- kapitālisms, tiesību normas, konkurence
- 2009.11.08, 01:13
- Šķiet, šajā valstī reti kurš ir dzirdējis tiesību pamatnormu "Valstij ir aizliegts viss kas nav atļauts [ar likumu], cilvēkam (iedzīvotājam) ir atļauts viss, kas nav aizliegts."
Principā, jāatzīst gan, ka kāds ir dzirdējis - likumdevēji - un tāpēc tiek darīts viss, lai Latvijas likumu normas būtu rakstītas tā, lai iedzīvotājiem būtu "aizliegts viss, kas nav atļauts".
Atsaucu atmiņā jautājumu: "es izdomāju pie savas mazpilsētas stacijas tirgot saldējumu [...], un daru to nesaskaņojot ne ar vienu un bez jebkādiem papīriem"
Nu, loģiski būtu, ja pie stacijas nav aizliegts tirgoties, un ja privātpersonai nav aizliegts pārdot saldējumu, tad viss kārtībā?
Izrādās, APK pirmkārt jau ir tāds pants:155.4 pants. Tirdzniecība neatļautās vietās
Par tirdzniecību neatļautās vietās –
konfiscē tirdzniecībai neatļautajās vietās esošās preces.
Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarījusi persona, kura gada laikā jau divas vai
vairāk reizes sodīta par tirdzniecību neatļautā vietā, –
uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem vai piemēro administratīvo arestu uz
laiku no trim līdz piecpadsmit diennaktīm, konfiscējot neatļautā tirdzniecības vietā
esošās preces.
(28.07.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.1997. likumu)
Uzsveru, ka pants runā par "neatļautām vietām", tas ir - vietām, kur nav atļauts. Tātad, aizliegts viss kas nav atļauts.
Tikai daži vārdi, un tiesību norma ir pagriezta pret iedzīvotājiem.
Un kur ir atļauts? Tikai tur, kur ir izsniegta speciāla atļauja.
Pareizi būtu šim pantam jāskan: "Par tirdzniecību vietās, kur tas ir aizliegts", un pašvaldībai būtu jāizvieto skaidri un saprotami norādījumi, noteiktajās vietās, kur leģitīmu apsvērumu dēļ šāda tirdzniecība ir aizliegta.
Šajā valstī, Latvijā, tev nav brīv nekur* pirkt vai pārdot, ja nav iepriekš saņemta atļauja no ... no kā īsti tad? Kam īsti tad tev būtu jāprasa atļauja, un kāpēc, vispār?
Ubagot, kas interesanti, atļauts ir visur. Lūk, tev arī likumdevēja apstiprināta rīcības programma.
(Un, šai valstij, Latvijai, ir jāsāk par sevi domāt kā par Eiropas Savienības dalībvalsti, kurai ir jākonkurē 27. citu valstu starpā, par to, lai iedzīvotājs šeit gribētu palikt dzīvot un strādāt. Latvija šo 27. valstu vidū ir pārliecinoša līdere; diemžēl tikai pēc negatīvās statistikas.)
_____
* nekur publiskās vietās - 19 rakstair doma
- 8.11.09 01:59 #
-
wat
vai gadījumā tu nejauc divas kardinālas lietas
a) tirgošanos pie stacijas savā (vai nomātā) telpā vai zemes pleķī
ar
b) sabiedriskās vietas izmantošanu savam personiskajam biznesam
jo atšķirībā no tevis nomātās vietas, visām sabiedriskajām vietām ir apsaimniekotājs, kas ir atbildīgs par šīs sabiedriskās vietas (ne)sakārtotību
un
sabiedriskā vieta ir domāta arī manu bērnu ratiņu novietošanai, velosipēdistam un vienkāršam kājāmgājējam, nevis privātā biznesa (utu) kantorim ;)
jo saldējumu tirgot ir cēls darbs un neapšaubāmi sabiedrībai svarīgs
tak arī saldējuma papīrīšu utilizācija, ielas saslaucīšana un vispār vieta kā tāda arī nav mazāk svarīgi un sabiedrībai vitāli uzdevumi - tak kāpēc tas jādara sabiedrībai visai, a tigošanas maržu savāc tikai viens ;)
un tas tā - nestudējot lietas būtību sīkāk - jo cik man atmiņā stāv pārvietojamās tirdzniecības vietas nav jāsasaņo ar teiksim pašvaldību - vienīgi reģistrējoties komercijas atbalsta dienestā vai kādā tur organizācijā bija nevis jāpasaka vieta, bet jāsaskaņo šāda uzņēmējdarbība .... ja vajag konkrētāk varu kolēģim pajautāt - viņš tieši palīdzēja vieniem turkiem vai pakijiem hotdogu ratiņu biznesu skaņot - Atbildēt
- 8.11.09 02:02 #
-
uh pareizi - sabiedriskās kārtības noteikumus izdod pašvaldība vai dotās sabiedriskās vietas īpašnieks/pārvaldītājs
tur arī skaidri un gaiši ir pateikts ko drīkst un ko nedrīkst darīt teiksim uz ietvēm/parkiem utt - Atbildēt
- 8.11.09 02:10 #
-
nu mana doma ir, ka kamēr nav problēmas, tikmēr taču jābūt visam atļautam. ja kāds no saldējuma dabū caureju - tas ir civiltiesisks strīds, ja vairāki, tad jau var PVD sākt interesēties.
ja piemēslo - tad ir pavisam cits APK pants. utt.
nav pamatoti aizliegt "publiskās vietās" kautko, tikai tāpēc lai aizliegtu un pēc tam varētu dalīt "atļaujas". - Atbildēt
- 8.11.09 02:16 #
-
tieši otrādāk - katram sabiedriskās (es atkārtoju sabiedriskās) vietas īpašniekam (parasti valsts ministrijas personā vai pašvaldībai) ir jāzdod skaidri un visiem vienādi sabiedriskās kārtības notiekumi vai kādi citi, kas nosaka dotās sabiedriskās vietas (parki, skvēri, ietves etc) lietošanas kārtību - tai skaitā vai saldējumus parkos atļauts tirgot saskaņojot vai nē
privātās vai semi privātās iestādēs kā teiksim Latvijas dzelzceļš, ir jāsaprot, ka perons vai stacijas laukums tomēr ir publiska vieta, bet tai pašā laikā arī privāta - un privātajam ir jāizdod savi sabiedriskās kārtības uzturēšanas noteikumu - lai nav tā, ka jānim tur stāvēt atļauts, bet pēterim nea!
un beidzot par uzņēmējdarbību - ja tev uz ķepas nav papīra, ka tev ir tiesības stāvēt uz šī zemes gabala (kā uzņēmējam) un nodarboties tieši ar šo uzņēmējdarbības formu, tad skaidrs, ka tu stāvi uz SVEŠAS zemes un dari lietas, kas ar ĪPAŠNIEKU (sabiedrību vai privāto) nav nedz saskaņotas nedz akceptētas! ;) a ar maržu ir jādalās - tas taču skaidrs ;) - Atbildēt
- 8.11.09 02:22 #
-
redz, tā izpratne būtu, ka ja grib aizliegt kautkādā konkrētā vietā tirgot, ir būtu jāizliek tajā konkrētajā vietā aizlieguma zīmes (līdzīgi par smēķēšanu, un sēdēšanu zālē parkā).
savukārt, ja kādā vietā aizlieguma zīmes nav, tur jābūt atļauts tirgoties visiem kas vien grib. noklusētajam uzstādījumam ir jābūt: "šeit ir atļauts".
zini, kā piemēram ar auto stāvēšanu uz ielas ir - ja nav aizliedzošas zīmes (apstāties un stāvēt aizliegts, vai citi apstākļi), tad tur auto ir atļauts atstāt. iedomājies, ja visur būtu aizliegts, un varētu atstāt tikai tur, kur P zīmes uzstādītas? - Atbildēt
- 8.11.09 02:18 #
-
un, starp citu, ubagot nav atļauts visur - imho doma, ka visur aizliegts - slinkums meklēt rīgas pilsētas sab kārt not
- Atbildēt
- 8.11.09 02:26 #
-
http://www.riga.lv/LV/Channels/Riga_tod
ay/sabiedriska_kartiba/default.htm
aizliegts ir tikai uzmākties ar ubagošanu (un sankcija ir: izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz desmit latiem). - Atbildēt
- 8.11.09 02:31 #
-
a! tad mia culpa
pareizi - uzmākšanās, a tā sēžu ar kafijas krūzīti un nevienam neuzmācos! jā!
damn, uz mani tomēr viduslaiku kārtība baigi spiež, kad ubagus (un prostitūtas) savāca un iespundēja tajā dzeltenajā mājā starp jāņa baznīcas ieeju un konventa sētu (ar uzzīmētajiem logiem) - pirmais pārmācības nams un katspatversme vienā personā (pa dienu veda savākt atkritumus un vakaros ieslēdza atpakaļ) - Atbildēt
- 8.11.09 02:31 #
-
a, un APK un Rīgas saistošajos noteikumos, cits nekas par ubagošanu nav teikts. (izņemot APK ir kautkas par bērnu ubagošanu).
par citu pilsētu sab.kārt.not. laikam nav vērts pat runāt... īsāk sakot, cepuri rokā, un biznesā ar visu galvu. - Atbildēt
- 8.11.09 02:11 #
-
palasi labāk kā [pirmās instances] tiesnesis jauc tirgošanos privātās telpās, un tirgū.
http://www.tiesas.lv/files/AL/2008/05_2008/09_05_2008/AL_0905_apg_AA43-0494-08_ 16.pdf - Atbildēt
- 8.11.09 02:21 #
-
izlasīju piemo rindkopu un sapratu, ka man nepatīk šādi uzmetieni
man nepatīk, ka jauc tirgošanos ar tirgošanos ar akcizētām precēm - kaut arī andele, tak tomēr akcīzei ir specifika - es neesmu pārliecināts, ka akcizēto preču tirgošana pakļaujas parastajai likumdošanai un, ka akcizēto precū tirdzniecībai nevajag specifiskas prasības telpām (tai skaitā glabāšanai) - Atbildēt
- 8.11.09 02:22 #
-
alkoholam vispār ir savi panti. bet iedomājies, tāds daunis, un par tiesnesi.
- Atbildēt
- 8.11.09 03:29 #
-
hehe, tieshi shodien lasiju Marksa pieziimes par vaacu straadnieku partijas programmu(+vestules V.Brekem) un tur vinjs tieshi sho teemu apfilozofeeja, par "briiviibu" - valsts orgaans vs tauta. Diezgan interesanti iisteniibaa, nu taa veesturiskaa kontekstaa.
- Atbildēt
- 8.11.09 14:58 #
-
Nav īsti tādas tiesību pamatnormas, kā tu mini: "Valstij ir aizliegts viss kas nav atļauts [ar likumu], cilvēkam (iedzīvotājam) ir atļauts viss, kas nav aizliegts."
Te ir sajauktas divas pilnīgi dažādas lietas - publisko un privāto tiesību normu principi. Primitivizējot tiesību teoriju, publiskajās tiesībās (pie kurām pieder arī administratīvās tiesības, par kurām tavā tekstā tālāk tiek runāts) ir princips "aizliegts ir viss, kas nav atļauts", tostarp ne tikai valstij, bet arī indivīdam.
Savukārt privātajās tiesībās (saistību, ģimenes u.c. tiesības) balstās uz principu, ka viss, kas nav aizliegts, ir atļauts. - Atbildēt