- diagnoze: Letiņi
- 2010.02.26, 10:30
- "Runājot par bezdarbu, Ulmanis sacīja, ka «mēs 15 gadus stāvam uz vietas mazo un vidējo uzņēmumu radīšanā un to atbalstīšanā.» «Man šķiet, ka nupat šis ledus ir sakustējies. Šis ir veids, ar kuru var mazināt bezdarbu, cilvēku aizbraukšanu no valsts."
Tas jau vien raksturo Latvijas līmeni, ja Ulmanis spēj kautko šādu izspļaut. Jā, davai radīsim mazos un vidējos uzņēmumus.
Kas tie ir?
Mazais uzņēmums:
* max nodarbināto skaits – 49
* gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums:
* max nodarbināto skaits – 249
* gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43 miljonus eiro
(Iespējams ka Ulmanis bija domājis ka radīsim un atbalstīsim mikrouzņēmumus, bet... ja nespēj to pateikt, tā ir diagnoze. Totāls izpratnes deficīts. "MVU pāri visam", varētu saprast ka nu tik radīsim uzņēmus ar 200-249 darbiniekiem, ar 50 miljonu apgrozījumu. Nu nu, nu tik. Vai ir jābrīnās ka nav MVU (un nebūs), ja visādi žņaudz un nīdē mikrouzņēmumus. Vai ir grūti saprast, kā ex nihilo nihil fit? No kurienes tad tie uzņēmēji radīsies, kas vidējos uzņēmumus veidos. Ja nu vienīgi – visu varu ārzemju investoriem...) - 32 rakstair doma
- 26.2.10 11:48 #
-
Nu, bet pagaidi. Ulmanis ir vecs, slims cilvēks. Neieņem nekādus amatus. Kālab viņam žurnālisti uzdod kaut kādus jautājumus? Kālab ne metinātājam Žeņam no garāžām Pļavniekos?
- Atbildēt
- 26.2.10 11:52 #
-
tāpēc mana piezīme ir par vidējā latvieša izpratnes līmenis (un tādu kā cerību, ka Ulmanis varētu būt virs vidējā līmeņa... bet skuju). ja kladzina par MVU, tas ir vnk cauri. MVU protams ir jāatbalsta, bet mikrouzņēmumiem vnk vajadzētu radīt maksimālo labvēlības režīmu, nu gandrīz kā Somijā - līdz 2 gadi nodokļu brīvdienas, gadu vai cik tur ilgi maksā uzņēmējam stipendiju (kā algu) - lai tik paceļas uz kājām, un sāk varbūt arī kādu nodarbināt.
- Atbildēt
- 26.2.10 11:56 #
-
Da nu. Ulmanis visnotaļ vāji orientējās sevis runatajā arī tad, kad prezidents bija. Tāds latviešu Brežņevs.
Par to, ka vajadzētu atbalstīt mikrouzņēmumus, šaubu nav. - Atbildēt
- p.p.s.
- 26.2.10 13:59 #
-
ja nelīdzēs, tad neskādēs. bet miroņu plāksteris, jo ap 25% no IKP. vairāk protams, nekā nekas, bet nekādu dižu izaugsmi tu šitādā veidā nestimulēsi, līdz ar to vispārējais labums tautsaimniecībai būtu, protams, cienījams. bet mazs.
- Atbildēt
- 26.2.10 12:17 #
-
diagnoze: watt.
Nu, ko tu visu laiku ņemies? Kaut kāda vēlme par kaut ko visu laiku šūmēties, bet argumentācija līdz uzkurinātajam stresa līmenim parasti nesniedzas.
Par konkrēto rakstu. Nu, kaut kāds vīrelis kaut ko pateica. Neko darīt. Ja pateica, tad pateica. Tas, kas ir pēc ES rekomendācijas Savienības mērogā mazs un vidējs, ne vienmēr būs mazs un vidējs arī Latvijas mērogā. Viss.
Būtu labāk no rīta līdz vakaram šūmējies par Dienvidu tiltu, Ziemeļu pārvadu un plānoto Daugavas izčakarēšanu. Būtu vismaz saprotams, par ko stress. - Atbildēt
- 26.2.10 12:21 #
-
ja tu nepamanīji, MVU definīciju es iesaitēju no Ekonomikas ministrijas mājas lapas. tu ierosini, ka būs tava un Ulmaņa privātā individuālā MVU definīcija "ne vienmēr būs mazs un vidējs arī Latvijas mērogā", kas atšķirsies no tās, ar ko strādā Ekonomikas ministrija, un EU... ?
- Atbildēt
- 26.2.10 12:32 #
-
Es ierosinu pieņemt, ka eksprezidents nav Ekonomikas ministrijas amatpersona un viņam nav jāvadās pēc kaut kādiem ES ieteikumiem.
Vai tavuprāt Latvijā uzņēmums, kas nodarbina gandrīz 50 darbiniekus un apgroza nepilnus 10 milj eiro gadā (10 000 000 EUR), ir saucams par mazu? Lielu uzņēmumu jau laikam Latvijā vispār nav. Tikai mikro, mazi un vidēji. Vai tu ierosini nelietot Latvijā vārdu salikumu "Liels uzņēmums", tikai tāpēc, ka "Savienība neiesaka"? - Atbildēt
- 26.2.10 12:46 #
-
Nē, nezinu vis. Piedod. Toties es zinu, ka ES mērogā ne Latvenergo, ne Latvijas Gāze ne tuvu nav saucami par lieliem uzņēmumiem.
- Atbildēt
- 26.2.10 13:23 #
-
2003 - 6400
2007 - 5100
http://www.latvenergo.lv/pls/portal/docs/PAGE/LATVIAN/gada_parskati/Gada_Parska ts_2007.pdf
(salīdzinājumam: IKEA - 127,800, Nokia - 123,171, Gazprom - 445,000 - no wikipedia) - Atbildēt
- 26.2.10 13:52 #
-
Jā, paldies par jaukajiem interneta datiem. Tie tikai apstiprina manis teikto - Latvenergo ES mērogā ir sīka vienība.
Tātad varu atkārtot vēlreiz savu jautājumu - vai tavuprāt Latvijas lielākais uzņēmums, runājot par Latvijas uzņēmējdarbības vidi ir jāsauc par vidējo (vidēji lielo) uzņēmumu? Manuprāt, nē. - Atbildēt
- 26.2.10 14:00 #
-
Lūk, tieši tieksme paziņot, ka "pie mums mazu sauks par vidēju, tāpēc, ka mums jau tādu lielu nemaz nav", arī padara LV par sūnu ciemu. Šī pati tendence ir visur - davaj, zinātniskos rakstus publicēsim tikai Baltijas valstīs (jo citur tos objektīvu iemeslu dēļ neņem pretim), davaj kaifosim par latvieši kino filmām (jo kādam taču tās ir jāatbalsta), davaj darīsim visu pa savam. Nekā. Ir pasaulē izdomātas vērtību skalas un niecībām ir jāapzinās, ka tās ir niecības.
Davaj, nepārsauksim mūsu maģistrus par doktoriem, "jo lielākā daļa jau pat bakalauru nepabeidz"? - Atbildēt
- 26.2.10 14:08 #
-
īstenībā tagad baigi bēdīgi ir atzīt ka LU un RTU diplomam eiropā vērtība ir baigi zemā, ja nu vienīgi sejā nesmejas.
- Atbildēt
- 27.2.10 12:30 #
-
uziec savam LU vai RTU diplomam virsū kādu cienījamu un prestižu ārzemju universitāti. man rīgas aviācijas universitātes diploms bija. tagad, nevienam, nekādu pretenziju.
p.s. bet izglītības kvalitāte ir (bija) nesalīdzināmi zemāka latvijā, tāpēc pamatoti skatās no augšas. - Atbildēt
- 26.2.10 14:30 #
-
Par šito interesanti bija nesen. Pietiekoši cienījama Latvijas zinātniece pastāstīja, ka sievas raksti cienījamos ārzemju žurnālos patiesībā nav nekas īpašs – viņa takš ārzemēs dzīvoja un tur jau citas iespējas nav kā ārzemju publicēties, Latvijā ir savi žurnāli, tātad te savos publicējas. Un vispār viņi padomju laikos publicējās PSRS rakstos visādos un tie žurnāli, vot tur bija kvalitāte, mūsdienās jau vispār vairs nekas tāds nekur pasaulē nav.
- Atbildēt
- 27.2.10 12:32 #
-
latvijā nav savējo nozaru žurnālu, tas viens, otrs, daudzās nozarēs nav tik daudz speciālistu, lai nodrošinātu piecus anonīmus recenzentus vienam rakstam. tā lūk.
balsoju par maģistra studijām angliski. latvijā. tāpat vajadzēs vēlāk angļu valodu. - Atbildēt
- 26.2.10 14:05 #
-
man ir aizdomas, ka Latvija vispār agrāk lietoja "vidēja uzņēmuma" definīciju līdz 500 darbiniekiem, pirms pieņēma EU regulējumu (līdz 249 darbiniekiem), un tikai ar EU regulējumu parādījās "mikrouzņēmuma" jēdziens. tā ka tu esi pilnīgi auzās...
- Atbildēt
- 26.2.10 14:10 #
-
Jā, man arī šķiet, ka es te kaut kur esmu galīgi auzās ienācis. Veiksmīgu palikšanu!
- Atbildēt
- 26.2.10 12:40 #
-
un, paskaidroju, kamēr runas būs ka atbalstīs "mazus uzņēmumus", tikmēr likumi tiks pieņemti par 49 darbinieku uzņēmumu atbalstu. (kas Latvijai ir kā mironim plāksteris.)
APJĒDZ TO! - Atbildēt
- ka tik ulmaņpapum nesanāk taisnība par tiem uzņēmumiem
- 26.2.10 13:49 #
-
ko bļausties? kas tur slikts, ka atbalsta uzņēmumus, kuros 49 + darbinieki? dajoš datus par uzņēmējdarbības struktūru dzimtenē, ka tik nesanāk, ka uzņēmumi ar 49 darbiniekiem ir nomācošajā vairākumā (nevis uzņēmumi līdz 10 darbiniekiem). es jau lejā uzrakstīju, ka mikro atbild par 30% no pakalpojumiem vidēji ES, tātad mikro daļa latvijā iekš GDP būtu 20% pakalpojumiem, nu un, droši vien, ap 50% no visas lauksaimniecības. ja tev patiešām interese, ej uz eurostat meklēt latvijas struktūru. pēdējo reizi izvērsumu viņu gadagrāmatā.
- Atbildēt
- 26.2.10 13:38 #
-
vai tad mazais nebija līdz 100 un vidējais uzņēmums nebija līdz 500 ieskaitot?
- Atbildēt
- 26.2.10 14:07 #
-
nospied saiti uz ekonomikas ministrijas mājas lapu.
jā, agrāk ka tik nebija līdz 500. vispār vājprāts letiņstilā. - Atbildēt
- 26.2.10 14:19 #
-
es īsti nepiekrītu (ka galīgs vājprāts), bet vairāk nediskutēšu, dati jāpaskata.
tak Dievs ar ulmani, ja izveidos relatīvi sakarīgu atbalsta programmu mikro un mazajiem, tad taču varēs kādu brīdi laimē diet. man liekas, es saprotu, ka tavs punkts būtu tāds, ka tie, kas sāk ar mikro, ļoti iespējams, aug līdz mazajiem un vidējiem. iespējams. man liekas, šitas jau ir pētīts, un nav apstiprināts (nezinu tagad, minu).
mans arguments būtu, ka visur, kur ir "attīstītās ekonomikas", mikro uzņēmumi liela daļa ir melnā darba, lokālie darītāji un tikai ap 25-30% no tiem ir "skilled, knowledge intensive" un tā tālāk, tādi, kuri patiešām uztur sevi un ceļ pārējās tautsaimniecības produktivitāti. + tādi, kurus ir iespējams eksportēt. un nav pamata domāt, ka latvijai izdosies iemenedžēt citu tautsaimniecības struktūru mikrouzņēmumiem (nu, tur daudz tādu, kuri spējīgi pakalpojumus eksportēt, piemēram). - Atbildēt
- 26.2.10 14:25 #
-
Nu, man tā tēze ir ka lai Latviju paceltu, ir jāceļ tas, kas ārpus Rīgas. Un ārpus Rīgas kautkā ne pārāk izdosies "mazos" līdz 50 darbiniekiem uzņēmumus veidot - var tikai lēnām attīstīt no mikrouzņēmumiem.
"In India, the Micro and Small Enterprises (MSEs) sector plays a pivotal role in the overall industrial economy of the country. It is estimated that in terms of value, the sector accounts for about 39% of the manufacturing output and around 33% of the total export of the country." - Latvija ka tik nav jau tik tālu nodzīvojusies, ka būs no Indijas (virs miljarda iedzīvotāju) jāņem piemērs. - Atbildēt
- redz, es pēc pārliecības cinisks neo-liberālis
- 27.2.10 00:53 #
-
:) nu ja. tikai Indijā ir 16% rūpniecības un 52% pakalpojumu, pārējais - lauksaimniecība. tātad tas, par ko tu runā, ir 39 procenti no 16 procentiem, jebšu 6,24% no tautsaimniecības vērtības. ja paskatītos no tautsaimniecībā nodarbināto % vai absolūtā cipara, tad, droši vien, ir viņiem vērts censties uz tiem nodarbinātības miljoniem.
latvijas struktūra ir apmēram tāda, 8%, lauksaimniecībā, 15% rūpniecība nu un pārējais, e.g. pakalpojumi. par mikrouzņēmumu stimulēšanu ārpus rīgas - manuprāt, vairāk izdevumu, nekā reālas jēgas. Redzi, par pievienotās vērtības ražošanu: izslēdzot finanšu pakalpojumus, sanāk, ka mikrouzņēmumu ieguldījums ir 17,2% no pievienotās vērtības, vidējie uzņēmumi rada 27,9% no pievienotās vērtības. Nodarbinātība visās apakšgrupās apmēram līdzīga, sadalīta pa +/-25% mikro, vidējie, mazie un lielie uzņēmumi. tātad Ulmaņpapum no pievienotās vērtības radīšanas perspektīvas ir pilnīga taisnība. jāstimulē to uzņēmumu attīstība, kuri ražo lielāko daļu PV = ir produktīvāki. tātad vidējie (mazie (un mikro) jāpiesauc kārtības labad, lai elektorātam patiktu). jo, manuprāt, perspektīvi stimulēt mikrouzņēmumus ir tad, ja viņi vismaz paši sevi nodarbina. tas, ko tu piedāvā, ir sociālisms, stimulēsim tos, kuri draņķīgāk strādā, tā kaut kā
Dati šeit: http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/publications/eurostat_y earbook
no 303 un 305 lapas, laikam. - Atbildēt
- 26.2.10 13:42 #
-
p.s. mikro bi' līdz 10 darbiniekiem.
vispār jau mikro atbild par aptuveni 30% no pakalpojumu bla bla bla, kura savukārt ir ap 60% no GDP l-jā. ~20% no vispārējās ekon. struktūras, tā apmēram vajadzētu sanākt.
starp citu, neredzu neko baisi sliktu "visu varu ārzemju inverstoriem", labāk tā, nekā nekā. - Atbildēt
- 26.2.10 14:19 #
-
Ko tu īsti domājis ar frāzi: "Ja nu vienīgi - visu varu ārzemju investoriem...?" Atblasti?
- Atbildēt
- 26.2.10 14:28 #
-
nē. ārzemju investīcijas ir valsts izsūkšana ilgtermiņā.
http://klab.lv/users/watt/468944.html - Atbildēt