- diagnoze: Letiņi
- 2010.02.26, 10:30
- "Runājot par bezdarbu, Ulmanis sacīja, ka «mēs 15 gadus stāvam uz vietas mazo un vidējo uzņēmumu radīšanā un to atbalstīšanā.» «Man šķiet, ka nupat šis ledus ir sakustējies. Šis ir veids, ar kuru var mazināt bezdarbu, cilvēku aizbraukšanu no valsts."
Tas jau vien raksturo Latvijas līmeni, ja Ulmanis spēj kautko šādu izspļaut. Jā, davai radīsim mazos un vidējos uzņēmumus.
Kas tie ir?
Mazais uzņēmums:
* max nodarbināto skaits – 49
* gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums:
* max nodarbināto skaits – 249
* gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43 miljonus eiro
(Iespējams ka Ulmanis bija domājis ka radīsim un atbalstīsim mikrouzņēmumus, bet... ja nespēj to pateikt, tā ir diagnoze. Totāls izpratnes deficīts. "MVU pāri visam", varētu saprast ka nu tik radīsim uzņēmus ar 200-249 darbiniekiem, ar 50 miljonu apgrozījumu. Nu nu, nu tik. Vai ir jābrīnās ka nav MVU (un nebūs), ja visādi žņaudz un nīdē mikrouzņēmumus. Vai ir grūti saprast, kā ex nihilo nihil fit? No kurienes tad tie uzņēmēji radīsies, kas vidējos uzņēmumus veidos. Ja nu vienīgi – visu varu ārzemju investoriem...) - 32 rakstair doma
- 26.2.10 12:46 #
-
Nē, nezinu vis. Piedod. Toties es zinu, ka ES mērogā ne Latvenergo, ne Latvijas Gāze ne tuvu nav saucami par lieliem uzņēmumiem.
- Atbildēt
- 26.2.10 13:23 #
-
2003 - 6400
2007 - 5100
http://www.latvenergo.lv/pls/portal/docs/PAGE/LATVIAN/gada_parskati/Gada_Parska ts_2007.pdf
(salīdzinājumam: IKEA - 127,800, Nokia - 123,171, Gazprom - 445,000 - no wikipedia) - Atbildēt
- 26.2.10 13:52 #
-
Jā, paldies par jaukajiem interneta datiem. Tie tikai apstiprina manis teikto - Latvenergo ES mērogā ir sīka vienība.
Tātad varu atkārtot vēlreiz savu jautājumu - vai tavuprāt Latvijas lielākais uzņēmums, runājot par Latvijas uzņēmējdarbības vidi ir jāsauc par vidējo (vidēji lielo) uzņēmumu? Manuprāt, nē. - Atbildēt
- 26.2.10 14:00 #
-
Lūk, tieši tieksme paziņot, ka "pie mums mazu sauks par vidēju, tāpēc, ka mums jau tādu lielu nemaz nav", arī padara LV par sūnu ciemu. Šī pati tendence ir visur - davaj, zinātniskos rakstus publicēsim tikai Baltijas valstīs (jo citur tos objektīvu iemeslu dēļ neņem pretim), davaj kaifosim par latvieši kino filmām (jo kādam taču tās ir jāatbalsta), davaj darīsim visu pa savam. Nekā. Ir pasaulē izdomātas vērtību skalas un niecībām ir jāapzinās, ka tās ir niecības.
Davaj, nepārsauksim mūsu maģistrus par doktoriem, "jo lielākā daļa jau pat bakalauru nepabeidz"? - Atbildēt
- 26.2.10 14:08 #
-
īstenībā tagad baigi bēdīgi ir atzīt ka LU un RTU diplomam eiropā vērtība ir baigi zemā, ja nu vienīgi sejā nesmejas.
- Atbildēt
- 27.2.10 12:30 #
-
uziec savam LU vai RTU diplomam virsū kādu cienījamu un prestižu ārzemju universitāti. man rīgas aviācijas universitātes diploms bija. tagad, nevienam, nekādu pretenziju.
p.s. bet izglītības kvalitāte ir (bija) nesalīdzināmi zemāka latvijā, tāpēc pamatoti skatās no augšas. - Atbildēt
- 26.2.10 14:30 #
-
Par šito interesanti bija nesen. Pietiekoši cienījama Latvijas zinātniece pastāstīja, ka sievas raksti cienījamos ārzemju žurnālos patiesībā nav nekas īpašs – viņa takš ārzemēs dzīvoja un tur jau citas iespējas nav kā ārzemju publicēties, Latvijā ir savi žurnāli, tātad te savos publicējas. Un vispār viņi padomju laikos publicējās PSRS rakstos visādos un tie žurnāli, vot tur bija kvalitāte, mūsdienās jau vispār vairs nekas tāds nekur pasaulē nav.
- Atbildēt
- 27.2.10 12:32 #
-
latvijā nav savējo nozaru žurnālu, tas viens, otrs, daudzās nozarēs nav tik daudz speciālistu, lai nodrošinātu piecus anonīmus recenzentus vienam rakstam. tā lūk.
balsoju par maģistra studijām angliski. latvijā. tāpat vajadzēs vēlāk angļu valodu. - Atbildēt