devēju, tad katram ir jākļūst par uzņēmēju. Protams, ja gribās izdzīvot. Viens zvejo zivis, viens tās kaltē, cits vāra ūdeni, cits cep plāceņus utt. Kautkādā brīdī jau sākas noslāņošanās, kad vieni strauji uzkrāj kapitālu (pareiza stratēģija, veiksme, utt.) un sāk nodarbināt citus, bet līdz tam vēl jānonāk.
- Atbildēt
- 18.5.09 15:19 #
-
Naturālā saimniecība nav īsti uzņēmējdarbība. Aber A.Smita shēmas ir smukas tikai uz papīra - reālajā dzīvē viss tik gludi nav.
- Atbildēt
- 18.5.09 15:49 #
-
nu, ar definīcijām nevajadzētu aizrauties. ja valsts sektorā strādā 100'000 lieki cilvēki, kautkā maz satrauc, vai viņi saucas par ierēdņiem, par inspektoriem vai par birokrātiem, vai vēl kautkā. fakts ir ka no viņiem jātiek vaļā - jo
1) nav iespējams visus izbarot no nodokļu naudas - jādomā, vēl 2000 gadā tik daudz valsts sektorā nestrādāja. bet nodokļu ienākumi tagad būs kā 2000 gada līmenī (uz 1998 gada krievijas krīzi atskatoties).
2) aktīvi kaitē uzņēmējiem. da kaut vai šodien kā marķīzs sūdzas: http://klab.lv/users/markizs/323412.html
ja tiem tur papīru stumdītājiem ir laiks piekasīties 2 uzvārda burtu uzraksīšanai, nu tad tam papīra stumdītāju kantorim štata vietas uz 4x jāsamazina - lai sāk par būtību skatīties, nevis iedomājas vērtēt glītrakstīšanu.
un vispār kas par absurdu, ka SIA īpašniekam ir jāapstiprina paša paraksts! - Atbildēt