Faith Club
Faith Club
- 2010.03.07, 20:27
- (pie jautājuma par "ekonomiski aktīvo" iedzīvotāju skaitu)
"Šogad [2010.g.] 1.martā Latvijā kopumā bija derīgas 790 446 vadītāju apliecības"
"2010.gada sākumā Latvijā kopumā derīga bija 788 821 [vadītāja] apliecība"
"Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) jaunajiem autovadītājiem šogad divos mēnešos izsniedza 3353 apliecības, [...] tas ir par 24% mazāk nekā 2009.gada divos mēnešos."
"Pagājušā gada divos mēnešos CSDD autovadītājiem izsniedza 4417 autovadītāju apliecības, savukārt pērn gadā kopumā - 27 056 apliecības, kas ir par 21,8% mazāk nekā 2008.gadā."
-
9 rakstair doma
- diagnoze: Letiņi
- 2010.02.26, 10:30
- "Runājot par bezdarbu, Ulmanis sacīja, ka «mēs 15 gadus stāvam uz vietas mazo un vidējo uzņēmumu radīšanā un to atbalstīšanā.» «Man šķiet, ka nupat šis ledus ir sakustējies. Šis ir veids, ar kuru var mazināt bezdarbu, cilvēku aizbraukšanu no valsts."
Tas jau vien raksturo Latvijas līmeni, ja Ulmanis spēj kautko šādu izspļaut. Jā, davai radīsim mazos un vidējos uzņēmumus.
Kas tie ir?
Mazais uzņēmums:
* max nodarbināto skaits – 49
* gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums:
* max nodarbināto skaits – 249
* gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43 miljonus eiro
(Iespējams ka Ulmanis bija domājis ka radīsim un atbalstīsim mikrouzņēmumus, bet... ja nespēj to pateikt, tā ir diagnoze. Totāls izpratnes deficīts. "MVU pāri visam", varētu saprast ka nu tik radīsim uzņēmus ar 200-249 darbiniekiem, ar 50 miljonu apgrozījumu. Nu nu, nu tik. Vai ir jābrīnās ka nav MVU (un nebūs), ja visādi žņaudz un nīdē mikrouzņēmumus. Vai ir grūti saprast, kā ex nihilo nihil fit? No kurienes tad tie uzņēmēji radīsies, kas vidējos uzņēmumus veidos. Ja nu vienīgi – visu varu ārzemju investoriem...)
-
32 rakstair doma
- 2010.01.29, 16:44
Mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums pret visu laiku augstāko punktu – 2007.gada jūniju ir pārsniedzis 40% robežu, tagad tas ir 41.3%. Tai skaitā kumulatīvais pārtikas tirdzniecības apgrozījuma kritums sasniedzis 35.3%, bet nepārtikas precēm tas bijis 44.3%. Atsevišķās kategorijās apgrozījums jau ir samazinājies vairāk nekā 10 reižu. Tā noticis ar tapešu un grīdas segumu pārdošanu, savukārt audio un video ierīču mazumtirdzniecība kritusies par 70%, un šim procesam pagaidām gals nav redzams.
Kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums ir atgriezies 2004.gada līmenī, bet pārtikai – 2003.gada līmenī.
-
16 rakstair doma
- 2010.01.19, 14:04
- Var sausi uzrakstīt, ka Džini koeficients nu ir tik un tik, bet var arī parādīt, ko tas īstenībā nozīmē:
2008. gadā Latvijas izvirzījusies vadībā starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm pēc to iedzīvotāju skaita, kuri dzīvo uz nabadzības robežas, liecina pirmdien publicētais "Eurostat" ziņojums.
Latvijā par nabadzīgiem tika atzīti 26% iedzīvotāju, Rumānijā tādu bija 23%, bet Bulgārijā - 21%. Grieķijā, Spānijā un Lietuvā šis rādītājs sasniedzis 20%.
Saskaņā ar ES standartiem, uz nabadzības robežas dzīvo tie, kuru ienākumi veido mazāk nekā 60% no mediānas [sic! -w] atalgojuma līmeņa valstī.
-
14 rakstair doma
- 2010.01.15, 10:55
- Šobrīd RBS Live lapā var skatīties "Latvia at Crossroads" konferenci tiešraidē.
Bet trešdien (13. janvārī), biju aizkāpis uz LRI konferenci "Latvija uz sliekšņa: parādu verdzība vai ekonomikas atveseļošana" LU.
Tur Mark Weisbrot stāstīja par Argentīnas piemēru, salīdzinot ar Latviju (un piesaucot ASV statistiku Lielās Depresijas laikā). Viņš minēja ka Argentīnā devalvācija palīdzēja uzreiz pacelt ekonomiku. Es nepiekrītu – devalvācija pati par sevi neko neatrisina.
(Pat vairāk, man ir jāatbalsta Rutkastes arguments: nedevalvējot, valstij nākas negribot ierīt* rūgtās zāles, un nāksies veikt sistēmiskas, strukturālas reformas. Bet devalvējot varētu maukt tajā pat stilā vēl kādu gadu, divus, bet beigās būsi tieši tajā pašā caurumā kur iepriekš, jo nekas jau nav izmainīts – un sūdi būs attiecīgi vēl lielāki.)
Tātad, pēc manām domām, Argentīnā palīdzēja tikai tas, ka sabruka valdība (collapse) – bija bankrots (default), un valsts institūcijas sabruka un sabruka banku sistēma! Palīdzēja nevis kontrolēta devalvācija, bet totāls monetārās sistēmas sabrukums (ar izrietošām sekām).
Cik es saprotu, Latvijā ekvivalents būtu: tāds VID sabrūk, banku un monetārā sistēma sabrūk – nekādi nodokļi vairs netiek iekasēti; tāds PVD tiek likvidēts – neviens vairs nenāk čmorīt ja tu atveri kafejnīcu vai ēstuvi, Policijā paliek tikai kriminālnoziegumu daļa – tādu Ekonomikas, Finanšu, un visas citas uzņēmējiem represīvās policijas tiek izformētas: nevienam nekasa ja tu uz ielas pārdodi ierakstītas filmas vai programmas, un visi pārējie birokrātu knariņi – uz mājām, un lai sāk arī paši ražot un produktīvi strādāt.
Lūk tad sāk attīstīties uzņēmumi, parādīties darba vietas, augt IKP.
Bez kārtīga kolapsa, nekāda devalvācija neko neatrisina.
Jo lai ārstētu Latvijas ekonomikas depresiju ir jāmaina paradigma – no "aizliegts ir viss kas nav atļauts" atpakaļ uz "atļauts ir viss, kas nav aizliegts" (un uz brīdi būtu jāatjauno stāvoklis kad nekas nav aizliegts).
___________
* Milzīgais bezdarbs Latvijā parāda** cik nejēdzīga bija darba struktūra – pie pirmajām kredīta problēmām 30% no ekonomikas aizgāja pa pipelēm.
** OK, deflācija arī rada bezdarbu, bet interesanti: valstī deflācija, bet tāda Rīgas Satiksme (pieder pašvaldībai) – ceļ biļešu cenas. Kuram nākas samazināt cenas, bet kurš var atļauties tās celt...
***
Vissvarīgākais secinājums pēc "parādu verdzības" konferences ir tas, ka deflācijas apstākļos jebkurš parāds kļūst arvien dārgāks un dārgāks (aug "burden of debt" - jebkurš parāds kļūst smagāks). Ja deflācijas laikā naudas vienības vērtība aug, tad jebkura parāda slogs kļūst arvien nepanesamāks.
-
36 rakstair doma
- 2010.01.09, 07:50
- "Gada otrajā pusē bezdarbs varētu samazināties tikai emigrācijas un ekonomiski neaktīvu iedzīvotāju īpatsvara kāpuma dēļ, jo jaunu darba vietu radīšana vēl būs niecīga"
-
5 rakstair doma
- 2009.12.27, 15:08
- "Līdz novembra beigām UIN ieņēmumos budžetā bijuši 179,7 miljoni latu. Salīdzinot ar pagājušo gadu UIN ieņēmumi samazinājušies par 61,6%."
"Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklī šogad iekasēti 666,9 miljoni latu [...]. Salīdzinot ar pagājušo gadu, nodokļa ieņēmumi samazinājušies par 28,7%"
"Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi šogad bijuši [...] 743,6 miljoni latu. Salīdzinot ar pērno gadu, nodokļa ieņēmumi sarukuši par 29,2%."
"Akcīzes nodokļa ieņēmumi šogad 11 mēnešos bijuši 467,9 miljoni latu, [...]. Salīdzinot ar attiecīgu periodu pērn, ieņēmumi ir sarukuši par 6,1%."
"Budžeta ieņēmumi bijuši 4,377 miljardi latu, bet izdevumi - 4,965 miljardi latu."
-
12 rakstair doma
- Miers un kārtība. Kā kapos.
- 2009.12.27, 15:04
- Latvijā, kur aizliegts ir viss, kas nav atļauts.
Valstij būtu jāpārskata attieksme trūcīgo ēdināšanai izveidotajām zupas virtuvēm, jo spēkā esošie normatīvie akti krietni apgrūtina to darbību, norāda Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.
"Iedomājieties bezpajumtniekus, kuri pāršķiro atkritumu konteinerus, kaut ko atrod, to arī apēd. To cilvēks var ēst, bet, lai izveidotu zupas virtuvi, nepieciešams ne tikai sertificēts pavārs, bet arī pareizi iekārtotas virtuves un dažādas atļaujas," [...].
[...] jau pašlaik laukos ir draudzes, kuras sev piederošajās lauksaimniecības zemēs stāda kartupeļus un dala trūkumcietējiem. Taču spēkā esošie tiesību akti šādu kārtību nepieļauj [...]."
-
6 rakstair doma
- 2009.12.20, 18:36
- Liepājā kāds vīrietis dēļ slimības lēkmes 15 stundas gulēja sniegā, un garāmgājēji viņam nepalīdzēja, neizsauca ātros.
Bet Rīgā, dzejnieks Andris Bergmanis uz ielas pakritis un nosalis.
Interesanti, kurš atgadījums izraisīs lielāku rezonansi medijos. Vienā gadījumā cilvēks ir izdzīvojis - tātad, it kā nekas slikts nav noticis. Parunāja un apklusīs.
Otrā gadījumā - cilvēks ir nomiris. Bet tur nav kam vairs runāt - lietas īstos apstākļus nenoskaidrot.
***
Alkohols ir diskursa vadmotīvs. Pirmajā gadījumā, cilvēki attaisno savu (iespējamo) bezdarbību ar to, ka cilvēks varbūt ir piedzēries*.
Otrajā gadījumā, min ka noteikti ir bijis piedzēries. Dzejnieks, bohēmists. Tātad alkohols.
Interesanti kā cilvēku apziņā tas fakts, ka kāds ir lietojis alkoholu, automātiski paredz ka cilvēks ir pelnījis nāvi. Ka ja nomirst, tā ir likumsakarība, un nekādas žēlastības.
Vispār, jocīgi, kā saskaroties ar šādu fatālu faktu, cilvēki uzreiz sāk meklēt vienkāršu izskaidrojumu, un pieķeras jebkurai skaidiņai, kas ļauj nomierināt sevi, ka viss taču ir kārtībā, nav pamata uztraukties. Bieži rodas neizprotams naids uz cietušo.
Meklē "pats vainīgs, nav mana problēma" tipa izskaidrojumus. Lai nevajadzētu aizdomāties dziļāk: kāpēc šajā sabiedrībā, šajā valstī cilvēkiem ir jāmirst uz ielas.
***
Interesanti ir tas, ka mēs neredzam īsto realitāti. Žurnālisti ir pārāk stulbi, lai parādītu kā ir īstenībā. Mēs uzzinam tikai par "īpašiem" gadījumiem, kas medijam ir likušies publiskošanas vērti, kur ir kautkāds āķis. Ja miris - tad ja dzejnieks. (Bet ja Liepājā tas vīrietis būtu nomiris, par viņu neviens neuzzinātu. Tikai kārtējais ieraksts vietējā morga statistikā.)
Ja parasts cilvēks - tad tikai ja izdzīvojis pēc nakts salā un sniegā.
Bet, iespējams, Rīgā šonedēļ katru nakti uz ielas nosalst 20 cilvēki. Mēs to neuzzināsim, jo šo statistiku nevāc - un arī ja vāc, tas nevienam neinteresē. Neinteresē realitāte, žurnālistiem interesē imitācija, jebkas, par ko varētu patrīt mēli. Kur ir kautkāds interesants "āķis".
Visam cauri vijas publication bias un survivorship bias - mēs priekšstatu par realitāti formējam no žurnālistu rakstiem, bet raksta tikai par to, kas liekas "interesants". Mēs izdzirdam tikai par to, kas žurnālistiem ir licies "pieminēšanas vērts", bet realitāte varbūt ir pavisam citāda. Diemžēl, kā ir īstenībā, zina tikai savas nozares profesionāļi, bet kautkāpēc viņi nespēj vai negrib informēt plašāku auditoriju.
______________
* Vienreiz, februāra vakarā es pie mājas redzēju, ka cilvēks guļ uz ielas - bija arī auksts, kautkas pie -10 bija. Papurināju - tas neatbild, bet kautko murmulēja, bezsamaņā nebij: nevar saprast, vai piekauts, vai kas noticis. Blakus ritenis. Varbūt nokritis no riteņa, sasitis galvu. Pēc alkohola nesmirdēja.
Izsaucu ātros pa 112 (dispečers vēl brīdināja par atbildību nepamatota izsaukuma gadījumā: paldies, paldies, tiešām kautkas rosinošs palīdzēt līdzcilvēkam), nu, ātrie atbrauca dažu minūšu laikā - tas laikam 2006 vai 2007 gadā bija. Es pēc mašīnas gāju. Bet kad atgriezos, cilvēks jau bija piecēlies un kautkur centās stumties. Resnā feldšeriene no ātrajiem prasa, kur cilvēks palicis. Šis bija pārgājis pāri ielai, es parādīju - bet šī uzreiz saka - "nu, tas laikam vienkārši piedzēries", un jau taisījās braukt prom.
Tikai kad es uzstāju - varbūt tomēr pārbaudīsiet, vai nav cilvēks slims, vai nevajag palīdzību, tad piebrauca runāties.
Redz, ārstam pat nav sirdsapziņas, pohuj - lai sprāgst nost, "noteikti tas ir piedzēries bomzis, tādu iedzīvotāju valstij nevajag".
(Pēc idejas, ja cilvēks ir tikai piedzēries, un pastāv risks ka kautkur nokritīs un nosals, lai sauc policiju: tie lai raksta protokolu, un lai ved uz patversmi, vai kautkā tā...
Bet no otras puses, ar mūsu policijas slavu, ka šie aizved cilvēkus ārpus pilsētas, kautkur mežā atstāj nomirt, varbūt lielāka iespēja izdzīvot ir tieši nesaukt policiju. Pameklē tīklā - tepat Latvijā ir bijuši vairāki procesi pret policistiem, kad likumsargi cilvēkus ziemas salā aizved uz mežu un atstāj nosalt.
Vai arī vienkārši izdomā piekaut līdz nāvei. Vai arī dzērumā sabrauc bērnus; vai reibumā sabrauc sievieti un paši bēg. Varbūt labāk bez tādiem policistiem?)
-
18 rakstair doma
- 2009.11.29, 12:56
- "[2009] gada pirmajā un otrajā ceturksnī vidēji vispārējā valdības sektorā ir nodarbināti 205 263 darbinieki, bet Latvijas iedzīvotāju skaits ir 2 259 800, tādējādi vispārējās valdības sektorā nodarbināto īpatsvars ir 9,083%."
Varētu jau atzīmēt, ka kopumā valstī bija nodarbināti 999,3 tūkst. 2009. gada otrajā ceturksnī, bet tad valsts [valdības?] sektora īpatsvars parādās drusku citāds.
***
Var jau vispār, paskatīties par aizņemto darba vietu skaitu:
2009. gada II cet. beigās: privātajā sektorā: 538.6 tūkstoši, sabiedriskajā* sektorā: 309.7 tūkstoši.
(pēc statistikas izskatās, ka 2009. gada otrajā ceturksnī sabiedriskajā sektorā "strādā" vairāk nekā 1/3 no visiem nodarbinātajiem).
upd: Latvijas Vēstnesī ir raksts precīzi par ierēdņu skaitu.
__________
* Sabiedriskais sektors ir valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, kā arī komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk, nodibinājumi, biedrības un fondi, un to komercsabiedrības. (CSP skaidrojums)
-
3 rakstair doma
- 2009.11.21, 13:19
- Man ziņo, ka parādās līgumi1, kur līguma summa ir atrunāta eiro, ar piebildi, ka maksāts tiks latos pēc kursa (jo Latvijā vienīgais2 atļautais maksājumu līdzeklis ir lats).
Es iepriekš nācu klajā ar priekšlikumu, ka Latvijas Banka varētu paziņot par lēnu un pakāpenisku lata kursa samazināšanu (par 0.5 procentpunktiem mēnesī, 30 mēnešu garumā), tad gan psiholoģiski devalvācijas gaidas pazustu, gan arī racionāli: būtu skaidri spēles noteikumi: kas negrib zaudēt ~pussantīmu, var iet un samainīt iekrājumus šomēnes; kam nekasa, tas dzīvo mierīgi. Arī ažiotāža nebūtu, jo samazinājums būtu pielīdzināms arī šībrīža lata kursa svārstību koridoram (+/- 1%).
***
Bez darba ir jau vairāk nekā 200 000 cilvēku, jeb 18,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Reģistrētais3 bezdarbs: 166 163 cilvēki, jeb 14,8%.4 (Stingri piesaistītais eiro) Lats mūžam stabils! Biedri, urā!
Apsveicam sevi arī ar jaunajiem nodokļiem. Tie kas vēl strādā, lai tik vezumu velk.
***
Nobeigumā, šādas pārdomas: nesen paspīdēja info, par to ka Latvijai vajagot ieviest eiro vai lūzt vai plīst. Es vēl nodomāju, pieejama alternatīva ir arī: ieviest eiro vienpusēji, nevienam neprasot pār-eiroizēt Latvijas ekonomiku: pieņemt likumu, ka tagad likumīgs maksājumu līdzeklis būs arī eiro, un pēc tam paziņot, ka pēc 2 nedēļām lats tiks devalvēts par 50-60%. Jau pēc nedēļas nevienam latu nebūtu, visi uzkrājumi/konti būtu pārvērsti eiro, apritē būtu tikai eiro. Done and done.
Un tad arī varētu sākties kautkāda izaugsme, jo devalvācijas gaidas vairs nepastāvētu.
***
Tomēr, es uzskatu ka eiro ieviešana Latvijai nebūs par labu. Ar eiro, noslāņošanās būs arvien izteiktāka, nabadzība būs arvien skaudrāka. Lai nopelnītu eiro, tev jābūt konkurētspējīgam jau Eiropas līmenī (jo tā ir eiropas nauda), nevis valsts vai novada līmenī (valsts nauda/reģionāla nauda attiecīgi). Es neredzu Latvijā tādu nākotni, ka tagad laukos visi baigi kļūs konkurētspējīgie. Nebūs tā. Un naudu neredzēt. Atliks tikai naturālā saimniecība, un baļķu būdiņas purvā, un nelegāls(?) barters ar kaimiņiem.
Latvijā vajag ieviest reģionālo naudu, kā talonus, vai pašvaldība varētu veidot pašu drukātu "naudu" par ko var pirkt vietējā ražotāja preces. Līdzīgi, kā ražotāji krīzē mēdz algas izmaksāt ar produkciju.
Eiro ir centralizēta nauda, tā Latviju padarīs par Eiropas perifērijas, ārkārtīgi nabadzīgu valsteli. Līdzīgi, kā Lats ir centralizēta nauda, kas pierobežas reģionus ir izsūkusi un padarījusi ārkārtīgi nabadzīgus - te Rīgā nauda aprit, bet pierobežā, un Latgalē, tur cilvēkiem latu nav, naudas nav, un preču un pakalpojumu aprite nenotiek, ir šausmīga nabadzība: bet ne jau tāpēc ka tur neko nedara, bet tāpēc ka neko nevar darīt, jo nav kas pirks. Cilvēkiem nav latu! Varētu laukos kautkā iztikt ar barteri, bet arī tas ir aizliegts... jo par katru darījumu esot "nodokļus jāmaksā". Tāpēc VID+PVD+VP labāk nokauj saknē jebkādu saimniecisko darbību laukos, lai tikai viss būtu likumīgi un netiktu pārkāpta nekāda nodokļu likumdošana.
Miers un kārtība. Kā kapos.
__________________
1 darba apmaksas līgums, līgums par pakalpojumu sniegšanu, ...
2 "Lats ir vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis Latvijā."
3 Latvijā mēs publiskojam visšaurāko, īstermiņa bezdarba statistiku, var teikt - valsts cenšas nepubliskot patiesos skaitļus. ASV, piemēram, šobrīd publisko visplašāko, U6 statistiku: reģistrētajiem pieskaita tos, kas vairs nesaņem pabalstu, kas ilgtermiņā nevar atrast darbu, tos kas gribētu strādāt, bet ir zaudējuši cerības atrast darbu, un arī tos, kas šobrīd strādā uz pusslodzi vai īstermiņa līgumiem [skaitās nodarbināti], bet gribētu strādāt pilnu laiku. Komentāros min, ka šāds skaitlis Latvijā tuvotos 30%...
4 Interesants arī pats diskurss: sākam runāt bar "darba meklētājiem", nevis bezdarbniekiem.
-
18 rakstair doma
- bezdarbs / latvija / sūdaina lupata;saplēsta / samīts pūpēdis
- 2009.11.03, 20:05
"[...] 7140 policisti joprojām [...]. Policistu atalgojums un sociālās garantijas nav mazinātas. Tāpat 3243 ugunsdzēsēji [...], 2514 robežsargi [...] un arī citi dienesti [...]."
"561 tūkstotis pensionāru tāpat kā līdz šim saņems pensijas viena miljarda latu apjomā."
"22 tūkstoši skolotāju 800 skolās palīdzēs 210 tūkstošiem bērnu iegūt valsts garantētu vidējo izglītību. Augstākajai izglītībai nākamgad paredzēti 42 miljoni latu, [...] 25 tūkstoši valsts apmaksātu budžeta studiju vietu."
"Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka [reģistrētā] bezdarba līmenis valstī sasniedzis jau 13,9 procentus, un darba meklējumos ir 155 tūkstoši iedzīvotāju."
"Bezdarba līmenis Latvijā šā gada septembrī sasniedzis 19,7%, kas ir augstākais Eiropas Savienībā (ES), liecina piektdien publiskotie ES statistikas biroja “Eurostat” dati" (saiti uz avotu, protams, žurnālisti ielikt nevar)
-
6 rakstair doma
- 2009.10.27, 22:30
- Žurnālisti nevar [ielikt saiti], bet es varu! Lūk Eurobarometer pētījums par nabadzību. (PDF) Un preses relīze.
"[...] 89% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka nabadzība mūsu valstī ir plaši izplatīta. [...] Savukārt Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji retāk nekā Latvijas iedzīvotāji savā valstī redz nabadzības izplatību. 73% igauņu un 79% lietuviešu ir pārliecināti, ka viņu valstī nabadzība ir plaši izplatīta."
(Latvijā ir ceturtā vissūdīgākā situācija ES, pēc Rumānijas, Bulgārijas, Ungārijas(?)).
-
5 rakstair doma